2025.gada maijā ir uzsākti būvdarbi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai Garkalnē, informē Ropažu novada pašvaldība.

Jaunajā pirmsskolas izglītības iestāde atradīsies Vidzemes šosejā 34A, 38A, Garkalnē, tajā paredzētas vietas 200 bērniem, tiek plānotas 10 grupas - trīs grupas paredzētas bērniem vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem, divas kombinētās grupas, piecas grupas – bērniem vecumā no 4 gadiem līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai.

Plānotas - nodarbību telpas, rehabilitācijas telpas, pasākumu zāle, zāle sporta nodarbībām, ēdamzāle, 2 peldbaseini - 10x15m un 4x5m, virtuves bloks, zaļā klase āra nodarbībām, autostāvvietas, velostāvvietas, rotaļlaukumi. Iestādes teritorija tiks labiekārtota ar apstādījumiem.

Projekta kopējās investīcijas ir 12,196 milj. EUR, būvdarbu izmaksas ir 9,974 milj. EUR, tai skaitā būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas. Projektam piesaistīts Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 4,83 milj. EUR apmērā (projekta nr. 4.2.1.7/1/23/A/004 “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība Garkalnē”).

Garkalnes mērs, domes juriste, finanšu direktore un pašvaldības konsultants kopā ar uzņēmēju delegāciju devušies gūt pieredzi Azerbaidžānā. Pašvaldības apmaksātā brauciena jēgu pašvaldības priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš gan nav spējis izskaidrot, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Jaunu kontaktu dibināšanā un pieredzes apmaiņā uz Azerbaidžānu šīs nedēļas vidū bija Latvijas delegācija ar valdības un biznesa pārstāvjiem.

Iepazīties ar naftas un dabasgāzes lielvalsts ekonomiku un kultūru brauca arī Garkalnes pašvaldības darbinieki. Garkalnes galvenā vēlme bijusi veidot kultūras un pieredzes apmaiņu ar Azerbaidžānu.

Četru dienu garajā vizītē Azerbaidžānā premjers ar kolēģiem diskutēja par izglītību, eksportu un pārvaldību, bet uzņēmēji apmeklēja biznesa forumus un meklēja Latvijai jaunus eksperta tirgus.

Starp deviņdesmit trīs uzņēmējiem delegācijā, četri cilvēki pārstāvēja Garkalnes pašvaldību. Priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš, finanšu direktore Ilesa Tiona, juriste Sandra Kalnāja un Bauzes partijas biedrs, bijušais Zaļo un zemnieku savienības ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševičs, kurš Garkalnē strādā par konsultantu.

Pēc Lieldienām paredzēts sākt ceļa seguma rekonstrukcijas būvdarbus Vidzemes šosejā (A2) posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km.), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Autovadītāji aicināti pievērst uzmanību satiksmes ierobežojumiem un rēķināties ar to, ka būs nepieciešams papildus laiks lai šķērsotu remontposmu.

Būvdarbus veiks SIA Binders, to līgumcena ir 18,09 miljoni eiro, tajā skaitā PVN. Darbi ir jāpaveic 330 kalendārās dienās.

Rekonstrukcijas projekts paredz abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšanu, šķembu pamata pastiprināšanu un jauna trīs kārtu asfalta seguma ieklāšanu. Tiks rekonstruēts arī sapārotais ceļu pārvads pār dzelzceļu un reģionālā autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvads pār Vidzemes šoseju Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena.

Tuvākajos gados plānots veikt remontdarbus vairākos Vidzemes šosejas (autoceļš Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2)) posmos, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šogad uz šī autoceļa seguma pastiprināšanas darbi notiek abās brauktuvēs no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvēm no pārvada pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km), un šie darbi tiek veikti ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Tāpat ir noslēgts līgums par seguma atjaunošanas darbiem no pagrieziena uz Tallinu līdz iepriekš minētajam remontdarbu posmam (14,90.-15,40. km), savukārt darbiem posmā Siguldā (52,10.-53,60. km) ir izsludināts iepirkums. Abi minētie posmi tiks remontēti par valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Plānots, ka šogad tiks uzsākti seguma atjaunošanas darbi no krustojuma ar reģionālo autoceļu P32 Augšlīgatnē līdz krustojumam ar vietējo ceļu V315 Ieriķos (63,31.-71,17. km) un no Ieriķiem līdz pagriezienam uz Cēsīm (71,17.-77,86. km).

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kā arī citi uzņēmuma pārstāvji ceturtdien, 14. maijā, apsekos būvdarbus Siguldas šosejā (A2) un tiksies ar būvnieku pārstāvjiem, informē LVC Komunikācijas daļā.

Pašreiz uz Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē jeb 15,4.-25,5. km ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu notiek aktīvi būvdarbi, kas sākušies šopavasar pēc Lieldienām un ilgs līdz nākamai vasarai. To ietvaros paredzēta abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšana, šķembu pamata pastiprināšana un jauna trīs kārtu asfalta seguma ieklāšana. Tiks rekonstruēts arī sapārotais ceļu pārvads pār dzelzceļu un reģionālā autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvads pār Vidzemes šoseju Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena. Minētos būvdarbus veic SIABinders.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kā arī citi uzņēmuma pārstāvji šodien apsekoja būvdarbus Siguldas šosejā (A2).

Pašreiz uz Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē jeb 15,4.-25,5. km ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu notiek aktīvi būvdarbi, kas sākušies šopavasar pēc Lieldienām un ilgs līdz nākamai vasarai. To ietvaros paredzēta abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšana, šķembu pamata pastiprināšana un jauna trīs kārtu asfalta seguma ieklāšana.

Tiks rekonstruēts arī sapārotais ceļu pārvads pār dzelzceļu un reģionālā autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvads pār Vidzemes šoseju Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena. Šos būvdarbus veic SIA Binders.

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"” nodevusi riteņbraucēju un gājēju lietošanai gandrīz kilometru garu izgaismotu gājēju un veloceliņu Tērvetē.

Objekta būvdarbi tika uzsākti maijā - nosprausta trase, izzāģēti koki un krūmi, demontēta liekā grunts, izbūvēts sala izturīgs slānis un šķembu pamats, uzstādītas ūdens teknes, kā arī ieklāts asfalta segums un labiekārtota un apzaļumota apkārtne. 131 metra garumā ir uzstādītas ceļa metāla barjeras, bet 313 metru garumā gājēju metāla barjeras.

"Ir skaidrs, ka veloceliņus visā Latvijā turpmāk būvēs arvien vairāk, jo pieprasījums pēc tiem palielinās. Gājēju un veloceliņš Tērvetē "Igatei" nav pirmā šāda veida būve, taču ar katru jaunu objektu tiek uzkrāta pieredze,” uzskata "Igates" izpilddirektors Gusts Kaļiņins.

Būvdarbos kā apakšuzņēmēji tika piesaistīti SIA „IGASSG” (drenāžas tīklu izbūve), SIA „JEF” (apgaismojuma izbūve), SIA "Signum" un SIA "Baltic Trailer Service" (satiksmes organizācijas līdzekļi un metāla barjeru uzstādīšana). Betona atbalstsienas izbūves darbus izpildīja SIA "Igates Betons".

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei.

Veloceliņa būvniecība plānota maršrutā Vecāķi – Kalngale – Garciems – Garupe – Carnikava – Lilaste no Saulgriežu ielas Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē, Carnikavas novadā.

Jaunais celiņš iecerēts 20 kilometru garumā. Lai nodrošinātu tā sasaisti ar Rīgas ielu tīklu, nepieciešams veikt veloceliņa turpinājuma projektēšanu un izbūvi Rīgas teritorijā no pilsētas robežas līdz Kāpu prospektam un/vai Saulgriežu ielai aptuveni 420 metru garumā Rīgas pašvaldībai piederošā zemes gabalā, kas ietilpst dabas parkā „Piejūra”.

Veloceliņu plānots izbūvēt ar cieto segumu 2,5-3 metru platumā, ar apgaismojumu, ceļazīmēm un atpūtas laukumiņiem. Veloceliņu aptuveni 18,5 kilometru garumā paredzēts virzīt pa esošiem ceļiem un takām. Kopumā veloceliņa izbūvei nepieciešamā zemes platība ir aptuveni 8,5 hektāri, t.sk., Rīgas pašvaldības teritorijā – 0,12 hektāri, un pārējā daļa – Carnikavas novadā.

Vārds "inflācija" varētu kļūt par vienu no visbiežāk izmantotajiem vārdiem 2022. gadā, ja vien kāds veidotu šādu "vārdu topu."

Cenas bija sākušas manāmi kāpt jau pirms 24. februāra, taču tās burtiski palēcās pēc 24. februāra, kad pandēmijas laika problēmām ar piegāžu ķēdēm nāca klāt jauni izaicinājumi – problēmas ar būvmateriālu, energoresursu, minerālmēslu un izejvielu pieejamību Krievijas uzsāktā kara dēļ. Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Cenu kāpuma faktors

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Arī par mūsu attīstīto daudzdzīvokļu ēku River Breeze Residence Klīversalā, Rīgā pēdējā laikā novērojam pieaugošu pircēju interesi.

Sākta mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" veikala būvniecība Lāčplēša ielā, Rīgā, informē uzņēmumā. Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu ir izstrādājusi SIA "Dual arhitekti", bet būvdarbus veic SIA "Aimasa".

Plānots, ka jaunais "Lidl" veikals darbu sāks nākamajā gadā.

Jaunā veikala ēkai būs divi stāvi un to galvaspilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā paredzēts izbūvēt, piedomājot pie ēkas arhitektūras saderības ar apkārtējo vidi. Ēkas fasādē būs ķieģeļu motīvs ar izteiktu horizontālo un vertikālo dalījumu, rūdīta stikla un retinātu ķieģeļu akcentu.

Projekts paredz investīcijas ne tikai "Lidl" teritorijā, bet arī Lāčplēša ielas rekonstrukcijā, taču konkrētas izmaksas atklātas netiek.

Tiks izbūvēts jauns veloceliņš Lāčplēša ielas posmā, izveidota regulējama gājēju pāreja pāri Lāčplēša ielai, papildināta esošā infrastruktūra, nodrošinot iebraukšanu teritorijā gan no Satekles, gan no Lāčplēša ielas puses. Veikala teritorijā tiks veikta arī maģistrālo siltumapgādes tīklu pārbūve.

Rīgas domes plānotie ielu remontdarbi šovasar būs vēl lielāki nekā pērn, tāpēc Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) iedzīvotājus brīdina, ka vasarā galvaspilsētā būs jārēķinās ar krietni lielākiem sastrēgumiem.

Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» Ušakovs sacīja, ka pagājušajā gadā pašvaldība guvusi labu mācību un Barona ielas remonts ir bijis kā paraugs, kā veidot attiecības ar būvniekiem.

Tāpēc Ušakovs brīdināja, ka šovasar sastrēgumi ielu remontu dēļ būs lielāki nekā pērn un prognozēja, ka nākamajos gados būšot vēl sliktāk.

Šogad par lielāko izaicinājumu Rīgai un rīdziniekiem varētu kļūt Krasta ielas remonts, jo tiks remontēts gan ielas segums, gan apmales.

Dome publiskojusi vairākas remontdarbu ieceres - līdztekus Krasta ielas remontdarbiem plānots savienot Spīķeru un Ķengaraga promenādes. Tāpat tuvākajos divos gados tiek plānots pārbūvēt Čaka ielu un daļēji arī Bruņinieku ielu, kur divvirzienu veloceliņš stiepšoties visas ielas garumā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs LNK Properties ir uzsācis industriālā parka – Granita Industrial park attīstības projektu, kurā plānota teritorijas paplašināšana, jaunu ēku izbūve, esošās infrastruktūras modernizācija un energoefektivitātes uzlabojumi, nodrošinot mūsdienīgu un ilgtspējīgu vidi uzņēmumiem.

Projekta ietvaros veikti būtiski darbi, lai uzlabotu Granita Industrial park esošo ēku energoefektivitāti un modernizāciju, ieguldot jau vairāk nekā 3 miljonus eiro. Ēkām ir nomainīti logi un durvis, nosiltināti jumti un ārsienas, atjaunota kanalizācijas sistēma un ieviesta zibensaizsardzības sistēma. Tāpat ir uzlabota apgaismojuma infrastruktūra, kas ne vien samazina enerģijas patēriņu, bet arī uzlabo darba apstākļus. Turklāt visām ēkām ir modernizētas fasādes, radot jaunu vizuālo identitāti, kas saskan ar uzņēmuma nākotnes attīstības stratēģiju.

Granita Industrial park pašreizējā telpu iznomājamā platība ir 25 000 kvadrātmetru, savukārt nākotnē kopējā plānoto ēku platība varētu pārsniegt 100 000 kvadrātmetru. Šis attīstības plāns radīs telpas jauniem nomniekiem, kā arī iespēju esošajiem uzņēmumiem paplašināt savu darbību. Jauno korpusu būvniecību plānojam jau 2026. gadā.

Lietuvas lielākās pilsētas Viļņa, Kauņa un Klaipēda šogad plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro veloinfrastruktūras attīstībā, izbūvējot jaunus veloceliņus un savā starpā savienojot jau esošos.

Kā atzīst pilsētplānošanas speciālisti, pagaidām ar divriteņiem ikdienā pārvietojas tikai neliela daļa iedzīvotāju, bet ērtas infrastruktūras izveide varētu kļūt par vienu no pārmaiņas veicinošiem faktoriem.

Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes pilsētplānošanas katedras profesore Marija Burinskiene norāda, ka pārsēsties uz velosipēdiem cilvēkus mudina daudzi apstākļi - sastrēgumi, dārgās stāvvietas un piesārņotais gaiss pilsētas centrā, bet līdztekus infrastruktūras attīstīšanai svarīgi ir arī mainīt cilvēku attieksmi, aicinot bērnus un pusaudžus pārvietoties ar velotransportu, turklāt darīt to droši. Tomēr viņa spriedusi, ka uz būtiskām pārmaiņām nevar cerēt gada vai divu laikā - tam būs vajadzīgi vismaz pieci līdz desmit gadi.

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" sācis divu jaunu tirdzniecības vietu celtniecību Rīgā un Jelgavā, informē kompānijā.

Jelgavā jaunais "Lidl" atradīsies Dobeles šosejā, bet Rīgā - Ķengaragā, Maskavas ielā.

Ķengaragā plānots, ka jaunā veikala ēka būs lielāka par 2370 kvadrātmetriem ar tirdzniecības zāli, kas pārsniegs 1430 kvadrātmetrus. Projekta ietvaros "Lidl" paredzējis veikt Maskavas un Višķu ielu krustojuma pārbūvi un paplašināšanu, izbūvējot jaunas nobrauktuves joslas, jaunas gājēju pārejas, kā arī veikt teritorijas apzaļumošanu.

Jelgavā jaunā veikala ēkas platība būs apmēram 2400 kvadrātmetri ar 1420 kvadrātmetru tirdzniecības zāli. Tāpat tiks pārbūvēts un modernizēts tuvējais krustojums, izveidojot Atmodas un Ganību ielu savienojumu, tiks izbūvēts gājēju celiņš un jauns veloceliņš apmēram 300 metru garumā, kā arī veikta teritorijas apzaļumošana.

Gaļas liellopu audzēšana ir perspektīva, Latvijas «odziņa» ir bioloģiskās gaļas produkcijas iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas un produkcijas pasaulē un arī Latvijā ir ar pieaugošu tendenci, bioloģiskās liellopu gaļas audzēšanas un ražošanas attīstības iespējas Latvijā ir cerīgas. Valstī gaļas liellopu skaitam ir tendence palielināties, kas liecina par to, ka saimniecības redz nozares attīstības iespējas,» uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne. «Bizness ir perspektīvs, tomēr arī jākliedē mīti, ka tas ir elementāri, ka atliek iegādāties lopus un palaist pļavā ganīties,» piebilst K. Garkalne. «Tieši bioloģiski, nevis konvencionāli audzētā liellopu gaļa ir iespēja Latvijai izcelties Eiropas tirgū,» piebilst Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāve Maija Pontāga.

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka stāstīja, ka gulbju vai zosu bars nosēžas uz lauka un īsā laikā tur viss ir noēsts un pleznu izbradāts. Tik lielu postu nenodarot pat stirnas, jo tās uz lauka ierodas nelielos pulciņos, kamēr putnu skaits mērāms simtos.

«Var jau teikt, lai sējam tur, kur putni nemigrē, taču viņi sadīgušos laukus atrod, lai kur tie būtu,» piebilda Hauka.

Viņa atzina, ka patlaban pamatīgi tiekot postīti lauki Kurzemes pusē, kur ziemāji sacerojuši īpaši labi, turklāt drīzumā līdzīgas problēmas piemeklēs arī lauku pupu sējumus.

Jau pagājušajā sezonā zemnieki pieredzēja, ka izdīgušās pupas noēd putni, īpaši vārnas un krauķi, kas pamanās pupas izēst jau no vagām. Zaļināšanas prasību dēļ daudzi lauki tiks apsēti ar pupām, tāpēc tāda pati problēma esot gaidāma arī šogad.

Mēneša laikā kopš valsts Policija (VP) pieņēmusi 23 stacionāros fotoradarus par to uzstādīšanu atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzstādījis vēl četrus stacionāros fotoradarus.

Pēdējie fotoradari tika uzstādīti jūnija sākumā. Kā Db.lv jau ziņoja – stacionārās ātruma mērīšanas ierīces tika uzstādītas divās vitās Salaspilī un divās – Garkalnē.

Vēl četrās vietās atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri ir saskaņojis būvprojektus, tajās uzstādīti betona pamati un patlaban norisinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi. Vienlaicīgi turpinās arī pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv informēja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Ādažos, ceļoties ūdens līmenim Gaujas upē, applūdusi privātmāju teritorija, tāpēc sākta iedzīvotāju evakuācija, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šorīt ap plkst.8 glābēji saņēma izsaukumu uz Nūrnieku ielu, kur, ceļoties ūdens līmenim Gaujas upē, applūdusi privātmāju teritorija.

Notikuma vietā konstatēts, ka applūdusi ceļa braucamā daļa un teritorija pie vairākām dzīvojamām mājām, līdz ar to bija nepieciešams apsekot teritoriju.

Patlaban, izvērtējot iespējamo apdraudējumu, glābēji ar laivu no privātmājām evakuē cilvēkus un mājdzīvniekus. Darbi veikti sadarbībā ar Ādažu novada pašvaldību.

Ādažu novada pašvaldība sociālajos tīklos norādījusi, ka arī Strautkalnu ceļš ir daļēji applūdis un pašreiz tiek atbrīvots no ledus sanesuma. Pašvaldība lūdz iedzīvotājus izmantot citu ceļu.

Par 35 centimetriem Gaujā cēlies ūdens līmenis Carnikavā, sasniedzot 1,25 metrus. Pašvaldības policija turpina uzraudzīt situācijas attīstību.

Šodien Garkalnē notikušajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais kravas auto Scania no aizmugures strauji pietuvojies velosipēdistu grupu pavadošajam automobilim Opel Vectra, aiz kura aizvējā braucis arī viens 12 gadus vecs zēns. Sadursmes brīdī zēns iespiests starp abām automašīnām, aģentūrai LETA pastāstīja negadījumā iesaistītā Opel vadītājs.

Kā novēroja LETA, pāris stundas pēc negadījuma notikuma vietā grāvī joprojām atradās vieglā automašīna Opel Vectra, bet pirmajā joslā stāvēja Polijā reģistrēts kravas automobilis Scania ar piekabi, aiz kuras redzamas bremzēšanas pēdas. Vieglajam automobilim bija stipri sadauzīta aizmugurējā daļa, bet kravas automašīnai bija sasists priekšējais vējstikls un plastmasas daļas. Zem kravas auto bija redzams arī sarkans velosipēds un asinis.

Notikuma vietā bija izveidojies dažus simtu metru garš sastrēgums. Avārijas vietā bija redzamas četras Valsts policijas automašīnas, kā arī abi negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi.

Latvijā joprojām saglabājas pieprasījums pēc zemes iegādes privātmāju būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk kā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem, kas paredzēti apbūvei, no kuriem aptuveni puse Pierīgā, liecina Luminor bankas dati.

Saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā visvairāk darījumi notikuši Mārupes un Ķekavas novados.

Neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika novērots darījumu skaita kritums, kā liecina dati, saglabājas pieprasījums pēc privātmāju apbūvei paredzētiem zemes gabaliem.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Pierīga un Rīgas teritorija, kur vienlaikus ir arī augstākās zemes cenas – Rīgas teritorijā zemi privātmājas būvniecībai var iegādāties vidēji par 80 000 eiro, kamēr Pierīgā - 50 000 eiro. Tajā pašā laikā Jūrmalas teritorijā zemes cena sasniedz vidēji 140 000 eiro. Pierīgas teritorijā starp populārākajām vietām ir Mārupe, Ķekava, Babīte un Salaspils. Savukārt plašākais piedāvājums zemes gabalu iegādei šobrīd ir Babītē, kam seko Mārupe, Ķekava un Garkalne.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai.

Pašvaldībām pieejamais ERAF atbalsts programmas otrās un trešās kārtas ietvaros ir vairāk nekā 75 miljoni eiro, informē CFLA.

Programmas mērķis ir atbalstīt izglītības infrastruktūras attīstību pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādēs – sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās un ģimnāzijās, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu.

CFLA izsludinājusi atlasi programmas otrās un trešās kārtas ietvaros - iesniegt projektus ir uzaicinātas un tiks aicinātas reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un vairākas novadu pašvaldības. Otrās kārtas ietvaros projektus iesniegs Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība, savukārt trešās kārtas ietvaros - Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Salaspils un Viļakas novada pašvaldības.

Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas jūras reģionā, kas turpina sarukt un zaudē iedzīvotājus, secināts pētījumā.

Sadarbojoties ekonomistiem, sociālajiem zinātniekiem, antropologiem, pilsētplānotājiem un arhitektiem, tapis pētījums “Riga X”. Tā mērķis ir palielināt Rīgas ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, izstrādājot optimistisku un uz nākotni vērstu, tomēr reālu redzējumu par pilsētas attīstību turpmākajā desmitgadē.

Pētījumā secināts, ka pēdējo 20 gadu laikā Rīgas centru pametusi vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju. "Līdz ar mērenu, tomēr pakāpenisku labklājības pieaugumu mainījušās iedzīvotāju prasības pret mājokļa platību un apkārtējās dzīves vides kvalitāti. Pie esošā scenārija tuvāko 10 gadu periodā Rīga zaudēs vēl 25 tūkstošus iedzīvotāju," liecina pētījums.

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi vairāk nekā 846 tūkst. Ls apjomīgu konkursu par valsts autoceļu ar sabrukušo melno segumu uzturēšanas darbiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Līgums paredz, ka asfalta seguma uzturēšanas darbi norisināsies uz autoceļa P3 Garkalne-Alauksts, P8 Inciems-Sigulda-Ķegums, P10 Inčukalns-Ropaži-Ikšķile, V79 Murjāņi-Sēja, V995 Druva-Birzgale-Valle, P86 Sērene-Kalnieši, P89 Ķekava-Skaistkalne un P103 Dobele-Bauska.

Ceļu uzturēšanas darbus veiks a/s Latvijas autoceļu uzturētājs, SIA 8 CBR, SIA Limbažu ceļi un AB Paņevežio Kellai.

Šomēnes LVC noslēdzis vairākus iepirkumu konkursus, piemēram, 22,7 tūkst. Ls vērto Saldus Dobeles, Jelgavas, Līvānu un Krāslavas apvedceļu izveidošanas izpētes darbu iepirkumu, 13 milj. Ls apjomīgo autoceļa E22 (Viskāļi-Koknese) rekonstrukcijas pabeigšanu, 17 tūkst. Ls vērto A9 (Skulte-Liepāja) posma rekonstrukciju u.c.