Baltijas vienotajā elektroenerģijas balansēšanas jaudu tirgū apgrozījums pirmajos divos mēnešos sasniedza 70 miljonus eiro.

Arvien pieaugoša interese par balansēšanas pakalpojumu pārdošanu ir no saules un vēja parku operatoriem, kā arī no elektroenerģijas bateriju operatoriem. Nu jau dalībai balansēšanas jaudu tirgū ir kvalificējies pirmais Latvijas vēja parks un elektroenerģijas baterija, kuru pārvalda "Utilitas Wind" grupas uzņēmums SIA "TCK", informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Kopš šī gada 4. februāra vienotajā Baltijas balansēšanas jaudu tirgū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Litgird" un AS "Elering" pērk energosistēmas drošumam nepieciešamās balansēšanas jaudas. Savukārt balansēšanas tirgus dalībnieki var nopelnīt, piedāvājot balansēšanas pakalpojumu, jeb pēc PSO pieprasījuma palielināt vai samazināt elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. PSO aktivizē balansēšanas jaudas brīžos, kad energosistēmā rodas novirze no plānotā elektroenerģijas patēriņa vai ģenerācijas.

"AJ Power" uzņēmumu grupa kvalificējusies un sākusi darbību Baltijas balansēšanas tirgū, nodrošinot regulēšanas pakalpojumus pārvades sistēmas operatoram "Augstsprieguma tīkls" (AST), informēja "Aj Power" pārstāvji.

"AJ Power" šajā tirgū darbojas ar risinājumu, kurā saules elektrostacijas apvienotas ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām (BESS) un pārvaldītas, izmantojot pašu izstrādāto enerģijas vadības sistēmu "TRON".

Regulēšanas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, mazinot tīkla pārslodzes riskus un garantējot drošu elektroapgādi. Dalība balansēšanas tirgū palīdz AST uzturēt Baltijas energosistēmas stabilitāti un vienlaikus rada jaunas biznesa iespējas enerģijas ražotājiem - ļaujot efektīvāk izmantot enerģijas aktīvus un gūt papildu ienākumus, norāda kompānijā.

Lai iesaistītos balansēšanas tirgū, gada sākumā "AJ Power" saules elektrostacijās Valmierā, Aizkrauklē un Ilūkstē uzstādītas BESS sistēmas ar kopējo jaudu deviņi megavati (MW) un uzkrāšanas ietilpību 18 megavatstundas (MWh). Šie aktīvi tiek pārvaldīti ar enerģijas vadības sistēmu "TRON", kas nodrošina kontroli pār elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un balansēšanu procesiem. Šis risinājums ļauj uzņēmumiem iesaistīties regulēšanas pakalpojuma sniegšanā, piebilst kompānijā.

Šobrīd izstrādātais elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisms motivēs ražotājus investēt iekārtās, kas palīdz nodrošināt balansu, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.

Komentējot apstiprināto tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma modeli, kas paredz 25% izmaksu segt ražotājiem un 75% patērētājiem, Ločmelis uzsvēra, ka šeit nevar izveidot tādu sistēmu, lai visi ir apmierināti.

Viņš skaidroja, ka šī brīža piedāvājums ir radies kompromisu rezultātā, un tas ir veidots ar motivāciju ievērot tīkla balansu. "Tas varētu kalpot kā investīciju stimuls investēt iekārtās, kas palīdz šo balansu nodrošināt," sacīja Ločmelis.

Viņš teica, ka pilnīgi pretēja alternatīva būtu uzlikt konstantu maksājumu pilnīgi visiem ģeneratoriem, tai skaitā tiem, kas palīdz nodrošināt balansu. "Tas būtu tāds regresa maksājums. Šobrīd sistēma ir izveidota tāda, kas tieši motivē ievērot balansu," stāstīja "Latvenergo" pārstāvis.

Latvijā elektroenerģijas balansēšanas tirgū pašlaik piedalās seši uzņēmumi, un tirgū ir vieta arī citiem dalībniekiem, intervijā teica elektroenerģijas pārvades tīkla operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstis februārī atslēdzās no Krievijas kontrolētās BRELL energoapgādes sistēmas un veica sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Kopš tā brīža elektroenerģijas tirgū ir nepieciešamība nodrošināt jaudu balansēšanu jeb nodrošināt līdzsvaru starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu.

Baltijā patlaban elektroenerģijas balansēšanas tirgū kopā piedalās 29 uzņēmumi. No tiem Latvijā pagaidām ir seši, Lietuvā ir astoņi, bet visvairāk ir Igaunijā - 15, daļa no tiem gan ir savstarpēji saistīti uzņēmumi. Turklāt, lai gan Igaunijā ir lielākais tirgus dalībnieku skaits, lielākā balansēšanas jauda šogad nāk no Lietuvas - apmēram puse no visas balansēšanas jaudas Baltijā.

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Šā gada otrajā pusē Baltijas valstu un Polijas atjaunīgās enerģētikas tirgū redzama nepārprotama atdzīvošanās, saka ieguldījumu sabiedrības “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI), kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 8,5 % ienesīgumu gadā, pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius). Pēc dažiem klusākiem gadiem reģionā atgriežas ārvalstu investori, meklējot gan jau strādājošus, gan izstrādes stadijā esošus zaļās enerģētikas projektus.

Pēc eksperta teiktā, šo atgūšanos nosaka Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, balansēšanas tirgus stabilizēšanās, kā arī ievērojamais pieprasījuma pieaugumu pēc zaļās enerģijas mākslīgā intelekta un datu centru attīstības dēļ globālā mērogā.

“2024. gada beigās veiksmīgi pārdevām savu pirmo saules parku portfeli Polijā – 65,5 MW jaudas projektu iegādājās Lielbritānijas kapitāla tirgus dalībnieks. Vairāki starptautiskie ieguldītāji ir izrādījuši interesi iegādāties visu mūsu portfeli Polijā, Lietuvā un Latvijā, jo šo reģionu viņi uzlūko kā paplašināšanās potenciālu.

Cenšamies savus attīstāmos projektus pārdot par vislielāko cenu, tāpēc vērtēsim, kurš pārdošanas veids ir visefektīvākais – pārdot visu portfeli kopā vai pa daļām. Tomēr ieguldītāju izrādītā interese ir nepārprotams signāls, ka mūsu reģions atkal kļūst pievilcīgs,” saka AEI pārvadītājs Mants Auruškevičs.

Balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas Baltijā astoņos mēnešos kopā veidoja 260 miljonus eiro, no kuriem Latvija sedz ceturto daļu jeb 64 miljonus eiro, intervijā teica elektroenerģijas pārvades tīkla operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstis februārī atslēdzās no Krievijas kontrolētās BRELL energoapgādes sistēmas un veica sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Balansēšanas jaudu tirgus sāka strādāt februārī un kopš tā laika sekmīgi strādā katru dienu.

Jautāts, kādas šogad ir balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas, Irklis atbildēja, ka tam seko līdzi regulāri.

Pirmajos astoņos mēnešos Baltijā kopumā tie ir 260 miljoni eiro. Latvija no tā sedz ceturto daļu, un pārējās trīs ceturtdaļas sadalās starp Igaunijas un Lietuvas operatoriem. Latvijas daļa līdz augusta beigām bija 64 miljoni eiro," stāstīja Irklis.

Oktobra beigās AST noslēgusi uzkrājošo bateriju uzstādīšanas projektu, un pašlaik baterijas nodrošina vajadzīgās balansēšanas jaudas.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

Atjaunojamās enerģijas risinājumu uzņēmums “Energiapartner” sadarbībā ar “Agrolats Grupas” uzņēmumu AS “Agrofirma Viļāni” uzstādījusi jaunu enerģijas uzglabāšanas sistēmu BESS ar kopējo jaudu 1,08 MW/2,15 MWh. Projekta pabeigšana iezīmē soli ceļā uz ilgtspējīgu un tehnoloģiski modernu enerģijas pārvaldību.

“Projekts apliecina, ka ar mērķtiecīgu sadarbību starp būvniecības nozares profesionāļiem un apņēmīgu īpašnieka iesaisti iespējams sasniegt augstus rezultātus un virzīties uz zaļāku un noturīgāku enerģētikas nākotni,” teic “Energiapartner” vadītājs Gints Buivids.

“Enerģijas tirgus ir dinamisks, piedāvājot iespējas tiem, kam ir pareizie rīki, un viens no pirmajiem BESS Latvijā sekmēs balansēšanas tirgu attīstību. “Energiapartner” ir uzkrājusi pieredzi BESS projektu īstenošanā Igaunijā, un šis projekts ir spilgts piemērs, kā to veiksmīgi pārnest uz Latviju. Lepojamies ar paveikto un pateicamies Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla speciālistiem par sadarbību, kas ļāva projektu nodot laikā un atbilstoši visām prasībām,” gandarīts ir “Energiapartner” ekspluatācijas un tehniskās apkopes vadītājs Vilis Deimantovičs.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ticies ar AS "Augstsprieguma tīkls" vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.-2028.gadam.

