Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) no kopumā 15 biedriem, kas minēti Ekonomikas ministrijas (EM) augustā publiskotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kuri turpina eksportu uz Krieviju, pārtrauks sadarbību ar vēl diviem uzņēmumiem, aģentūrai LETA sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka tostarp septiņi uzņēmumi bija iekļauti pavasarī publiskotajā sarakstā, taču astoņi uzņēmumi sarakstā pievienoti vēlāk. No attiecīgajiem astoņiem uzņēmumiem viens jau ir izstājies no LTRK, bet izslēgšanas procesā ir vēl divi uzņēmumi.

Endziņš skaidroja, ka viens no aktualizētajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, kurš ir arī LTRK biedrs, uzskata, ka tas sarakstā ir iekļauts kļūdas dēļ, bet pārējie uzņēmumi ir apņēmušies pārtraukt eksportu uz Krieviju. "Šīs apņemšanās rezultātus pārbaudīsim, kad tiks publicēts jaunais saraksts," uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

LTRK pārstāvji gan neatklāja, kuri uzņēmumi tiks izslēgti no organizācijas.

Pašreizējā iepirkumu sistēmas grozījumu redakcijā ir nepietiekami pievērsta uzmanība caurspīdīgumam un būtiskiem riskiem, kas var samazināt uzņēmumu konkurētspēju publisko iepirkumu procesos, uzskata Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

LTRK ieskatā uzņēmēju ierosinājumi nav pilnībā ņemti vērā un likuma grozījumos joprojām nav paredzēti pilnvērtīgi atklātības mehānismi iepirkumiem līdz 143 000 eiro, kas šo nepieciešamo reformu var ietekmēt negatīvi.

LTRK uzsver, ka Finanšu ministrijas (FM) virzītā Publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nepieciešama, jo tai ir potenciāls mazināt birokrātiju un nodrošināt publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu.

Organizācija jau vairākkārt ir norādījusi, ka esošā publisko iepirkumu sistēma ir tik pārregulēta un birokrātiska, ka kavē gan godīgu konkurenci, gan projektu īstenošanas ātrumu. Publisko iepirkumu reforma ir jāvērtē ne tikai kā administratīvs vai tehnisks uzlabojums, bet arī kā instruments, ar ko panākt publisko izdevumu samazināšanu. LTRK ilgstoši ir aicinājusi valdību veikt darbības, kas rezultētos ar publiskās pārvaldes izdevumu samazināšanu, tāpēc šī reforma var kalpot kā solis nodokļu maksātāju līdzekļu racionālākai izmantošanai, kam būtu nepieciešams arī skaidrs un pēc iespējas precīzāks aprēķins par potenciālajiem ietaupījumiem valsts budžetā.

Līdz ar stāšanos Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadībā pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš turpinās strādāt LTRK, tomēr vēl nav skaidrs, kādā amatā, noskaidroja aģentūra LETA.

Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas locekļiem valsts nav paredzējusi maksāt atlīdzību un darbs tajā netiks veikts uz pilnu slodzi. Vienlaikus Endziņš nolēmis, ka atstās LTRK valdes priekšsēdētāja amatu, lai birokrātijas mazināšanas grupai varētu sniegt visu savu uzmanību.

Vienlaikus viņš turpinās strādāt LTRK, kur saņems algu. Šobrīd gan vēl neesot precizēts, kāds varētu būt konkrēts amats.

Endziņš atzina, ka, viņaprāt, šādas grupas vadītāja statuss nav prognozējams un to var ietekmēt daudzi notikumi. Viņš skaidroja, ka birokrātijas apkarošanas grupas vadībā tiks iecelts ar Ministru prezidentes rīkojumu, bet tādi rīkojumi, pēc viņa domām, tikpat viegli var tikt atsaukti. Viņa bažas gan neesot saistītas ar neko konkrētu. "Lai man būtu "drošības spilvens" un pastāvīgs ienākumu avots, man būs līgums ar LTRK," teica Endziņš.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos, norāda, ka uzņēmēju optimisms pieaug, iezīmējot labāko noskaņojumu kopš 2019.gada janvāra.

Tomēr šis rādītājs vairāk demonstrē noskaņojumu un cerības par uzņēmējdarbības vidi un valsts ekonomikas apstākļiem nākotnē, jo esošā situācija tiek vērtēta piesardzīgi - valsts ekonomisko aktivitāti novērtējot vien ar 39.6 punktiem. Svarīgi šo nākotnes optimismu nenobremzēt un nesagraut, bet gan stiprināt, ieklausoties uzņēmēju un tos pārstāvošo organizāciju rekomendācijās.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025.gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem, šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par 2 punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu. Pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija vērojams vēl pirms Covid 19 pandēmijas un tai sekojošajiem ekonomikas izaicinājumiem. Šo rādītāju veido lielākoties uzņēmēju pozitīvās cerības par valsts ekonomiskās situācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nākotnē. Šobrīd ir īpaši svarīgi, lai valdības veidotāji nepieviltu uzņēmēju cerības un pieņemtu lēmumus, kas sekmētu ekonomikas un biznesa attīstību.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

LDDK un LTRK izplatījušas paziņojumu, norādot, ka 20.augustā norisinājās tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kur LDDK, LTRK un citiem sadarbības partneriem bijusi iespēja izteikt viedokli par 16.augustā iesūtīto nodokļu izmaiņu piedāvājuma projektu.

Nav gan zināms, vai šajā laikā projektā nav veiktas korekcijas.

Kā aģentūru LETA informēja LDDK pārstāve Ance Jaks, darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

LDDK prezidents Andris Bite apgalvo, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.

Notiek centieni sabalansēt budžetu un neveikt sāpīgas "griešanas", uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV), komentējot diskusijas par nodokļu reformu.

Viņa akcentēja, ka nodokļi un budžets ir valdības darbakārtības jautājums. Pēc Siliņas paustā, nākamā gada budžeta izveidošana nav vienkārša, piemēram, Igaunija par 2% palielina pievienotās vērtības nodokli, Somija - samazina cilvēkresursus, budžetu valsts pārvaldē, arī sociālās garantijas.

"Mēs saprotam, ka "griešanas" būtu sarežģītas un tās ilgtermiņā atstātu sekas arī uz tautsaimniecību. Tāpēc nodokļu reforma ir jāsalāgo ar budžetu, jo citādāk to nevar pieņemt. Nodokļi un budžets nav atraujami viens no otra, jo tas vienmēr ir saistīts ar fiskālo telpu," pauda Siliņa.

Ministru prezidente akcentēja, ka vasarā politiskajās aprindās, politiķu starpā notika diskusijas, kā šis modelis varētu izskatīties, savukārt otrdien, 20.augustā, partneri tika iepazīstināti ar kompromisa variantu, kas bija politiķu caurskatīts. Viņa uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad partneri, iespējams, ieraudzīja priekšlikumos to, ko viņi tur nevēlējās redzēt, jo tie personīgi skāra katru organizāciju.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes sastāvā notikušas izmaiņas – līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nolēmis atstāt amatu, lai visu enerģiju un uzmanību veltītu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadīšanai, savukārt par jauno LTRK valdes priekšsēdētāju kļuvusi līdzšinējā valdes locekle Katrīna Zariņa.

Šonedēļ Saeimas deputāti un Ministru prezidente Evika Siliņa lēma uzticēt Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadību Jānim Endziņam. Nodrošinot LTRK darba nepārtrauktību, 16. oktobrī LTRK Padome pieņēma lēmumu par Katrīnas Zariņas iecelšanu valdes priekšsēdētājas amatā. Viņa līdz šim pildījusi valdes locekles un Ārlietu daļas direktores pienākumus, pārstāvot Latvijas uzņēmēju intereses gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī. Valde turpinās darbu divu cilvēku sastāvā – kopā ar Jāni Lielpēteri, kurš turpinās pildīt valdes locekļa pienākumus.

“Plānoju turpināt organizācijas uzsākto darbības kursu, atbilstoši stratēģijā definētajiem sasniedzamajiem mērķiem un prioritātēm - stiprināt LTRK kompetenci un jaudu, veidot biedriem pieejamus un izdevīgus pakalpojumus to konkurētspējas un eksportspējas veicināšanai. Šis ir personīgs un profesionāls izaicinājums! Ceru strādāt ciešā sazobē ar LTRK biedriem, LTRK padomes locekļiem un nozīmīga loma definēto mērķu sasniegšanā būs manai komandai - visiem LTRK darbiniekiem,” stāsta Katrīna Zariņa.

Valdība otrdien izskatīja un pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvo ziņojumu par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības Rīgā projekta īstenošanas alternatīvām, sākot sagatavošanās posmu iespējamas publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta īstenošanai.

Uzklausot šo informatīvo ziņojumu, valdība gan nav uzņēmusies nekādas finansiālās saistības.

Ziņojumu izstrādājusi vadības grupa, kas izveidota ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) pagājušā gada 20. decembra rīkojumu.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai PPP projektos, arī uz privātas zemes.

Valdības sēdē otrdien par PPP finansējumu projekta īstenošanai atzinīgi izteicās vairāki ministri. Tostarp finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka "drošajiem pieder pasaule" un daudzas lietas nenotiek tikai tādēļ, ka netiek meklēti risinājumi.

Informatīvajā ziņojumā padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Tiek apsvērti vairāki varianti jauna nacionālā futbola stadiona būvniecībai, liecina darba grupas sagatavotais ziņojums, kas nodots saskaņošanai.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos, arī uz privātas zemes.

Padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Nacionālais futbola stadions taps Lucavsalā

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par...

Neviens no variantiem nav komerciāli patstāvīgs, tādēļ publiskajam sektoram būs jāuzņemas daļa finansējuma riska, norādīts ziņojumā. Kā izdevīgākais risinājums tiek izcelts PPP modelis uz valsts vai pašvaldības zemes, kur ikgadējā subsīdija varētu būt ap 4,9 miljoniem eiro.

Salīdzinājumam, ja stadionu būvē LNSC, deficīts var sasniegt 5,8 miljonus eiro, savukārt PPP modelis uz privātas zemes - ap pieciem miljoniem eiro, liecina darba grupas aplēses.

Izvērtējot visus scenārijus, darba grupa visaugstāk novērtējusi ideju, ka LNSC vai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Futbola federāciju (LFF) veic jauna stadiona būvniecību PPP partnerības projektā uz valsts vai pašvaldības zemes.

Tikpat augstu novērtēta iecere par jauna stadiona būvniecību PPP partnerībā uz privātas zemes, piemēram, privāta stadiona "Skonto" iegādi un tā turpmāko attīstību sadarbībā ar LNSC, Rīgas pašvaldību un LFF.

Savukārt "BTA Daugavas stadiona" pārbūve, lai arī potenciāli lētāka, nav ilgtspējīgs risinājums - dizaina, struktūras un uzturēšanas ierobežojumu dēļ tā atpaliek no pārējām alternatīvām un saņēmusi viszemāko punktu skaitu, norādīts ziņojumā.

Alternatīvu izvērtēšanai izmantoti dati no LFF piesaistītā arhitektūras biroja "SEP" un tā starptautiskā konsultanta uzņēmuma "Populous" izstrādātā ziņojuma, kas noteicis optimālo stadiona sākotnējo izmēru - vismaz 15 000 sēdvietu, kā arī analizējis iespējamo būvniecības, uzturēšanas izmaksu un ieņēmumu potenciālu.

Darba grupa norāda, ka šo finansējuma deficītu potenciāli var segt, izmantojot valsts, Rīgas pašvaldības un LFF UEFA "Hattrick" programmas finansējumu, balstoties uz Rīgas domes un LFF apliecinājuma vēstulēm.

Ziņojumā arī norādīts, ka futbola infrastruktūras attīstība sniegtu papildu ekonomisku pienesumu - futbols Latvijā var ģenerēt pievienoto ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā, kas ekonomikā atgriežas ar 55 miljonu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. Savukārt LFF un futbolu klubu nodokļu iemaksas veido vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

IZM kopā ar LNSC līdz 2026.gada maijam būs jāsagatavo aprēķini un pilna dokumentācija par to, kā visizdevīgāk stadiona projektu īstenot, izriet no valdības sēdes protokollēmuma projekta. Stadionu plānots uzbūvēt līdz 2030.gada otrajai pusei.

Kā vēstīts, pagājušā gada aprīlī Rīgas dome piešķīra zemi Lucavsalā nacionālā futbola stadiona projektam. Savukārt 2024.gada decembrī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdeva rīkojumu par darba grupas izveidi futbola stadiona projekta publiskās un privātās partnerības risinājumu izstrādei.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Opozīcijas frakcijas "Apvienotā saraksta" (AS) rosinātie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiek virzīti bez izvērtējuma par šādas normas ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, šādu vērtējumu vēstulē atbildīgajai komisijai pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Priekšlikums paredz paplašināt mazumtirgotāju skaitu, kas varēs komercdarbības vietā radīto izlietoto iepakojumu nodot pārstrādes veicējam. Patlaban likums nosaka, ka mazumtirgotāji, kuri savas komercdarbības veikšanas vietā rada vismaz 20 tonnas izlietotā iepakojuma mēnesī, šajā vietā radīto izlietoto iepakojumu var nodot pārstrādes veicējam. AS rosina samazināt slieksni līdz piecām tonnām.

LTRK norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas likums paredz pamata pieeju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp atkritumu dalītās vākšanas organizēšanā, nosakot tās centralizāciju pašvaldības līmenī.

Ikkatras pašvaldības pienākums ir organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu savā teritorijā, savukārt ikkatra atkritumu radītāja pienākums ir iesaistīties šajā sistēmā, noslēdzot līgumu ar pašvaldības izvēlēto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, klāsta LTRK. Līdz ar to izņēmumiem no šī principa ir jābūt izsvērtam gan no sistēmas darbības kopumā, gan izņēmuma adresāta specifiskajiem apstākļiem, kas ļauj uzskatīt, ka konkrētā atkritumu radītāja atkritumu plūsma ir tik specifiska, kas ļauj šos atkritumus efektīvāk apsaimniekot ārpus pašvaldības organizētās centralizētās sistēmas, uzskata LTRK.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) projekta "LEF Network Azerbaijan" ietvaros izveidojusi tīmekļvietni "export-cluster.eu", kurā apkopoti dažādi materiāli un informatīvi resursi, lai uzņēmumiem palīdzētu paplašināt darbību un konkurētspēju ārvalstu tirgos, informē LTRK.

Organizācijā norāda, ka eksporta klastera mājaslapa ietver materiālus, resursus un labo praksi no eksporta projektiem tādās valstīs kā Azerbaidžāna, Ukraina, Ķīna un Namībija. Platformas galvenā prioritāte ir starptautisko partnerību veicināšana, apvienojot dažādas zināšanas un perspektīvas, lai nodrošinātu labāko praksi un inovatīvas pieejas eksporta attīstībā.

LTRK norāda, ka platformas saturu veido projekti, kas ir īstenoti sadarbībā ar partneriem gan no Eiropas Savienības, gan ārpus tās.

LTRK sola, ka mājaslapas saturs tiks regulāri papildināts ar jaunākajiem materiāliem un resursiem, atkarībā no īstenotajiem projektiem un sadarbībām ar citām valstīm.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Satiksmes ministrijas (SM) rosinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā par stingrāku vecuma pārbaudi, vadītāja apliecības esamību un alkohola vai citu apreibinošu vielu testu koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanai nerisina jautājumu par ārvalstu vadītāja apliecību pārbaudi, teikts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Kā norāda Endziņš, tā kā nav vienotas datubāzes, vadītāja apliecību pārbaude nebūtu iespējama vai kļūtu nesamērīgi dārga tūristiem, kuri veido būtisku daļu no pakalpojuma lietotājiem.

Savukārt attiecībā uz reakcijas testiem viņš norāda, ka lielākais risks pastāv noteiktās nedēļas dienās un laikos. Līdzīgi kā Valsts policija mērķtiecīgi organizē reidus brīvdienu naktīs, LTRK aicina arī reakcijas testus piemērot tikai augstākā riska periodos.

Kompromisa risinājums būtu ieviest reakcijas testus piektdienu un sestdienu naktīs, piemēram, laika posmā no pusnakts līdz plkst. 6 rītā. Šāds risinājums būtu mērķtiecīgāks un efektīvāk risinātu problēmu tās saknē, pausts vēstulē.

Pašreizējos apstākļos e-rēķinu obligāta ieviešana šādā termiņā nav pieņemama, izvērtējot visus faktorus, secinājusi Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

LTRK, saņemot arvien vairāk satraukuma signālu no uzņēmējiem, ir tikusies ar Valsts ieņēmumu dienesta, politisko partiju pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm, lai izrunātu aktuālo situāciju saistībā ar plānoto strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) obligāto ieviešanu uzņēmumu savstarpējos darījumos no 2026. gada 1. janvāra.

LTRK norāda, ka nepieciešamā sistēma, lai ieviestu šādu mehānismu, gan tehniski, gan praktiski nav gatava. Pašreizējā pieredze e-rēķinu apritei darbā ar valsts iestādēm, kur šāda prasība ir obligāta kopš 2025. gada sākuma, jau atklājusi būtiskas nepilnības. Portālā latvija.lv nevar pilnvērtīgi nosūtīt visus nepieciešamos dokumentus, savukārt izveidotā sistēma tikai daļēji atbilst Peppol starptautiskajam standartam, kā arī valsts iestāžu operētājs (VDAA) nespēj pieņemt pilnu rēķinu datu apjomu. Tāpat nav rasts risinājums jautājumam par gadījumiem, kad rēķina funkciju pilda preču pavadzīmes, kas pie jaunās kārtības nebūs iespējams.

Latvijā uzņēmējdarbības vidi pagājušajā gadā var novērtēt līdzīgi iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamikai - tas bijis viļņveidīgs, nesasniedzot būtisku izaugsmi, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Viņš norādīja, ka Latvijas uzņēmēju ikdienu sarežģījusi situācija eksporta tirgos, turklāt ģeopolitiskā situācija sarežģījusies vēl vairāk, pretēji 2023.gada izskaņā prognozētajam.

Kā pozitīvu tendenci Lielpēteris minēja aizvien pieaugošas kvalitātes dialogu ar publisko pārvaldi, tomēr viņš piebilda, ka tas ne vienmēr rezultējas konkrētās iniciatīvās uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kas ir šī aspekta "ēnas puse".

"Politikas veidotāji ir sadzirdējuši gadiem ilgus uzņēmēju aicinājumus rast risinājumu darbaspēka nodokļu sistēmas vienkāršošanai un konkurētspējai," sacīja Lielpēteris, papildinot, ka vienlaikus nav redzams būtisks uzlabojums administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanas tēmās.

Latvijā šogad būvdarbi notika vairāk nekā 500 kilometros valsts autoceļu un uz 13 tiltiem, sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka apmēram 90 kilometros valsts autoceļu darbi šogad sākās un turpināsies arī nākamgad.

Tāpat šogad LVC ir realizējis satiksmes drošības projektus 11 vietās, tostarp izbūvēti seši gājēju un velosipēdistu ceļi, kā arī pārveidoti divi krustojumi, informēja Lazdovskis.

LVC vadītājs uzsvēra, ka šogad autoceļu būvdarbu iepirkumos saglabājas būtiska konkurence, kas ir lielāka nekā vidēji valstī.

"LVC iepirkumos par tiesībām veikt ceļu būvdarbus vidējais pretendentu skaits bija 4,21, bet tiltu būvdarbu iepirkumos - 4,06.

Projektēšanas darbu iepirkumos konkurence bija nedaudz zemāka - 3,78 pretendenti uz iepirkuma daļu, kas joprojām ir lielāks rādītājs nekā valsts vidējais," informēja Lazdovskis.

Finanšu ministrija (FM) atcēlusi trešdien plānoto preses konferenci par nodokļu politikas pārskatīšanas rezultātiem un piedāvāto izmaiņu scenāriju, aģentūru LETA informēja FM.

Kā norāda FM, šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka iespējamais nodokļu pārskatīšanas scenārijs bija guvis daļēju atbalstu koalīcijas partneru vidū, kā arī otrdien notikušajā nodokļu politikas koordinācijas darba grupas sociālo un sadarbības partneru vidū izskanēja atšķirīgi viedokļi un tika rosināts turpināt darbu, lai tos tuvinātu.

"Tiklīdz tiks sabalansēti risinājumi ar finanšu iespējām, ņemot vērā nākamā gada valsts budžeta prioritāti - iekšējo un ārējo drošību -, Finanšu ministrija par to informēs plašāk," sola FM.

Kā vēstīts, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) otrdienas vēlā vakarā izplatīja paziņojumu, kritizējot FM 16.augustā piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

Valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijas vēlas tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem, lai apspriestu piedāvāto memorandu birokrātijas mazināšanai, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

LDDK un LTRK piedāvājums esot pārrunāts koalīcijas partiju valdēs, taču ir svarīgi to skatīt arī Saeimas frakcijās, jo deputāti ir tie, kuri par to lems, teica premjerministre.

Pēc Siliņas vārdiem, deputāti vēlas iepazīties ar piedāvājuma galveno ideju, jo tajā ir "gana lieli" tēriņu griešanas pasākumi.

"Mēs gribam saprast, vai mēs varam vienoties, ka esam uz vienas lapas, lai katrs neiet savā virzienā," izteicās Ministru prezidente, "ir svarīgi šajā brīdī atrast papildus līdzekļus aizsardzībai un drošībai un efektivizēt valsts pārvaldi."

Kā ziņots, Siliņa izdevusi rezolūciju par darba grupas izveidi birokrātijas mazināšanai.

LTRK un LDDK solījušas atbalstīt valdības "restarta" plānu, ja publiskā sektora tēriņu mazināšanas solījumiem sekos arī darbi. LTRK un LDDK pārstāvji norāda, ka organizācijas ir gatavas gan atbalstīt plānus, kas ir vērsti uz publiskā sektora tēriņu un birokrātijas mazināšanu, gan arī iesaistīties ar rekomendācijām un idejām, ja tam būs skaidri izmērāmi mērķi, tostarp publiskās pārvaldes tēriņu samazināšana par 5%, pārvirzot tos aizsardzībai un ģimeņu atbalstam.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka šobrīd, kad pie mūsu robežām aug spriedze, valdībai ir pienākums rīkoties izlēmīgi. Jau tagad valsts budžeta plānošanas procesā jāpieņem konkrēti lēmumi, kas ļautu ietaupīt 850 miljonus eiro un šo naudu novirzīt galvenajam – Latvijas drošības stiprināšanai, paredzot aizsardzības budžeta palielināšanu 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nesenā LTRK padomes tikšanās ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu izgaismoja konkrētās vajadzības, kas īstenojamas jau tuvākajos gados – no infrastruktūras izbūves, līdz aizsardzības industrijas kapacitātes celšanai. Tādēļ, notiekošajā valsts budžeta plānošanas procesā 2026. gadam, ir nepieciešami lēmumi, kas nodrošina publisko tēriņu samazinājumu 850 miljonu apmērā un ietaupīto līdzekļu novirzīšanu šī brīža galvenajai prioritātei - valsts drošībai - paredzot aizsardzības budžeta palielināšanu 5% apmērā no IKP.

LTRK jau vairākkārt uzsvērusi – ir iespējams ietaupīt 850 miljonus eiro, vienkārši atgriežoties pie 2022. gada publisko izdevumu līmeņa. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams palielināt nodokļus vai radīt papildu slogu uzņēmējiem un sabiedrībai. Šie līdzekļi ir jānovirza tur, kur šobrīd ir vislielākā nepieciešamība – Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

Satraukti par valsts mēģinājumiem arvien vairāk iejaukties uzņēmējdarbībā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopīgā atklātā vēstulē vērsušies pie Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta, aicinot pārtraukt valsts centienus samazināt privātā un jauktā kapitāla lomu valsts ekonomikā.

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministri šodien saņēmuši LTRK un LDDK parakstītu vēstuli, kurā tiek paustas bažas par valsts ilgtermiņa mēģinājumiem iejaukties privātās uzņēmējdarbības sektorā. Kā norāda vēstules iesniedzēji, šāda iejaukšanās ir tiešs ceļš uz neefektivitāti un sliktu korporatīvo pārvaldību ar tālejošām sekām.

“Pēdējos gados, kopš valdības deklarācijas un rīcības plāni iekļauj prioritātes par kapitāla tirgus attīstību, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos IPO virzienā, biržā ienākuši tikai pilnībā privātie uzņēmumi – Kalve, Eleving, Virši, DelfinGroup. Neviena valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība to nav paveikusi. Valsts kā akcionārs ar saviem lēmumiem aizvien nav spējusi sekmēt kapitāla piesaistes procesu un valdība savos lēmumos ir nostiprinājusi pretrunīgas normas ar publiskajā telpā paustajiem mērķiem,” norāda Aigars Rostovskis, LTRK prezidents.

Latvijas uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir sagatavojušas vēstuli Ministru prezidentei un nozaru ministriem, vēršot uzmanību uz nepieciešamību aktīvāk strādāt ar "ne manā sētā" (angļu val. not in my backyard) domāšanu sabiedrībā. Publiskajā telpā novērojamā pretestība vēja enerģijas attīstībai Latvijā var radīt nepatīkamas sekas valsts ekonomikai uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

LTRK un LDDK jau vairākkārtīgi politikas veidotājiem ir norādījusi, ka enerģētikas politikas galvenais mērķis ir radīt priekšnosacījumus Latvijas uzņēmēju starptautiskās konkurētspējas veicināšanai un sabiedrības labklājībai. Politikai jārada skaidra un godīga uzņēmējdarbības vide, pēc iespējas mazinot birokrātiskos šķēršļus un veicinot konkurenci un izaugsmi. Minētais attiecināms arī uz vēja enerģijas attīstību un tās devumu uzņēmumiem. Vēja enerģijas pieejamība tieši ietekmēs rūpniecības, transporta un aviācijas nozares izaugsmi, kā arī investoru stratēģiskos lēmumus attīstīt ražošanu Latvijā. Turklāt, neizmantojot vietējos enerģijas resursus, Latvija būs spiesta paļauties uz dārgāku un nestabilāku elektroenerģijas importu.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā.

2024. gada 1.ceturksnī Latvijas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija vien 27,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 10,9 miljardi eiro, liecina “Eurostat” dati. Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors norāda, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls palielināt piešķirto kredītu apjomu, tādējādi nodrošinot gan mazo un vidējo uzņēmēju attīstību, gan arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.

“Mums ir vairāk nekā 35 tūkstoši uzņēmumu ar gada apgrozījumu virs 50 tūkstošiem eiro un pozitīvu pašu kapitālu. Tas vien nozīmē, ka Latvijas potenciāls aizņemties ir 3,7 reizes lielāks nekā šobrīd, taču tas netiek izmantots, kā rezultātā katrs no šiem uzņēmējiem principā zaudē iespēju nopelnīt apmēram 36 tūkstošus eiro gadā jeb trīs tūkstošus mēnesī. Bieži no uzņēmējiem dzirdam apgalvojumu, ka viņi vēlas attīstīties, taču statistika skaidri parāda, ka realitātē ne visi tam ir gatavi. Te ir nauda, kas reāli palīdzētu audzēt biznesa potenciālu, taču lielākā daļa vienkārši nobīstas. Bieži uzņēmēji pat nezina, kam un cik naudas nepieciešams, kā arī netic, ka viņi uz šiem papildus finanšu līdzekļiem vispār varētu pretendēt,” teic A.Geisari.

Augstas kredītu likmes, ne vienmēr pieejami banku pakalpojumi – tās ir tikai dažas no problēmām, kurām uzņēmēji kopā ar finanšu institūciju pārstāvjiem mēģina rast risinājumus.

Par finanšu pieejamību un citām problēmām uzņēmēji diskutēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”.

“Lai gan par grūtībām ar finanšu pieejamību runājam vairākus gadus, uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu. Pievienotās procentu likmes ir nemainīgi augstas un kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs. Eiropas Investīciju bankas aptauja liecina, ka finansiāli ierobežoto uzņēmumu īpatsvars Latvijā 2023. gadā bija tikai nedaudz zemāks nekā 2022. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedz Igaunijas un Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Lai situāciju vērstu par labu, arī uzņēmumu kreditēšanas segmentā jāstiprina konkurence, cita starpā samazinot kredītu pārfinansēšanas izmaksas,” foruma atklāšanā problēmu iezīmēja LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška.