Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Ekonomikas ministrija (EM) kā otrs lielākais AS "Rīgas siltums" akcionārs rosina nekavējoties sasaukt jaunu ārkārtas akcionāru sapulci, lai lemtu par EM ierosinājumu atsaukt visu uzņēmuma padomi, informēja EM.

Ministrija norāda, ka 6.oktobra "Rīgas siltuma" akcionāru sapulces darba kārtības jautājumā par padomi un tās uzdevumiem akcionāriem balsošanai un lēmuma pieņemšanai tika izvirzīts tikai viens lēmuma projekts - EM ierosinājums atsaukt "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētāju Jevgeniju Belezjaku un padomes priekšsēdētāja vietnieku Gati Sniedziņu, taču šis priekšlikums netika atbalstīts.

No pārējiem akcionāriem netika pieteikti alternatīvi priekšlikumi jautājumā par padomi un tās uzdevumiem, kas tiktu virzīti balsojumam.

EM kā viena no "Rīgas siltuma" akciju turētājām 3.septembrī nāca klajā ar ierosinājumu sasaukt "Rīgas siltuma" ārkārtas akcionāru sapulci, kurā aicināja visus akcionārus lemt par "Rīgas siltuma" padomi. EM vērtējumā "Rīgas siltuma" padome nebija pietiekami ambicioza un neizrādīja sākotnējo iniciatīvu aktīvai iesaistei, lai "Rīgas siltuma" tarifs netiktu paaugstināts.

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Pētersons no amata atsaukts no šodienas.

Kā sociālajos tīklos skaidro padome, tikai pēc jautājuma aktualizēšanas publiskajā telpā, kā arī aktīvas uzņēmuma padomes un akcionāru iesaistes rezultātā tika veiktas izmaiņas un panākts tarifa pieauguma samazinājums.

No 5.septembra uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais valdes loceklis Kalvis Kalniņš, kurš papildus līdzšinējiem pienākumiem pārņems arī Pētersona atbildības jomas.

Kalniņš ir ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbībā un vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī profesionālo maģistra grādu siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās.

Kalniņš karjeru sācis AS "Rīgas Siltums" kā inženieris, vēlāk ieņēmis siltumcentrāļu "Daugavgrīva" un "Ziepniekkalns" vadītāja amatus, no 2024.gada darbojies uzņēmuma valdē, atbildot par siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanu, remontu un attīstību.

Jaunie, tikko apstiprinātie siltuma tarifi Rīgā 2025./2026. gada ziemai maksājuši amatu “Rīgas Siltuma” valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam un, ļoti iespējams, maksās amatus arī uzņēmuma padomes priekšsēdētājam un viņa vietniekam – par nodomu atcelt viņus no amata paziņojusi Ekonomikas ministrija.

Kādēļ tā ir noticis? Tādēļ, ka “Rīgas Siltums” sākotnēji pieprasīja nesamērīgi lielu tarifu paaugstinājumu – no 74,17 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 88,10 eiro/MWh. Saņēmis sabiedrības un politiķu kritiku, uzņēmums savu piedāvājumu samazināja līdz 83,01 eiro par MWh. Rezultātā tarifs nākamajai apkures sezonai pieaugs par 12% (sākotnēji bija plānoti 22%).

Taču arī pēc šīs “koriģētās” pieejas tarifs ir augstāks nekā Viļņā un augstāks nekā Tallinā. Arī daudzās Latvijas pilsētās iedzīvotāji maksās ievērojami mazāk nekā rīdzinieki.Kāpēc Rīgā ir tik dārgs siltums? Galvenais iemesls ir siltuma iepirkuma procedūra. Tā pieļauj un faktiski veicina, ka “Rīgas Siltums” konsekventi izvēlas pirkt dārgāku “Latvenergo” TECos no dabasgāzes saražotu siltumu, nevis lētāku no neatkarīgajiem siltuma piegādātājiem, kas pārsvarā izmanto vietējos atjaunojamos resursus – šķeldu.

