Latvijai ir teicamas iespējas kļūt par ūdeņraža lielvalsti. Kamēr tiek lauzti šķēpi par to, kā pareizi attīstīt vēja industriju un cik daudz vēja parku mums ir nepieciešams, ir jādomā par nākamo soli – vēja enerģijas izmantošanu ūdeņraža ražošanā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (VASSI) veic pētījumus atjaunojamās enerģijas jomā jau vairāk nekā 20 gadus. Mūsu acu priekšā ir notikusi strauja tehnoloģiju attīstība atjaunojamo resursu jomā. Ar pārliecību varam teikt – kas šodien šķiet dārgs un sarežģīts, pēc dažiem gadiem, ļoti iespējams, būs pieejams plašai izmantošanai gan izmaksu, gan lietošanas ziņā.

Viens no piemēriem ir saules paneļi – pirms vairākiem gadiem sabiedrība to uzstādīšanu uz ēku jumtiem uztvēra kā ekscentrisku eksperimentu, taču šodien tā ir ierasta un plaši piekopta prakse. 2021. gadā saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā bija 20 MW, Lietuvā – 10 reizes vairāk, bet Igaunijā – 20 reizes vairāk. Saskaņā ar optimistiskajām prognozēm saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā var pārsniegt 1000 MW.

Foto: www.autarco.com

Pirms veicat izvēli par to, vai jūsu īpašumam nepieciešami saules paneļi, ir svarīgi apzināt to plusus un mīnusus. Lai palīdzētu pieņem Jums lēmumu, esam apkopojuši dažus no tiem.

Priekšrocības:

1. Samaziniet elektrības rēķinu izmaksas

Visplašāk zināmā saules paneļu priekšrocība ir tā, ka tie samazinās jūsu elektrības rēķinu izmaksas. Ražojot savu enerģiju caur sauli, jūs galu galā iegādāsieties mazāk enerģijas no tīkla. Tā kā saules enerģija ir atjaunojama un bez maksas, tas nozīmē, ka jums nebūs jāmaksā par enerģiju, ko saražojat, izmantojot saules paneļus.

2. Palieliniet sava īpašuma vērtību

Saules paneļu uzstādīšana savā īpašumā palielinās tā vērtību. Īpašumi, kuriem ir saules paneļi, būs vērtīgāki par tie, kuriem nav. Tas ir tāpēc, ka viens īpašums ir pilnībā atkarīgs no tīkla, bet otrs pats spēj ražot enerģiju. Saules paneļiem ir augstas sākotnējās izmaksas un tos var uzskatīt par lielisku ieguldījumu līdzekli.

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Par Baltijas Ilgtspējas balvas uzvarētājiem atzīti tostarp Latvijas uzņēmumi SIA "Aerones" un SIA "Eco bus", informē Baltijas Ilgtspējas un inovāciju foruma pārstāvji.

No vairāk nekā 240 saņemtajiem pieteikumiem un 29 atlasītajiem finālistiem starptautiska žūrija izvēlējās astoņus uzvarētājus, kas Baltijā uzrādījuši īpaši augstus sasniegumus ilgtspējas inovāciju jomā.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir apbalvojums, ko saņem Baltijas ilgtspējas inovāciju līderi - uzņēmumi, organizācijas, jaunuzņēmumi un privātpersonas, kas ar saviem sasniegumiem ilgtspējas jomā iedvesmo citus.

Šogad balvai bija iespējams pieteikties astoņās kategorijās - "Ietekme uz vidi" apakškategorijās "Atjaunojamā enerģija", "Resursu atkārtota izmantošana", "Mobilitāte", "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" un "Sociālās iniciatīvas", kategorijā "Zaļās inovācijas" uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kā arī kategorijā "Pārmaiņu vēstneši", kurā tika vērtēti individuālie sasniegumi. Iesniegtos pieteikumus izvērtēja starptautiska žūrija balstoties uz stratēģiskā partnera EY Baltic izstrādāto metodoloģiju.

