Latvijas kafejnīcu tīkls "Kalve Coffee" sāks darbību Lietuvā - kompānija augustā plāno atvērt kafejnīcu Viļņā.

Atbilstoši Lietuvas Reģistra centra datiem "Kalve Coffee" jūnijā Lietuvā reģistrējusi tāda paša nosaukuma uzņēmumu.

"Plānojam atvērt kafejnīcu Viļņā, kā arī aktīvi meklējam citas vietas, kur varētu atvērt kafejnīcas," Lietuvas aģentūrai BNS sacīja "Kalve Coffee" vadītājs un viens no akcionāriem Gatis Zēmanis.

Pēc viņa teiktā, "Kalve Coffee" sākt darbību Lietuvā pamudinājis tas, ka ir izveidojusies kafijas cienītāju vietējā kopiena, kā arī kompānija sekmīgi īstenoja akciju sākotnējo publisko piedāvājumu "Nasdaq" biržā pagājušā gada decembrī.

Jau ziņots, ka šogad maijā "Kalve Coffee" atvēra arī pirmo kafejnīcu Tallinā.

Pašlaik "Kalve Coffee" ir deviņas kafijas tirdzniecības vietas, tostarp piecas kafejnīcas Rīgā un tirdzniecības vietā Āgenskalna tirgū, kā arī trīs kafejnīcas Tallinā. Jaunmārupē darbojas kafijas grauzdētava, bet Rīgā - konditoreja.

Kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS "Kalve Coffee" investējis aptuveni 90 000 eiro jauna koncepta "Kalve Espresso Room" kafejnīcas izveidē Vecrīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, informē "Kalve Coffee" pārstāvji.

Jaunā kafejnīca ir uzņēmuma sestā kafejnīca un veikals Rīgā. Savukārt tuvāko mēnešu laikā "Kalve Coffee" plāno atvērt jaunas kafejnīcas arī Tallinā un Viļņā.

Caur biržu uz Eiropu

Mēs sevi redzam nevis kā vietēju, nacionālu uzņēmumu, bet ejam uz to,...

Jau ziņots, ka "Kalve Coffee" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) piesaistījis 1,16 miljonus eiro, kas galvenokārt tiks izmantoti uzņēmuma tālākai attīstībai. IPO piedalījās kopumā 1255 investori.

Visi investoru pieprasījumi IPO ietvaros tiks pilnībā apmierināti, ņemot vērā, ka piedāvājuma maksimālais kapitāla piesaistes apjoms bija 1,5 miljoni eiro.

Darījums iekļauj iepriekš paredzēto otro investīciju uzņēmuma akcijās no basketbolista Dāvja Bertāna, kas notiks līdz ar izsniegtā aizdevuma konvertēšanu akcijās par IPO cenu.

No IPO piesaistītos līdzekļus plānots izmantot, lai 2025.gadā atvērtu pirmās sešas "Kalve Coffee" kafejnīcas-veikalus Igaunijā un Lietuvā, savukārt 2026.gadā attīstītos ārpus Baltijas valstīm.

"Kalve Coffee" 2024.gadā, pēc provizoriskajiem datiem, strādāja ar 3,405 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 36,8% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās 3,5 reizes - līdz 185 845 eiro, liecina kompānijas neauditētais gada pārskats.

"Kalve Coffee" reģistrēta 2017.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 100 000 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Gatis Zēmanis.

Specialty kafijas grauzdētava Kalve Coffee atvērusi trešo kafejnīcu Tallinā – Kalve Golden Gate (Ahtri iela 6), informē uzņēmums.

Jaunā kafejnīca pievienojas Kalve Tatari (Pärnu mnt 27) un Kalve Kadriorg (F. R. Faehlmanni tn 13).

2024. gada decembrī Kalve Coffee piesaistīja 1,16 miljonus eiro kapitālu, ievērojamu daļu novirzot starptautiskajai izaugsmei. No tiem 280 tūkstoši eiro tika ieguldīti ieiešanai Igaunijas tirgū.

Pēc 46% ieņēmumu pieauguma 2025. gada pirmajā ceturksnī, ko veicināja stabils vietējais sniegums, Kalve Coffee turpina īstenot starptautiskās paplašināšanās stratēģiju.

Augustā Kalve Coffee atvērs savu pirmo kafejnīcu Viļņā, nesen restaurētajā Sv. Jēkaba kvartālā (Šv. Jokūbo kvartalas). Ar šo soli Kalve Coffee nostiprinās savu klātbūtni visās trīs Baltijas valstīs.

Jūlija nogalē specialty kafijas grauzdētava Kalve Coffee atvēra savu pirmo konceptkafejnīcu Lietuvā – Kalve Vasario, Viļņā, kas atrodas nesen restaurētajā, vēsturiskajā Jēkaba kvartālā.

Kalve Vasario interjera koncepts Mitrājs ir estētisks un filozofisks veltījums īpašam, taču bieži nepamanītam Baltijas biotopam – mitrzemei. Purvi, palienes un applūstošās pļavas ir dzīvības pilnas ekosistēmas, kas uzkrāj lietus ūdeni un lēnām to atbrīvo, samazinot gan plūdu, gan sausuma riskus. Mitrāji ir arī patvērums retām sugām, kuras daudzviet Eiropā izzudušas, bet Baltijā joprojām sastopamas.Tomēr arī Baltijā zaudēti līdz 90 % palieņu – daudzas applūstošās pļavas nosusinātas apbūves un intensīvas saimnieciskās darbības dēļ. Tāpēc ir būtiski mitrājus pamanīt, saudzēt un atdot dabai.

Kafejnīcas interjerā mitrāja sajūtu iemieso gan raupjās tekstūras, kas sasaucas ar augsnes faktūru, gan plūstošās organiskās līnijas, kas atgādina ūdens kustību. Krāsu paletē nojaušama migla un ūdens spīdums. Apdarē izmantotie materiāli izvēlēti ar cieņu pret to izcelsmi un spēju atjaunoties: koks, akmens, tērauds.

Tallinas pilsētas centrā durvis vērusi Kalve Espresso Rooms kafejnīca – Tatari, savukārt drīzumā durvis vērs arī Raua kafejnīca.

Tatari Espresso Room piedāvā 29 sēdvietas 70 m² platībā, bet Raua – 54 m² varēs uzņemt 25 viesus. Abu kafejnīcu interjerus veidojusi Field Studio, iedvesmojoties no ēku vēsturiskās arhitektūras.

“Tallina ir dabisks nākamais solis mūsu attīstības stratēģijā. Redzam lielu potenciālu sadarboties ar vietējo kopienu un iepazīstināt Tallinas iedzīvotājus ar mūsu pieeju ilgtspējīgai un kvalitatīvai kafijai,” norāda Gatis Zēmanis, AS Kalve Coffee valdes priekšsēdētājs.

Pirms kafejnīcu atvēršanas Kalve jau pieteica sevi Igaunijas tirgū, piedaloties Tallinn Coffee Festival un rīkojot People’s Choice Cupping, kur uzņēmuma piedāvājums guva plašu vietējo atsaucību.

Latvijas kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS "Kalve Coffee" kafejnīcas izveidē Viļņā investējis 120 000 eiro, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Viļņā atvērtā kafejnīca ir pirmā kompānijas kafejnīca Lietuvā un desmitā kopumā kompānijas kafejnīcu tīklā.

"Šis nozīmīgais solis iezīmē uzņēmuma ienākšanu trešajā Baltijas valstī, padarot "Kalve Coffee" par reģionālu zīmolu ar klātbūtni visās Baltijas galvaspilsētās," minēts paziņojumā.

"Kalve Coffee" vadītājs Gatis Zēmanis atzīmē, ka Lietuvā ir spēcīga "specialty" kafijas kopiena, un kompānija vēlas būt tās aktīva daļa, piedāvājot savu pieredzi un koncepciju.

Jau ziņots, ka "Kalve Coffee" 2024.gadā strādāja ar 3,405 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 36,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa kāpusi 3,5 reizes un bija 185 845 eiro.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Pēdējo piecu, sešu gadu laikā beidzot esam pieredzējuši ilgi gaidīto Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanos — dažos aizvadītajos mēnešos vien akcijas vai obligācijas ir sākuši emitēt tādi Latvijas uzņēmumi kā LATRAPS, Mapon, Kalve Coffee, Longo Group, Storent un citi.

Valsts aizvien nav turējusi savu sen doto vārdu par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, kas radītu būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, un privātie uzņēmumi šajā ziņā rāda valstij priekšzīmi. Mūsdienīgi uzņēmēji zina, ka no atklātības nav jābaidās, tas nāk biznesam par labu. Arī citu akcionāru parādīšanās uzņēmuma kapitālā jāuztver kā konkurētspējas stiprināšana, nevis drauds. Ir nomainījusies Latvijas biznesa paaudze, un mūžīgās bailes no atklātības, kas valdīja kopš 90. gadiem, šodienas uzņēmējiem vairs nav aktuālas.

Jauna ambiciozu uzņēmēju paaudze

Viens no pamatprincipiem, ar ko ir jārēķinās biržā kotētam uzņēmumam, ir pilnībā cits atklātības līmenis. Par sevi ir jāstāsta — ne tikai publicējot finanšu rezultātus, bet izklāstot ieceres un plānus, turklāt izstāstot to visu pārliecinoši un loģiski, lai potenciālos investorus pārliecinātu. Tieši šeit, manuprāt, slēpjas lielākais Latvijas uzņēmumu bieds, kas ilgu laiku ir valdījis īpašnieku un vadītāju prātos. Informāciju labāk neatklāt, tas mūs var apdraudēt, tas palielina riskus, labāk klusēsim. Šādas klusēšanas “cena” ir uzņēmuma stagnācija, jo, nestāstot par sevi, tas nespēj piesaistīt kapitālu, un ir loģiski, ka uz augstāku atklātības līmeni gatavie uzņēmēji izkonkurē “klusētājus”. Tāpēc šodien caurskatāmība ir konkurences priekšrocība. Nemaz nerunājot par to, ka ceļš uz biržu ir viena no labākajām publicitātes iespējām ikviena uzņēmuma dzīvē.Ir liels prieks redzēt jaunu un izglītotu uzņēmēju paaudzi, kuriem savu plānu izklāstīšana ir normāla prakse. Esmu neatkarīgā padomes locekle Baltijas vadošajā tehnikas nomas uzņēmumā Storent Holding kopš 2024. gada jūlija, un man ir gandarījums redzēt, kā uzņēmums veiksmīgi izmanto kapitāla tirgus finansējumu savas izaugsmes stratēģijas īstenošanai. Storent Holding kā savas jomas vadošajam spēlētājam ir nozīmīgs izaugsmes potenciāls, kuru uzņēmums var realizēt tieši ar obligāciju programmas palīdzību. Bieži vien runa pat nav par naudas piesaisti biržā vai bankā, bet par spēju pārliecināt auditoriju, to aizraut un likt noticēt uzņēmēja biznesa iecerei. Biznesa izaugsme un attīstība ir šīs uzņēmēju paaudzes dienas kārtībā. Tolaik, kad vadīju biržu, saskāros ar daudziem uzņēmējiem, kuri pamatā domāja par biznesa pārdošanu. Galvenā atšķirība, kas manāma jaunākajā uzņēmēju paaudzē, ir precīza savu biznesa mērķu formulēšana un iešana uz tiem, nebaidoties no izteikti ambiciozām iecerēm. Šie ir uzņēmēji, kas savu biznesu pēdējās desmitgadēs ir izveidojuši no nulles, un nav nekādā veidā saistīti ar privatizācijas procesu un tā saucamo valsts kapitāla pārdali. Pārdošana šiem uzņēmējiem vairs nav mērķis. Liela mēroga attīstībai ir vajadzīgs finansējums, un birža daudziem ir kļuvusi par pievilcīgu finansējuma piesaistes veidu.

AS “MADARA Cosmetics” ir saņēmusi nevalstiskās organizācijas “B Lab” sertifikātu “B Corp”, kļūstot par daļu no atbildīgas uzņēmējdarbības komūnas un ierindojoties starp tādiem pasaules zīmoliem kā “Patagonia”, “Danone”, “Aesop”, kā arī pievienojoties “Kalve Coffee” no Latvijas.

Šis sertifikāts apliecina uzņēmuma pamatvērtības, kas kopš dibināšanas brīža balstītas atbildībā pret vidi, cilvēkiem un pārvaldību, kā arī paver plašākas starptautiskās atpazīstamības iespējas zīmolam MÁDARA.

Atšķirībā no vairums citu organizāciju, “B Lab” uz uzņēmējdarbību raugās visaptveroši un uzņēmuma ietekmes novērtējumā ietver piecas galvenās kategorijas – pārvaldību, darbiniekus, kopienu, vidi un klientus. Lai iegūtu “B Corp” sertifikātu, uzņēmumam ir jāsaņem vismaz 80 punkti B ietekmes novērtējumā. Turklāt uzņēmumiem ir jāveic resertifikācija ik pēc trīs gadiem, kas nozīmē nepārtrauktu tiekšanos pēc arvien augstākiem rezultātiem.

“Lai gan ilgtspēja ir bijusi “MADARA Cosmetics” pamatvērtība jau kopš pirmsākumiem, “B Corp” sertifikācijas process ilga divus gadus, un mums bija būtiski, lai ne tikai formalizētu esošās ilgtspējas prakses, bet arī iegūtu jaunu skatījumu uz savu darbību – tostarp rūpīgi izvērtētu sadarbības partnerus. Bijām gandarīti, pārliecinoties par to atbilstību mūsu vērtībām,” norāda AS “MADARA Cosmetics” izpilddirektore Gunta Šulte.