Investējot teju 13 miljonus eiro, AS Latvenergo zīmols Elektrum Drive šogad izveidos elektroauto ātrās (300 kW) uzlādes tīklu Latvijā un sāks tādu izveidot Igaunijā, turpinot nākamgad arī Lietuvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo Baltijas elektrotransporta uzlādes tīkla Elektrum Drive direktors Ansis Valdovskis.

Viņš norāda, ka transporta elektrifikācija tuvāko gadu laikā piedzīvos strauju augšupeju, kas arī prasa atbilstošu publiskās uzlādes infrastruktūras izveidi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar elektroauto un to publiskās uzlādes infrastruktūru Baltijā?

Baltijā lielākais reģistrēto vieglo elektroauto (neskaitot hibrīdauto) skaits ir Lietuvā — apmēram 19 000, Latvijā - aptuveni 10 000 un Igaunijā — ap 9000. Salīdzinoši maz ir elektroautobusu, kuri pamatā kalpo kā sabiedriskais transports pilsētu pasažieru pārvadāšanai un arī tiek izmantoti kā skolu autobusi, kuru uzlāde notiek depo, nevis publiskās uzlādes vietās. Proti, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, veicot transportlīdzekļu iepirkumu, noteiktam procentam ir jābūt bezemisiju auto. Savukārt elektriskie kravas auto pagaidām ir ļoti agrīnā starta pozīcijā. Transportlīdzekļu zaļināšana turpmākajos gados tikai pieņemsies spēkā, un līdz ar to tiek prognozēts, ka Latvijā 2030. gadā būs jau apmēram 36 000 elektroauto (vieglie, mikroautobusi un autobusi), kas pret kopējo automašīnu skaitu apmēram 660 000 būs vien tikai nedaudz vairāk par 5% no kopējā autoparka, bet, šiem elektroauto pieskaitot hibrīdus, to kopējais īpatsvars jau būtu virs 10%. Tālsatiksmes kravas auto arī 2030. gadā joprojām pārvietosies, izmantojot iekšdedzes dzinējus, bet loģistikas centru preču piegāde jau lielākoties notiks ar elektrificētiem kravas pārvadātājiem, visvairāk ar tautā dēvētajiem busiņiem. Šie dati arī izvirza jautājumus par elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūru, uzlādes ātrumu. Latvenergo Elektrum Drive tīklā pašlaik ir apmēram 1100 elektroauto uzlādes vienību, Lietuvas Ignitis arī pašlaik ir apmēram 1000 uzlādes pieslēguma vietu, savukārt Igaunijas Enefit ir mazāks šādu uzlādes vietu skaits, bet ir arī citi mazāki uzlādes tīkli, piemēram, 141 e-mobi uzlādes stacija, kuru uztur CSDD, kā arī citi privātie un valsts nodrošinātie operatori Baltijā.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Ja agrāk elektroauto bija nišas izvēle, tad 2025. gadā tie kļūst par jauno standartu – un pārmaiņas notiek straujāk, nekā daudzi būtu gaidījuši. Pieprasījums pēc lietotiem elektroauto Latvijā pēdējā gada laikā ir gandrīz dubultojies, mainot gan tirgus dinamiku, gan pircēju paradumus.

Kāpēc tagad ir īstais brīdis apsvērt elektroauto iegādi – un kas slēpjas aiz šīs pēkšņās izmaiņas?

No 80% dīzeļiem līdz 40% – pārmaiņas, kuras vairs nevar ignorēt

Pirms dažiem gadiem lielākā daļa pircēju izvēlējās dīzeļdzinējus – tie veidoja aptuveni 80% no visiem darījumiem. Elektroauto tirgus bija margināls. Šobrīd aina ir pilnīgi cita.

"Pašlaik elektroauto veido ap 60% no mūsu pārdošanas," stāsta Elite Cars pārstāvis Oskars. "Iekšdedzes dzinēji vairs nav dominējošie – tie veido tikai kādus 40%. Lielu lomu spēlē valsts atbalsts lietotu elektroauto iegādei, kas darbojas jau trīs gadus."

EKII programma nav tikai efektīva – tā ir arī vienkārši izmantojama. Klientam atliek tikai parakstīt dokumentus elektroniski, un pārējo uzņēmums nokārto pats. Tā ir viena no galvenajām priekšrocībām, kāpēc šobrīd aizvien biežāk tiek izvēlēti lietoti auto ar garantiju.

Elektroauto kļūst par ikdienas sastāvdaļu arvien lielākam cilvēku un uzņēmumu skaitam. Ar šo tendenci mainās arī uzņēmējdarbības vide — daudzi uzņēmumi sāk izmantot elektroauto uzlādes stacijas ne tikai kā ērtību saviem darbiniekiem vai klientiem, bet arī kā daļu no stratēģiskas biznesa attīstības. Šajā rakstā aplūkosim, kā uzņēmumi gūst priekšrocības, izmantojot uzlādes infrastruktūru.

Papildu ērtības klientiem un darbiniekiem

Uzlādes stacijas pie uzņēmuma ēkām kļūst par pievienoto vērtību, ko novērtē gan klienti, gan darbinieki.

Uzlāde darba laikā

Uzņēmumi, kas nodrošina uzlādes iespējas saviem darbiniekiem darba laikā, sniedz ne tikai ērtību, bet arī motivāciju izvēlēties ilgtspējīgākus transporta veidus. Šāds solis var uzlabot darbinieku apmierinātību un stiprināt uzņēmuma tēlu kā videi draudzīgam darba devējam.

Klientu lojalitātes veicināšana

Veikali, restorāni un pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā elektroauto uzlādes iespējas, bieži piesaista vairāk klientu. Kamēr elektroauto īpašnieks uzlādē savu auto, viņš pavada laiku uzņēmuma telpās, izmantojot pakalpojumus vai iegādājoties preces. Šis ir veids, kā pagarināt klienta uzturēšanās laiku un palielināt ieņēmumus.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir piešķīrusi 60 miljonu eiro aizdevumu “Ignitis Group”, lai veicinātu elektroauto ātrās uzlādes tīkla “Ignitis ON” attīstību Baltijas valstīs.

Līdz 2027. gada beigām plānots uzstādīt līdz pat 600 elektroauto ātrās uzlādes stacijām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

“Ignitis Group” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Darjus Maikštens norāda, ka ERAB finansējums uzlabos publiski pieejamās uzlādes tīkla pārklājumu reģionā un palīdzēs Baltijas valstīm sasniegt to enerģētikas un klimata politikas mērķus.“2024. gadā mūsu uzlādes tīkls ir trīskāršojies, un šogad turpināsim aktīvu tā paplašināšanu visā Baltijā. Šie rādītāji liecina par būtisku izrāvienu elektroauto tīkla attīstībā reģionā, kur vēlamies ieņemt vadošo lomu ātrās uzlādes staciju segmentā. Jaunās investīcijas vēl vairāk stiprinās šo procesu un veicinās elektromobilitātes ekosistēmas attīstību,” norāda D. Maikštens.

Baltijas lieljaudas elektroauto uzlādes tīkls “Ignitis ON” vienojies par elektroauto uzlādes staciju izbūvi pie iepirkšanās centriem “Akropole Rīga” un “Akropole Alfa”.

Tiks attīstīti divi plaši elektroauto uzlādes centri ar kopumā 80 uzlādes punktiem.

Sadarbības projekts tiks īstenots divās kārtās. Līdz 2026. gada otrajai pusei katrā no “Akropole” iepirkšanās centriem tiks uzstādīti 20 ultra ātrās uzlādes punkti, savukārt nākamajā attīstības posmā – līdz 2029. gadam – vēl papildus 20 uzlādes punkti katrā lokācijā. Visi uzlādes punkti būs ar ultra ātro līdzstrāvas (DC) jaudu, vienam uzlādes punktam nodrošinot līdz pat 240kW jaudu.

“Redzam, ka Latvijā arvien vairāk ģimenes un uzņēmumi izvēlas videi draudzīgāku transportu. Piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī jauno plug-in hibrīdu reģistrācijas trīskāršojušās, bet lietoto elektroauto skaits vairāk nekā dubultojies,” norāda Kristaps Muzikants, “Ignitis Latvija” izpilddirektors.

Iedzīvotājiem jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei kopējo pieejamo finansējumu palielinās par 11 miljoniem eiro - no 19 miljoniem eiro līdz 30 miljoniem eiro, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka, ņemot vērā konkursa īstenošanas dinamiku un sasniegtos rezultātus, tā ir izvērtējusi kritiskākos aspektus un sagatavojusi grozījumus MK noteikumos. Konkursa īstenošanas termiņš ir līdz šī gada 31.decembrim un to nav plānots pagarināt.

Konkurss ir pierādījis, ka finansējuma pieejamība videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei ir ar augstu sabiedrības interesi un tas sniedz ieguldījumu gan esošā autoparka atjaunošanā, gan transporta degvielu diversifikācijā un attiecīgi emisiju mazināšanā, gan veicina uzņēmējdarbības attīstību.

Konkursā pieejamais finansējums tiks palielināts līdz 30 miljoniem eiro, tādējādi palielinot kopējo videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi iedzīvotājiem par aptuveni 1800 līdz 2500 transportlīdzekļiem. Finansējums 11 miljonu eiro apmērā ir noteikts, ņemot vērā līdzšinējo progresu konkursa ietvaros un nodrošinot, ka finansējums ir pieejams līdz 31.decembrim.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls “Virši” noslēdzis elektroauto uzlādes tīkla attīstības projektu, kura ietvaros, kas ilga teju 3 gadus no 2021. gada beigām līdz 2024. gada oktobrim, 20 "Virši" degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā tika uzstādītas jaunas elektroauto uzlādes vietas.

Investīcijas šī vērienīgā projekta īstenošanā veidoja aptuveni 2 miljonus eiro, apmēram puse no kapitālieguldījumiem tika segti, izmantojot piesaistīto atbalstu no Eiropas Savienības (ES) Alternatīvo degvielu infrastruktūras finansēšanas instrumenta (*Alternative Fuels Infrastructure Facility, AFIF), kuru administrē Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA).

Projekta ietvaros 20 "Virši" stacijās tika uzstādītas 28 uzlādes vietas ar vismaz 160 kW lielu uzlādes jaudu, nodrošinot ātru un efektīvu uzlādi elektroauto īpašniekiem. Turklāt vairākās no šīm stacijām tika izbūvēti jaudīgāki pieslēgumi sadales sistēmas operatora tīklam, kas nākotnē ļaus paplašināt uzlādes iespējas, tai skaitā nodrošināt arī kravas automašīnu uzlādi.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir spēcīga un motivēta komanda, kas nemitīgi vēlas sasniegt kaut ko vairāk un grib sevi pierādīt, domā Heino Lapiņš, Maag Latvija valdes loceklis.

Labu komandu raksturo, enerģija, ambīcijas, disciplīna, motivācija, kā arī vēlme attīstīties un pašizglītoties, spriež H.Lapiņš, piebilstot, ka vadītājs uzņēmumā nevar pildīt visas funkcijas. Ar vienu pirkstu tu vari iebakstīt, bet ar pieciem pirkstiem - tu vari savilkt dūri un dot triecienu. Tāpat ir arī ar komandu - kad visi strādā kopā, viena mērķa vārdā, iespējams sasniegt daudz vairāk. Tikai sadarbojoties un uzticoties viens otram, komanda spēj pārvērst izaicinājumus iespējās un idejas - taustāmos rezultātos, pārliecināts ir akciju sabiedrības Maag Latvija, kas Latvijā pārstāv arī tādu zīmolu kā Rīgas miesnieks, valdes loceklis.

Pirms 35 gadiem mēs spējām vienoties kopīgam mērķim - brīvai, neatkarīgai Latvijai -, un esmu pārliecināts, ka arī šodien mēs to spējam, apsveikumā Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienā uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgas pils saimnieks norāda, ka 1990.gada 4.maijā ar violetiem un baltiem ceriņu pušķiem rokās lepni un cerību pilni cilvēki pie Augstākās Padomes ēkas Vecrīgā sagaidīja deputātus, kuru pārliecinošais vairākums bija nobalsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Viņš klāsta, ka tolaik aiz Augstākās Padomes stāvēja Latvijas patrioti, kas bija parādījuši, ka grib lemt un darīt paši, grib runāt latviski un kopt savu kultūru, grib redzēt patiesību, nevis piecgades plānus. Valsts prezidents akcentē, ka patrioti gribēja celt Latviju, nevis stutēt trūdošu impēriju. Rinkēvičs pateicas ikvienam, kas 35 gadu laikā sargājis, veidojis un patiesi mīlējis Latviju.

Iedzīvotājiem aktīvi pārejot uz videi draudzīgiem auto, jau šīs nedēļas laikā valsts atbalsts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) programmas ietvaros, kas tagad atlicis vien nedaudz virs 300 000 eiro, būs pilnībā izmantots, informē Auto asociācija.

Tas ietekmēs arī personas ar Goda ģimenes apliecību jeb daudzbērnu ģimenes, kas kopš atbalsta stāšanās spēkā pērn jūlijā iegādājušās 13 % no visiem auto ar EKII atbalstu. Tas var radīt nevajadzīgu pārtraukumu valsts atbalsta pieejamībā un iedzīvotāju intereses zudumu par videi draudzīgiem auto, tāpēc Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs uzskata, ka jau tagad šim mērķim ir jānovirza pietiekams finansējums, lai programma darbotos vismaz līdz gada beigām.

“Ņemot vērā iedzīvotāju augsto interesi par videi draudzīgiem spēkratiem, uz šo brīdi atbalsta programmā ir pieejami nedaudz virs 300 000 eiro, un šī summa ar katru dienu strauji sarūk. Tas nozīmē, ka tuvāko divu līdz trīs dienu laikā finansējums tiks iztērēts un iedzīvotāji vairs nevarēs iegūt valsts atbalstu videi draudzīgu auto iegādei, kamēr ministrija neizstrādās EKII stratēģiju, kuras izveide var ilgt līdz 2025. gada beigām. Būtiski, ka EKII instrumentā jau tagad ir pieejams finansējums, ko var padarīt pieejamu iedzīvotājiem – proti, izvairoties no valsts atbalsta pieejamības pārtraukuma. Mēs aicinātu darītu visu, lai līdzfinansējums būtu pieejams pēc iespējas ātrāk, izvairoties no situācijas, ka stratēģijas neesamība nevajadzīgi “iesaldē” EKII atbalstu,” saka Andris Kulbergs, Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Liepājā pieejamas piecas jaunas “Ignitis ON” uzlādes stacijas, kurās vienlaicīgi varēs uzlādēt divpadsmit auto.

Tuvāko mēnešu laikā Baltijas elektroauto uzlādes tīkls atklās vēl četras jaunas stacijas, tādējādi Liepājā būs pieejamas kopumā desmit “Ignitis ON” uzlādes stacijas.

“Liepāja ir mūsdienīga piejūras pilsēta ar bagātu kultūras dzīvi un strauju attīstību. Mēs redzam būtisku nepieciešamību pēc modernas, ērtas un viegli pieejamas elektroauto uzlādes infrastruktūras. Tāpēc uzlādes stacijas tagad būs pieejamas kā dzīvojamos rajonos, tā arī pie pludmales un pilsētas centra,” norāda Māris Sīklis, “Ignitis ON” e-mobilitātes vadītājs.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.

Elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas uzņēmuma SIA "Enefit" apgrozījums pagājušajā gadā bija 171,395 miljoni eiro, kas ir par 13,2% mazāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija guva peļņu 4,333 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma kritums skaidrots galvenokārt ar vispārējo elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kritumu tirgū. Elektroenerģijas vidējā tirgus cena "Nord Pool" biržā pērn bija 87,43 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt vidējā dabasgāzes cena TTF biržā samazinājās par 30,2% - līdz 22,85 eiro par MWh.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka būtiskas izmaiņas pērn iezīmējās saistībā ar saules elektrostaciju saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu - tas pieauga 3,1 reizi, salīdzinot ar 2023.gadu, pērnā gada beigās saules ģenerācijas jaudai sasniedzot 660 megavatu (MW). Kopējā elektroenerģijas bilancē saules elektrostaciju devums pieauga no 2,1% 2023.gadā līdz 6,7% pērn. Elektroenerģijas cenu kritums visā Eiropā skaidrojams ar saražotās elektroenerģijas daudzuma pieaugumu no atjaunojamajiem energoresursiem un dabasgāzes cenu samazinājumu.

Baltijā vadošais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "SIRIN Development" Grenču ielā, netālu no Rīgas lidostas, ir uzsācis loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas būvniecību, kā arī noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem elektroauto tirgotājiem Latvijā "EV RIGA".

Kopējās investīcijas loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas izbūvē sasniegs 16 miljonus eiro, un jauno telpu izbūvi 30 000 kvadrātmetru platībā plānots pabeigt līdz 2025.gada beigām. Jaunā ēka ietvers gan biroju, gan noliktavu telpas, kas ir elastīgi piemērojamas dažādiem nomniekiem un darbības modeļiem.

"SIRIN Development" komercdirektors Lukašs Tomčiks (Lukasz Tomczyk): "Pirmās kārtas ietvaros brīvi pieejamas vairs ir tikai telpas aptuveni 10 000 kvadrātmetru platībā. Tāpēc jau šobrīd, uzsākot loģistikas parka otrās kārtas izbūvi, mēs skatāmies uz priekšu nākotnē, lai nodrošinātu augstākās klases infrastruktūras pieejamību un atbilstošas telpas arī nākamajiem sadarbības partneriem, kas jau šobrīd domā par paplašināšanos vai pārcelšanos uz modernākām telpām. Mārupes loģistikas parka priekšrocības apliecina arī veiksmīgā sadarbība ar tādiem inovatīviem un strauji augošiem uzņēmumiem kā dronu ražotājs "Edge Autonomy" un elektroauto izplatītājs "EV RIGA"."

Atbilstoši ES Zaļajai politikai un DPD ilgtspējas stratēģijai uzņēmums šogad iegādājies 10 jaunus Renault Master elektroauto.

Jaunie busi piegādes uzsāks jau jūnijā, apkalpojot Rīgas un Mārupes iedzīvotājus. Līdz ar to uzņēmuma elektrotransportlīdzekļu skaits sasniedzis jau 42 vienības.

Videi draudzīgi transportlīdzekļi ir viens no risinājumiem, kas ļauj būtiski samazināt gan oglekļa emisijas, gan ekspluatācijas izmaksas, kā arī nodrošina klusu un tīru transporta kustību pilsētvidē. Šī iemesla dēļ lēmumu par pirmo elektrobusu iegādi DPD pieņēma jau 2020. gadā, sākot ar 12 elektrotransportlīdzekļiem un turpmākajos gados pakāpeniski palielinot to skaitu līdz pašreizējiem 42.

Saskaņā ar uzņēmuma aprēķiniem, 2024. gadā, piegādājot sūtījumus Rīgā, Pierīgā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī, katrs DPD elektroauto vidēji nobrauca vairāk nekā 16 000 km. Tas ļāvis pērn samazināt CO₂ emisijas par 206,73 tonnām (tCO₂e), un tieši pilsētvidē emisiju samazinājums sasniedza 50,89 %.

