Vadot sekmīgi augošu uzņēmumu, ne reizi vien esmu sastapies ar jautājumu par mūsu attīstības plāniem ārpus Latvijas. Mūsu pieredze krāsu ražošanā un tirdzniecība ir veidojusies jau teju 25 gadu garumā, un mums, protams, ir idejas par to, kuros tirgos un kā uzņēmums varētu konkurēt.

Tomēr ierobežojošs faktors ir finansējuma pieejamība, kur ļoti sagaidām labvēlīgākus, elastīgākus risinājumus attiecībā pret sevi pierādījušiem uzņēmumiem ar stabilu biznesa modeli un attīstības redzējumu.

Banku finansējums ir uzņēmējiem vitāli nepieciešams, un tas kopumā ir pieejams, taču ne vienmēr bankas iedziļinās konkrētā uzņēmuma vajadzībās, spēj būt gana elastīgas un pielāgoties uzņēmēju vajadzībām. Viens ir līzingā iegādāties iekārtas, kas ir aktīvs ar augstu likviditāti (var ātri un droši realizēt), pavisam kas cits ir, piemēram, nopirkt citu uzņēmumu, kas ļautu ieiet un konkurēt jaunā tirgū. Ar visu to, ka sekmīgi augam jau 25 gadu garumā, ir redzams nemitīgs uzņēmuma apgrozījuma kāpums un esam nodokļu maksātāju augstākajā “A” reitingā, nodrošinājuma un līdzfinansējuma prasības no banku puses ir pārlieku augstas. Ir saprotams, ka uzņēmējam ir jāiekaro bankas uzticēšanās, un tas nevar notikt dažu mēnešu vai pat gada laikā, taču, ja reiz šis “pārbaudes laiks” ir sekmīgi izturēts, manuprāt, nosacījumiem vajadzētu būt krietni pretimnākošākiem.

Latvijas uzņēmējdarbības vide pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas un dinamiskas izmaiņas. Uzņēmēji arvien biežāk meklē jaunus veidus, kā finansēt sava biznesa attīstību, un tradicionālais banku kredīts vairs nav vienīgā iespēja. Kapitāla tirgus finanšu instrumenti, īpaši obligāciju emisijas, piedāvā daudzsološas alternatīvas uzņēmumiem, kuri vēlas diversificēt finansējuma avotus un izmantot jaunas izaugsmes iespējas.

“Obligācijas uzņēmumu vidū kļūst populārākas, ko veicina vairāki faktori – banku piesardzīgā kreditēšanas aktivitāte un strauji augošs investoru pieprasījums par vietējo uzņēmumu obligācijām. Latvijas uzņēmumu vidū nostiprinās pārliecība, ka obligācijas var būt reāla finansējuma alternatīva. To veicina citu uzņēmumu veiksmīgā pieredze un pieaugošā finanšu pratība uzņēmumu un investoru vidū. Būtiski pieaugusi arī vietējo uzņēmumu informētība un izpratne par obligācijām kā finansējuma avotu”, uzsver Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja.

Kas ir obligāciju emisija

Obligāciju emisija ir finanšu instruments, kas ļauj uzņēmumam piesaistīt kapitālu, emitējot obligācijas jeb parādzīmes, ko iegādājas investori. Tas ir viens no stabilākajiem uzņēmuma finansējuma veidiem, jo tiek noteikti konkrēti procenti un atmaksas termiņi. Kad obligāciju termiņš beidzas, uzņēmums atgriež aizdoto naudas summu (obligāciju nominālvērtību) un veic procentu maksājumus. Obligācijas ļauj plānot un prognozēt savu finansiālo nākotni ilgtermiņā, tādējādi palīdzot novērst riskus un izvairīties no neparedzamām izmaiņām procentu likmēs, , kas pastāv īstermiņa banku aizdevumu gadījumos u.c.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Komerciālo nekustamo īpašumu investīciju kompānija Baltijā Summus Capital piesaistījusi visu plānoto investīciju apjomu jeb 30 miljonus eiro, bet kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 38,3 miljonus eiro jeb par 27% vairāk nekā tika piedāvāts.

