ASV lēmums noteikt tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm uztrauc teju katru otro (45 %) Baltijas valstu iedzīvotāju, savukārt 9 % aptaujāto pauž izteiktu satraukumu, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Vai šīs bažas ir pamatotas un kā ASV tarifi var ietekmēt Baltijas valstu, tostarp Latvijas ekonomiku?

Lai gan Baltijas valstu iedzīvotāju vidū valda ievērojama nenoteiktība viedoklī par tarifu ietekmi, tikai neliela respondentu daļa uzskata, ka šī ietekme būs būtiska.

Latvijā teju katrs desmitais (9 %) pieļauj, ka ASV lēmums noteikt tarifus ES precēm var būtiski ietekmēt viņa darbu vai ienākumus un teju puse (47 %) atzīst, ka tarifu noteikšana uztrauc nedaudz, jo tai varētu būt iespējami negatīva ietekme.

Savukārt Igaunijā būtisku tarifu ietekmi uz darbu vai ienākumiem pieļauj 12 % iedzīvotāju – tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Lietuvā šādu satraukumu pauž 7 % respondentu. Līdzīgi kā Latvijā, arī abās pārējās Baltijas valstīs lielākā daļa iedzīvotāju uz situāciju raugās ar mērenu piesardzību – iespējamu negatīvu ietekmi saskata 46 % igauņu un 43 % lietuviešu.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.

“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.