Vides mērķu sasniegšana – tās nav tikai rūpes par planētas nākotni, bet arī biznesa konkurētspējas un līdz ar to valsts ekonomiskās drošības jautājums. Brīdī, kad priekšplānā izvirzās Eiropas drošības aspekti, ir būtiski turpināt jau iesāktus vērienīgus investīciju projektus un izpēti arī citās nozarēs. Latvijai ir jānotur līdzsvars starp visām stratēģiski svarīgajām jomām, kuras veido auglīgu augsni investīcijām un nākotnes tehnoloģiju attīstībai.
Nemainīga vērtība – ilgtspējas kurss
Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, klimata riski un klimata pārmaiņas nekur nepazudīs. Eiropai ir jāturpina uzņemtais ilgtspējas kurss, un valstu valdībām ir jāturas pie tādu plānu īstenošanas, kas veicinās klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Ne mazāk nozīmīgs ir arī pašu uzņēmēju redzējums un akcionāru vēlme nodrošināt uzņēmuma ilgtspēju nākamajām paaudzēm. Svarīgi, ka uzņēmumi ar ilgtspējīgu redzējumu neizpilda tikai valsts noteikto prasību minimumu. Tieši otrādi, no nozarēm nāk apņemšanās atstāt labvēlīgu ietekmi uz nākotnes paaudzēm un stimuls valstij nodrošināt tam nepieciešamo vidi.
Latvijā jau šobrīd netrūkst piemēru, kad tā kļūst par apjomīgu investīciju magnētu un pasaules tehnoloģiju pionieri. Piemēram, oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana Brocēnu cementa rūpnīcā tuvāko piecu gadu laikā paredz tikpat lielu investīciju apjomu kā jaunas rūpnīcas attīstība. Un šis ir tikai sākums, jo ne mazākas investīcijas prognozēts ieguldīt, atvasinot citus biznesa virzienus.
Izvēle par labu Latvijai izdarīta ne tikai tāpēc, ka Brocēnos jau darbojas moderna cementa rūpnīca un uzņēmumam ir pieredze Latvijas uzņēmējdarbības vidē, bet arī Latvijas auglīgās investīciju vides dēļ: te ir īsas komunikācijas ķēdes starp uzņēmējiem un lēmumu pieņēmējiem, kā arī valsts atbalsts stratēģiski prioritāriem projektiem. Šādas ieceres Latvijā nonāk valdības dienaskārtībā prioritārā secībā, kā nenotiek ar līdzīga mēroga projektiem, teiksim, Vācijā, kur tas būtu tikai viens no daudziem jauniem projektiem un nekādu īpašu atbalstu nesaņemtu.
Ne vien emisiju mazināšana, bet arī iespēja ekonomikas izaugsmei
Jebkura uzņēmuma konkurētspēju nākotnē būtiski ietekmēs spēja mazināt savu CO2 nospiedumu. Taču šodienas tehnoloģiskais progress paver iespējas pārvērst emisijas par resursu un ar savu darbību sekmēt kolektīvu virzību uz klimatneitralitāti un vispārējo attīstību. Tieši tās ir dekarbonizācijas projektu īstenošanas radītās iespējas Latvijas ekonomikai.
Ap jebkuru dekarbonizācijas infrastruktūru veidosies vesela ekosistēma. Iespējams, parādīsies jauni uzņēmumi, papildu darba vietas, kā arī jaunas tehnoloģijas, kuras varēs piemērot izmantošanai citās nozarēs. Nepieciešamība pēc komplicētas un kompleksas infrastruktūras projekta plānošanas un īstenošanas fāzē nodrošinās daudz darba vietējiem uzņēmumiem – gan inženiertehniskajos, gan būvniecības darbos, kā arī ilgtermiņā – uzturēšanas un loģistikas pakalpojumu jomā. Jaunu tehnoloģiju attīstība pavērs ceļu jauniem biznesa virzieniem, daļu dekarbonizācijas produktu uzkrājot, daļu – izmantojot tālākai sadarbībai ar ūdeņraža, zaļā amonjaka, sintētisko degvielu un citu jauno tehnoloģiju ražotājiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tā ir arī iespēja stiprināt vietējo uzņēmēju eksportspēju – it sevišķi tirgos, kur tiek akceptēti tikai ilgtspējīgi produkti, piemēram, Ziemeļvalstīs, – un veicināt izaugsmi zinātnes un pētniecības jomā.