AS "Rīgas siltums" koncerna apgrozījums finanšu gada deviņos mēnešos, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 30.jūnijam, bija 228,023 miljoni eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 79,6% un sasniedza 32,383 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 228,017 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 5,5%, bet uzņēmuma peļņa kritās par 9,2% - līdz 18,409 miljoniem eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs. "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifā lielākās izmaksas veido iepirktā siltumenerģija un kurināmais, līdz ar to tarifs galvenokārt ir atkarīgs no iepirktās siltumenerģijas un kurināmā - dabasgāzes un biokurināmā (šķelda un granulas) - cenām.

Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas finanšu gada deviņos mēnešos bija 1,1 miljons eiro, kas ir 0,5% no kopējā koncerna apgrozījuma un par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.oktobra pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.

Ministrijā arī norāda, ka savukārt "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs bez korekcijas no šā gada 1.oktobra pieaugs par 4,1%, sasniedzot 80,96 eiro par MWh. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi minēto "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifu.

Sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs, pēc kompānijā vēstītā, ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Šobrīd "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh ir 74,17 eiro par MWh.

Ministrijā skaidro, ka mazāku tarifa kāpumu par sākotnēji plānoto sekmēja ārpustirgus iepirktā siltumenerģija par cenu, kas ir zemāka, nekā apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs, kā arī veiktā siltumenerģijas tirgus optimizācija, pilnībā pārejot uz ikdienas tirgu, kas nodrošinās zemāku biokurināmā siltumavotos ražotā siltuma iepirkuma cenu un maksimizēs atlikumsiltuma izmantošanu.

Šodien stājas spēkā paaugstinātie Rīgas siltuma tarifi.

"Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh).

Jau ziņots, ka sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par megavatstundu (MWh). Taču pēc tarifa pārvērtēšanas kāpums tika samazināts.

Līdz šim "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh bija 74,17 eiro par MWh.

Tarifu kāpumu asi kritizēja Rīgas domes deputāti, norādot, ka šāda situācija izveidojusies, laikus nerisinot problēmas.

"Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.martam, bija 189,28 miljoni eiro, kas ir par 12% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 31,7% un sasniedza 33,38 miljonus eiro.

Garantētās jaudas iepirkumi, pāreja uz efektīvāku siltumenerģijas ikdienas tirgu un koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas veicināšana - tie ir iespējamie risinājumi, lai nepieļautu A/S "Rīgas siltums" (RS) tarifu kāpumu rudenī.

Par to tika spriests pirmdien, 7.jūlijā, Ekonomikas ministrijas (EM) vadībai tiekoties ar A/S "Rīgas siltums" vadību, lai turpinātu strādāt pie risinājumiem siltuma tarifa kāpuma novēršanai.

Sanāksmes laikā puses identificēja vairākus potenciālos risinājumus, kas uzlabotu siltumenerģijas tirgu, tajā skaitā dotu iespēju gūt maksimālo labumu no koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas siltumapgādē, kas tādējādi mazinātu negatīvo spiedienu uz Rīgas siltumenerģijas tarifu. Pēc padziļinātu aprēķinu veikšanas no A/S "Rīgas siltums" puses tiks izlemts, kurš no šiem risinājumiem tiks īstenots, lai nodrošinātu ilgtspējīgu siltumenerģijas tirgus modeli un dotu pēc iespējas lielāku labumu rīdziniekiem. Tuvākajā laikā tiek plānota tikšanās arī ar Konkurences padomi, kuras laikā plānots pārrunāt plānotos siltumenerģijas tirgus uzlabojumus un to atbilstību konkurences tiesībām.

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek prognozēts, ka 6 mēnešu Euribor stabilizēsies 1,75–2,00 % līmenī, un iespējas tālākam samazinājumam ir ļoti ierobežotas.

Eirozona pāriet monetārās politikas pauzes fāzē, līdz ar ko sagaidāma arī Euribor likmju stabilizēšanās. Starpbanku Euribor procentu likmes ir viens no svarīgākajiem finanšu rādītājiem, no kura tieši ir atkarīgas gala kredītu izmaksas. Tās pēdējā laikā ir piedzīvojušas īpaši nestabilu periodu, kam bijusi tieša ietekme arī uz aizdevumu procentu likmēm. No 2015. gada rudens līdz pat 2022. gada jūnijam Euribor bija negatīvs, taču, ECB uzsākot cīņu ar inflāciju un īstenojot stingrāku monetāro politiku, situācija krasi mainījās – 2023. gada rudenī 6 mēnešu Euribor pārsniedza psiholoģisko 4 % robežu. Tas tieši ietekmēja gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību aizņemšanās izmaksas, kā arī noveda pie aizdevumu pieprasījuma samazināšanās visā eirozonā. Inflācijai eirozonā mazinoties un ekonomikai stagnējot, ECB ir sākusi monetārās politikas mīkstināšanu. Bāzes procentu likmju samazināšana eirozonā ir veicinājusi arī Euribor likmes kritumu – ja 2023. gada beigās 6 mēnešu Euribor bija tuvu 4 %, tad šobrīd tā ir ap 2 %, tātad gandrīz uz pusi zemāka nekā augstākajā punktā.

Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku.

Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.

Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija

Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.

ASV lēmums noteikt tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm uztrauc teju katru otro (45 %) Baltijas valstu iedzīvotāju, savukārt 9 % aptaujāto pauž izteiktu satraukumu, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Vai šīs bažas ir pamatotas un kā ASV tarifi var ietekmēt Baltijas valstu, tostarp Latvijas ekonomiku?

Lai gan Baltijas valstu iedzīvotāju vidū valda ievērojama nenoteiktība viedoklī par tarifu ietekmi, tikai neliela respondentu daļa uzskata, ka šī ietekme būs būtiska.

Latvijā teju katrs desmitais (9 %) pieļauj, ka ASV lēmums noteikt tarifus ES precēm var būtiski ietekmēt viņa darbu vai ienākumus un teju puse (47 %) atzīst, ka tarifu noteikšana uztrauc nedaudz, jo tai varētu būt iespējami negatīva ietekme.

Savukārt Igaunijā būtisku tarifu ietekmi uz darbu vai ienākumiem pieļauj 12 % iedzīvotāju – tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Lietuvā šādu satraukumu pauž 7 % respondentu. Līdzīgi kā Latvijā, arī abās pārējās Baltijas valstīs lielākā daļa iedzīvotāju uz situāciju raugās ar mērenu piesardzību – iespējamu negatīvu ietekmi saskata 46 % igauņu un 43 % lietuviešu.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

ASV administrācijas tarifu politika joprojām ir analītiķu uzmanības centrā. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par atbildes tarifu piemērošanas pauzi līdz 8. jūlijam, nenoteiktība uzņēmējdarbības vidē joprojām saglabājas augsta. Tas tieši ietekmē gan eirozonas, gan Baltijas reģiona ekonomiku.

Joprojām nav skaidrības par to, kāds būs galīgais tirdzniecības nolīgums starp ASV un ES. Tomēr – vai gaidāmās pārmaiņas patiešām apdraud rūpniecību vai arī uzņēmumi spēj laikus pielāgoties?

Tarifu skarto uzņēmumu optimismam augstākais līmenis pēdējo 7 mēnešu laikā

Tarifi ietekmē ķīmijas, farmācijas, plastmasas un gumijas, metālapstrādes, elektronikas, mašīnbūves un iekārtu, transportlīdzekļu ražošanas uzņēmumus. Bankas Citadele izstrādātais tarifiem jutīgo nozaru gaidu indekss liecina, ka maijā eirozonas uzņēmumu optimisma līmenis šajās nozarēs salīdzinājumā ar aprīli nepieauga, taču joprojām bija augstākais pēdējo 7 mēnešu laikā.Pēc ASV paziņojuma par atbildes tarifu piemērošanas pauzi eirozonas uzņēmumi turpina īstenot tā saukto avansa eksportu uz ASV — preces tiek eksportētas un uzkrātas noliktavās ASV. Šāda stratēģija ļautu uz kādu laiku saglabāt preču cenas nemainīgas ASV tirgū pat tad, ja ASV administrācija galu galā izlemtu paaugstināt tarifus importam no Eiropas Savienības.

Foto: freepik.com/Freepik

Ledusskapja iegāde ir nozīmīgs finansiāls ieguldījums teju katrā mājsaimniecībā. Taču, lai šis pirkums atmaksātos ilgtermiņā un ierīce kalpotu uzticami gadiem ilgi, būtiska ir pareiza tās ekspluatācija un regulāra apkope. Kā pareizi veikt ierīces apkopi un pagarināt ledusskapja kalpošanas laiku – ar padomiem dalās sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Tīrs ledusskapis – ilgāks kalpošanas laiks un svaigāki produkti

Uzturēt ledusskapi tīru ir svarīgi ne tikai vizuālu apsvērumu dēļ – tīrība tiešā veidā ietekmē arī ierīces ilgmūžību un darbības efektivitāti. Neiztīrītas pārtikas paliekas un izlijuši šķidrumi laika gaitā veido labvēlīgu vidi mikroorganismu, piemēram, baktēriju un pelējuma, attīstībai, radot nevēlamas smakas un potenciāli pasliktinot uzglabāto produktu kvalitāti.

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras paaudzes - katra ar savām gaidām un vēlmēm. Atšķiras arī tas, kā darbinieki uztver vadītāju un ko uzskata par iedvesmojošu un veiksmīgu līderi. Papildus tam, situāciju ietekmē arī globalizācija un attālinātais darbs.

Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem. Šādos apstākļos aizvien lielāka nozīme ir t.s. caurviju prasmēm (soft skills), kas ir aktuālas ikvienā nozarē, gan lielās, gan mazās organizācijās, valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp, spēja izmantot mākslīgo intelektu (MI), bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti - MI nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta, un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences. Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš - līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments - to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Dažādi analītiķi uzskata, ka septembris nesīs vairākus faktorus, kas pazeminās jēlnaftas cenu pasaules tirgū. Lai gan augusta izskaņā naftas cena pieauga salīdzinājumā ar mēneša vidu un tika tirgota par 68 ASV dolāriem par barelu, nākotnē sagaidāms īstermiņa cenu kritums, norāda Circle K Latvia.

"Eksperti, kas ikdienā analizē naftas cenu kustību, samērā nepārprotami uzskata, ka diezgan augstajam cenu līmenim vasarā sekos neliels jēlnaftas cenu kritums aptuveni 7-8% apmērā rudens mēnešos, kas potenciāli var nozīmēt arī gatavās produkcijas cenu samazinājumu," sacīja Gatis Titovs, "Circle K" degvielas kategorijas vadītājs Latvijā. "Cenu kritums ir sagaidāms, pamatojoties uz ražošanas apjomu pieaugumu gan OPEC+, gan ārpus OPEC esošajās valstīs un pasaules ekonomikas palēnināšanos."

Galvenā ietekme uz jēlnaftas cenu kustību joprojām ir ASV prezidenta Donalda Trampa neparedzamā rīcība un viņa tarifu politikas ietekme uz pasaules ekonomiku. Šobrīd stājušies spēkā papildu 25% tarifi Indijas precēm kā sods par Indijas nepārtraukto Krievijas naftas iepirkšanu.

Arhitektūras birojs SEP ir uzsācis darbu pie siltumtrases maģistrāles projektēšanas Somijas galvaspilsētas Helsinku aglomerācijā, kur šobrīd top Microsoft datu centru komplekss.

Šis projekts ir unikāls pasaules mērogā – serveru radītais liekais siltums tiks novadīts uz centralizētās siltumapgādes tīkliem, nodrošinot siltumu vairākām Somijas pilsētām.

Partnerībā ar enerģētikas uzņēmumu Fortum, Microsoft izstrādā vienu no lielākajiem atkritumsiltuma pārstrādes projektiem pasaulē. Paredzēts, ka no datu centriem tiks novadīts serveru radītais siltums, kuru jauda tiek lēsta līdz 16 MW. Ņemot vērā šīs jaudas ir pieņemts lēmums to izmantot siltumapgādē, tāpēc ar to paredzēts apsildīt trīs Somijas pilsētas – līdzvērtīgas Tukumam, Dobelei un Smiltenei Latvijā.

Šāds risinājums ļaus būtiski samazināt CO₂ emisijas, salīdzinot ar tradicionālu apkures sistēmu, un kalpos kā paraugmodelis citām valstīm, kā izmantot datu centru potenciālu ilgtspējīgai siltumapgādei.