Latvijā pagājušā gada novembrī otro mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits bija mazāks par tūkstoti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Novembrī Latvijā reģistrēti kopumā 940 jaundzimušie, kas ir par 12,9% jeb 139 mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 458 zēni un 482 meitenes.

2024.gada novembrī Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits bija arī mazāks nekā oktobrī, kad reģistrēja 994 jaundzimušos, kas pirmo reizi mēneša laikā bija mazāk par tūkstoti.

Kopumā Latvijā pagājušā gada 11 mēnešos reģistrēti 11 650 jaundzimušie, kas ir par 13% jeb 1744 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

2024.gada 11 mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 5939 bija zēni, kas ir par 13,4% jeb 916 mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet 5711 bija meitenes, kas ir samazinājums par 12,7% jeb 828.

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēts 1771 jaundzimušais, kas ir par 14,8% jeb 308 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025.gada pirmajos divos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 920 bija zēni, kas ir par 14,1% jeb 151 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 851 bija meitene, kas ir samazinājums par 15,6% jeb 157.

Februārī Latvijā reģistrēti 890 jaundzimušie, kas ir par 13,5% jeb 139 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 458 zēni un 432 meitenes.

Tādējādi Latvijā piekto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. 2024.gada oktobrī tika reģistrēti 994 jaundzimušie, novembrī - 940, decembrī - 921, bet šogad janvārī - 881.

Šogad pirmajos divos mēnešos Latvijā reģistrēti 4533 mirušie, kas ir par 10,3% jeb 519 mazāk nekā 2024.gada pirmajos divos mēnešos, kad tika reģistrēti 5052 mirušie.

Nav bērnu, nav rūpju un naudas pietiek – to pēcindustriālajā laikmetā zina daudzi un tā arī dzīvo. Šodienas lēmumi demogrāfijas jautājumos noteiks ne tikai to, kāda Latvija būs, bet arī to, vai paliks tikai nosaukums, vai tā būs vispār.

Proti, demogrāfijas jautājums nav par ideoloģijām, valsts pārvaldes formām vai politikām. Tas ir hamletisks jautājums – būt vai nebūt? Ir robeža, kad bezrūpīgs miers vienmērīgā uzdzīvē nozīmē beigas.

Nepielūdzamā statistika

Statistikas dati rāda nepielūdzamu ainu: 1987. gadā piedzima 42 135 bērni, bet 2023. gadā – vairs tikai 14 490, un nav vairs šaubu, ka 2024. gada skaitlis būs vēl mazāks. Datiem pievienojot mirstības rādītājus un migrācijas bilanci, iegūstam vien iedzīvotāju skaita sarukuma datus. Pie ārējiem iemesliem nosacīti var minēt tikai lielo finanšu krīzi. Tomēr arī te bija liela daļa iekšējo iemeslu, tostarp tas, ka valsts pārvalde izdevumu samazinājumu lielā mērā pārcēla uz jauno vecāku pleciem un neieviesa elementārāko aizsardzību ģimenēm ar bērniem. Rezultātā krīzes laikā Latviju pameta vairāki simti tūkstošu cilvēku ar visiem bērniem, kuri ceļ citu valstu ekonomikas un nākotni. 1987. gadā Latvijā dzīvoja 2,67 miljoni iedzīvotāju. 2023. gada nogalē iedzīvotāju skaits bija vairs tikai 1,88 miljoni – tas ir aptuveni 1950. gada līmenis. Proti, 36 gados izgaisuši teju 0,8 miljoni jeb 34,5% iedzīvotāju. Šādi turpinot, aiznākamajai politiķu paaudzei pārvaldāmo skaits būs tik niecīgs, ka vajadzēs pašiem slaucīt ietves, ja cilvēku iztrūkumu neaizpildīs citu pasaules reģionu iedzīvotāji. Arī šādā notikumu attīstības scenārijā par Latviju, kāda tā ir pašlaik, jau pēc pusgadsimta var būt ļoti problemātiski runāt – ja titulnācija nonāk mazākumā un teritoriju pārsvarā apdzīvo citi, tad arī balsošanas rezultāti var būt citādi. Pašreizējai demogrāfijas bedrei, kas kļūst arvien pamanāmāka, seko visas iespējamās problēmas – samazinās iekšējais patēriņš, aug cenas, nav pietiekams uzņēmējdarbībai nepieciešamais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Visbeidzot nav vērtību, kuras politiķi varētu pārdalīt, un atliek tikai aizņemties. Mums jāsāk sevi atražot un nodrošināt. Attiecībā uz ģimenēm ar bērniem ilgstoši un plaši tiek lietots arguments «naudas ir tik, cik ir», tā visu atstājot nākamajam deputātu sasaukumam.

Latvijā šogad janvārī reģistrēts 881 jaundzimušais, kas ir par 16,1% jeb 169 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tādējādi Latvijā ceturto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti, vienlaikus saglabājoties tendencei jaundzimošo skaitam samazināties. 2024.gada oktobrī tika reģistrēti 994 jaundzimušie, novembrī - 940, bet decembrī - 921.

Tostarp 2025.gada janvārī starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 462 bija zēni, kas ir par 14,3% jeb 77 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 419 bija meitenes, kas ir samazinājums par 18% jeb 92.

Tajā pašā laikā janvārī Latvijā reģistrēti 2408 mirušie, kas ir par 10,9% jeb 294 mazāk nekā pagājušā gada janvārī.

Tādējādi šogad janvārī reģistrēto mirušo skaits par 1527 pārsniedza dzimušo skaitu, kamēr pērn attiecīgajā periodā mirušo skaits par 1652 pārsniedza dzimušo skaitu.