Obligāciju piedāvājums noritēja no 10. līdz 20. jūnijam, pamatojoties uz prospektu, ko 2025. gada 9. jūnijā reģistrēja Igaunijas Finanšu tirgus uzraudzības iestāde.

Publiskajā piedāvājumā piedalījās 977 investori. Privātie investori no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parakstījās uz obligācijām 25,7 miljonu eiro apmērā, kas veidoja 67% no kopējā pieprasījuma. Savukārt, institucionālie investori parakstījās uz 12,6 miljoniem eiro, veidojot atlikušos 33%. Ģeogrāfiskā griezumā 17,8 miljonus jeb 47% no kopējā pieprasījuma apjoma veidoja Igaunijas investori, 7,5 miljonus (19%) – Latvijas investori, bet 13 miljonus (34%) – Lietuvas investori. Igaunijas investori parakstījās uz obligācijām 17,8 miljonu eiro apmērā (47% no kopējā parakstītā apjoma), Latvijas investori – uz 7,5 miljoniem eiro (19%), un Lietuvas investori – uz 13 miljoniem eiro (34%).

Baltijas investori izrādīja ļoti lielu interesi par nekustamo īpašumu attīstītāja Invego publisko obligāciju emisiju — piedāvājuma pamatapjoms bija 4 miljoni eiro, taču pieprasījums to pārsniedza gandrīz četrkārtīgi. Spēcīgā pieprasījuma dēļ Invego palielināja emisijas apjomu līdz 8 miljoniem eiro.

Invego grupai piederošā uzņēmuma Invego Latvia OÜ obligāciju publiskajā piedāvājumā piedalījās kopumā 2 038 investori no visām Baltijas valstīm, parakstoties uz obligācijām 15,8 miljonu eiro vērtībā, kas ir 3,95 reizes vairāk nekā piedāvājuma pamatapjoms. Vidēji viens investors parakstījās uz obligācijām 7 750 eiro apmērā.

Investoru atsaucība visās Baltijas valstīs bija īpaši pozitīva un pārliecinoša. Igaunijas investori parakstījās obligācijām 10,9 miljonu eiro apmērā (69 % no kopējās summas), Latvijas investori — 4,6 miljonu eiro apmērā (29 %), bet Lietuvas investori – vairāk nekā 260 000 eiro apmērā (2%).

Ņemot vērā lielo pieprasījumu, Invego nolēma palielināt emisijas apjomu līdz 8 000 obligācijām jeb 8 miljoniem eiro. Sadalot obligācijas, tika nolemts dot priekšroku Invego klientiem, darbiniekiem un iepriekšējiem investoriem, kuri saņems visas parakstītās obligācijas pilnā apjomā. Pārējiem investoriem tika piešķirts vismaz 40% no parakstītā apjoma, nodrošinot katram investoram vismaz 1 obligāciju.

AS Storent Holding (Storent), kas ir Baltijā viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem, šī gada pirmajos divos mēnešos palielināja ieņēmumus Baltijas valstīs par 20 %, bet Ziemeļvalstu tirgos (Somijā un Zviedrijā) par 6 %, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Kāpumu nodrošināja gan augošais būvniecības tirgus Baltijā, gan Storent līdzšinējie ieguldījumi IT sistēmās un tehnikas parka modernizācijā.

2025. gadā Storent plāno 10–15% izaugsmi, lai gan paredzams, ka izaugsmes temps noieta tirgos atšķirsies. Būvniecības nozares prognozes Baltijā liecina, ka no 2025. līdz 2028. gadam sektors piedzīvos stabilu izaugsmi. Latvijā un Igaunijā tiek prognozēts vidējais gada pieauguma temps virs 4%, ko veicinās ieguldījumi infrastruktūras, dzīvojamo un komerciālo ēku būvniecībā. Lietuvas būvniecības sektora kāpums tiek lēsts 3,5% apmērā gadā, galvenokārt pateicoties investīcijām enerģētikā, transportā, mājokļu attīstībā un rūpnieciskajā būvniecībā. Šie attīstības tempi liecina par stabilu pieprasījumu pēc būvniecības tehnikas nomas, radot labvēlīgu vidi turpmākai Storent izaugsmei esošajos tirgos. Turklāt Storent darbojas ne tikai būvniecības, bet arī ceļu infrastruktūrā, militārajā, ražošanas, lauksaimniecības, renovāciju un pasākumu jomā.

