Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.
Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.
Latvijas autobūves tradīcijas
Latvijā automašīnu būvniecībai ir sena un slavena vēsture. 1908. gadā Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcā (Russo-Balt) tika sākta vieglo auto ražošana. Pirmā pasaules kara laikā rūpnīcas iekārtas tika izvestas uz Krieviju, tāpēc automobiļu ražošana Latvijā tika atsākta tikai 1937. gadā, kad no ievestām šasijām un motoriem tika sakomplektēti pirmie – 101 – auto. 1938. gadā Latvijā tika saražoti 428 kravas un vieglie auto (J. Rutkis, Latvijas ģeogrāfija, Stokholma, Apgāds Zemgale, 1960. g., 579. lpp.).
No 1959. gada Latvijā tika sākta sērijveida auto ražošana. Sākumā Rīgā, bet pēc tam Jelgavā tika izveidota mikroautobusu rūpnīca. Galvenā Latvijas produkcija bija mikroautobuss Latvija un uz tā bāzes veidotie neatliekamās medicīniskās palīdzības auto. 1980. gadā Latvijā tika saražoti 14,2 tūkstoši autobusu, bet 1990. gadā – jau 17 tūkstoši. (Latvijas tautas saimniecība: Statistikas gadagrāmata ‘90. Rīga, Avots, 1991. g., 214. lpp.). Tajā skaitā 10 tūkstoši bija pasažieru auto, bet 7 tūkstoši – neatliekamās medicīniskās palīdzības auto (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993. g., 277. lpp.).
Pēc neatkarības atgūšanas auto ražošana ievērojami samazinājās.1994. gadā Latvijā tika saražoti vairs tikai 4,8 tūkstoši autobusu (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja, 1995. g., 241. lpp.), bet no 1997. gada mikroautobusu ražošana Jelgavā tika pārtraukta pilnībā. Latvijā saglabājās tādas autobūves tradīcijas kā specializētu auto ražošana vai komplektēšana – Latvijā tika veidoti uzņēmumi, kas ražoja gan pasažieru auto, gan specializētos auto. 2004. gadā Bucher Municipal koncerns (kura mātesuzņēmums atrodas Šveicē) izvēlējās par vienu no savas produkcijas ražošanas vietām Ventspili. 2016. gada novembrī Ventspils rūpnīcā tika atklātas divas jaunas montāžas līnijas un tika sākta kompakto ielu tīrīšanas automašīnu ražošana. Ventspilī tika ieviests pilns ražošanas cikls no metāla griešanas līdz pat gatavām automašīnām.
Lai gan kabīnes un daudzas citas detaļas tika ražotas ārpus Latvijas – Itālijā, Vācijā, Šveicē u. c. –, lielākā daļa metāla detaļu tiek ražotas Ventspilī. Pēc Ventspils ražotnes paplašināšanas Latvija kļuva par vienu no pasaules lielākajiem specializēto auto eksportētajiem. 2015. gadā Latvijas specializēto auto eksports bija nenozīmīgs un Latvijas daļa globālajā eksportā bija tikai 0,3%. 2017. gadā Latvija eksportēja specializētos auto par 48 miljoniem eiro, bet 2018. gadā – par 82 miljoniem eiro. 2018. gadā Latvijas daļa pasaules specializēto auto eksportā jau bija aptuveni 1,4%. Šādi panākumi bija iespējami, pateicoties Ventspils ražotnei.
Pēc Dienas Biznesa apkopotajiem datiem, no 2017. gada SIA Bucher Municipal ir pārliecinoša automobiļu ražošanas nozares līdere Latvijā. 2024. gada pavasarī uzņēmumā tika pabeigta jaunā ražotnes piebūve, kuras kopējā platība ir aptuveni 5000 kvadrātmetru, kas paplašināja montāžas darbu iespējas. Pašlaik SIA Bucher Municipal ražo trīs ielu tīrāmos auto modeļus. CityCat V20e ir auto ar elektrisko piedziņu, kura maksimālais braukšanas ātrums ir 50 km/h, tas ir aprīkots ar 2 kubikmetrus lielu tvertni, bet auto slaucīšanas joslas platums ir 2,7 metri. Tāpat tiek ražota vieglā un kompaktā ielu tīrāmā mašīna CityCat VS20, kuras parametri ir līdzīgi, bet kura tiek ražota divos variantos – ar parasto un ar elektrisko piedziņu. 2024. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2024 SIA Bucher Municipal tika nominēta kategorijā Eksporta pieauguma līderis.
Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ SIA Bucher Municipal ar 96 miljonus eiro lielu apgrozījumu bija 87. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 400 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 1,5 miljonus eiro.
Specializēto auto eksports
Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati, 2024. gadā pasaules vislielākās specializēto auto eksportētājas bija ASV, kas eksportēja produkciju par 1,69 miljardiem eiro (21,6% no pasaules eksporta tirgus), tad sekoja Itālija – 1,2 miljardi eiro (15,7% no pasaules eksporta tirgus), bet trešajā vietā bija Vācija – 1,1 miljards eiro (14,4% no pasaules eksporta tirgus).
Pasaules lielāko specializēto auto eksportētāju desmitniekā vēl iekļuva Ķīna – 966 miljoni eiro (12,4% no pasaules eksporta tirgus), Kanāda – 469 miljoni eiro (6% no pasaules eksporta tirgus), Francija – 350 miljoni eiro (4,5% no pasaules eksporta tirgus), Nīderlande – 263 miljoni eiro (3,4% no pasaules eksporta tirgus), Dānija – 216 miljoni eiro (2,8% no pasaules eksporta tirgus), Austrija – 118 miljoni eiro (1,5% no pasaules eksporta tirgus) un Polija – 113 miljoni eiro (1,45% no pasaules eksporta tirgus). Latvija ar 84 miljoniem eiro (1,08% no pasaules eksporta tirgus) bija 14. vietā pasaulē. Latviju tikai nedaudz apsteidza Turcija (91 miljons eiro un 1,17% no pasaules eksporta tirgus), Beļģija (86 miljoni eiro un 1,1% no pasaules eksporta tirgus) un Taizeme (86 miljoni eiro un 1,1% no pasaules eksporta tirgus). 15. vietā pasaulē bija Šveice – 75 miljoni eiro (0,96% no pasaules eksporta tirgus). Igaunija ar 10,2 miljoniem eiro (0,13% no pasaules tirgus) bija 35. vietā pasaulē.
Lietuva ar 9,8 miljoniem eiro (0,12% no pasaules eksporta tirgus) bija 37. vietā pasaulē. Pēc ienākumiem no specializēto auto tirdzniecības uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā Latvija ar 45,2 eiro uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē. Otrajā vietā bija Dānija (36,2 eiro uz vienu iedzīvotāju), trešajā vietā – Itālija (20,8 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet ceturtajā vietā – Slovēnija (15,1 eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules lielāko desmitniekā vēl iekļuva Nīderlande (14,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), Vācija (13,5 eiro uz vienu iedzīvotāju), Austrija (12,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), Kanāda (11,3 eiro uz vienu iedzīvotāju), Norvēģija (8,6 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Somija (8,3 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar 7,4 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 16. vietā pasaulē, bet Lietuva (3,4 eiro uz vienu iedzīvotāju) – 23. vietā pasaulē.
Latvijas specializēto auto eksporta galvenie virzieni 2024. gadā bija Francija (18% no Latvijas kopējā eksporta), Vācija (15,2% no Latvijas kopējā eksporta) un Spānija (10,5% no Latvijas kopējā eksporta). Nozīmīgs Latvijas specializēto auto eksports 2024. gadā bija arī uz Apvienoto Karalisti (9,3%), Šveici (9,2%), Itāliju (9,1%), ASV (4,7%), Indiju (2,9%), Austrāliju (2,8%), Nīderlandi (2,6%) un Izraēlu (2,2%), kā arī uz Norvēģiju, Maltu, Zviedriju, Īriju, Rumāniju, Portugāli, Somiju, Čehiju un Luksemburgu. Tādējādi secināms, ka Latvijas autobūves tradīcijas ir atjaunojušās un mūsu valsts var gūt izcilus panākumus eksportā, ražojot nevis sērijveida masveida produkciju, bet specializējoties nišas produktu ražošanā, tādējādi apmierinot pieprasījumu pēc īpašām vajadzībām būvētiem auto, kuri ir jāražo nelielos apjomos.
Latvijas eksporta izcilības ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.
#1/5
#2/5
#3/5
#4/5
