Foto: Unsplash.com / Christian Wiediger

Auto ražotāji vienmēr ir centušies piesaistīt klientus ar pievilcīgiem transportlīdzekļiem, un viens no trendiem šobrīd ir arvien lielāka izmēra diski. Nenoliedzami, ka tie lieliski izskatās vasarā, taču Latvijas mainīgās un skarbās ziemas liek autovadītājiem domāt praktiskāk. Tieši tādēļ daudzi auto īpašnieki ziemas sezonai izvēlas mazāka diametra un vienkāršāka dizaina diskus. Kāpēc tas ir ne tikai izdevīgāk, bet arī nodrošina lielāku drošību un komfortu?

Mazāki diski – papildu komfortam un drošībai

Lieli diski komplektā ar zema profila riepām ir sinonīms vasaras auto modei. Un ne velti – tie patiešām izskatās pievilcīgi, liekot citiem satiksmes dalībniekiem atskatīties. Taču ziemā situācija mainās. Sniegs, ledus, sāls un ķīmiskās vielas, kuras kaisa uz ceļiem, kā arī bedres rada nevēlamos apstākļus, kuros mazāka diametra auto diski un augstāka profila riepas izceļas ar virkni priekšrocību.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Lai arī pēdējā laikā vērojama zināma Eiropas Savienības ilgtspējas regulējuma mīkstināšana, ilgtspējas jautājumi joprojām saglabā savu aktualitāti un no dienaskārtības nepazudīs, tāpēc uzņēmumiem no ilgtspējas mērķu sasniegšanas nevajadzētu atteikties vai tos atlikt.

Tā nav tikai birokrātiska prasība, bet arī konkurētspējas, izmaksu, efektivitātes un reputācijas jautājums. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var daudz panākt, integrējot praktiskus un pieejamus tehnoloģiskos risinājumus savā ikdienas darbībā. Minēšu piecus tehnoloģiju virzienus, kas palīdzēs sasniegt ne tikai ilgtspējas mērķus, bet arī risinās ļoti konkrētas biznesa problēmas.

1.Pašapkalpošanās risinājumi – atbilde darbaspēka trūkumam

Viens no virzieniem, kas pēdējos gados mainījis ikdienu ļoti daudzos uzņēmumos, ir pašapkalpošanās tehnoloģijas. Mazumtirdzniecībā, ēdināšanā un arī pakalpojumu nozarē arvien biežāk ievieš pašapkalpošanās kases, digitālos kioskus vai iespēju klientiem pašiem pieteikt pakalpojumu tiešsaistē. Tas ir ne tikai risinājums darbaspēka deficītam un algu kāpumam, bet arī būtisks solis efektivitātes un klientu apkalpošanas uzlabošanā. Šāda veida tehnoloģijas samazina slogu darbiniekiem, paātrina apkalpošanu un vienlaikus samazina izmaksas, kas ilgtermiņā ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamats. Saskaņā ar Statista sniegto informāciju 2021. gadā pašapkalpošanās sistēmu tirgus vērtība visā pasaulē bija nedaudz virs 4 miljardiem ASV dolāru. Prognozēts, ka laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam, tā pieaugs vairāk nekā trīs reizes un sasniegs 13,54 miljardus ASV dolāru.

Lai gan pirmajā brīdī šķiet vilinoši vienkārši izvēlēties lētāko piedāvājumu, patiesībā uzticams partneris būvprojektā ir ļoti svarīgs. Tieši būvtehnikas noma ir nozare, kur kvalitātei un apkalpošanas līmenim ir izšķiroša nozīme ilgtermiņā.

Būvniecībā viss ir saistīts ar laiku un precizitāti. Kavēšanās tehnikas piegādē, neplānoti bojājumi vai sliktā stāvoklī esoša iekārta kavē darba procesu un rada ievērojamus zaudējumus. Tāpēc jautājums nav tikai “cik maksā?”, bet arī “vai varu uz viņiem paļauties?”.