Pirmdien, 25. novembrī noslēdzas parakstīšanās Baltijā lielākā lietoto automašīnu tirgotāja AS Longo Group nodrošinātajām obligācijām par kopējo summu līdz 10 miljoni EUR visās Baltijas valstīs ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi.

Minimālais parakstīšanās slieksnis obligācijām ir 100 eiro. Investori vēl trīs dienas var paspēt parakstīties obligācijām.

Ambīcijas pārdefinēt lietotu auto jomu

Baltijā lielākais lietoto automašīnu tirgotājs AS Longo Group nācis ar obligāciju emisijas...

“Mūsu nodrošināto obligāciju publiskā emisija ir nozīmīgs solis AS Longo Group attīstībā, kas atspoguļo mūsu vēlmi radīt papildu vērtību investoriem un nostiprināt mūsu pozīciju kā vadošajam lietoto automašīnu tirgotājam Baltijā. Piedāvājot fiksētu gada procentu likmi 10% apmērā ar ikmēneša kupona izmaksu obligacionāriem, mēs nodrošinām pievilcīgu, stabilu un paredzamu ieguldījumu iespēju plašam investoru lokam,” uzsver Edgars Cērps, AS Longo Group izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu AS Longo Group plāno izmantot esošo saistību refinansēšanai un izaugsmes plānu finansēšanai, ieguldot jaunu automašīnu krājumu iegādei un paplašinot pārdošanas tīklu.

Publiskā obligāciju piedāvājuma laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā AS Longo Group piedāvā investoriem iegādāties 100 000 obligāciju ar katras obligācijas nominālvērtību 100 EUR, ar fiksētu gada procentu likmi 10%, un obligāciju dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās ir atvērta gan privātajiem, gan profesionālajiem investoriem, un tā ietver apmaiņas piedāvājumu esošajām divām obligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir šī gada novembra beigās un 2025. gada jūnijā.

AS Longo Group obligāciju emisija tiks nodrošināta ar ķīlām uz AS Longo Group meitas sabiedrību aktīviem Latvijā un Lietuvā, kuru vērtība nosedz Grupas obligācijas ar komfortablu rezervi.

Obligāciju emisijas organizētājs ir AS Signet Bank, savukārt juridiskās konsultācijas sniedz ZAB Eversheds Sutherland Bitāns SIA. Nodrošinājuma aģents ir Sorainen ZAB SIA.

AS Longo Group ir lielākais lietoto automašīnu tirgotājs Baltijā ar visplašāko sortimentu. Uzņēmums dibināts 2018. gadā un šobrīd nodarbina vairāk nekā 140 darbinieku. Uzņēmuma ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 47,8 milj. eiro. AS Longo Group galvenais birojs atrodas Latvijā, no kurienes tiek pārvaldīti visi pārējie deviņi grupas meitas uzņēmumi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, kā arī Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā. Jau no uzņēmuma pirmsākumiem AS Longo Group mērķis ir radīt jaunu kvalitātes standartu lietotu automašīnu tirdzniecības nozarē Baltijā.

Baltijā lielākais redzes aprūpes uzņēmums OC VISION publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 10 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 6 %. Kopējais pieprasījums pēc nodrošinātām obligācijām bija 13,1 miljons eiro, kas ir vairāk par 130% no emisijas mērķa.

Obligāciju piedāvājums piesaistīja interesi gan no privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no četrām valstīm — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Investīciju apjoma ziņā institucionālie investori augstu novērtēja stabilās un ilgtspējīgās veselības nozares perspektīvas, ko pārstāv uzņēmums.

Aptuveni 95 % no investoru pieprasījuma veidoja tieši Latvijas investori, savukārt pārējie bija ieguldītāji no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Tas ir spēcīgs signāls gan privāto investoru kopienas attīstībai Latvijā, gan augošajam iedzīvotāju finanšu pratības līmenim, kas veicina brīvo līdzekļu ieguldīšanu arī obligācijās.

OC VISION valdes loceklis un līdzīpašnieks Gatis Kokins: „Esam gandarīti par veiksmīgi noslēgto pirmo obligāciju emisiju un augsti novērtējam investoru izrādīto uzticību. Pateicamies katram investoram, kurš ir izvēlējies ieguldīt savus līdzekļus OC VISION nākotnes attīstībā. Mūsu uzņēmuma izaugsmes modelis ir balstīts uz veikalu tīkla paplašināšanu, stratēģisku citu tirgus dalībnieku iegādi un redzes aprūpes tehnoloģiju modernizāciju. Piesaistītais finansējums ļaus ne vien refinansēt esošās saistības, bet arī vēl pilnīgāk nodrošināt acu un ausu veselības aprūpes pakalpojumu un jaunāko tehnoloģiju pieejamību Baltijā.”

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Eleving Group emitēs obligācijasPavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Sāksim ar nelielu atskatu uz pagājušo gadu. Ko Eleving Group ir sasniegusi 2024. gadā?

Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti veiksmīgs ne tikai no operacionālā viedokļa, bet arī tādēļ, ka esam spējuši ielikt fundamentālus pamatus turpmākai izaugsmei. Pirmkārt, varam lepoties, ka Eleving Group sākotnējais akciju piedāvājums (IPO), ko īstenojām aizvadītā gada rudenī, sasniedza kā pašu nospraustos finansējuma piesaistes mērķus, tā arī kļuva par lielāko IPO Nasdaq Rīga vēsturē un vienu no lielākajiem, ko īstenojis privāta kapitāla uzņēmums Baltijā. Turklāt šis IPO bija īpašs ar to, ka akcijas vienlaikus tika kotētas divās biržās – Nasdaq Rīga un Frankfurtes biržas regulētajos tirgos. Latvijas uzņēmumu vidū tā ir pilnīgi jauna pieredze. Tāpat esam ļoti apmierināti, ka Baltijas un Rietumeiropas investori augstu novērtēja mūsu izaugsmes rādītājus, izraudzīto attīstības stratēģiju un arī pašu IPO piedāvājumu, kas papildus uzņēmuma izaugsmei paredz dividenžu izmaksu divas reizes gadā 50% apmērā no neto peļņas. Ja runājam par biznesa rezultātiem, tad 2024. gadā atkal esam pārspējuši mūsu vēsturiskos rekordus visos nozīmīgākajos biznesa rādītājos. Kompānijas divpadsmit mēnešu operatīvā peļņa jeb EBITDA ir sasniegusi 90 milj. eiro, kas ir pieaugums par 16% attiecībā pret 2023. gadu, tikmēr neto peļņa ir palielināta līdz 29,6 milj. eiro jeb par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus esam palielinājuši arī ieņēmumus, kas pārskata periodā ir sasnieguši 217 milj. eiro, kamēr neto portfelis ir pieaudzis līdz 371,6 milj. eiro. Būtiski uzsvērt, ka šī izaugsme nenotiek uz biznesa rentabilitātes rēķina.

Latvijā skujkoku apaļkokiem vidējā iepirkumu cena pagājušā gada otrajā pusgadā salīdzinājumā ar pirmo pusgadu nedaudz pieauga, kamēr lapu koku apaļkokiem cena samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp lielākais cenu kāpums bija priedes zāģbaļķiem līdz 14 centimetru diametrā, savukārt lielākais cenu kritums bija A kategorijas bērza finierklučiem.

2024.gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar pirmo pusgadu, no skujkoku zāģbaļķiem visvairāk cena pieauga priedes apaļkokiem līdz 14 centimetru diametrā - vidēji par 10% jeb astoņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot 81,4 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kā arī egles apaļkokiem līdz 14 centimetru diametrā - vidēji par 10% jeb septiņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot 75,8 eiro par kubikmetru bez PVN.

Savukārt egles apaļkokiem 14-18 centimetru diametrā un priedes apaļkokiem 14-18 centimetru diametrā cena pieauga vidēji par 9% jeb septiņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot attiecīgi 86,5 un 84,2 eiro par kubikmetru bez PVN.

Latvijā ir visaugstākā kapitāla pieauguma nodokļa likme Baltijā, turklāt tā pat ir augstāka nekā Spānijas minimālā likme, taču līdzvērtīga Itālijas, Austrijas, Vācijas līmenim.