Kamēr Igaunijā prognozēts elektroenerģijas pārvades izmaksu pieaugums, Latvijā, pateicoties būtiskiem optimizācijas pasākumiem, AST izdevies kopējās izmaksas saglabāt esošajā līmenī - gaidāms pat neliels samazinājums 0,6% apmērā.

Tarifa stabilitāte panākta sarežģītos apstākļos, kur izmaksu spiedienu piedzīvo daudzi uzņēmumi, kas saistīti ar vispārēju inflāciju, jo īpaši ar kāpjošām būvniecības un remontu izmaksām. Svarīgi atcerēties, ka Latvijas pārvades sistēmas operatoram kopā ar igauņu un lietuviešu kolēģiem, Krievijas kara radīto risku dēļ, bija nepieciešams sagatavoties tīklu sinhronizācijai ar Eiropu gadu ātrāk. Vienlaikus līdz ar elektroenerģijas sistēmas attīstību un ģeopolitisko drošības risku dēļ, AST būtiski paplašinājušās veicamās funkcijas. Spēja šādos apstākļos saglabāt tarifu nemainīgu ir apliecinājums AST komandas profesionālai un stratēģiskai pieejai uzņēmuma pārvaldībā.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” šī gada 3.jūnijā rīko augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy” ar starptautisku līderu dalību. Foruma mērķis ir kopīgiem spēkiem un idejām paraudzīties nākotnes enerģētikas nozares attīstībā, kā arī iezīmēt aktuālās tendences, lielākos izaicinājumus un diskutēt par piemērotākajiem risinājumiem.

Pasākumā piedalīsies tikai līdz 100 īpaši izraudzīti viesi no Baltijas reģiona, radot unikālu iespēju Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozares vadošajiem līderiem, politikas veidotājiem un starptautiski atzītiem ekspertiem dalīties ar savu pieredzi un zināšanām un veidot kontaktus.

Oļegs Kolomijcevs, “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs: “Šādā augsta līmeņa formātā forumu rīkosim pirmo reizi, un tā mērķis ir sekmēt enerģētikas tirgus izaugsmi gan Latvijā, gan Baltijas reģionā kopumā nākamajos gados. Tehnoloģiju ziņā enerģētikas joma strauji attīstās pasaulē, tāpēc tā būs iespēja kopā ar nozares līderiem ieskicēt Latvijas iespējas un nākotnes profilu. Mūsu biznesa foruma mērķis ir kāpināt enerģētikas nozares nākotnes potenciālu un līderību, un lai enerģētika kalpo par valsts ekonomikas izaugsmes akseleratoru.”

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Piecas filiāles visā Rīgā, daudzu gadu pieredze, plašs riepu, disku un pakalpojumu klāsts, virkne bonusu klientiem un zinoši profesionāļi, kuriem pieejamas modernākās iekārtas – tā īsumā raksturojams uzņēmums Riepu garāža. Šajā rakstā sarunājāmies ar Riepu garāžas komercdirektoru Gintu Ulnicānu, lai uzzinātu, kā uzņēmums palīdz saviem klientiem ikdienā, kādi ir Riepu garāžas lielākie izaicinājumi, un iegūtu atbildes uz daudziem citiem jautājumiem!

Nav noslēpums, ka savus pakalpojumus piedāvājat gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Kā ir audzis Riepu garāžas biznesa klientu portfelis?

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sagatavojis dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu ar vidējo samazinājumu 4,4% apmērā, bet lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu maksājums pieaugs, informēja "Gaso".

Kompānija iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra vidējo tarifa samazinājumu par 4,4%. Lai gan vidējais tarifs samazināsies, izmaiņas konkrētām lietotāju grupām būs atšķirīgas - daļai fiksētā maksājuma īpatsvara dēļ maksājums pieaugs, bet lielākajai daļai tas samazināsies vai paliks nemainīgs.

Plānots, ka tiem lietotājiem, kas gāzi tērē ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei, siltā ūdens sildīšanai, sasniedzot noteiktu dabasgāzes apmēru mēnesī, tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu, un kopējās izmaksas saruks. Lielākiem dabasgāzes lietotājiem provizoriski maksājuma samazinājums var būt vidēji 2% robežās.

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Nākamajā trešdienā – 16. jūlijā, plānots tikties ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadību un pārrunāt nākamā gada elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projektu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Jau kopš pērnā gada vasaras publiskajā telpā izskanējušas spekulācijas par iespējamu būtisku tarifa pieaugumu dažādu iemeslu dēļ – Baltijas valstu sinhronizācijas, ģeopolitiskās situācijas, kiberdrošības un sistēmas vadības funkciju ieviešanas rezultātā.

AST spēkā esošais tarifs stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā ar 30% pieaugumu. Vienlaikus par vidēji 32% pieauga arī AS “Sadales tīkls” tarifs, atsevišķām mājsaimniecību lietotājiem rezultējoties pat ar 80% tarifa pieaugumu. Šie tarifu kāpumi kļuva par pamatu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) rosināt likuma grozījumus, kas noteica – turpmāk elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu jaudas maksa mājsaimniecībām nedrīkst pieaugt par vairāk nekā 30% gadā. Šī regulējuma rezultātā tarifi tika pārskatīti un samazināti.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Lai palielinātu esošā elektroenerģijas pārvades tīkla caurlaides spēju un nākotnē mazinātu tīkla pārslodzes iespējamību un nepieciešamību ierobežot atjaunojamās enerģijas ģenerāciju, Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) testē dinamiskas caurlaides spējas noteikšanas risinājumus (DLR – Dynamic Line Rating).

Tas tīkla kapacitātes noteikšanā ņem vērā augstas izšķirtspējas plaša spektra laika apstākļu, reljefa, līnijas tehnisko parametru un tās izvietojuma lokālos apstākļus katrā līnijas posmā reālā laikā. Pašlaik pilotprojekts notiek 33 km garajā 110 kV augstsprieguma gaisvadu līnijā starp Iecavu un Jelgavu, kurā uzstādīti speciāli sensori. Ar to palīdzību reālā laikā tiek uzraudzīts līnijas vadu stāvoklis, vadu temperatūra un nokare, un dati pārraidīti uz datu centru caurlaides spējas novērtēšanai. Pēc optimālākā risinājuma izvēles 2026. gadā risinājums tiks izvērsts visā Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmā. Risinājums paaugstinās esošā elektrotīkla maksimālu izmantošanu un veicinās lielāku atjaunojamās enerģijas integrāciju pārvades elektrotīklā, izmantojot esošo pārvades elektrotīklu bez tūlītējas ievērojamas tīkla pārbūves.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad termometra stabiņš strauji pakāpies, ikviens autovadītājs vēlas sajust atsvaidzinošu vēsumu no kondicioniera. Taču ko darīt, ja tas nestrādā? Vai esi iedomājies, kādas problēmas var rasties, ja laikus netiek veikta kondicionieru uzpilde vai apkope? Kā izrādās, tas var novest pie dārga remonta un citām nebūšanām, tāpēc lasi rakstu un uzzini, kā no tām izvairīties!

Aukstums ir patīkams, bet tukša kondicioniera sistēma – posts

Daudzi autovadītāji domā, ka, ja kondicionieris nedzesē, sistēmā vienkārši trūkst gāzes, un to ir jāuzpilda. Daļēji tā ir taisnība – gāze ir galvenais dzesētājs, kas cirkulē sistēmā. Taču tā ir tikai viena no kondicioniera sistēmas sastāvdaļām. Nepieciešama ir arī eļļa, kas eļļo kondicioniera kompresoru un citas kustīgās daļas. Ja sistēmā nav freona vai tā ir ļoti maz, spiediena sensors to nolasa un kompresors neieslēdzas. Tādēļ, ilgstoši braucot ar tukšu sistēmu, kondicioniera kompresors neieslēgsies un nenotiks eļļas cirkulācija – eļļošana.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 37,9 miljonu eiro apmērā uzņēmumam SIA Baltazar, kas ir Latvijas uzņēmums, kurš pieder Dānijas uzņēmumiem European Energy un Sampension.

Finansējums paredzēts, lai atbalstītu liela mēroga saules enerģijas parka un bateriju enerģijas uzglabāšanas sistēmas (BESS) izveidi Saldus novadā. Projekts ir būtisks solis Latvijas atjaunīgās enerģijas jaudu paplašināšanā, kas nākamo gadu laikā ievērojami veicinās enerģētisko neatkarību un drošību.

Saldus hibrīdparks ar 65 MW saules jaudu un 46 MW BESS sistēmu būs viens no modernākajiem šāda veida enerģijas objektiem Latvijā. Izvietots 96 hektāru platībā, šis projekts ir stratēģiski svarīgs solis Latvijas enerģētikas pārejā un Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla stabilitātes stiprināšanā.

BESS tehnoloģija nodrošinās būtisku ieguldījumu valsts enerģētiskajā neatkarībā un ilgtspējā, palielinot atjaunīgās enerģijas ražošanu, kā arī nodrošinot tīkla balansēšanu un mazinot cenu svārstības, īpaši pēc atslēgšanās no BRELL starptautiskās balansēšanas sistēmas. Projektu plānots pabeigt nākamā gada augustā.

Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” oficiāli atklājis jaunuzbūvēto noliktavas un biroju ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 75A. Šis ir pirmais industriālās ēkas projekts Baltijā, kurā plaši izmantoti polikarbonāta risinājumi, nodrošinot augstu energoefektivitāti un atbilstību ilgtspējas principiem.

Ēkas būvniecībā, teritorijas labiekārtošanā, iekārtās un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 6,4 miljoni eiro, un tās ir līdz šim lielākās uzņēmuma investīcijas infrastruktūrā. Jaunās ēkas kopējā platība sasniedz 7250,6 m2, savukārt labiekārtotā teritorija ietver gandrīz 5000 m2 cietā seguma un vairāk nekā 2200 m2 apzaļojuma. Teritorija veidota tā, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi gan loģistikas transportam, gan darbiniekiem un klientiem, ievērojami uzlabojot apkārtējo pilsētvidi.

“”Gemoss” vēsturē šis ir līdz šim vērienīgākais projekts – gan pēc investīciju apjoma, gan iecerētās funkcionalitātes un mēroga. Līdz šim galvenokārt esam restaurējuši vai pielāgojuši jau esošas ēkas mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna – līdz šim galvenokārt esam restaurējuši esošas ēkas un pielāgojuši tās mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna. Tādu, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības: vides ilgtspēju, rūpes par pilsētvidi un cilvēkiem, mūsu darbiniekiem un partneriem. Šī noliktava mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu ēku – tā iezīmē būtisku pagrieziena punktu un soli tuvāk vēl efektīvākai nākotnei,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) šodien Džūkstē ir atklājis Latvijā pirmo publiski pieejamo biometāna ievades punktu, kas ir nozīmīgs solis biometāna ražošanas veicināšanai valstī.

Šis risinājums padara dabasgāzes pārvades sistēmu pieejamu arī biometāna ražotājiem, kuriem nav tieša pieslēguma pārvades sistēmai, tādējādi sekmējot atjaunīgās enerģijas integrāciju energosistēmā. Tiek prognozēts, ka Džūkstes punktā gadā varētu tikt ievadīti līdz pat 10 miljoniem normālkubikmetru (Nm³) jeb 100 GWh biometāna gadā.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 1,7 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Biometāna ievades punkts Džūkstē darbojas pēc virtuālā gāzesvada principa – biometāns tiek saspiests un transportēts konteineros no dažādiem reģiona ražotājiem līdz ievades punktam. Šāda centralizēta pieeja ļauj apvienot vairākus piegādātājus, tajā skaitā mazākus biometāna ražotājus, kuriem nav ekonomiski pamatoti izbūvēt autonomu tiešo pieslēgumu gāzes pārvades sistēmai. Tieši tāpēc jaunatklātais biometāna ievades punkts būtiski paplašina iespējas iesaistīties atjaunīgās enerģijas tirgū.

Signet Bank piešķīrusi 2,6 milj. eiro finansējumu privātā kapitāla uzņēmumu grupai “AJ Power”, kas tiks izmantots ieguldījumiem divu elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) izveidē.

Šis finansējums ļāvis uzstādīt modernu enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju, kas nodrošina elastību un stabilitāti elektroenerģijas piegādē ar kopējo jaudu 6000 kW un uzkrāšanas ietilpību 12000 kWh. Iekārtas piegādātas no Eiropas Savienībā (ES) sertificētiem un drošiem ražotājiem, kam ir liela pieredze līdzvērtīgos projektos Eiropā. BESS sistēmas uzstādītas Aizkrauklē un Ilūkstē pie “AJ Power” pārvaldītajām saules elektrostacijām (SES), kur jau ir izbūvēta un sagatavota nepieciešamā infrastruktūra.

Uzstādītās BESS sistēmas palīdz stabilizēt elektroenerģijas tarifus Latvijā, jo brīžos, kad elektroenerģijas ir par daudz, tā tiek ņemta no tīkla un uzkrāta BESS, bet kad rodas deficīts, elektroenerģija tiek nodota tīklā, tādējādi nodrošinot nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas un patēriņa līdzsvaru.