Sperot nākamo soli uzņēmuma attīstībā, LIDO uzsāk vērienīgu projektu – jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas “LIDO māja” izveidi.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

Realizējot “LIDO mājas” projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to LIDO pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

“Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums LIDO nākotnē – gan uzņēmuma attīstībā, gan kvalitātē, gan cilvēkos. “LIDO māja” dos mums iespēju augt, ieviest modernas ražošanas un darba vides prasības, kā arī nostiprināt un attīstīt savas pozīcijas Baltijas tirgū. Tā kļūs par stratēģisku atspēriena punktu mūsu iecerei attīstīt biznesu Lietuvā un būs vieta, kur mūsu komanda varēs strādāt vēl efektīvāk, ar lielāku pievienoto vērtību klientiem,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" nodrošinās 8000 ēdienreizes gandrīz 1000 XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku brīvprātīgajiem darbiniekiem, informēja uzņēmumā.

Kopējais atbalsta apmērs sasniegs 40 000 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Vienlaikus "Lido" ir radījis svētku produktu izlasi, kas ierobežotā daudzumā būs pieejama "Lido" ēdināšanas vietās un veikalos.

“Brīvprātīgo nesavtīgais darbs un klātbūtne ļauj šim lielajam, mūsu tautai tik svarīgajam, notikumam norisināties raiti un sirsnīgi. Mēs vēlamies viņiem pateikties ne tikai vārdos, bet arī darbos – rūpējoties, lai viņiem netrūktu spēka, izturības un sajūtas, ka viņu ieguldījums patiesi tiek novērtēts,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

“Brīvprātīgie palīgi velta savu laiku, enerģiju, spēku un izdomu, lai Svētki izdotos. LIDO iesaiste ir ieguldījums ne tikai brīvprātīgo palīgu labbūtībā, bet arī kopējā svētku atmosfērā,” uzsver XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva.

Arhitektu un inženieru birojs “SEP” uzsācis darbu pie viena no pēdējo gadu ambiciozākajiem komerciālajiem attīstības projektiem Latvijā - “LIDO mājas” izveides Rīgā.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro. Plānots, ka “LIDO māja” būs daļa no vērienīga mazumtirdzniecības parka kompleksa, kura kopējā platība sasniegs 88 000 m², bet investīcijas sasniegs 100 miljonus eiro.

SEP realizējot "LIDO mājas" projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to “LIDO” pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

Oļegs Umanskis, “SEP” komercdirektors atzīmē, ka uzņēmums ir gandarīts sadarboties ar tik atpazīstamu un augsti novērtētu Latvijas zīmolu kā “LIDO”. “Šāda līmeņa projekti vienmēr nozīmē gan atbildību, gan iespēju apliecināt mūsu komandas profesionalitāti. Mūsu uzdevums ir izstrādāt “LIDO” tādus risinājumus, kas nodrošina ilgtspēju, efektīvu resursu izmantošanu un augstu būvprojekta izpildes precizitāti. “SEP” inženieru komanda izstrādās augstas kvalitātes inženiertehniskos risinājumus, kas atbilst gan mūsdienu drošības un energoefektivitātes standartiem, gan klienta biznesa vajadzībām. Esam pārliecināti, ka ciešā sadarbībā ar pasūtītāju un projekta komandu spēsim nodrošināt veiksmīgu projekta īstenošanu,” norāda O.Umanskis.

AS LIDO otro gadu pēc kārtas uzrāda izcilus darbības rezultātus, sasniedzot vēsturiski augstāko apgrozījumu un peļņu. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 79,1 miljonu eiro neto apgrozījumu, kas ir par 10,5 miljoniem eiro jeb 15 % vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, kas jau bija uzskatāms par veiksmīgāko uzņēmuma vēsturē.

LIDO uzņēmumu grupas peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 7,8 miljonus eiro, kas ir gandrīz divkāršs pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada rezultātiem – 3,9 miljoniem eiro.