Latvijā degvielas tirgotājs Neste paplašina savu piedāvājumu un atklāj jau ceturto Neste MY Renewable ChargeTM elektroauto uzlādes staciju Latvijā.

Jaunā lieljaudas uzlādes stacija atrodas Ainažos, Valdemāra ielā. Tajā ir pieejami četri uzlādes spraudņi ar kopējo jaudu līdz 600 kW, nodrošinot klientiem ātru un ērtu uzlādi. Tāpat kā citās Neste MY Renewable Charge uzlādes stacijās, arī šeit tiek izmantota tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektroenerģija, piedāvājot ilgtspējīgāku risinājumu.

“Ar Neste MY Renewable Charge™ stacijas atklāšanu Ainažos mēs ne tikai turpinām paplašināt ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūru Latvijā, bet arī stiprinām ērtas un ātras elektroauto uzlādes iespējas vienā no nozīmīgākajiem tranzītpunktiem uz Igauniju un tālāk – pa Via Baltica maršrutu. Tāpat kā citās Neste MY Renewable Charge™ stacijās, arī Ainažos tiek izmantota tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektroenerģija, kas ļauj samazināt transporta nozares ietekmi uz vidi un virzīties uz ilgtspējīgāku mobilitāti,” norāda SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

2025.gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē).

Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9%. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā.

2025.gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024.gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,7%, bet stundas samaksa samazinājās par 2,4%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 305 eiro jeb 74,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,0%.

Līdz ar konkurences uzraudzības iestāžu izsniegto atļauju ir noslēdzies darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu ICA Gruppen un dāņu kompāniju Salling Group par pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmuma Rimi Baltic pārdošanu.

Salling Group īpašumā nonāks viss Baltijas veikalu tīkls ar e-komercijas platformu un centralizētu loģistikas sistēmu, kur kopumā nodarbināti vairāk nekā 11 000 darbinieku. Darījuma summa ir 1,3 miljardi eiro. Savukārt Rimi pievienošanās Salling Group sniegs jaunas attīstības iespējas ilgtermiņa biznesa stratēģijas īstenošanai.

Rimi kopš 2007.gada piederējis Zviedrijas lielākajam pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumam ICA Gruppen. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 1,9 miljardus eiro. Salling Group plāno saglabāt Rimi konceptu un stiprināt jau esošo tirgus pozīciju, vienlaikus ieguldot vēl labākas iepirkšanās pieredzes nodrošināšanā.

"Rimi ir labi pārvaldīts uzņēmums ar vairāk nekā 11 000 prasmīgu kolēģu un 314 veikaliem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuri izceļas ar augstiem kvalitātes standartiem un unikālu klientu pieeju. Mēs esam lepni, ka Rimi kļūs par daļu no Salling Group, un ar nepacietību gaidām mūsu kopīgo sadarbību. No savas puses turpināsim stiprināt uzņēmuma tirgus līderpozīcijas Baltijā, vienlaikus mācoties no kolēģu pieredzes, kas būs noderīga arī citiem mūsu veikaliem Dānijā, Vācijā un Polijā. Sagaidām, ka šis darījums iezīmēs jaunu pavērsienu arī Salling Group izaugsmē," saka Salling Group izpilddirektors Anderss Hags (Anders Hagh).

Neuzticēšanās svešiniekiem kļuvusi par Latvijas iedzīvotāju iecienītāko taktiku, lai pasargātu sevi no telefonkrāpnieku centieniem izmānīt naudu vai internetbankas piekļuves paroles. Aptuveni 6 no katriem desmit tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma Norstat Latvija aptaujātajiem cilvēkiem neielaižas ilgās sarunās ar nepazīstamiem cilvēkiem, bet 35% neatbild uz zvaniem no nepazīstama numura.

Telefonkrāpnieku aktivitāte ieguvusi patiesi vērienīgus apmērus. Aptaujā noskaidrots, ka pēdējo gadu laikā ar izkrāpšanas mēģinājumiem saskārušies vismaz 85% Latvijas iedzīvotāju.

Negatīvā personīgā pieredze un masu mediju izplatītā informācija par daudziem izkrāpšanas gadījumiem pamudinājusi cilvēkus izstrādāt aizsargmehānismus. 35% no visiem respondentiem izvēlējušies ļoti radikālu ceļu un vairs neatbild uz zvaniem no sveša numura, lai nebūtu jāielaižas diskusijās ar svešiniekiem. Interesanti, ka viskategoriskākie ir tieši jaunieši. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem uz nepazīstamiem numuriem nereaģē 42% respondentu. 58% uz zvanu atbild, taču neuzticas nevienam svešiniekam, pat ja tie uzdodas par policijas vai bankas darbiniekiem. Pārējie ir pielaidīgāki un prasa zvanītājam pierādīt identitāti, bet vēl daļa paļaujas uz intuīciju.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) atzīmējis jau otros spāru svētkus projektā “Kaivas kvartāls”, kas top Rīgā – Dreiliņu apkaimē.

“Kaivas kvartāla” otro namu, kurā iegādei būs pieejami 72 dzīvokļi, ekspluatācijā plānots nodot nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Kopumā YIT plāno pilnībā pabeigt “Kaivas kvartāla” izbūvi līdz 2029. gadam.

“Kaivas kvartāla” otrajā namā, kas atrodas Rīgā, Kaivas ielā 48B, tiks piedāvāti 72 dzīvokļi ar dažādu plānojumu — 2, 3 un 4 istabu dzīvokļi, ar platība no 44 līdz 85,47 m2. Visi dzīvokļi būs pieejami ar pilnu iekšējo apdari, piedāvājot divas apdares materiālu kolekcijas, kā arī ar izbūvētiem balkoniem. Pircējiem būs pieejamas gan pagalma, gan pazemes autostāvvietas, tostarp ar iespēju ierīkot elektroauto uzlādes staciju, kā arī mantu glabātuves.

Salacgrīvā atklāta energoresursu tirgotāja un iepirkšanās veikalu tīkla AS VIRŠI-A (“Virši”) jaunā degvielas uzpildes stacija.

Investējot 2,7 miljonus eiro, uzņēmums izveidojis 7900 m² plašu teritoriju, nodrošinot ērtu pieturvietu gan vieglajiem, gan kravas transportlīdzekļiem uz Rīgas–Tallinas virziena autoceļa.

Līdz gada beigām stacijā tiks uzstādītas arī elektroauto uzlādes vietas diviem transportlīdzekļiem ar kopējo jaudu 400 kW. Ilgtspējīga enerģijas patēriņa veicināšanai uz stacijas jumta uzstādīti saules paneļi ar 39 kW jaudu.

“Stacija Salacgrīvā uzņēmumam ir stratēģiski nozīmīgs projekts, jo līdz šim ģeogrāfiski nebijām pārstāvēti A1 šosejas posmā starp Ādažiem un Igaunijas robežu. Salacgrīva ir jau 83. stacija Viršu tīklā un turpināsim darbu pie tīkla attīstības, lai sasniegtu stratēģisko mērķi attiecībā uz 90 degvielas uzpildes stacijām līdz 2027. gada beigām,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Degvielas tirgotājs Neste paplašina savu pakalpojumu klāstu un atklāj pirmo pašapkalpošanās automazgātavu Neste Easy Wash, kas atrodas Rīgā, Lubānas ielā. Kopumā Easy Wash pakalpojuma ieviešanā Latvijā Neste investējusi 2,5 miljonus eiro, un jau drīzumā plānots atklāt vēl divas stacijas – vienu Rīgā un vienu Ventspilī.

“Paralēli degvielas un elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstībai mēs speram nākamo attīstības soli un paplašināmies auto kopšanas segmentā. Mēs ieviešam jaunu automazgāšanas pakalpojumu – Neste Easy Wash, kas ir tehnoloģiski moderns un ērti lietojams risinājums, kas ļauj ātri un saudzīgi nomazgāt auto, neizkāpjot no tā. Šajā konceptā pārņemam Somijā uzkrāto pieredzi un kvalitātes standartus. Jau drīzumā plānojam paplašināt Neste Easy Wash tīklu arī citviet Latvijā,” norāda SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Neste Easy Wash automazgātava ir aprīkota ar auto virsbūvei saudzīgām birstēm un iekārtām. Mazgāšanas procesā tiek izmantotas bioloģiski noārdāmas ķīmijas. Tāpat automazgātavā uzstādīta ūdens recirkulācijas sistēma, kas ļauj atkārtoti izmantot vidēji 70 % no izmantotā ūdens. Mazgāšana aizņem vidēji četras minūtes.

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.

Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 13 %, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro 2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.

Starptautiskais grāmatvedības un konsultāciju uzņēmums Leinonen noslēdzis nomas līgumu par vairāk nekā 330 m² biroja telpām Eastnine Zaļā 1 biroju ēkas 5. stāvā, iezīmējot nozīmīgu soli uzņēmuma attīstībā Latvijā.

“Šīs pārmaiņas mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunas telpas – tās simbolizē mūsu apņemšanos nodrošināt augstas kvalitātes darba vidi un darbinieku labsajūtu,” uzsver Karīna Bērziņa, Leinonen Latvia Biroja vadītāja.

Eastnine Zaļā 1 biroju ēka atrodas Rīgas Jūgendstila rajonā. Ēka sākotnēji celta 1899. gadā kā A.G. Rutenberga tabakas fabrika, bet 2009. gadā pilnībā rekonstruēta, saglabājot vēsturiskās vērtības un papildinot to ar diviem moderniem stāviem no stikla, kā arī ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu vairāk nekā 170 automašīnām un elektroauto uzlādes iespējām. Kopš 2020. gada, ēka ir LEED Platinum sertificēta, kas apliecina tās izcilo energoefektivitāti un atbilstību augstiem ilgtspējas standartiem ēkas uzturēšanā un pārvaldībā. Ēkas īpašnieks, sadarbojoties ar nomniekiem, pastāvīgi ievieš uzlabojumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanā, samazinot ēkas energopatēriņu un radītās CO₂ emisijas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” ir noslēdzis nomas līgumu ar lielāko acu aprūpes uzņēmumu Baltijā – SIA “OC Vision”. Uzņēmums nomās vienu no plašākajām “StokOfiss U34” platībām: 1388 kvadrātmetrus, un uz kompleksu pārvietos savu jauno galveno biroju, noliktavu un B2B tirdzniecības telpas.

Jaunajās telpās būs apvienotas vairākas uzņēmuma galvenās funkcijas, nodrošinot efektīvāku darbību un uzlabotus darba apstākļus vairāk nekā 80 darbiniekiem.

“OC Vision” izpilddirektors Toms Dzenis norāda, ka šis solis ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāna, kas vērsts uz biznesa procesu pilnveidošanu, darbinieku darba vides uzlabošanu un biznesa izaugsmes veicināšanu. Jaunā atrašanās vieta un vienotā uzņēmuma telpu struktūra sniegs iespēju paaugstināt darbības efektivitāti un nodrošināt atbalsta procesus tālākai biznesa ekspansijai gan Baltijas valstīs, gan ārpus tām.

"Viens no būtiskiem biznesa attīstības aspektiem, izvēloties jaunas telpas, ir to pielāgošana uzņēmuma individuālajām vajadzībām. Visefektīvāk šo procesu var realizēt būvniecības laikā," norāda "Hepsor" valdes loceklis Martti Krass.