Starpnozaru un starpdisciplīnu attīstības katalizators
Ir jāapzinās, ka dekarbonizācijas projekta piemērs nav tikai stāsts par Latvijas cementa rūpnīcas CO2 nospieduma mazināšanu, bet gan par zaļo tehnoloģiju attīstību kopumā, kas būs vērtīgas neatkarīgi no uzņēmumu darbības jomas. Tam vajadzīga pieredzes un zinātības (know-how) pārņemšana un attīstība, jaunu vērtības ķēžu veidošana, kā arī esošās infrastruktūras efektīva izmantošana un pielāgošana, kas savukārt prasa sadarbības stiprināšanu starp privāto sektoru un valdību. Neapšaubāmi svarīgs ir abu pušu ieguldījums investīciju piesaistes veicināšanā, it īpaši transporta un enerģētikas infrastruktūras jomā. Dekarbonizācijas projekta un citu attīstības projektu kontekstā viens no valdības uzdevumiem būtu sakārtot dzelzceļa infrastruktūru, pielāgojot to jaunu pakalpojumu sniegšanai, piemēram, līdz galam izbūvēt “Rail Baltica”, ko varētu izmantot jauniegūtā CO₂ transportēšanai, atslogojot sauszemes ceļus un nodrošinot piekļuvi ostām un līdz ar to arī globālajiem tirgiem. Svarīga ir arī publiskā un privātā partnerība, kuras ietvaros privātais sektors būvē un uztur infrastruktūru, bet valsts to pakāpeniski atpērk.
Vēl viens akūts jautājums, kurā ir mērķtiecīgāk jāiesaistās uzņēmējiem un valdībai, ir augsti kvalificēta darbaspēka sagatavošana. Šobrīd globalizācijas ietvaros cīņa par labākajiem prātiem kļūst vēl sīvāka – izglītības iestādēm un darba devējiem jācīnās ārpus valsts robežām, jo talantiem ir iespēja doties uz ārzemēm un tur apgūt jaunākas zināšanas un attīstīt karjeru, tādējādi veicinot citu valstu labklājību. Taču ar inovatīvu tehnoloģiju attīstību un ieviešanu mēs varam pavērst šo prātu plūsmu Latvijas virzienā un veicināt Latvijas izglītības vides starptautisko konkurētspēju, piesaistot ar iespēju piedalīties inovatīvos pētījumos, atklāt jaunus biznesa virzienus un pat attīstīt jaunas profesijas. Neskatoties uz mākslīgā intelekta attīstību un dažādu profesiju izzušanas risku, redzam, ka zaļo tehnoloģiju attīstībā, ieviešanā un uzturēšanā ķīmijas un fizikas zināšanām būs droša nākotne, tāpēc būtu jāveicina šo zināšanu apguve un attiecīgu talantu piesaiste. Uz šo vajadzību norāda arī Latvijas ārvalstu investori, uzsverot demogrāfijas un cilvēkkapitāla attīstību kā investīcijām labvēlīgas augsnes pamatelementus.
Starp valsts, ekonomikas un vides drošību nav jāizvēlas
Vērtējot Latviju kā investīciju vidi, ir redzamas pozitīvas tendences. Liela daļa ārvalstu investoru plāno turpināt investīcijas Latvijā, norādot uz redzamām priekšrocībām un potenciālu tirgus paplašināšanai. Investori atbalsta arī aizsardzības budžeta palielināšanu, tomēr uzsver, ka tas nedrīkst notikt uz citu ilgtspējīgas attīstības jomu – piemēram, izglītības, inovāciju un infrastruktūras – rēķina.
Papildus ārvalstu investori uzsver nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp Baltijas valstīm, jo apvienota rīcība ļautu efektīvāk pārvarēt kopīgus izaicinājumus, palielināt reģiona ietekmi ES līmenī un uzlabot tirgus integrāciju. Ilgtspējīgas investīcijas un kopīgie zaļo tehnoloģiju attīstības projekti uzņēmējdarbībā, pētniecībā un izglītībā var kalpot kā katalizators šādai sadarbībai.
Mums nav jāizvēlas tikai vienas “durvis” – izpildīt klimata mērķus, investēt drošībā vai attīstīt tautsaimniecību, tieši pretēji – ir jāpanāk, lai šīs jomas mijiedarbotos kā zobrati. Apvienojot inovācijas, ilgtspējīgu domāšanu, drošības prioritātes un atvērtību investīcijām, mēs varam veidot konkurētspējīgu ekonomiku, kas padarīs Latviju par nozīmīgu spēlētāju zaļo tehnoloģiju un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībā. Latvijai vides ilgtspējas mērķi nav slogs vai spriedums, bet gan izcila iespēja izvirzīties vadībā Eiropas tirgos.
