Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma investīciju uzņēmums Summus Capital pavisam nesen izsludināja savu publisko obligāciju emisiju. Lai noskaidrotu, kur uzņēmums saskata izaugsmes potenciālu komerciālā īpašuma segmentā un kāpēc Polija kļūst par arvien nozīmīgāku fokusu līdzās Baltijas valstīm, aicinājām uz sarunu Hannesu Pihlu (Hannes Pihl) – Summus Capital investīciju vadītāju un valdes locekli.
Kāpēc Summus Capital arvien biežāk raugās ārpus Baltijas tirgus?
Pēdējos gados esam novērojuši, ka iespējas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū Baltijā – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – kļūst arvien ierobežotākas. Šī tendence rada būtiskus izaicinājumus, īpaši lielākiem investoriem, kuriem nepieciešama plaša portfeļa kapacitāte un likviditāte. Tāpēc arvien lielāku uzmanību pievēršam Polijai – tas ir dinamisks tirgus ar spēcīgiem ekonomiskiem pamatiem un labvēlīgu investīciju vidi, kas to padara par ļoti pievilcīgu alternatīvu.
Kas investoriem liek uzskatīt, ka Baltijas tirgus ir pārāk ierobežots?
Galvenie izaicinājumi ir saistīti ar ierobežotu darījumu apjomu un tirgus mērogu, kā arī starptautisko investoru aiziešanu. Pēdējos gados daudzi starptautiskie spēlētāji ir pametuši reģionu, un jaunu ienācēju ir maz. Apjomīgākos darījumus šobrīd galvenokārt veic vietējie privātie investori ar lielu kapitālu un vietējie nekustamā īpašuma fondi. Turklāt pastāv arī risks, ka viena investora portfelis veido ievērojamu daļu no visa gada darījumu apjoma reģionā – tas būtiski ietekmē likviditāti un apgrūtina potenciālo izejas stratēģiju.
Kā Polijas tirgus izceļas ar mērogu un iespējām?
Polijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgus ir gan lielāks, gan nobriedušāks. Pat mērenos gados darījumu apjoms sasniedz ap 4,5 miljardiem eiro, bet aktīvākos periodos tas ir pat divkāršojies. Šāds apjoms veicina tirgus likviditāti, ļauj investoriem daudzveidīgāk strukturēt portfeli un izvairīties no pārliekas koncentrēšanās vienā reģionā.
Kādas ir galvenās atšķirības starp Baltijas un Polijas tirgiem investoru skatījumā?
Abos tirgos ir savas priekšrocības, taču šobrīd Polija ir izdevīgāka – īpaši investoriem, kuri meklē stabilu ienesīgumu augstākās klases īpašumos. Vēsturiski ienesīgums Polijā bijis par 100–150 bāzes punktiem zemāks nekā Baltijā, taču šī atšķirība ir sarukusi, un Polijā joprojām ir potenciāls tuvoties ienesīguma ziņā. Tikmēr Baltijā ienesīgums mainās lēnāk un vērtības kāpums galvenokārt saistīts ar nomas maksas indeksāciju.
Vai ir kādi īpaši sektori, kuros Polija izceļas salīdzinājumā ar Baltiju?
Jā, īpaši izceļas mazumtirdzniecības segments. Polijā investori var iegādāties īpašumus ar līdzīgu cenu par kvadrātmetru, taču gūt būtiski lielākus ieņēmumus, pateicoties augstākai apgrozījuma intensitātei. Neskatoties uz līdzīgu vidējo algu līmeni, Polijā dzīves izmaksas ir zemākas, savukārt turīgo patērētāju īpatsvars – lielāks.
Līdzīga situācija novērojama arī biroju segmentā. Varšavas necentrālajās zonās un lielākajās reģionālajās pilsētās, kas bieži vien ir lielākas nekā Baltijas galvaspilsētas, nomas ieņēmumi ir augstāki, bet kapitāla izmaksas – līdzīgas. Šeit investoru pieprasījumu veicina gan starptautisko uzņēmumu paplašināšanās, gan regulāra jaunu tirgus dalībnieku ienākšana.
Visu rakstu lasiet 10.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
#1/4
#2/4
#3/4