Baltijas nekustamo īpašumu nozarē notiek straujas pārmaiņas, ko nosaka gan energoresursu tirgus dinamika, gan jauni Eiropas Savienības (ES) ilgtspējas noteikumi. Atjaunojamās enerģijas jaudu pieaugums reģionā pārsniedz 35 % trīs gadu laikā, un Latvijā saules ģenerācija vien 2024. gadā dubultojās, sasniedzot vairāk nekā 300 GWh. Šie dati apliecina, ka tīrā enerģija vairs nav tikai nākotnes risinājums – tā jau šodien kļūst par būtisku faktoru investoru lēmumu pieņemšanā. Rezultātā energoefektivitāte un ESG principi no “papildu priekšrocības” kļūst par obligātu priekšnoteikumu konkurētspējai.

Enerģētikas transformācija maina nekustamo īpašumu tirgu

Atjaunojamā enerģija kļūst par stratēģisku faktoru Baltijas investīciju vidē. Jaunie hibrīdprojekti – saules un vēja parki ar uzkrāšanas kapacitāti – samazina atkarību no fosilajiem resursiem un mazina svārstības enerģijas izmaksās. Spilgts piemērs ir EBRD (The European Bank for Reconstruction and Development jeb EBRD) un “Sunly” investīcijas Latvijā hibrīdajos saules parkos ar akumulatoru uzglabāšanas sistēmām. Tas nozīmē ne tikai stabilāku elektroenerģijas piegādi, bet arī jaunas priekšrocības uzņēmumiem un investoriem – augstāku energoefektivitāti, zemākus riskus un konkurētspējīgākus projektus nekustamā īpašuma tirgū.

Dānijas atjaunīgās enerģijas ražotājs European Energy Abenrā, Dānijā oficiāli atklājis pasaulē pirmo liela mēroga e-metanola rūpnīcu. Pirmās e-metanola piegādes partneriem jau ir nosūtītas.

Kassø rūpnīcas, ko attīstījis European Energy sadarbībā ar Mitsui & Co., īpašnieks ir Solar Park Kassø ApS, kas ietilpst Kassø MidCo ApS. European Energy pieder 51% uzņēmuma daļu, bet Mitsui & Co. – 49%. Rūpnīca piegādā e-metanolu dažādu nozaru līderiem, piemēram, A.P. Moller – Maersk, LEGO Group un Novo Nordisk – uzņēmumiem, kuru ambīcija ir samazināt oglekļa emisiju.

Kassø ir pirmā šāda veida rūpnīca pasaulē, kas ražo e-metanolu kā degvielu citiem uzņēmumiem. Rūpnīca spēj saražot līdz pat 42 000 tonnu gadā, un tās darbība tiek nodrošināta, izmantojot tikai atjaunīgo enerģiju.

Rūpnīca atrodas līdzās Ziemeļeiropas lielākajam saules parkam – 304 MW Kassø saules parkam –, apvienojot liela mēroga atjaunojamās enerģijas ražošanu ar oglekļa uztveršanu un izmantošanu. Kombinējot biogēno CO₂ ar uz vietas ražotu zaļo ūdeņradi, Kassø rūpnīcā tiek ražots e-metanols, kura oglekļa pēda ir līdz pat 97% mazāka nekā fosilās izcelsmes produktiem.

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Lai gan atjaunojamie energoresursi kļūst arvien aktuālāki un pieejamāki, Latvijas uzņēmēji daudz pasīvāk iegulda “zaļajā” enerģijā un retāk to lieto, salīdzinot ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā.

Kamēr Igaunijā ilgtspējīgus energoresursus izmanto 19%, Lietuvā – 18%, Latvijā tikai 8% uzņēmēju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja*.

Daļa plāno investēt tuvāko gadu laikāKatrs septītais aptaujātais Latvijas mazais un vidējais uzņēmums plāno ieguldīt vai sākt izmantot alternatīvus energoresursus, piemēram, saules paneļus vai vēja ģeneratorus, tuvāko 5 gadu laikā. 6% Latvijas uzņēmēju to plāno darīt tuvāko divu gadu laikā, bet 8% - trīs līdz piecu gadu periodā.