AS LIDO šobrīd nodarbina vairāk nekā 1200 darbinieku Latvijā un Igaunijā, veicinot ne tikai reģiona nodarbinātību, bet arī ievērojami palielinot iemaksas valsts budžetā. Latvijā nomaksātie darba algas nodokļi pieauguši par 24 %, sasniedzot 9,5 miljonus eiro, savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iemaksas Latvijā palielinājušās par 8 % – līdz 6,8 miljoniem eiro.

Uzņēmums turpina izaugsmi, iezīmējot vēl vienu nozīmīgu pagrieziena punktu LIDO 38 gadu ilgajā darbības vēsturē, apliecinot spēju mērķtiecīgi attīstīties un nostiprināt savas pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Pirmā algotā darba pieredze ir kā pirmais lidojums vienatnē uz svešu valsti. Ir virziens un biļete, bet viss pārējais – nezinām

s un mazliet biedējošs. Lielākajā vairumā gadījumu tā ir tikai viena no pieturvietām karjeras ceļā, taču tieši tāpēc – būtiska. Tā izaicina, norūda un paplašina skatījumu uz sevi un nākotni. Šeit sākas darba devēja atbildība: kādu pieredzi mēs jauniešiem radām un kā tas ietekmēs viņu attieksmi pret darbu visu turpmāko dzīvi.

Rindā uz darbu

Darba devēju un arī skolēnu interese par darbu vasarā pieaug – šogad jau 849 darba devēji visā Latvijā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) piedāvā 7680 darbavietas, sniedzot skolēniem iespēju gūt savu pirmo darba pieredzi dažādās nozarēs.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā kopumā tiek piedāvātas 1006 darbavietas visā Latvijā, aptuveni 400 no tām nodrošina LIDO un tās visas strauji aizpildās jau sezonas sākumā. Pieprasījums ir lielāks, nekā darbavietu skaits, ko varam piedāvāt, lai nezaudētu kvalitāti. Skolēni pie mums strādā tikai vienu mēnesi, lai dotu iespēju arī citiem. Turklāt ir svarīgi, lai jaunieši arī atpūstos, uzkrātu spēku un izbaudītu brīvlaiku pirms sākas pieaugušo ikdiena ar tās tempu un pienākumiem.

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" vērtē attīstības iespējas Lietuvas tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

"Mēs redzam "Lido" visās Baltijas valstīs. Šobrīd notiek padziļināta Lietuvas tirgus izpēte, gan par patēriņa paradumiem, gan par ēdienu kultūru," teica atzina Auziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka Lietuva, lai kā negribētos to atzīt, šobrīd ir vadošā Baltijā ēdināšanas jomā. "Viņi ir malači un izdarījuši daudz - Covid-19 laikā samazināja pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir investējuši inovācijās, attīstījuši jaunas idejas," sacīja Auziņa.

Tāpat viņa norādīja, ka Covid-19 laikā Lietuva rīkojās ļoti mērķtiecīgi, valdībai pieņemot PVN samazināto likmi ēdināšanai. "Samazinātais PVN deva nozarei lielu grūdienu, un tā pakāpās vismaz piecus soļus priekšā Latvijai un Igaunijai, kas šajā laikā stagnēja. Lietuvieši ir attīstījušies, realizējuši jaunas idejas, investējuši jaunos restorānos. Mēs diemžēl kā ēdināšanas nozare neaizklauvējāmies līdz valstsvīriem un nespējām viņiem pierādīt veiksmīgo Lietuvas pieredzi," skaidroja Auziņa.

Rotermanni kvartālā Tallinā atvērts jauns LIDO restorāns., kas ir piektais zīmola restorāns Igaunijā un pirmais, kas tur piedāvā pašapkalpošanās koncepciju.

Jaunajā 500 m² plašajā restorānā ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro.

Jaunatklātais restorāns ir jau otrais, ko uzņēmums pēdējo divu gadu laikā atver Tallinā. LIDO Igaunijā darbojas vairāk nekā 15 gadus. Pašapkalpošanās koncepcija dod klientiem iespēju pašiem brīvi izvēlēties un sakomplektēt savu maltīti. To vairs nedara darbinieki, kā tas bija līdz šim.

Pirmais LIDO pašapkalpošanās restorāns, ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, tika atvērts Rīgā pagājušā gada augustā tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”.

“Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā LIDO ir pirmais, kas ievieš pašapkalpošanās koncepciju sabiedriskajā ēdināšanā. Redzam, ka klienti novērtē šo pieeju, un esam pārliecināti, ka tā gūs panākumus arī Igaunijā. Jaunais restorāns atrodas lieliskā vietā pašā Tallinas centrā. Mūsdienīgā pašapkalpošanās pieeja palīdzēs mums vēl vairāk nostiprināt LIDO pozīcijas Igaunijas tirgū,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmuma AS "Lido" dibinātājs Gunārs Ķirsons ir iegādājies kafejnīcas "Bella Bella" ēku Mežaparkā, kurā plāno izveidot restorānu, investējot vairāk nekā vienu miljonu eiro, aģentūrai LETA sacīja Ķirsons.

Viņš sacīja, ka patlaban ēkā ir kafejnīca, kuru viņš vēlas pārveidot, un tās nosaukums būs "Daba". Šādu nosaukumu viņš izvēlējies, jo Latvijā nevajag piesārņot dabu, kā arī restorānā plānots piedāvāt dabīgus ēdienus.

Ķirsons minēja, ka viss restorāns būs izveidots 2026.gadā, tomēr šogad jūlijā plānots atklāt restorāna pirmo kārtu, lai Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos varētu uzņemt vairāk cilvēku. Viņš atklāja, ka, iespējams, līdzšinējā kafejnīca pirms svētkiem uz kādu laiku tiks aizvērta, lai pārtaisītu virtuvi.

Kafejnīcas iegādes summu Ķirsons neatklāja, tomēr viņš atzina, ka projektā noteikti papildus tiks ieguldīts vairāk nekā viens miljons eiro, tostarp tikšot piesaistīti arī arhitekti.

Latvijā sabiedriskajā ēdināšanā izejvielu izmaksas kopš Covid-19 pandēmijas ir pieaugušas kopumā par aptuveni 30%, tostarp atsevišķām produktu grupām par 50%, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norādīja, ka visvairāk ir sadārdzinājušās tādas preces kā šokolāde, kafija, saldinātie dzērieni, piena produkti - īpaši sviests un saldais krējums. Arī gaļai ir būtisks cenu kāpums, turklāt līdztekus sadārdzinājumam ir novērojamas problēmas arī ar tās pieejamību. Līdzīga situācija nesen bija arī ar olām - īpaši augstas kvalitātes.

Auziņa minēja, ka olu deficīts ne vienmēr ir skaidrojams tikai ar putnu gripas izplatību. Olu tirgus ir tik ļoti starptautisks un, ja Latvijas olu ražotāji olas var pārdot citur par augstāku cenu, vietējā tirgū to trūkst. Lieliem uzņēmumiem ar ilggadēju sadarbību izdodas noturēt piegādes ķēdes, taču mazie spēlētāji tirgū ir daudz ievainojamāki.

Apdrošinot nekustamo īpašumu, daļa privātmāju īpašnieku joprojām galvenokārt parūpējas par dzīvojamo ēku un tajā esošo iedzīvi. Taču statistika rāda, ka viensētās atjaunošanas darbi bieži vien nepieciešami pavisam citām lietām – labiekārtojuma konstrukcijām.

Pēkšņo vētru, spēcīgo lietavu un arī sadzīvisku negadījumu dēļ cieš žogs ap teritoriju, terase, siltumnīca vai batuts. Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotie dati rāda, ka labiekārtojumam nodarīto postījumu vidējās izmaksas ir 1305 eiro, un neapdrošinātajos īpašumos saimniekiem tās jāsedz no savas kabatas.

