Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.

Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.

Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Latvijā atkritumus, kurus var izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai, joprojām apglabā poligonos.

Itāļu rakstnieks Karlo Kalodi, 1882. gadā sarakstot grāmatu Pinokio piedzīvojumi, visticamāk, bērniem vēlējās izskaidrot daudz ko, bet tieši un nepārprotami – to, ka, aprokot naudu zemē, naudas koks neizaugs. Latvijā tieši to dara – naudu rok zemē, turklāt lielos apjomos. Visi, dzirdot, ka atkritumu lieta ir liels bizness, saprotoši māj ar galvu un turpina šos resursus vai naudu aprakt. Mūsu kaimiņvalstīs – kā ziemeļos, tā dienvidos – no atkritumiem ražo siltumu un elektrību, kas patiešām ir nauda. Latvijā gandrīz visu šo naudu aprok. Turklāt dara to bez viltus un spaidiem. Brīvprātīgi un apzinoties, ka tā ir nauda.

Vienā ailē ar Bulgāriju

Ir nepieciešams veicināt izaudzētā pārstrādi Latvijā, lai palielinātu darba vietu skaitu, samaksātos nodokļus, kā arī gūtu lielākus ienākumus no šo produktu eksporta un, iespējams, lai attiecīgo sektoru lauksaimnieki varētu saņemt augstāku samaksu par izaudzēto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš uzsver, ka Latvijas zeme ir vērtīgs aktīvs, kas izmantojams valsts drošībai un iedzīvotāju labklājībai.

Kā Latvijā izmantojam savu nozīmīgāko resursu – zemi?

Zeme bija, ir un būs nozīmīgs Latvijas valsts stūrakmens. Zeme ir tas aktīvs, kurā tiek izaudzēta cilvēkiem un dzīvniekiem nepieciešamā pārtika. Lauksaimniecība bija, ir un būs nozīmīgs darba devējs un nodokļu maksātājs. Otrs nozīmīgākais zemes izmantošanas veids ir mežsaimniecība, kurai pieskaitot kokrūpniecību un mēbeļu ražošanu iegūstam vēl vienu ļoti nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības sektoru, kurš veido apmēram 9% no Latvijas IKP un aptuveni 17% no kopējā Latvijas preču eksporta. Šīs abas nozīmīgās zemes nozares summējot, iegūstam ļoti būtisku preču eksporta ienākumu radītāju, cilvēku nodarbinātāju (darba devēju), jo īpaši reģionos, svarīgu nodokļu maksātāju. Meži nav tikai izejmateriālu avots kokrūpniecībai, tie ir arī ekosistēmu pakalpojumu sniedzēji, CO2 piesaistītāji un skābekļa ražotāji, arī ogu un sēņu vietas. Ministrija nekad nav iestājusies tikai par mežizstrādi vien; galu galā arī mežsaimnieki mežu neuztver kā savdabīgu banku, no kuras tikai paņemt naudu (to, starp citu, viņiem bieži pārmet), bet viņi arī stāda jaunaudzes, kopj tās un, protams, kaut kad arī nocērt izaugušo. Mežam ir arī nemateriālā – kultūrvēsturiskā – vērtība.

Valdība atļāvusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārdot izsolē nekustamo īpašumu "Īles sanatorija" Īles pagastā, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Nekustamais īpašums "Īles sanatorija" sastāv no četrām zemes vienībām un uz tām esošās apbūves.

Zemes vienībai ar 2300 kvadrātmetru platību kadastrālā vērtība noteikta 644 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sūkņu stacija ar kopējo platību 6,1 kvadrātmetrs, kuras kadastrālā vērtība uz noteikta 111 eiro.

Zemes vienībai 22 450 kvadrātmetru platībā kadastrālā vērtība noteikta 17 801 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sanatorijas galvenais korpuss ar kopējo platību 1634,7 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 7856 eiro, klubs ar kopējo platību 167,1 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 1177 eiro, mazā klientu māja ar kopējo platību 410,6 kvadrātmetri, kuras kadastrālā vērtība noteikta 3945 eiro, sanatorijas direktora māja ar kopējo platību 477,5, kura ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un citas būves.