To rāda AS BDO pētījums par kapitāla pieauguma nodokļa likmēm. „Atšķirīga pieeja un, visticamāk, valdību veidojošo politiķu izpratne par kapitāla pieauguma nodokli arī rada pašlaik milzīgo šī nodokļa likmju plaisu Baltijā,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš uzsver, ka pēdējo gadu laikā Baltija ir kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas — lielākoties paaugstinot vairāku nodokļu likmes, kuras līdz tam nav kustinātas gadiem.

Relatīvais pieaugums 27,5%

Veidojot 2025. gada valsts budžetu, Latvijā tika veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma, kuras rezultātā mainījās arī kapitāla pieauguma nodokļa apmērs. „Tas, ka ikviens auglis — dividendes, procentmaksājumi par obligācijām, nekustamā īpašuma, kapitāldaļu pārdošana - Latvijā tiek aplikts nevis ar iepriekšējo likmi 20% jeb piekto daļu, bet gan ar ievērojami augstāko 25,5% (+3% likme, ja gada ienākums pārsniegs 200 000 eiro, trāpīs pa ikvienu, kurš būs pārdevis savu dzīvokli, zemi, mantojumā nākušu īpašumu, saņēmis augļus no kapitāldaļām, akcijām, obligācijām,” skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka salīdzinājumam kapitāla pieauguma nodoklis Igaunijā ir 22%, savukārt Lietuvā - 15% ienākumiem līdz 253 065,6 eiro gadā un 20% no ienākumiem, kas pārsniedz šo summu.

"Rīgas ūdens" pirmajā publiskā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā ir veiksmīgi piesaistījis 20 miljonus eiro ar fiksētu 4% gada procentu likmi un 5 gadu termiņu, informē uzņēmums.

Institucionālo un privāto investoru pieprasījums pēc Eiropas zaļajām obligācijām sasniedza 45,5 miljonus eiro, kas ir 228% no sākotnējā emisijas mērķa.

Šī emisija iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu - SIA "Rīgas ūdens" ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, kā arī pirmais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas emitē obligācijas atbilstoši jaunajam Eiropas zaļo obligāciju (EuGB) standartam.

"Rīgas ūdens" Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums piesaistīja ievērojamu institucionālo investoru interesi, nodrošinot stabilu un daudzveidīgu Baltijas investoru bāzi. Obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 25 institucionālie investori, tostarp Ziemeļu Investīciju banka, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi, bankas, apdrošināšanas kompānijas, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniedza 38,5 miljonus eiro.

Eleving Group prioritāro un nodrošināto obligāciju publiskais piedāvājums noslēgsies jau 7. martā. Investori ir aicināti parakstīties uz obligācijām ar 10% atdevi gadā, izmantojot internetbanku, brokeru pakalpojumus vai Mintos platforfmu.

Eleving Group pašlaik veic publisko obligāciju piedāvājumu, paplašinot 2023. gada obligāciju (ISIN DE000A3LL7M4) programmu ar jaunām obligācijām. Obligācijas investoriem nodrošinās 10% atdevi gadā, ņemot vērā, ka to kupona likme ir 13% un vienas obligācijas cena papildemisijā ir noteikta 109 eiro apmērā jeb ar 9% prēmiju attiecībā pret 2023. gada emisijas cenu (t.i. nominālu).

Kupona izmaksa ir paredzēta četras reizes gadā. Uz jaunajām obligācijām var parakstīties ikviens investors no Baltijas un Vācijas, izmantojot internetbankas un bankas brokera pakalpojumus. Swedbank klientiem bankas noteiktais minimālais investīcijas apmērs ir 180 obligācijas. Tikmēr Mintos platformā minimālā investīcija ir tikai 50 eiro.

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Līdz piektdienai ir iespējams parakstīties uz jaunajām Iute Group termiņobligācijām, kas ir iecienītas investoru vidū. Jauno nodrošināto augstākās prioritātes obligāciju nominālvērtība ir 100 eiro, un procentu likme ir 12% gadā. Iute obligācijas ir ne vien ierasti izdevīgs ieguldījums, bet arī vienmēr tiek aktīvi tirgotas Tallinas Fondu biržā, dažkārt pat pārsniedzot vislielāko akciju dienas apgrozījumu Tallinas Fondu biržā.

Jaunās termiņobligācijas, kas investoriem ļaus gūt peļņu līdz 2030. gadam, palīdzēs Iute attīstīt digitālo banku darbību Dienvidaustrumeiropas valstīs. "Ja mums ir stabila kapitāla bāze mūsu kredītportfeļa palielināšanai, ir radīti arī priekšnoteikumi, lai turpinātu investēt tehnoloģijās, attīstītu lietotni MyIute, paplašinātu maksājumu un apdrošināšanas pakalpojumus un uzlabotu uz tehnoloģijām balstītas atbalsta sistēmas," sacīja Tarmo Silds, Iute Group dibinātājs un izpilddirektors.

Iute Group, kas darbojas Dienvidaustrumeiropā un kuras galvenā mītne atrodas Tallinā, koncentrējas uz digitālo finanšu pakalpojumu izstrādi, piedāvājot aizdevumus, maksājumus un apdrošināšanu vienā lietotnē. Pakalpojumu pamatā ir lietotne Myiute, kas ir lejupielādēta vairāk nekā 1,19 miljonus reižu. Izmantojot lietotni, klienti var pārvaldīt savas finanses, veikt pārskaitījumus, pieteikties aizdevumiem, iegādāties apdrošināšanu, izmantot QR maksājumus veikalos un bezkaršu bankomātus.

Otrdien, 17. jūnijā, noslēdzas parakstīšanās redzes aprūpes grupas Baltijā OC VISION obligācijām par kopējo summu līdz 10 miljoniem eiro ar fiksētu gada procentu likmi 6 % un dzēšanas termiņu 4 gadi.

Minimālais parakstīšanās slieksnis obligācijām ir 100 eiro, un piedāvājumā aicināti piedalīties gan privātie, gan profesionālie investori Baltijā. Obligācijas tiks nodrošinātas ar nekustamā īpašuma ķīlām un ķīlām uz OC VISION un meitas uzņēmumu aktīviem Latvijā un Lietuvā.

Pasaules redzes aprūpes tirgus šobrīd piedzīvo dinamisku izaugsmi, ko veicina būtiskas pārmaiņas sabiedrībā — digitalizācija, novecojoša populācija un straujās dzīvesveida izmaiņas. Tiek prognozēts, ka Baltijā līdz 2029. gadam redzes korekcija būs nepieciešama teju 60 % iedzīvotāju.

OC VISION jau šobrīd ieņem līderpozīciju redzes aprūpē reģionā, jo desmitiem gadu īstenojis apjomīgas un mērķtiecīgas investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un profesionālo kompetenču attīstībā, kā arī audzējis veikalu skaitu līdz 77. Augstas kvalitātes optikas pakalpojumu pieejamība un reģionālā klātbūtne ir kļuvusi par stratēģisku prioritāti, un uzņēmuma veiktais darbs ļāvis izveidot vienu no spēcīgākajiem daudzkanālu (omnichannel) pārdošanas tīkliem Baltijā.

Tūrisma operatoriem ir iebildumi pret pašlaik pastāvošo tūrisma uzņēmumu reģistrācijas sistēmu, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA "Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Rolands Birģelis.

Viņš skaidroja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā ir reģistrētas 411 tūrisma aģentūras un tūrisma operatori, tomēr pastāv atšķirīgas prasības pret tūrisma operatoriem, kuri organizē ceļojumus, un tūrisma aģentūrām, kuru uzdevums būtu ceļojumus izplatīt tirgū.

Birģelis uzsvēra, ka tūrisma operatoram ir jāsniedz klienta iemaksātās naudas drošības garantija, kas nozīmē, ka operators ir iesaldējis līdzekļus un garantē, ka klienta iegādātais ceļojums notiks. "Savukārt tūrisma aģentūra var samaksāt pārdesmit eiro lielu licences maksu par reģistrāciju un principā ne par ko ceļojuma norises laikā neatbild," skaidroja "Tez Tour" vadītājs.