Vēja brāzmas gaisā pacelta siltumnīca piezemējas uz teritoriju iežogojošās sētas, salaužot tās dēļus kā skalus. Batuts apgāžas, atraujas no zemes un aizlido kaimiņu mājas pagalmā. Vētrā nolauzts koks uzgāžas uz pirts jumta, izsitot tajā caurumu. Ilgstošas lietavas appludina terasi vai lapeni, sabojājot tajā esošās dārza mēbeles. Vai malkas kravu atvedušās kravas automašīnas vadītājs pārrēķinās, manevrējot šaurajā pagalma iebrauktuvē, un izgāž žoga vārtus. Šie ir tikai daži no daudziem simtiem līdzīgu aprakstu, kādus BTA atlīdzības pieteikumos saņem no Nekustamo īpašumu apdrošināšanas klientiem. Īpaši daudz tādu ienāk pēc spēcīgām vētrām, kādas Latvijā aizvadītajos gados piedzīvotas nepatīkami bieži.

Paplašinot piedāvājumu, tirdzniecības centrs “Origo” turpina attīstīt nomnieku portfeli, papildinot to ar vairākiem jauniem veikaliem un būtiski paplašinot ēdināšanas segmentu.

"Sekojot tirgus tendencēm un apmeklētāju vajadzību maiņai, t/c “Origo” turpina attīstīt savu piedāvājumu, nodrošinot daudzveidīgu veikalu klāstu, aktuālus pakalpojumus un plašas ēdināšanas iespējas gan ikdienas vajadzībām, gan brīvā laika pavadīšanai. Arī nomnieki aktīvi pielāgojas – modernizē telpas, ievieš jaunus konceptus un paplašina sortimentu, tādējādi veidojot mūsdienīgu un daudzveidīgu iepirkšanās vidi. Šāda sinerģija stiprina t/c “Origo” konkurētspēju un pozīcijas kā mūsdienīgam pilsētvides centram “Rīgas centra biznesa rajonā”,” norāda “Linstow Baltic” un multifunkcionālā centra “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Investējot 200 000 eiro, t/c “Origo” atvērts jaunas koncepcijas veikals “LIDO AS[H]AIS”, kas piedāvā inovatīvu pieeju sabiedriskās ēdināšanas segmentā. Atvērta arī ģimenes beķereja “Bazaar" - t/c “Origo” ir pirmais tirdzniecības centrs, kur tiks atvērta šī koncepta beķereja.

Īrijas zemo cenu aviosabiedrība "Ryanair" plāno palielināt bonusus saviem darbiniekiem par pieķertiem pasažieriem, kas mēģinājuši ienest lidmašīnās pārāk lielu rokas bagāžu.

Uzņēmuma vadītājs Maikls O'Līrijs paziņoja, ka viņš "nekādā ziņā neatvainojas" par to, ka tiek pieķerti cilvēki, kuri "apkrāpj sistēmu".

O'Līrijs preses konferencē Londonā sacīja reportieriem, ka aviosabiedrība plāno no novembra palielināt bonusus personālam pie iekāpšanas vārtiem, kas pārtver pasažierus ar pārāk lielu rokas bagāžu, no 1,50 eiro līdz 2,50 eiro par somu.

Paredzēts arī atcelt maksimālo robežu šādiem bonusiem, kas bija 80 eiro mēnesī.

Pasažieriem, kas lido ar "Ryanair" lidmašīnām, ir jāievēro stingri bagāžas noteikumi. Ja pasažieris aiznesis pārāk lielu somu līdz iekāpšanas vārtiem, par tās ievietošanu bagāžas nodalījumā paredzēts piemaksāt līdz 87 eiro.

Laba servisa iniciatīvas “Komplimentu mēnesis” šogad norisinājās otro reizi, tā turpinot pagājušajā gadā iesākto mērķi, dot iespēju ikvienam patērētajam dalīties ar atgriezenisko saiti par ikdienā izmantotā pakalpojuma sniedzēja servisa kvalitāti. Pēc rezultātu apkopojuma, noskaidrots, ka iedzīvotāji nemainīgi augstu novērtē patēriņa kreditēšanas uzņēmuma AS “4finance” zīmolu “SMScredit.lv”, “Ondo.lv” un “Vivus.lv” servisa līmeni.

Katrs pakalpojuma saņēmējs varēja novērtēt pakalpojuma sniegto kvalitāti, kā arī apkalpojošo personālu, pakalpojuma sniedzēja zināšanām, komunikācijas prasmēm, spēju atrisināt problēmsituācijām un citām ne mazāk svarīgām lietām, ar kurām nākas saskarties saņemot pakalpojumu.

Starp dalībniekiem šī gada “Komplimentu mēnesī” bija arī AS “4finance” un piedāvāja patērētājiem novērtēt zīmolu “SMScredit.lv”, “Ondo.lv” un “Vivus.lv” pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. “Esam pateicīgi saviem klientiem par konstruktīvu atgriezenisko saiti un atzinību – par pozitīvajām atsauksmēm, vērtīgiem ierosinājumiem un komentāriem par pakalpojuma saņemšanas pieredzi,” stāsta AS “4finance” Klientu apkalpošanas daļas vadītāja Agnese Masa.

Vācijas aviokompānijas "Lufthansa" piesaiste Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir jāvērtē ļoti pozitīvi, bet Zviedrijas "Sodra" meža zemju potenciālajā iegādē jautājumus rada tas, ka tiek piedāvāta augsta cena, intervijā sacīja uzņēmumu iegādes darījumu konsultāciju uzņēmuma "Oaklins M&A Baltics" partnere Valērija Lieģe.

Lūgta vērtēt pašlaik aktuālos darījumus, kuros ir vai var tikt iesaistīta valsts, Lieģe sacīja, ka pozitīvi ir jāvērtē tas, ka "airBaltic" kā stratēģisko investoru ir izdevies piesaistīt "Lufthansa".

"Protams, var vērtēt, vai 14 miljoni eiro ir daudz vai maz, bet tā arī nav nulle, lai piesaistītu tik nopietnu investoru kā "Lufthansa", nevis kādu nevienam īsti nezināmu investoru ar nesaprotamu naudas izcelsmi. Tādēļ es domāju, ka tas ir ļoti pozitīvi," sacīja Lieģe.

Viņa arī pauda viedokli, ka pašlaik, daudz kritizējot "airBaltic", nereti tiek aizmirsta lielā aina un tas, ka ikvienai valstij aviokompānija ir svarīga, jo tas nenozīmē tikai peļņu vai zaudējumus, bet arī to, cik ātri mēs varam uz kaut kurieni aizlidot, un cik ātri var atlidot pie mums.

Interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") apbalvošanas ceremonijā tešdien par labāko darba devēju Latvijā 2024.gadā tika atzīta AS "Latvijas finieris", informēja pasākuma organizatori.

Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma kuģu kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "MSC Shared Service Center Riga", kas pērn novērtēts par 28 pozīcijām augstāk nekā 2023.gadā.

Savukārt par iekārotāko darba devēju valsts pārvaldē trešo gadu pēc kārtas atzīta Rīgas Stradiņa universitāte.

Par labāko darbavietu būvniecības sektorā pirmo reizi atzīta ceļu būves firma SIA "Binders", savukārt tirdzniecības sektorā populārākā darba devēja titulu ieguva SIA "Circle K Latvia".

Vienlaikus finanšu sektorā labākā darba devēja titulu ieguva "Swedbank", informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektorā - SIA "Latvijas mobilais telefons", savukārt transporta un loģistikas sektorā - "airBaltic".