Cilvēki gatavi apzināti bojāt savus auto, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību un atbrīvotos no līzinga nomaksas. Tādējādi tie vienlaikus riskē iedzīvoties milzīgās nepatikšanās un pat sēdēt cietumā.
«Ekonomiskās krīzes apstākļos, samazinoties finansiālās labklājības līmenim, arvien biežāk sastopami gadījumi, kad iedzīvotāji, kas līzingā iegādājušies īpašumu, galvenokārt automašīnas, mēģina izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību, inscinējot līzingā iegādātā īpašuma bojāeju/nozagšanu, lai atbrīvotos no līzinga nomaksas,» atzina apdrošināšanas a/s BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva. Viņa vienlaikus norāda, ka cilvēki neapzinās šādas rīcības nopietnās sekas un to, cik rūpīgi šādas darbības tiek izmeklētas un atklātas. Kopumā cilvēki gatavi inscinēt zādzības un avārijas, slīcināt, dedzināt, utt.
Piemēram, BTA drošības dienests pagājušajā gadā atklāja 8 gadījumus, kad tiek inscenēta apdrošinātā riska iestāšanās un kur kopējā summa bijusi 100 tūkstoši latu. BTA atklāja kādas lietuvietes vēlmi apkrāpt apdrošinātāju. Šādam nolūkam tā treilerī vedusi jau sasistu Audi, inscenējusi avāriju un piestādījusi apdrošinātājiem rēķinus par sasisto auto.
Savukārt kāds kravas auto šoferis, inscinējot zādzību, vēlējies izkrāpt 500 tūkst. eiro par kravas auto.
Tomēr BTA uzsver, ka šāda krāpnieciska rīcība ir nelikumīga un bezjēdzīga, jo visi aizdomīgie atlīdzību pieteikumu gadījumi tiek rūpīgi izmeklēti un analizēti. Ja aizdomas par krāpniecību apstiprinās, apdrošinātāji atlīdzību neizmaksā un rezultātā cilvēks paliek gan bez auto, gan jāturpina veikt līzinga maksājumi.
Pēc BTA norādītā, saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs var izmaksāt atlīdzību naudā, bet var arī dot līdzvērtīgu auto vietā, kas pašreizējos apstākļos, kad auto cenas strauji krītas un būtiski pieaug mazlietoto auto tirgus, apdrošinātājiem ir pat izdevīgāk.
Līdz ar to krāpnieks neko nav panācis un situācija faktiski nav manījusies. Turklāt, ja «zaudēta» ķīla – automašīna utml., līzinga devējs pieprasa citu ķīlu (auto) vietā un cilvēkam faktiski ir jāgādā jauna automašīna. Saskaņā ar Krimināllikumu par apdrošināšanas krāpšanu ir paredzēta kriminālatbildība un krāpniecības gadījumos tiek sākta arī kriminālvajāšana. Vienlaikus krāpnieks sabojā savu kredītvēsturi, kas turpmākās dzīves laikā var ievērojami samazināt iespēju saņemt kredītus, krāpnieks sabojā savu reputāciju, liedzot sev iespēju turpmāk dzīvē darboties daudzās sfērās, sasniegt sev būtiskus mērķus un ieceres.
Latvijas Krimināllikums paredz kriminālatbildību par krāpšanas darbībām pret apdrošinātājiem. (krāpšana lielā apmērā, sods: brīvības atņemšana no 5 līdz 13 gadiem vai apdrošināšanas krāpniecība lielā apmērā, sods - brīvības atņemšana līdz 6 gadiem. Apzināti nepatiesu liecību sniegšana, sods - brīvības atņemšana līdz 5 gadiem).