2024.gadā 65,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2023.gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,8 tūkstošiem jeb 6,2%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2023.gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,8% un 8,0%). Savukārt jau otro gadu pēc kārtas Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs (13,6%).

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 6,9%. 4. ceturksnī 63,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 0,8 tūkstošiem jeb 1,3% vairāk nekā 3. ceturksnī.

Pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits palielinājās par 0,5 tūkstošiem jeb 1,3%, bet sieviešu - par 0,4 tūkstošiem jeb 1,4%.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Līdz šī gada 17. aprīlim investoriem visās Baltijas valstīs ir iespēja piedalīties AS "Storent Holding" obligāciju emisijā līdz 35 miljonu eiro apmērā ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi.

Obligācijas ir pieejamas gan privātajiem, gan profesionālajiem investoriem, kā arī esošajiem divu obligāciju emisiju investoriem tiek piedāvāta iespēja apmainīt obligācijas, saņemot apmaiņas prēmiju. Obligācijām ar dzēšanas termiņu 2025. gada beigās tiek piedāvāta papildu apmaiņas prēmija 1% apmērā, bet obligācijām ar dzēšanas termiņu 2026. gadā — 0,5 % no apmainīto obligāciju nominālvērtības. Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot uzņēmuma saistību refinansēšanai, uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV, kā arī jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 706,2 miljonu eiro apmērā jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Salīdzinājumā ar 2023.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 225,4 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 18,8 miljardus eiro jeb 46,8% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 1,221 miljardu eiro jeb 6,9%.

Vispārējās valdības parāda pieaugumu ietekmēja 2024.gadā veiktie aizņemšanās pasākumi, lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības, piebilst statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldē norāda, ka salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2024.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 733 miljonu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 27 miljoniem eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP mazāks.

Baltijā lielākais lietoto automašīnu tirgotājs AS Longo Group nācis ar obligāciju emisijas piedāvājumu investoriem. Kā piecu gadu laikā iespējams sasniegt 47,8 miljonu eiro apgrozījumu, nostiprināties Baltijas tirgū un nodibināt meitas uzņēmumus 7 valstīs, kā arī tik sadrumstalotā tirgū kā lietotu automašīnu tirgošana, iespējams, ieņemt vērā ņemamu tirgus daļu un kam attīstībā vēl nepieciešami līdzekļi, Dienas Biznesam intervijā atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un dibinātājs Edgars Cērps.

Īsumā pastāstiet par AS Longo Group.

Šobrīd esam lielākais lietoto auto tirgotājs Baltijas valstīs ar visplašāko sortimentu – mums ir virs 1000 automašīnām piedāvājumā katru dienu. Uzņēmums ir dibināts 2018. gadā – nedaudz vairāk kā pirms sešiem gadiem. Šobrīd nodarbinām ap 140 cilvēku komandu piecās Eiropas valstīs. 2023. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 47,8 miljonus eiro. Longo Group ir 9 meitas uzņēmumi. Uzsvēršu, ka galvenais birojs atrodas Rīgā. Šis ir Latvijā radīts vietējā kapitāla uzņēmums, nevis ārvalstu kompānijas meitas uzņēmums Latvijā. No Rīgas pārvaldām visus meitas uzņēmumus Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā un arī Vācijā.

2024.gadā iegūts 3,2 milj. tonnu graudu, kas ir par 436,4 tūkst. tonnu jeb 16,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Pērn graudaugu vidējā ražība sasniedza 39,4 centnerus no hektāra jeb par 15,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kad graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 34,1 centners no viena hektāra. Vidējās ražības pieaugums vērojams visiem graudaugu kultūraugiem.

Ziemāju graudaugu kopraža 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023.gadā līdz 47,5 centneriem 2024.gadā.

Ziemas kvieši veidoja 69,0% no visas graudu kopražas (2023.gadā - 69,5%). Vidējai ražībai no viena hektāra pieaugot par 16,4% (no 42,7 centneriem 2023.gadā līdz 49,7 centneriem 2024.gadā), ziemas kviešu kopraža sasniedza 2,2 milj. tonnu, kas ir par 289,1 tūkst. tonnu jeb 15,3% vairāk nekā gadu iepriekš.