Uzticams partneris nozīmē:

• savlaicīgu tehnikas piegādi un izvešanu;

• tehnisko stāvokli, kas atbilst drošības prasībām;

• iespēju ātri saņemt nomaiņu vai remontu problēmu gadījumā;

• skaidrus noteikumus un pārskatāmu līgumu.

Kvalitāte slēpjas detaļās - kā atpazīt profesionālu nomas sniedzēju?

Ne visi nomas uzņēmumi ir vienlīdz profesionāli. Dažiem rūp tikai darījuma noslēgšana, citiem - klienta ilgtermiņa uzticība. Kā atšķirt vienu no otra? Pievērs uzmanību niansēm. Tas, kā uzņēmums komunicē, kādā kārtībā ir viņu tehnika, un vai viņi piedāvā atbildes uz jautājumiem, daudz ko pasaka priekšā.

28. jūnijā spēkā stājusies Eiropas Savienības Piekļūstamības direktīva 2019/882, kas pazīstama arī kā Eiropas piekļūstamības akts. Tas nosaka vienotus standartus būtiskāko produktu un pakalpojumu pieejamībai visiem lietotājiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti. Tomēr piekļūstamība nav tikai juridiska prasība vai formalitāte, ko izdarīt un aizmirst.

Tā ir arī attieksmes mēraukla — par sabiedrības briedumu, cieņu un vēlmi nodrošināt līdzvērtīgas iespējas visiem. Turklāt piekļūstamības ieviešanai ir arī skaidri pragmatisks ieguvums — tā palīdz veidot vienkāršākus, efektīvākus un lietotājam draudzīgākus risinājumus, kas uzlabo pieredzi plašam cilvēku lokam.

Piekļūstamība nav niša – tā ir sabiedrības vajadzība

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, vairāk nekā 1,3 miljardi cilvēku visā pasaulē dzīvo ar kādu invaliditātes formu — tas ir aptuveni katrs sestais pasaules iedzīvotājs. Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, cilvēki ar invaliditāti veido aptuveni 12% no kopējā iedzīvotāju skaita. Šie skaitļi apliecina, ka piekļūstamība nav tikai nelielai sabiedrības daļai aktuāls jautājums — tā tieši ietekmē simtiem miljonu cilvēku un netieši attiecas uz mums visiem, jo dzīves laikā ikvienam var rasties vajadzība pēc pieejamākiem risinājumiem.

Liepājā darbu uzsācis konveijeru un automatizācijas iekārtu ražotāja Caljan jaunais tehnoloģiju centrs, kura izveidē ieguldīti aptuveni 550 tūkstoši eiro.

Tajā klienti var reālos darba apstākļos izmēģināt uzņēmuma iekārtas darbībā, pārliecinoties par to efektivitāti un drošību. Liepājas centrs ir viens no trim Caljan tehnoloģiju centriem pasaulē līdzās Vācijai un ASV.Starp pirmajiem objekta apmeklētājiem ir starptautiskie paku pārvadātāji, Eiropas pastu operatori, vadošie riepu ražotāji un apģērbu vairumtirgotāji. Viņi atzīst, ka iespēja praksē testēt Caljan risinājumus palīdz pieņemt pārdomātākus investīciju lēmumus. Demonstrācijas sniedz arī skaidru priekšstatu par to, kā automatizācija samazina manuālo darba slodzi, uzlabo darba drošību un paātrina sūtījumu plūsmu.

“Šī investīcija apliecina mūsu apņēmību turpināt attīstīt modernu ražošanas infrastruktūru Latvijā. Tā ir stratēģiska investīcija partnerībā ar klientiem un inovāciju virzībā. Mēs kopā testējam un attīstām pielāgotus risinājumus, kas atbilst klientu mainīgajām biznesa vajadzībām. Vienlaikus tas dod mūsu komandai iespēju ikdienā strādāt ar modernām tehnoloģijām un attīstīt unikālas profesionālās prasmes,” norāda Caljan Latvijā vadītājs Gatis Dradeika.

Būvniecības nozare saskaras ar milzīgām iespējām un vienlaikus izaicinājumiem – no augošām izmaksām līdz pieprasījumam pēc ātrākiem, zaļākiem un gudrākiem risinājumiem.

Šodien mākslīgais intelekts (MI) piedāvā piecus būtiskus risinājumus, kas ne tikai palīdz pārvarēt šos izaicinājumus, bet arī būtiski uzlabo būvniecības kvalitāti, ātrumu un efektivitāti. Ja šos risinājumus neieviesīsim savlaicīgi, riskējam ar konkurētspējas zudumu gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū.

1. Plānošana: ātrs ceļš no idejas līdz konceptam

Būvniecība nesākas ar cementu un ķieģeļiem – tā sākas ar vajadzību definēšanu, budžetu un telpisko domāšanu. Šajā agrīnajā posmā MI darbojas kā pieredzējis konsultants, kas analizē ievadītos datus, sniedz ieteikumus un modelē dažādus scenārijus. Tas ļauj projektēt efektīvāk jau pašā sākumā, izvairoties no dārgiem pārpratumiem vēlāk. MI spēj radīt pirmos vizuālos konceptus, balstoties uz aprakstu un ģeogrāfisko kontekstu, kā arī palīdz labāk strādāt ar datiem, kas ir pamatā jebkuras būves iecerei. Tas nozīmē dienas, nevis nedēļas, lai redzētu iespējamos risinājumus.

Foto: Freepik / prostooleh

Inflācijas līmenim strauji kāpjot un tēriņiem pieaugot, nākas meklēt jaunas iespējas, kā ietaupīt naudu. Finansiālās drošības saglabāšanai svarīgi atrast optimālākos veidus ikmēneša tēriņu samazināšanai. Kā to vislabāk izdarīt un ko ir svarīgi ņemt vērā? Raksta turpinājumā apkopoti 10 noderīgi padomi – gudrai mājsaimniecības budžeta pārvaldībai ilgtermiņā! Kāpēc jāplāno finanses?

Foto: Freepik / rawpixel

Finanšu plānošana ir svarīga, jo tā palīdz saglabāt kontroli pār saviem ienākumiem un izdevumiem, kā arī veido drošu un stabilu pamatu nākotnei. Apzināti pārvaldot naudu, iespējams izvairīties no nevajadzīgiem parādiem un liekiem tēriņiem, tādējādi saglabājot finansiālo neatkarību. Šāda rīcība ļauj ne tikai vieglāk sasniegt ilgtermiņa mērķus, piemēram, veikt mājokļa iegādi vai doties ceļojumā uz kādu tālāku galamērķi, bet arī rada drošības sajūtu dažādās neparedzamās situācijās.

Signet Bank piešķīrusi 2,6 milj. eiro finansējumu privātā kapitāla uzņēmumu grupai “AJ Power”, kas tiks izmantots ieguldījumiem divu elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) izveidē.

Šis finansējums ļāvis uzstādīt modernu enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju, kas nodrošina elastību un stabilitāti elektroenerģijas piegādē ar kopējo jaudu 6000 kW un uzkrāšanas ietilpību 12000 kWh. Iekārtas piegādātas no Eiropas Savienībā (ES) sertificētiem un drošiem ražotājiem, kam ir liela pieredze līdzvērtīgos projektos Eiropā. BESS sistēmas uzstādītas Aizkrauklē un Ilūkstē pie “AJ Power” pārvaldītajām saules elektrostacijām (SES), kur jau ir izbūvēta un sagatavota nepieciešamā infrastruktūra.

Uzstādītās BESS sistēmas palīdz stabilizēt elektroenerģijas tarifus Latvijā, jo brīžos, kad elektroenerģijas ir par daudz, tā tiek ņemta no tīkla un uzkrāta BESS, bet kad rodas deficīts, elektroenerģija tiek nodota tīklā, tādējādi nodrošinot nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas un patēriņa līdzsvaru.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Darba vide kļūst arvien dinamiskāka un daudzu uzņēmumu ikdienu nosaka digitalizācija, tāpēc aizvien lielāka nozīme ir spējai izmantot sadarbības un projektu vadības rīkus. Pēdējo gadu laikā strauji pieaugusi interese par tādiem risinājumiem, kas ļauj komandām būt elastīgām, bet ikdienas darbam - pārskatāmam un efektīvam, neatkarīgi no nozares vai darba formāta. Viens no šādiem rīkiem, kas jau plaši tiek izmantots gan Latvijā, gan pasaulē, ir “Jira”.

Lai gan to bieži dēvē par projektu vadības platformu, tas sniedz daudz plašākas iespējas – tas ir sadarbības instruments, kas palīdz komandām kopīgi radīt, organizēt un virzīt visus ikdienas darba procesus.

No uzdevumu saraksta līdz plašākai kopbildei

Ikviens projekts sastāv no neskaitāmiem uzdevumiem un apakšuzdevumiem, kurus ir teju neiespējami iegaumēt un sekot līdzi to izpildei, izmantojot vien kalendāru un e-pastu. Īpaši situācijās, kad uzdevumu saturs vai termiņi mainās vairākas reizes dienā. Izmantojot “Jira”, ikviens projektā iesaistītais skaidri redz, kas jādara vispirms, kā ir sadalīti darbi, un kādā stadijā ir katrs uzdevums. Tas nav tikai individuāls darbu plānotājs, bet piekļuve plašākai kopbildei par visu projektu, ko redz gan darbinieki, gan vadītāji. Tieši šī centralizētā pārskatāmība ļauj komandām izvairīties no pārpratumiem un liekas komunikācijas slodzes, padarot sadarbību efektīvāku. Vadītājiem tas nozīmē iespēju vienuviet redzēt kopējo un individuālo progresu, bet darbiniekiem – skaidru orientieri ikdienas pienākumos.

Tallina, Igaunija – [06.08.2025] – Wallester, vadošais Eiropas fintech uzņēmums, kas specializējas mūsdienīgā uzņēmumu finanšu menedžmentā un integrētajos finanšu risinājumos, ir iecēlis amatā Edgaru Valmeru par jauno komercdirektoru (CCO).

E.Valmeram ir vairāk nekā desmit gadu pieredze banku un maksājumu jomā. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus Magnetiq Bank – uzņēmumā, kas koncentrējas uz digitālo komerciju, fintech pakalpojumiem un ‘’acquiring’’ risinājumiem. Savā darbības laikā, uzņēmumā viņš izveidoja “acquiring” pakalpojumu no nulles un vadīja sarežģītas klientu attiecības, kā E-komercijas departamenta vadītājs. Vēlāk viņš kļuva par valdes locekli, pārraugot klientu apkalpošanu, karšu izsniegšanu, kredītu procesus un mārketingu jaunās paaudzes e-komercijas banku risinājumos.

"Mēs ar lielu prieku sveicam Edgaru Wallester komandā," saka Sergejs Astafjevs, Wallester izpilddirektors un līdzdibinātājs. "Viņa pievienošanās uzņēmumam ir nozīmīgs personisks un stratēģisks solis. Es pazīstu Edgaru gandrīz 15 gadus un vienmēr esmu augstu vērtējis viņa godīgumu, izpratni un līderību maksājumu nozarē. Viņa pieredze mērogojama ‘’acquiring’’ infrastruktūras izveidē un kritiski svarīgu partnerību vadībā padara viņu par ideālu izvēli mūsu nākamajam attīstības posmam."

No šī gada 1. augusta komunikācijas aģentūra MM&A | Hill+Knowlton turpmāk strādās ar jaunu zīmolu – MMA&, kas atspoguļos vietējo Latvijas partneru ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un vērtības radīšanā tā klientiem.

