Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš atzīst, ka Latvijas lauksaimnieku dzīvotspēja nākotnē ir cieši saistīta ar izaudzētās produkcijas tālāku pārstrādi un augstākas pievienotās vērtības radīšanu tepat Latvijā.
Kāda ir situācija augkopības produktu sektorā 2025. gadā?
Smaga. 2025. gada vasaru kāds skolēns varētu atcerēties kā gadu, kurā nebija vasaras. Ko tas nozīmēja zemniekiem? Klimatisko apstākļu dēļ tika būtiski bremzēta graudaugu attīstība, un ražas novākšanas sezonas sākums nobīdījās par aptuveni divām nedēļām salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Kulšanas darbi noritēja lēni, saraustīti, smagos apstākļos. Līdztekus tam, nododot ievākto graudaugu ražu, kura jau tāpat bija mazāka, nekā iepriekš cerēts, nācās secināt, ka tās kvalitāte ir daudz zemāka nekā citus gadus. Vidēji LATRAPS iepirkumos teju 2/3 graudu atbilda lopbarības kvalitātei. Protams, bija reģionālās atšķirības - Zemgalē un Kurzemē tas bija 55%, bet Latgalē pat 80%. Bija saimniecības, kuras no saviem laukiem nenovāca pat vienu tonnu pārtikas graudu, turklāt jārēķinās, ka vēl daļa pat netika novākta, jo tehnika mitruma dēļ nevarēja uzbraukt uz lauka. Tā ir nenormāla situācija, un, protams, ar šādu graudu kvalitātes kritumu, kas atstāj būtisku ietekmi arī uz ienākumiem un maksātspēju, lauksaimnieki nebija rēķinājušies. To var dēvēt par dubultsitienu — ieguldījumam un potenciālam neatbilstoša raža, smagi darba apstākļi un zemas kvalitātes graudi, kas nenoliedzami zemniekos radīja dziļu vilšanos.