Dārzkopības un mājsaimniecības preču un degvielas tirgotājs SIA "Kurzemes Sēklas" aizvadītajā pārskata gadā, kas ilga no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrim, apgrozīja 3,81 miljonu eiro, kas ir par 2,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Kā liecina gada pārskatā publicētā informācija, 49,16% no apgrozījuma nodrošinājuši ienākumi no sēklu, dārza inventāra un citu preču pārdošanas vietējā tirgū, savukārt 45,65% devuši ienākumi no degvielas realizācijas. Uzņēmuma peļņa pagājušajā pārskata gadā bija teju desmit reizes mazāka nekā iepriekšējā periodā – 3,09 tūkstoši eiro.

Dārzeņu, garšaugu, lopbarības, tehnisko kultūru un puķu sēklu tirdzniecībā 2019.gadā uzņēmums strādājis, aktīvi konkurējot ar līdzīga profila, dārzkopības preces tirgojošiem uzņēmumiem. Uzņēmums 2019.gadā turpināja sadarboties ar Latvijas lielveikalu tīkliem un pastāvīgajiem sadarbības partneriem - uzņēmuma produkcijas izplatītājiem un zemnieku saimniecībām.

Šīs vasaras lielais nokrišņu daudzums radījis nestandarta situāciju lauksamniecībā. Vairākos novados lauki ir ļoti applūduši un nav iespējams novākt ražu, kas rada zaudējums lauksaimniekiem, taču vienlaikus šī situācija arī izgaismo citus aspektus, kur nākotnē vērts domāt par uzlabojumiem, piemēram, sējas materiāla kvalitāte, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana u.c.

Ražu bojā arī vārpu fuzarioze, baltvārpainība, sodrējuma pelējums, septorioze u.c. Tritikāle un rudzi daudzviet ir tikai lopbarības kvalitātē, līdzīga situācija ir arī ar kviešiem. Lai gan valdība ir izsludinājusi ārkārtas situāciju līdz rudenim, šobrīd jādomā arī par to, ko tas maksās nākotnē?

Šobrīd Latvijā situācija katrā reģionā ir nedaudz atšķirīga – ja Ventspils pusē vēl viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, Madonu un Latgali kopumā ir skārušas smagas lietavas. Ja sēklas materiāls jau sākotnēji nav bijis pietiekami kvalitatīvs, tad šī gada laikapstākļu radītie augšanas apstākļi, protams, nākuši tikai par sliktu un rezultātā graudu kvalitāte ir ļoti zema. No otras puses – kritiskie laikapstākļi ir izgaismojuši vairākas problēmas un riskus, ko rada lēts sējas materiāls, ko citkārt, iespējams, nebūtu pamanījuši.

Lai gan Kurzemes reģiona lauksaimniekus lietavas un augstais mitruma līmenis skāris mazāk, salīdzinot ar saimniecībām Vidzemē un Latgalē, ražas novākšana vēl nav noslēgusies un arī sējas darbi šobrīd kavējas.

Septembris tradicionāli nozīmē arī miglu un rasu, tāpēc ir bažas arī par lopbarības zāles sagatavošanu. Ņemot vērā, ka laikapstākļi mainās pa stundām, nevis dienām, daudzi lauksaimnieki šobrīd vadās pēc situācijas, nevis pēc plāna.

Kavējas ne tikai ražas novākšana, bet sējas darbi

Iepriekšējos gados septembra sākumā un augusta beigās jau tika sākta ziemas kviešu sēja. Šogad sēja ir aizkavējusies. Arī ziemas rapša sēja šogad noslēdzās tikai pašās augusta beigās, lai gan parasti to pabeidzam jau ap 20. datumiem. Lai gan Kurzemē lauki nepludo, kā tas ir citos novados, ir teju neiespējami plānot darbus pat divas dienas uz priekšu. Saimniecībā audzējam gan ziemas kviešus un ziemas rapšus, gan kukurūzu un pupas, kā arī lopbarības zāli. Tā kā nodarbojamies arī ar piena lopkopību, ir ļoti būtiski sagatavot zāli, bet tā kā šobrīd teju nav saulainu dienu, zālei nav iespējas apvīst un to vēl nevar novākt.

Šogad SIA "Kurzemes sēklas" sēklu cenas pamatā saglabājušās pagājušā gada līmenī, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītāja Ināra Birgere.

Tomēr viņa akcentēja, ka nedaudz pieaugušas hibrīdo tomātu sēklu cenas, kā arī cenas pieaugušas no Eiropas Savienības partneriem saņemtajām sēklām, ko piegādātāji skaidro ar darbaspēka trūkumu un izmaksu pieaugumu. Cena līdz 5% pieaugusi arī iepakojuma materiāliem.

Tāpat Birgere minēja, ka Latvijā audzētām sēklām izmaksu pieaugumu ietekmēja algu, elektrības, degvielas un citu izmaksu kāpums.

"Kurzemes sēklu" apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.oktobra līdz 2024.gada 30.septembrim, bija 3,992 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 341 779 eiro.

Kompānija "Kurzemes sēklas" ir reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 179 280 eiro. Uzņēmums pieder Andrim Kiršentālam (73,33%), Andrim Staškovam (23,33%) un Diānai Grīnvaldei (3,33%).

Žāvētu augļu un auzu pārslu batoniņu ražotājs SIA "apedd", rūpēs pret dabu un cilvēkiem, piedāvā iegādāties veselīgo našķi ilgtspējīgā papīra iepakojumā.

Uzņēmumu Covid-19 krīzes sākumā dibināja draugi Alda Lūse, Matīss Dunkers un Paula Kalniņa, kas ir arī uzņēmuma dvēsele, batoniņu garšu ģeneratore un ideju realizētāja. Viņa ir vegāns un ik dienu saskaras ar to, ka tirgū ir mazs piedāvājums veselīgai produkcijai vegāniem, īpaši našķiem, tādēļ vēlējās radīt pati savus našķus un piedāvāt tos citiem, kuriem arī rūp un interesē tas, ko viņi patērē. Tāpat viņa ir arī "apedd" finanšu projektu vadītāja, seko līdzi uzņēmuma naudas plūsmai un, sadarbojoties ar Kurzemes Biznesa inkubatoru, kopīgi kārto uzņēmuma grāmatvedību.

A.Lūse ir "apedd" pārdošanas projektu vadītāja, veido saturu un tēlu uzņēmuma profilam sociālajos tīklos un interneta veikalam, kā arī raksta blogu par uzņēmumam svarīgām un aktuālām tēmām. Savukārt, M. Dunkers uzņēmumā pilda projektu vadītāja funkciju. Pašlaik viņš risina jautājumu par ražošanas telpu paplašināšanu un ražošanas automatizāciju.