MMA& ir viena no Latvijas komunikācijas aģentūrām ar 29 gadu pieredzi, no kuriem pēdējos 10 gadus pilnībā pieder tikai Latvijas partneriem. Nekādu izmaiņu uzņēmuma darbības modelī, īpašnieku vai pārvaldes struktūrā pēc zīmola maiņas nebūs.

“Latvijas un Baltijas klienti pazīst MMA& tieši mūsu vietējo partneru zināšanu un pieredzes dēļ, un starptautiska tīkla klātbūtne vairs nav stratēģiski nepieciešama. Mēs turpināsim sadarboties ar plašu loku neatkarīgu partneru gan Baltijā, gan citviet Eiropā, nodrošinot labāko konsultāciju kapacitāti mūsu klientiem. Tirgus tendences rāda, ka ne Latvijā, ne Eiropā vairs nav būtiska pieprasījuma pēc viena konsultantu tīkla daudzās valstīs. Tā vietā klienti izvēlas labāko piedāvājumu valstī vai efektīvāko aģentūru apvienību trīs Baltijas valstīs, meklējot partnerus, kas pārzina tirgu, piedāvā labāko kvalitāti un nodrošina atbilstošākos speciālistus,” saka Linda Mežgaile, MMA& Partnere un valdes locekle.

Foto: Freepik.com/ Freepik

Mēs visi zinām, ka izlaidums ir mācību noslēgumam veltīts pasākums, taču šajā skopajā vārdā nav ietverts viss procesā piedzīvotais spēks, grūtības, centieni, izmisums, prieks, gandarījums, nogurums, zināšanas, pārbaudījumi un attiecības, kas patiesībā raksturo ikvienu mācību procesu. Tieši tāpēc izlaiduma diena ir iespēja atskatīties, pateikties sev un citiem par paveikto un vienlaikus vērst skatienu nākotnē, kur sagaida ne mazāk pārbaudījumu un, cerams, arī ne mazāk gandarījuma un prieka brīžu. Izlaidums ir pārejas punkts, kurā reflektēt par paveikto, novērtēt ieguldīto darbu un apzināti izvēlēties nākamo virzienu, tāpēc ir svarīgi šo mirkli pienācīgi atzīmēt. Turpinājumā pieci ieteikumi, kā šajā dienā atbalstīt absolventu un nosvinēt izlaidumu ar jēgu un dzirksti.

Darba vides dizains pēdējo gadu laikā ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku produktivitāti, apmierinātību un labbūtību. Mūsdienās biroja telpa ir daudz vairāk nekā vienkārša darba vieta - tā ir radošuma un sadarbības centrs. Darba vides dizains turpina attīstīties, apvienojot jaunas tehnoloģijas, ilgtspējīgus risinājumus un cilvēkcentrētu pieeju. Sekot līdzi šīm tendencēm un integrēt tās biroja plānojumā nav tikai modes lieta - tas ir stratēģisks solis uzņēmuma attīstībā. Pārdomāta un labi izstrādāta vide uzlabo darba pieredzi, piesaista un notur talantus, kā arī veicina veselīgāku un elastīgāku darba kultūru.

Tehnoloģijas un dizains

Tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu biroju sastāvdaļu, un 2025. gadā dizains kļūst vēl ciešāk saistīts ar viedajiem risinājumiem. Mēbeles ar integrētu ierīču uzlādi, viedie rakstāmgaldi ar automātisko augstuma regulēšanu, personalizējamas darba vietas un telpu rezervācijas sistēmas palīdz optimizēt darba vidi. Arī datu analītika ienāk interjera plānošanā - sensori un viedās ierīces analizē telpas lietojumu, apgaismojumu, gaisa kvalitāti un trokšņu līmeni, pielāgojot darba vides apstākļus reāllaikā. Tehnoloģiju un dizaina kombinācija padara biroju ne tikai ērtāku, bet arī energoefektīvāku un viedāku.

Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir būtiska, lai mēs varētu ilgtermiņā veicināt sabiedrības labklājību, un tāpēc ir svarīgi apzināties, kurās jomās mums kā valstij ir priekšrocības. Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, atbilde uz šo jautājumu šodien ir citāda nekā pirms desmit gadiem.

Latvijas ekonomikas relatīvā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas pēdējo gadu laikā daļēji skaidrojama ar mūsu ekonomikas struktūru. Jau sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijā attīstījās nozares, kas izmantoja mūsu dabisko ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un Krievijas ietekmes sfērā esošajām valstīm. Tās balstījās arī uz Latvijas okupācijas laikā radīto loģistikas infrastruktūru, kas bija vērsta uz izejvielu piegādi Rietumiem un gatavās produkcijas piegādi dažādiem padomju impērijas reģioniem.

Kā to var labi redzēt šodien, šis ekonomikas modelis nebija izturīgs pret ģeopolitiskajiem riskiem, kas īpaši spilgti izgaismojās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Latvijas banku pieredze klientu – nerezidentu – apkalpošanā ilustrē šī biznesa modeļa piemēru finanšu nozarē: lai gan sākotnēji tas šķita ļoti veiksmīgs, ilgtermiņā šis modelis izrādījās neizturīgs pret ģeopolitiskajiem un regulatorajiem riskiem.

Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība.

Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.

Proti, neskatoties uz to, ka saules enerģijas parka būvniecībai ir vajadzīga būvatļauja un tam ir nepieciešama nodošana ekspluatācijā gluži kā citām būvēm, saules enerģijas parkus nevar reģistrēt zemesgrāmatā. Tas ir pat pārsteidzoši, ka šis jautājums nav atrisināts jau gadiem, jo saules enerģijas parkiem jau tagad piešķir un zemesgrāmatā var reģistrēt apbūves tiesību un Valsts zemes dienests saules parkam piešķir kadastra apzīmējumu, taču uzbūvēto saules parku kā “būvi” ierakstīt zemesgrāmatā nevar. Attiecīgi saules enerģijas parks tiek traktēts nevis kā būve un nekustamā īpašuma sastāvdaļa, bet kā “kustamā manta”.

Vietējie uzņēmēji, kuri meklē iespējas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai vai jaunu projektu uzsākšanai, bieži vien nonāk situācijā, kurā banka atsaka aizdevumu, taču nesniedz konkrētu skaidrojumu par atteikuma iemesliem. Šāda situācija liecina sistemātisku komunikācijas trūkumu.

Uzņēmējs iegulda laiku, sagatavo plašu dokumentāciju, mēnešiem ilgi gaida atbildi un galu galā saņem atteikumu - bez jebkādas atgriezeniskās saites un norādēm par to, kas būtu jāuzlabo. Šāda pieeja noteikti neveicina mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi, jo potenciāli dzīvotspējīgi projekti netiek pat pilnvērtīgi izvērtēti, kā rezultātā biznesa attīstības plāni apraujas jau banku koridoros. Latvijas finanšu tirgus kontekstā tas izgaismo būtisku problēmu, skaidri parādot, ka banku prioritāte joprojām ir risku minimizēšana, nevis attīstības atbalsts.

Šobrīd kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmēji nevēlas aizņemties, ir bailes no atteikuma, taču nevajadzētu aizmirst, ka atteikums nav spriedums. Finansējuma piešķiršanas kārtība ir gana sarežģīta, taču uzņēmējiem nav vienmēr jāspēj orientēties visos banku nosacījumos pašiem, jo tirgū ir pieejami profesionāli risinājumi, kas palīdz izvērtēt iespējas un sagatavot gan pamatotu aizdevuma pieteikumu, gan sniedz atgriezenisko saiti par to, kas būtu jādara, ja kredīts ir atteikts.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY Baltijas valstu pētījums* par sabiedrības uzticību dažādām institūcijām atklāj, ka vislielāko uzticību Latvijas iedzīvotāji pauž tehnoloģiju uzņēmumiem, zīmoliem un lielveikaliem. Savukārt kritiskāk raugās uz politisko un mediju sektoru.

“Šis EY pētījums aptver 15 dažādas institūciju un uzņēmumu grupas – no ikdienā sastopamiem pakalpojumu sniedzējiem līdz valstiskām struktūrām. Tas sniedz vērtīgu ieskatu sabiedrības uztverē par šo sektoru reputāciju un uzticamības līmeni,” norāda Zane Caune, EY partnere Baltijas valstīs.

Visaugstāko sabiedrības uzticību bauda tehnoloģiju uzņēmumi – tiem pilnībā vai daļēji uzticas 81,7 % aptaujāto, kamēr neuzticību pauž vien 1,7 %. Ar līdzīgi augstu vērtējumu seko pārtikas, dzērienu un personīgās higiēnas zīmoli – tiem uzticas 81,1 % sabiedrības, bet neuzticas tikai 2 %. Trešajā vietā ierindojas lielveikali, kam uzticas 78,5 % iedzīvotāju, bet neuzticību pauž 3,7 %.

Foto: vecteezy.com/Sompoch Sivakosit

Šodienas digitālā mārketinga ainava nepārprotami uzrāda, ka tradicionālās reklāmas metodes vairs nedarbojas tik efektīvi kā agrāk. Cilvēki ir kļuvuši aizvien prasīgāki – viņi vēlas, lai zīmoli ne tikai pārdod, bet arī sniedz vērtību, izprot viņu vajadzības un piedāvā risinājumus reālām problēmām.

Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis to, kā uzņēmumi komunicē ar saviem klientiem sociālajos tīklos. Lai uzrunātu auditoriju, ar skaista attēla un informatīva apraksta publicēšanu vairs nav gana. Ir skaidrs, ka mūslaikos panākumu atslēga slēpjas daudz dziļākā izpratnē par patērētāju vēlmēm, uzvedību un paradumiem. Par to arī turpinājumā.

Mūsdienu sabiedrībā atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču joprojām pastāv daudz mītu un pārpratumu, kas traucē efektīvai atkritumu apsaimniekošanai. Viens no izplatītākajiem jautājumiem ir – vai tiešām visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē? Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia ekspertu atklājam patiesību par atkritumu šķirošanas procesu Latvijā, lai kliedētu šaubas un veicinātu atbildīgu resursu izmantošanu.

Mīts par šķiroto atkritumu nonākšanu vienā izgāztuvē

Cik izplatīts ir mīts, ka visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē?

"Šis mīts joprojām ir izplatīts, taču tas patiesībā neatbilst patiesībai," apstiprina Ekobaze Latvia eksperts. "Ekobaze Latvia ikdienā pārstrādā gan šķirotus materiālus — papīru, kartonu, plēvi, stiklu, riepas — gan arī celtniecības atkritumus, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. Ja materiāli ir nepareizi šķiroti vai piesārņoti, tie var tikt novirzīti uz poligonu, bet pareizi sašķiroti atkritumi tiek pilnvērtīgi pārstrādāti. Izglītība un atbildīga attieksme ir būtiska, lai šo mītu mazinātu."

Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir sekmīgi uzsācis viedtālruņu finansēšanu Ugandā un Kenijā.

Uzņēmums sadarbojas ar reģiona vadošajiem telekomunikāciju operatoriem, lai veicinātu iedzīvotāju piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem.

“Mēs esam patiesi priecīgi uzsākt viedtālruņu finansēšanu Ugandā un Kenijā. Ar šo pakalpojumu mēs radām mūsu klientiem piekļuvi digitālajai ekonomikai. Aptuveni 40% iedzīvotāju šajās valstīs joprojām nav pieejami viedtālruņi. Piedāvājot klientiem pieejamus viedtālruņus, mēs sniedzam šai klientu grupai pieeju informācijai un ziņām, izglītības resursiem, finanšu pakalpojumiem, kas ir galvenie ekonomiskās iekļaušanas virzītājspēki. Daudziem mūsu klientiem viedtālrunis ir arī pirmais solis, lai uzsāktu savu mazo biznesu,” skaidro Tomas Sudnius, Eleving Group izpilddirektors Āfrikas un Āzijas tirgū.

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, kārtējā akcionāru sapulcē tika ievēlēta jauna direktoru valde.

Tās sastāvā iecelti divi jauni locekļi – Sebnema Gunele (Sebnem Gunel) un Kriss Motersheds (Chris Mottershead), kuriem ir plaša pieredze starptautiskā tūrisma biznesa vadībā. Ģedimins Almants (Gediminas Almantas), kurš jau iepriekš darbojās valdē, turpinās pildīt savus pienākumus, un vakar notikušajā jaunās valdes pirmajā sēdē tika ievēlēts par atkārtotu valdes priekšsēdētāju. Valdes pilnvaru termiņš būs divi gadi.

“Jaunās valdes iecelšana ir nozīmīgs solis “Novaturas” grupas pārvaldības un tirgus pozīciju stiprināšanā. Esmu pārliecināts, ka jauno valdes locekļu daudzpusīgā pieredze un starptautiskais skatījums veicinās efektīvu stratēģisko lēmumu pieņemšanu un radīs ilgtermiņa vērtību mūsu klientiem, akcionāriem un sadarbības partneriem. Kopā mēs tieksimies paātrināt “Novaturas” izaugsmi un stiprināt līderpozīcijas Baltijas tirgū, izmantojot sinerģijas ar mūsu jaunā investora uzņēmumiem un piedāvājot klientiem izteikti atšķirīgus un konkurētspējīgus ceļojumu piedāvājumus,” stāsta “Novaturas” “Novaturas” grupas izpilddirektors Kristijons Kaikaris (Kristijonas Kaikaris).

Ikviens autovadītājs redz plaisas asfaltā, drūpošas ceļu malas un applūdušas nobrauktuves. Tās nav tikai neērtības – tā ir mūsu drošība un nodokļos maksātā nauda, kas pazūd atkārtotos remontos. Klimata pārmaiņu ierosinātie laikapstākļu cikli kļūst arvien ekstrēmāki, kā rezultātā tradicionālie materiāli vairs nespēj nodrošināt ilgmūžību.

Klimata pārmaiņas un iepirkumu stagnācija grauj infrastruktūru

Latvijas ceļu infrastruktūras visneaizsargātākās daļas ir tās, kas nonāk tiešā saskarē ar mitrumu, mehānisko slodzi un temperatūras svārstībām – apmales, drenāžas kanāli, nobrauktuves, ceļa malu betonējumi. Karstuma viļņos betona virsmas izplešas un plaisā, lietavu laikā drenāžas sistēmas tiek pārslogotas, bet ziemā atkala un sals īpaši bojā vietas, kur ūdens uzkrājas konstrukcijā. Šo bojājumu apjoms pieaug, jo klimata pārmaiņu ietekmē laikapstākļu cikli kļūst straujāki un ekstrēmāki, bet publiskajos iepirkumos joprojām dominē zemākās cenas princips. Tas nozīmē, ka materiāli ar lielāku noturību un mazākām uzturēšanas izmaksām bieži netiek izvēlēti. Piemēram, Finanšu ministrijas programmā “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” 2024. gadā paredzēti ap 210,5 miljoniem eiro, no kuriem ikdienas uzturēšanas darbiem vien atvēlēti aptuveni 56,8 miljoni eiro¹². Citiem vārdiem – mēs turpinām maksāt par nebeidzamiem remontiem, nevis ieguldām ilgtspējīgā infrastruktūrā.