Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) par tiesību aktu portālā iesniegtajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz tuvākajos gados būtiski palielināt DRN kūdrai, nav konsultējusies ar kūdras nozari, kā arī citām saistītajām nozarēm, tostarp stādu un dārzeņu audzētājiem, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.
Tāpat viņa apgalvoja, ka, veidojot šos grozījumus, nav ņemts vērā, kā kūdras nozare iekļaujas pārtikas ķēdē, jo kūdra joprojām esot neaizvietojams resurss profesionālajā dārzkopībā, piebilstot, ka 70% no visiem substrātiem tiek veidoti uz kūdras bāzes.
"Mēs saprotam to, ka kūdras nozare Latvijā paliek nekonkurētspējīga," pauda Krīgere, komentējot ministrijas sagatavotos grozījumus.
Viņa minēja, ka Lietuvā DRN kūdrai ir līdz 3,2 eiro par tonnu un Igaunijā līdz 2,87 eiro par tonnu, kamēr ministrijas piedāvātie grozījumi paredz no 2027.gada Latvijā kūdrai DRN palielināt līdz 7,5 eiro par tonnu un 2028.gadā piemērot vēl lielāku palielinājumu. Tāpat arī šajās valstīs nomas maksas par platībām, kurās iegūst kūdru, esot mazākas un tiekot iekasētas tikai tad, kad darbība ir veikta, kamēr Latvijā nomas maksa jāmaksā arī tad, kad darbība nav veikta, piemēram, šogad, kad platības mitro apstākļu dēļ nebija iespējams apstrādāt.
Tāpat Latvijas Kūdras asociācija iebilst iespējamo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju pierēķināšanai pie DRN. Šobrīd asociācija diskutē ar Zemkopības ministriju (ZM) un KEM, uzsverot, ka nepieciešams pārskatīt SEG emisiju uzskaites metodi un jāveic papildu pētījumi, jo kūdra nesadalās momentāli, ja to izmanto, piemēram, dārzkopībā. Tāpēc kūdras izmantošanu dārzkopībā nevar salīdzināt ar kūdras izmantošanu enerģētikā.
Tāpat viņa skaidroja, ka enerģētikai Latvijā izmanto tikai aptuveni 1-1,5% no iegūtās kūdras, kas energobilancē veido 0,004%, un ar 2030.gadu Latvijā plānots pilnībā pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā, piebilstot, ka ierasti Latvijā kūdru izmanto tikai dārzkopībā.
Asociācija arī nepiekrīt, ka frakcionēto kūdru, kas tiek rūpnīcā pārstrādāta, pielīdzina enerģētiskai kūdrai. Tāpat asociācijai neizpratni rada šobrīd veidotā DRN uzskaites sistēma, kura paredz DRN kūdrai maksāt nevis brīdī, kad to atdala no vides, bet tad, kad no tās tiek veidots kāds produkts.
Krīgere akcentēja, ka šāda veida pieeju būs ļoti sarežģīti un pat gandrīz neiespējami īstenot.
"Ir tik daudz neatbildētu jautājumu un vienkārši neizpratne par to, cik sasteigts ir šis process un nav notikušas konsultācijas ar nozari. Neviens nav pajautājis nozares viedokli un nav vēlējies izprast līdz galam, kā šis process notiek. Tāpat neviens nav runājis ar audzētājiem, jo arī audzētāji ir pārsteigti par šo palielinājumu, un tas ļoti viņus ietekmēs," pauda Krīgere.
Tāpat viņa minēja, ka, pieņemot šādus grozījumus, kūdras ražotāji nebūs ieinteresēti ilgtspējīgā resursu atjaunošanā, piebilstot, ka patlaban kūdra sākotnēji ir augstvērtīgāka un par to var dabūt labāku cenu, bet nonākot līdz zemākiem slāņiem, kur kūdra ir labāk sadalījusies, šis resurss nav tik pieprasīts un to ir grūtāk iestrādāt substrātos.
Tāpēc Krīgere uzsvēra, ka radīsies problēmas šo resursu pārdot un laika gaitā kūdras ieguvēji varētu nebūt ieinteresēti purvu izstrādāt līdz beigām un veikt rekultivāciju.
"Tāpat mēs saprotam to, ka jebkurā gadījumā kaut kad karš beigsies, un tajā brīdī Krievija un Baltkrievija, kuras ir bagātas ar kūdras resursiem, ienāks tirgū. Tirgus nekad nepaliek tukšs, un radīsies lieliskas iespējas, lai viņi to resursu varētu labi notirgot. Paliek skumīgi, domājot par to, cik ātri sasteigti un nepārdomāti lēmumi var nogalināt nozari," uzsvēra Krīgere, piebilstot, ka rezultātā daži uzņēmēji, īpaši nelielie, varētu pārtraukt darbību.
Viņa arī minēja, ka lēmums ietekmēs kūdras ražotāju atkopšanos no šā gada sliktajiem laikapstākļiem, par kuriem iepriekš asociācija aicināja KEM izsludināt ārkārtējo situāciju. "Neviens nezina, kādi būs laikapstākļi nākamgad. Ja nākamgad atkal būs lietaina vasara, būs aizvien grūtāk," akcentēja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle.
Krīgere arī uzsvēra, ka KEM likumprojektā iekļautie aprēķini ieņēmumiem no šī nodokļa piemērošanas ir pārāk optimistiski un nebūs iespējami.
Jau ziņots, ka DRN likmi kūdrai no 2027.gada plānots palielināt vairāk nekā desmit reizes, bet no 2028.gada neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai nodokļa likmi paredzēts palielināt vēl vairāk nekā trīs reizes, kamēr kūdras substrātam - par vairāk nekā 66%, liecina Tiesību aktu portālā saskaņošanai nodotie grozījumi DRN likumā.
Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN samazinātā likme kūdrai 7,5 eiro par tonnu tiks piemērota 2027.gadā.
Savukārt no 2028.gada 1.janvāra kūdrai plānots ieviest diversificētās likmes. Pamata diversificētā likme neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai no 2028.gada būs 25 eiro par tonnu, kamēr kūdras substrātam likme būs 12,5 eiro par tonnu, bet ilgstošiem oglekli uzglabājošiem produktiem - 7,5 eiro par tonnu.