Ventspils Digitālais centrs īstenos projektu “Planēta Zeme: vides resursu ilgtspējīga izmantošana”, kura ietvaros zinātnes centrā VIZIUM tiks izveidots jauns eksponāts “Planēta zeme”, kā arī uzlabota eksponāta “Projekciju tunelis” funkcionalitāte, tādējādi izglītojot VIZIUM apmeklētājus par vides resursu ilgtspējīgu izmantošanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un zemūdens pasauli.

Ņemot vērā straujās klimata pārmaiņas, ir svarīgi izglītot bērnus, jauniešus un sabiedrību kopumā par to, kā šo pārmaiņu sekas ietekmē dažādus dabas procesus pasaulē un tepat Baltijā. Tāpat ir būtiski vērst uzmanību uz to, cik svarīgi ir pasargāt Baltijas jūru no šīm klimata pārmaiņām, tādējādi saglabājot bioloģisko daudzveidību, aizsargājot piekrastes kopienas, stiprinot ekonomisko noturību un nodrošinot ilgtspējīgu nākotni reģionam.

Eksponāts “Planēta zeme”, kas atradīsies VIZIUM ekspozīcijas zāles centrā, kalpos kā mūsdienīga un alternatīva mācību metode, uzlabojot STEM izglītību un veicinot sabiedrības iedziļināšanos šajā aktuālajā tēmā.

Savukārt Projekciju tunelī, kur šobrīd ir iespēja apskatīt ziemeļblāzmu un košo zemūdens pasauli, pēc projekta īstenošanas apmeklētāji varēs interaktīvā veidā iepazīt Latvijas ūdeņos mītošās zivis. Ventspils zinātnes centrs VIZIUM tika atklāts 2022. gada jūnijā un līdz šim ir uzņēmis 389 000 apmeklētāju.

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Galvenā ziņa meža tirgū pēc ilgāka klusuma perioda ir IKEA ("Ingka Investments") plāni iegādāties "Sodra" Baltijas portfeli par 720 miljoniem eiro. Kā stratēģisks "ārpus tirgus" darījums, tas tūlītēju efektu uz atklātā tirgus cenām neradīs, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperi.

Darījums Latio ieskatā demonstrē divas lietas: "Sodra" iziet no investīcijām ar iespaidīgu peļņu, un IKEA būtiski palielina savu jau tā nozīmīgo īpašumu apjomu, kļūstot par lielāko privāto zemju īpašnieku. Šis notikums, kopā ar JYSK plāniem Baltijā, apliecina Latviju kā drošu un rentablu vidi lielajiem ilgtermiņa investoriem.

"Šis darījums ir spēcīgs signāls. Tā ir stratēģiska portfeļa nodošana, kas tieši tirgus cenas neietekmē, bet parāda divas lietas: "Södra" potenciāla peļņa apliecina, ka tirgus ir rentabls, savukārt IKEA investīcija – ka tas ir drošs," komentē Jānis Vēbers, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

2025. gada pirmajā pusgadā lauksaimniecības zemju tirgū saglabājās reģionālas atšķirības. Visdārgāk zeme tika pārdota Zemgalē, kur vidējā cena sasniedza 6 740 EUR par hektāru, un Pierīgā – 6 545 EUR/ha. Kurzemes reģionā cenas bija nedaudz zemākas, taču joprojām augstas – vidēji 5 570 EUR/ha, savukārt Vidzemē un Latgalē darījumi notika par ievērojami zemākām cenām – attiecīgi 4 054 EUR/ha un 2 991 EUR/ha.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Īstenojot gudru politiku, Latvijā ne tikai var turpināt kūdras ieguvi, bet arī jau izstrādātajos kūdras laukos īstenot agrovoltāžu — ražot elektroenerģiju un audzēt dažādas kultūras, kuras var izmantot kā barību dzīvniekiem, izejvielu būvmateriālu un substrātu ražošanai, tādējādi nozare no CO2 emitētājiem kļūtu par CO2 piesaistītājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola. Viņa uzsver, ka šāds risinājums būtiski maina teju par likvidējamo un videi kaitīgo pasludinātās kūdras nozares nākotnes attīstības iespējas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar kūdras ieguvi Latvijā ES Zaļā kursa kontekstā?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies uzsvari, kāpēc ir jāpārtrauc kūdras ieguve. Proti, agrāk purvu slēgšana tika pamatota ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tad to pamatoja ar klimata — siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu, bet pavisam nesen abi argumenti ir apvienoti. Vienlaikus ir skarbs piemērs, kur Īrija vēlējās būt par savdabīgu pionieri visas Eiropas Savienības mērogā un slēdza kūdras ieguvi, un pat mēģināja atteikties no kūdras produktu izmantošanas, bet pēc neilga brīža šos produktus nācās importēt, tostarp no Latvijas, un galu galā atsākt kūdras ieguvi.

Visas Eiropas Savienības valstis laikā no 2021. līdz 2023. gadam piedzīvojušas katastrofālu dzimstības samazinājumu.

2023. gadā vidēji Eiropas Savienībā (ES) piedzimuši par 10% mazāk bērnu nekā 2021. gadā, bet Latvija ar 16,82% kritumu ierindojas piektajā vietā ES pēc jaundzimušo skaita samazinājuma.

Ierobežojumi maina paradumus

Ne reizi vien, sludinot Covid-19 pandēmijas ierobežojumus visā ES, tika pieminēts fakts, ka šis laiks mainīs cilvēku paradumus, turklāt paradumu maiņa apstiprinājās daudzās jomās. Piemēram, uzplauka interneta tirdzniecība, attīstījās pakomātu tīkls, cilvēki mazāk apmeklēja veikalus, jo tajos nebija ieteicams iet, bija jālieto maskas un jāievēro citi ierobežojumi. Mainījās izglītības kultūra – daudz vairāk cilvēku aprada ar iespēju bērnus mācīt attālināti. Un vēl šobrīd, kad par Covid-19 runā tikai garāmejot, lai arī saslimstība ir ne mazāka kā 2020. gada martā, attālināto apmācību, mājmācību cilvēki izvēlas daudz biežāk nekā iepriekš. Izglītība, starp citu, ir pirmais indikators, ka ne visas paradumu maiņas bijušas pozitīvas, jo kopumā izglītības kvalitāte pasliktinājās, un vēl nav skaidrs, vai izdosies atgūt 2019. gada līmeni.

Islandē uz dienvidiem no galvaspilsētas Reikjavīkas pirmdienas vakarā sākās vulkāna izvirdums, kas šodien plešas plašumā, radot zemē četrus kilometrus garu ugunīgu plaisu.

"Izvirdums sācies Reikjanesas pussalā. To var redzēt tīkla kamerās, un šķiet, ka tas ir tuvu Hagafellai" - pilsētai uz dienvidiem no Reikjavīkas, sākotnēji ziņoja Islandes Meteoroloģiskais birojs.

Izvirdums sākās ap plkst.22.17 (plkst.00.17 otrdien pēc Latvijas laika) pēc vairākām nelielām zemestrīcēm, kuras bija notikušas ap plkst.21 (plkst.23 pēc Latvijas laika).

Islande ir bijusi paaugstinātas trauksmes stāvoklī, gaidot potenciālu vulkāna izvirdumu pēc intensīvas seismiskās aktivitātes novembrī.

Salas dienvidrietumos esošajā Reikjanesas pussalā tika reģistrētas tūkstošiem nelielu zemestrīču. 11.novembrī tika evakuēti apmēram 4000 iedzīvotāji no zvejas ostas pilsētas Grindavīkas, kas atrodas aptuveni 40 kilometrus no galvaspilsētas.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgusi pirmos divus līgumus par aizdevuma piešķiršanu valsts atbalsta programmā atsavināmās zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām.

Abas daudzdzīvokļu ēkas atrodas Saulkrastos.

Viens no darījumiem paredz zemes izpirkšanu zem astoņu dzīvokļu ēkas, kur visi īpašumi pieder fiziskām personām. Projekta kopējā summa ir 27 tūkstoši eiro, tostarp iedzīvotāju līdzdalība veido aptuveni 14 tūkstošus eiro, savukārt ALTUM aizdevums – nepilni 13 tūkstoši eiro. Ikmēneša maksājums no visiem dzīvokļiem kopumā ir nedaudz virs 70 eiro, kas ir nepini 9 eiro vienam dzīvoklim.

Otrs darījums arī noslēgts par daudzdzīvokļu mājas Saulkrastos zemes izpirkšanu, kurā atrodas 22 dzīvokļi, no kuriem viens pieder pašvaldībai. Projekta kopējās izmaksas ir 34 tūkstoši eiro, un tā izmaksas pilnībā sedz ALTUM aizdevums. Šajā darījumā ikmēneša maksājums visiem dzīvokļiem kopā ir aptuveni 190 eiro, kas ir aptuveni 9 eiro vienam dzīvoklim. Aizdevums piešķirts uz 20 gadiem.

Lai informētu uzņēmējus par iespējām izmantot digitālos risinājumus finanšu pārvaldībai un tādējādi paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, aicinām pievienoties vebināram “Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija: klupšanas akmeņi un risinājumi”.

Uz vebināru īpaši aicināti uzņēmumu vadītāji, finansisti un grāmatveži, jo jautājumi par finanšu procesu uzlabošanu ir cieši saistīti un nav atraujami no uzņēmuma kopējās attīstības.

“Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr digitalizācijas jomā uzņēmumiem Latvijā ir vēl liels attīstības potenciāls. Kā rāda Eiropas Komisijas publicētais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022, digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmumos šobrīd Latvija ierindojas zem ES vidējā rādītāja un tās aktīvāk izmanto arī mūsu kaimiņi - uzņēmēji Igaunijā un Lietuvā.

Kā liecina Valsts kasē pieejamā informācija, tad Rīgas pilsētas pašvaldības bilancē iekļauto ēku un zemes vērtība pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājās. Tomēr tajā pašā laikā Rīgas pilsēta ir ievērojami samazinājusi ilgtermiņa saistību apjomu.

Rīgas pilsētas bilancē iekļauto nekustamo īpašumu ēku un zemes vērtība 2012. gadā pārsniedza 2,6 miljardus eiro. Pakāpeniski Rīgas pilsētai piederošo ēku un zemes vērtība samazinājās. 2019. gadā tika sasniegti 2,23 miljardi eiro.

Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas bilancē iekļauto ēku un nekustamo īpašumu vērtība samazinājās vēl par gandrīz 390 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājās Rīgas pilsētas pamatlīdzekļos iekļauto ēku un zemes vērtība pret Rīgā radīto iekšzemes kopproduktu (IKP). 2011. gadā Rīgas pašvaldības bilancē iekļauto pamatlīdzekļu – zemes un ēku – vērtība pārsniedza vienu ceturto daļu no Rīgā radītā IKP. Pēdējos gados Rīgas pilsētas bilancē iekļauto īpašumu vērtība bija tikai aptuveni 9% no Rīgā radītā IKP.

Esošo pasaules ekonomiku nav iespējams "zaļināt", tāpēc pasaulē būs jāveido jauna ekonomika, piektdien Saeimā notiekošajā konferencē "Latvijas ilgtspēja: vide, cilvēks, ekonomika. Kurp ejam?" sacīja Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš pauda viedokli, ka jaunajai ekonomikai būtu jābūt pilnīgi cita veida ietekmei, kas ņems vērā klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības samazināšanos, un novērsīs ietekmi uz to.

Kušners sacīja, ka klimata pārmaiņas ir nenoliedzamas, taču atgādināja, ka tās ir cikliskas un planēta Zeme vēsturiski ir pārdzīvojusi daudzus karstākus un aukstākus periodus.

Patlaban no aukstāka perioda planēta atkal virzās uz karstāku, un, pēc Kušnera teikā, Zeme to pārdzīvos tāpat kā iepriekšējos, taču to nevar teikt par cilvēkiem.

Pieaugot vidējai temperatūrai, ap 2070.gadu plašas teritorijas Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā kļūs neatbilstošas cilvēka izdzīvošanai. Šis teritorijas apdzīvo apēram trīs miljardi cilvēku, kuri pārvietosies uz temperatūras ziņā piemērotākām teritorijām - tagadējo mēreno joslu, tostarp Eiropu.

EcoLead ir Latvijā vienīgā svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca, kas darbu sāka 2023. gada aprīlī, bet tās iecere radusies 2010. gadā. Ir aizvadīts pirmais pilnais uzņēmuma darba gads, visu produkciju eksportējot un nodarbinot vairāk nekā 40 darbiniekus.

Dienas Biznesa interese ir par ilgo uzņēmuma tapšanas laiku, kas nav vien šī uzņēmuma bēda, bet valstiska mēroga problēma, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību kopumā, tāpēc izjautājām EcoLead izpilddirektoru Kasparu Fogelmani.

Fragments no intervijas.

Kā radās ideja par akumulatoru pārstrādi Latvijā?

Mūsu uzņēmuma īpašniekam Denisam Uļjanovam jau tolaik – 2010. gadā – piederēja metāllūžņu savākšanas uzņēmums Metalekspo. Viņš pirmais Latvijā bija ieguvis akumulatoru savākšanas un realizācijas notifikāciju, kas nozīmē, ka tos varēja savākt un pārdot tālāk pārstrādei. Tie ir ļoti strikti noteikumi. Pārstrādes rūpnīca atradās Igaunijā, un visus akumulatorus veda uz kaimiņvalsti vai citu valstu pārstrādes rūpnīcām. Saprotams, ka tika apsvērta doma – pārstrādāt tepat Latvijā, jo pārvadājumi tomēr prasa savus izdevumus. Līdztekus šo pārvadājumu samazināšana mazina arī CO2 pēdu uzņēmumam, kur jau tolaik domāja par vidi. Tas arī atbilst vienam no galvenajiem aprites ekonomikas princi- 25. februāris, 2025 39 Ražošana piem, ka atkritumu pārstrādei ir jābūt pēc iespējas tuvāk to izcelsmes vietai.

Valsts zemes dienests (VZD) 16. martā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai.

VZD šī gada 13. februārī saņēma pirmo pašvaldības lēmumu par funkcionāli nepieciešamās zemes noteikšanu privatizētai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Cietokšņu ielā 15, Daugavpilī. Pamatojoties uz pašvaldības pieņemto lēmumu VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Cietokšņa ielā 15, Daugavpilī atsavināmo zemi, noteica atsavināšanas cenu un nosūtīja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un zemes īpašniekiem paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu.

“Minētais fakts nozīmē, ka Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktais dalītā īpašuma izbeigšanas process pēc ilgiem gadiem ir iesācies un tālākās darbības dalītā īpašuma izbeigšanai būs atkarīgas no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku veiktajām darbībām,” norāda VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Ņemt no turīgākā un dot trūcīgākajam – tas nestrādā īsti labi, jo beigās donors arī kļūst par plukatu.

Rīgas pašvaldības īpašumā esošā zeme un ēkas, attiecinot pret pilsētas IKP, ik gadu sarūk vērtībā, samazinās arī pilsētas ilgtermiņa saistības, toties nemainīgi aug līdzmaksājumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā absolūtie lielumi. Pētījumā tiek izmantoti pētnieka, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera apkopotie dati par pašvaldību saistību, zemes un ēku vērtību izmaiņām atbilstoši Valsts kases informācijai, kā arī Rīgas pilsētas līdzmaksājumu dinamika Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši pilsētas ikgadējiem konsolidētajiem budžetiem.

Puse Rīgas īpašumu pagaisuši

2009. gadā Rīgas pilsētas īpašumā bija ēkas un zeme par aptuveni 1,88 miljardiem eiro, bet 2024. gadā Rīgas nekustamo īpašumu vērtība bija 1,84 miljardi eiro. Ievērojot, ka inflācija 2009. gadā bija vien 9,7%, 2010. gadā – 2,5% un tad jau nedaudz nomierinājās, lai «trakot» atsāktu 2022. gadā. Caurmērā varam droši apgalvot, ka, absolūtajai vērtībai praktiski nemainoties, Rīgas īpašumu vērtība ir samazinājusies par aptuveni 50% vai divas reizes. CSP inflācijas kalkulators, salīdzinot 2009. gada 1. janvāri ar 2025. gada 1. janvāri, preču un pakalpojumu cenu ziņā apgalvo, ka inflācija ir 55,8%. Vienkāršībai un noapaļojot – izmantojam divas reizes, jo nekustamo īpašumu cena ir atkarīga no pārdošanas iespējas un zemi vai nekustamo īpašumu nevaram gluži vērtēt tikai pēc naudas skalas. Tajā pašā laikā vērtējums ir uzskatāms par samērā drošu, jo zemes un namu īpašumu vērtība parādās Rīgas bilancē, bet no tās pazūd atsavināto īpašumu cena. Proti, ar laiku īpašumi tiek pārdoti, bet pēc absolūtās vērtības atlikušie maksā tikpat, un no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas nemainās. Patiesībā Rīgas rāte, rēķinot 2009. gada cenās, ir zaudējusi vismaz pusi no īpašumu vērtības. Vai nu tie ir atsavināti, vai arī totāli zaudējuši vērtību, nonākot avārijas stāvoklī. Visticamāk, skaitot īpašumus, proporciju neiegūsim, jo atsavināti ir vērtīgie vai likvīdie īpašumi, bet palikuši tādi, kurus pārdot ir grūti. Daļa no tiem stāv un bojājas.

Peļķes un lietus ūdens appludinātas zonas pagalmā - šīs parādības privātmāju vai lauku īpašumu saimniekiem nav svešas. Pārlieku liela mitruma ietekmē apgrūtināta var būt ne tikai pārvietošanās pa savu īpašumu vai teritorijas estētiskais koptēls, bet arī var tikt nodarīts būtsisks kaitējums ēkas pamatiem, pagrabam un citiem svarīgiem būvelementiem. Lai no tā izvairītos, efektīvs risinājums ir lietus ūdens drenāža. Lietus ūdens novadīšana visbiežāk tiek organizēta, ierīkojot notekcaurules, pa kurām ūdens tālāk tiek novadīts uz tuvumā esošām ūdenstilpnēm (upe, ezers, dīķis u.tml.) vai gruntī (lietus ūdeņu novadīšana zemē).

Kā un kur novadīt lietus ūdeni?

Zemāk esam apkopojuši izplatītākos lietus ūdens novadīšanas sistēmu veidus, atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un tuvumā esošo ūdenstilpņu pieejamības.

Ja teritorijā vai tās tuvumā atrodas upe vai dīķis

Šādos gadījumos lietus ūdens var tikt novadīts šajās ūdenstilpnēs. Šādos gadījumos tiek izmantotas speciālas drenāžas caurules - 110mm diametrā. Turklāt obligāti jāparedz kritums vismaz 5mm uz 1 metru.

Ja teritorijā vai tās tuvumā neatrodas upe vai dīķis

Tādos gadījumos tiek veidotas drenāžas tranšejas līdz 1 metra dziļumā, kurās tiek ievietotas speciālas drenāžas caurules ar kokosa vai ģeotekstila apvalku. Tranšejas pamatni nostiprina ar rupjas frakcijas granti vai oļiem, kam seko pašu cauruļu ievietošana. Tāpat arī cauruļu ierakšanai ieteicama vai nu rupjas frakcijas grants vai oļi, lai tādējādi izveidotu drenāžas lauku, kurā lietus ūdenim dabīgā veidā uzsūkties gruntī.