“Zaļās enerģijas projektiem ir nākotne, un tas tiek ņemts vērā, izvērtējot uzņēmēju biznesa attīstības plānus, kuriem nepieciešams finansējums. Pagājušajā gadā pieprasījumu pēc investīcijām atjaunojamo energoresursu projektiem bija lielāks, šogad interese ir samazinājusies, lai gan banka nodrošina labus finansējuma risinājumus. Neskatoties uz ekonomiski sarežģīto laiku, uzņēmējiem iesakām rūpīgi izvērtēt savu darbību ilgtermiņā un lūkoties pēc ilgtspējīgiem risinājumiem savai biznesa jomai, jo tie atmaksāsies,” saka Luminor mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas.

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Atjaunojamā enerģija ir kļuvusi par globālo tendenci, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā, kā arī samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Baltijā šobrīd galvenokārt ir fokusā vēja enerģija, taču tā nereti vietējiem iedzīvotājiem rada bažas. Inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) speciālisti skaidro, kā tie palīdz līdzsvarot kopienas un dabas intereses, ieviešot ilgtspējīgus vēja enerģijas projektus.

“Cilvēki uztraucas par to, kas var notikt, ja vēja ģenerators tiek uzstādīts netālu no viņu dzīvesvietas - vai vēja turbīnas var izraisīt piemājas mežā augošo orhideju bojāeju, vai arī iznīcināt putnu populāciju. Mūsu uzdevums ir sniegt atbildes uz visiem šiem jautājumiem, lai lēmēji un kopienas varētu veikt apzinātu izvēli,” plānošanas un inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) izpilddirektore Anni Konsap min tēmu, ar kuru bieži nākas nodarboties.

SKPK ir veicis ietekmes uz vidi novērtējumus teju 20 gadus, kas ļauj mazināt minētās bažas un sniegt uz faktiem balstītas atbildes. Tomēr izpētes galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai attīstības projekti atbilstu kā vides, tā arī kopienas vajadzībām.

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.oktobra numurā lasi:

* Statistika

Lietoto auto tirgus būs noteicošais parka nomaiņā uz elektroauto

* Tēma

Rezultāti pasliktinās, bet dala naudu jaunām prioritātēm

* Bankas

Populisms var apdraudēt kreditēšanu kopumā. SEB bankas vadītāja Ieva Tetere

* Mežsaimniecība

Mežsaimniecībā šogad strauju izmaiņu laiks

* Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Laimīgās planētas indekss – Latvija 136. vietā

* Atjaunojamā enerģija

Latvijai ir jāizmanto vēja enerģijas potenciāls. Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle

Dānijas vadošais vēja parku attīstītājs Eurowind Energy kopā ar partneri Neue Energien ir gatavs būtiskiem ieguldījumiem Latvijā – līdz 2032. gadam plānotas investīcijas 600 miljonu eiro apmērā vairāku vēja parku izveidei dažādos Latvijas novados.

Dānijas vadošais vēja enerģijas attīstītājs Eurowind Energy kopīgi ar Vācijas uzņēmumu Neue Energien ir paziņojis par ambiciozu plānu Latvijā – piecos vēja parkos, kas papildināti ar elektroenerģijas uzkrātuvēm (BESS), līdz 2032. gadam iecerēts ieguldīt līdz pat 600 miljoniem eiro. Kopējā vēja parku plānotā jauda sasniegtu aptuveni 300 megavatus. Ar šo soli uzņēmums apstiprina savu ilgtermiņa apņemšanos kļūt par būtisku spēlētāju Latvijas un Eiropas atjaunojamās enerģijas tirgū. Plānotie vēja parki atradīsies Valkas, Saldus, Bauskas un citos novados. Pašlaik norit padziļināti izpētes darbi un uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums.

“Eurowind Neue Energien ienāca Latvijā laikā, kad daudzi ārvalstu investori baidījās no reģionālajiem riskiem, taču mēs uzskatām, ka tieši šobrīd ir jāiegulda. Zaļas, lētas un pašiem savas elektroenerģijas potenciāls Latvijā ir ievērojams. Mūsu mērķis ir palīdzēt Latvijai kļūt enerģētiski neatkarīgai un saraut vēsturisko atkarību fosilajiem resursiem, kas vēsturiski daudzviet ir stiprinājuši mūsu valstij nedraudzīgus režīmus,” norāda Eurowind Energy Neue Energien izpilddirektors Artūrs Toms Plešs.

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Lietuvas attīstītājs Urban Inventors iegādājies 7,3 ha lielu zemesgabalu Daugavas kreisajā pusē un nākamajos gados ir iecerējis vērienīgus rajona attīstības plānus.

Nākamajos gados investors plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas līdz 120 000 m2 platībā. Tādējādi šī teritorija kļūs par lielāko attīstības rajonu Rīgā.

“Mūsu jaunais stratēģiskais virziens ir radīt unikālas koncepcijas un produktus, kurus varam veiksmīgi attīstīt starptautiskajos tirgos. Rīgā redzēsim augsto tehnoloģiju pilsētiņas (high tech campus) izveidi, tās koncepciju gatavojam, piesaistot starptautiskus konsultantus, kuriem ir milzīga pieredze šādu kompleksu veidošanā. Tā kā pašlaik tiek izstrādāta koncepcija, nevaram atklāt pārāk daudz detaļu, bet tajā tiks iekļauta darba un dzīvojamās zonas sintēze ar sarežģītu ekosistēmu. Jaunā rajona izveide sekmēs Latvijas ekonomiku, jo pilsētiņa būs īpaši pievilcīga vieta, kur apmesties gan pašmāju, gan starptautiskiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, izglītības iestādēm un zinātnes laboratorijām,” saka SBA grupas uzņēmuma Urban Inventors valdes priekšsēdētājs Liongins Šepetis (Lionginas Šepetys).

Jau 22. maijā Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, Amatu iela 5, Rīgā, norisināsies “Latvijas - Francijas biznesa forums”, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Forums pulcēs politikas veidotājus un vairāk nekā 160 pārstāvjus no tādiem starptautiskiem transporta, aizsardzības un atjaunojamās enerģijas nozaru uzņēmumiem kā “Airbus”, “Alstom”, “Axon Cable”, “Bererix”, “Bodet Time”, “Bouygues”, “Business France”, “Decathlon”, “Didaxis”, “Egis, Eiffage”, “Fives”, “Fokker Next Gen”, “France Hydrogène”, “Geodis”, “Ingerop”, “Knds France”, “Mbda”, “Schneider Electric”, “Société Des Grands Projets”, “SNCF Hubs & Connexion”, “Systra”, “Thales”, “NGE Group” u.c.

Francija ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts. Pēdējos gados pieaugusi Latvijas ārējā tirdzniecība ar Franciju, 2023. gadā eksportētas preces un pakalpojumi pat 674,8 miljonu eiro apmērā, visvairāk mašīnbūves un kokapstrādes nozarē, savukārt pēc kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījuma Francija ierindojas 14. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā.

Pašlaik gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību segmentā pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas ir stabilizējies un pagājušajā gadā vērojamā ažiotāža ir mazinājusies, intervijā atzina enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

Viņš stāstīja, ka tagad saules paneļu uzstādīšanu izvēlas uzņēmumi, kuriem, pirmkārt, ir ilgtermiņa domāšana un kuri saprot, ka šī investīcija jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk atmaksāsies. Otrkārt, saules paneļus izvēlas uzstādīt uzņēmumi, kuri domā par vidi un kuriem ir svarīgi, ka viņi samazina CO2 izmešus un ražo zaļus produktus.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ir arī ne visai iepriecinošas tendences. Ir vērojams, ka ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri izvēlas nogaidīt un neturpināt dalību attīstības finanšu institūcija "Altum" programmā, kurā uzņēmumi varēja saņemt grantu 30% apjomā saules paneļu uzstādīšanai.

"Protams, šiem uzņēmumiem neko nevar pārmest, jo katrs pats skaita savu naudu, savas investīcijas un vērtē, ko labāk darīt, bet man tomēr šī tendence šķiet negatīva, jo elektrības tirgus ir ciklisks, un, ja tagad ir cenu samazinājums, tad pēc kāda laika tirgus atkal ies uz augšu. Tāpat mēs varam piedzīvot dažādas ekstrēmas situācijas, un pašu ģenerācija tomēr šādu situāciju ietekmi mazina. Tādēļ uzņēmumiem šis jautājums būtu jāvērtē rūpīgāk un jārīkojas tālredzīgi," aicināja Samtiņš.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos nodevis ekspluatācijā pirmo jaunā projekta Moho Garden deviņstāvu stāvu ēku Rīgā, Mežaparkā.

Uzņēmuma paša būvētajā A energoefektivitātes klases namā tapuši 64 divu līdz četru istabu skandināvu dizaina dzīvokļi, no kuriem vairāk nekā trešā daļa jau ir ieguvusi savus īpašniekus. Projekta otru deviņstāvu ēku ekspluatācijā plānots nodot jau šajā ziemā, kopumā Moho Garden namos investējot vismaz 17 miljonus eiro.

Jauno dzīvokļu platība svārstās no 40 līdz 110 kvadrātmetriem, un katrā no tiem ir balkons vai terase. Ēkas celtniecībā izmantoti mūsdienīgi būvniecības, arhitektūras un tehnoloģiju risinājumi, kā arī atjaunojamā enerģija, ko nodrošina uz jumta izvietotie saules paneļi.

„Esam gandarīti, ka ar Kaamos uzņēmuma resursiem un kompetenci Latvijā esam uzbūvējuši jau otro projektu,” stāsta Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna. Viņš norāda, ka pēc dzīvokļu tirdzniecības palēnināšanās pērn ir vērojams, ka šī gada pirmajā pusē situācija nekustamā īpašuma tirgū ir sākusi uzlaboties.

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.

Baltijas valstu aktīvu pārvaldīšanas grupas "Invalda INVL" uzņēmums "INVL Asset Management" ir izveidojis jaunu slēgto fondu "INVL Partner Strategic Lending Fund", kas ieguldīs fondā, kurš izsniedz aizdevumus pasaules lielākajiem privātā kapitāla pārvaldniekiem, informē kompānijā.

"INVL Partner Strategic Lending Fund" ieguldīs fondā, ko pārvalda privāto parādu pārvaldnieks "17Capital", kas darbojas Ziemeļamerikā un Eiropā. Fonda stratēģija ir aizdot līdzekļus privātā kapitāla pārvaldniekiem, ieguldītājiem un fondiem pret to privātā kapitāla portfeļu neto aktīvu vērtību.

Fonds darbību sāka 2025.gada februāra beigās, kad Lietuvas Banka apstiprināja tā noteikumus. "INVL Partner Strategic Lending Fund" izplatīšana Latvijā sāksies, kad būs pabeigtas nepieciešamās notifikācijas procedūras Latvijas Bankā.

"INVL Asset Management" pārvaldītā fonda ieguldījumu daļu izplatīšana sāksies martā. Ieguldījumu daļas Baltijas valstīs izplatīs ieguldījumu brokeru sabiedrība "INVL Financial Advisors", kas darbojas ar zīmolu "INVL Family Office".

Par grūtībās nonākušā metālapstrādes uzņēmuma SIA "East Metal" vienīgo īpašnieku kļuvusi metālapstrādes uzņēmumam SIA "Valpro" piederošā SIA "DD Holding", informēja kompānijā.

"East Metal" skaidro, ka Uzņēmumu reģistrā īpašnieku maiņas dokumenti jau ir iesniegti.

Uzņēmuma valdē iecelti līdzšinējie vadības komandas dalībnieki Sigita Ozola un Mārtiņš Lavrenovs.

Uzņēmuma vadība pauž gandarījumu par noslēgto darījumu, jo "East Metal" kļuvis par vietējā kapitāla uzņēmumu. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka kompānijas izaugsmes potenciāls ir milzīgs, un saskata "East Metal" lomu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā gan lokāli, gan eksportā.

"East Metal" tuvāko gadu stratēģija balstās uz sadarbību ar tādām jomām kā transports un loģistika, atjaunojamā enerģija un militārā nozare.

Šobrīd "East Metal" ir atjaunojis un stabilizējis savu darbību, turpina pārvarēt izaicinājumus, strādājot ar esošajiem un jaunajiem klientiem. Dobeles un Daugavpils ražotņu noslodzes plānotas 100% kapacitātes sasniegšanai līdz pat šī gada beigām.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais ilgtspējas un uzņēmējdarbības integrācijas pētījums The Future of Sustainability in Business atklāj, ka joprojām vairākumā jeb 55% gadījumu uzņēmumu ilgtspējas stratēģijas nav saistītas ar kopējo uzņēmuma biznesa stratēģiju, bet 19% uzņēmumu šāda integrācija ir veikta daļēji.

Tomēr 22% uzņēmumu vadītāju norāda, ka ilgtspējas stratēģijas jau ir lielā mērā integrētas ar biznesa stratēģiju un 5% atzīmē, ka šīm stratēģijas vairs nav nošķiramas – tās veido vienu kopēju biznesa redzējumu.

EY pētījums arī izgaismo vairākas ilgtspējīgai attīstībai satraucošas atziņas, proti, 57% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka tad, kad nepieciešams samazināt izmaksas, ilgtspējas iniciatīvas tiek pārtrauktas vai ierobežotas vispirms – tikai pēc tam seko pamata biznesa iniciatīvu pārskatīšana. Tāpat 39% uzņēmēju uzskata, ka ilgtspēja ir un vienmēr ir bijusi zemākas nozīmes prioritāte nekā uzņēmuma komerciālā darbība. Un tikai 18% uzņēmēju ir pārliecināti, ka viņu ilgtspējas stratēģija risina ilgtermiņa izaicinājumus.

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija, darba efektivizācija komplektā ar apdrošināšanu un reāliem attīstības investīciju plāniem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemnieku saimniecības (augkopība, piena lopkopība, piena produktu ražošana) Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs. Viņš atzīst, ka lauksaimniecība ir augsta riska sfēra, ko pierāda jau trešais gads, kurā šī joma tiek pakļauta nepārvaramai varai, kas spiež lauksaimniekus ne tikai mainīt domāšanu, bet arī attieksmi un pārvērtēt savu nākotnes attīstības scenāriju.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.ugusta numurā lasi:

DB analītika

Inflācijas temps nemainīgs - 3,8 %

Intervija

Lauksaimniecība bez apdrošināšanas ir kazino. Zemnieku saimniecības Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs

Lauksaimniecība

Nelabvēlīgie apstākļi spiedīs mainīties

Izpildīt mājas darbus savlaicīgi un saglabāt savu vietu piegādes ķēdēs, papildus tam iegūstot priekšrocības konkurencē ar citiem piegādātājiem, kas mājas darbu izpildē kavējas. Tā ir realitāte, jo jau šodien lielie sadarbības partneri izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi iegulda ilgtspējā un samazina savus CO2 izmešus.

Ja vēl salīdzinoši nesen šāda pieeja bija tikai lielo kompāniju dienaskārtībā, tagad tā ir ikdienas realitāte arī mazajam un vidējam biznesam, kas vēlas sadarboties ar Eiropas un pasaules uzņēmumiem. Tāpēc īsā atbilde uz virsrakstā izvirzīto jautājumu, visticamāk, ir – nē, ilgtermiņā tas nav iespējams.

Ne tikai Eiropas Savienība ir noteikusi augstus mērķus klimata neitralitātes rādītāju sasniegšanā, ilgtspējas aspekti sadarbības uzsākšanai tie vērtēti arī citur, tostarp Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā u.c. Kā tas ietekmē mūsu uzņēmumus ikdienā? Piemēram, Latvijas uzņēmums nodrošina loģistikas pakalpojumus kādam no Eiropas lielajiem uzņēmumiem.

Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas(EM) priekšlikumu 506,397 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu 2021. - 2027.gada finanšu perioda finansējumu novirzīt AS "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") finanšu instrumentu atbalstam komersantiem.

Atbalsts "Altum" finanšu instrumentu veidā tiks sniegts 10 atbalsta programmās, tostarp produktivitātes aizdevumi inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai, tehnoloģiju pārnesei, kā arī individuālās garantijas digitalizācijai un automatizācijai. Tāpat atbalsts būs pieejams iespējkapitāla ieguldījumiem, starta, izaugsmes aizdevumiem un garantijas, portfeļgarantijas pilna cikla uzņēmējdarbībai.

Atbalsts tiks sniegts arī aizdevumiem produktivitātes kāpināšanai, energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās, AER izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai rūpniecībā un komersantos, atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanai, kā arī uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos.