Mūsu valstī dzimstība rūk, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.
Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika par visām pasaules valstīm, 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm.
Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir izteikti nepietiekams normālai paaudžu nomaiņai. Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.
Vislielākais bērnu īpatsvars Latvijā un būtībā visās Eiropas valstīs sievietēm piedzimst starp 20. un 40. mūža gadu. Aplūkosim jaundzimušo skaitu pēc mātes vecuma. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2023. gadā Latvijā piedzima aptuveni 14,5 tūkstoši bērnu. 2,6% no visiem jaundzimušajiem piedzima māmiņām, kuru vecums bija 19 gadu vai jaunākas, 5,7% jaundzimušo bija māmiņām, kurām bija 40 gadu vai vairāk. Savukārt māmiņām vecumā starp 20 un 39 gadiem piedzima 91,3% no visiem Latvijā 2023. gadā dzimušajiem bērniem. Kā zināms, Latvijā ir ievērojami samazinājusies bērnu dzimstība, bet tā ir cieši saistīta ar sieviešu skaitu fertilajā vecumā, bet jo īpaši ar sieviešu skaitu 20 līdz 40 gadu vecumā. Ja ir nepietiekams sieviešu skaits šajā vecumā, tad liels bērnu skaits nevar rasties.
Vienkārša matemātika
Salīdzinot šos rādītājus, var rasties jautājums, cik lielai vajadzētu būt normālai jaunu sieviešu proporcijai no kopējā sieviešu skaita? Matemātika ir ļoti vienkārša. Ikvienas gan vīriešu, gan sieviešu vecuma grupas proporcija ir cieši atkarīga no vidējā dzīves ilguma. Gadījumā, ja vidējais sieviešu dzīves ilgums ir aptuveni 80 gadu, ja sieviešu mirstība un dzimstība ilgstoši ir bijusi vienāda (dabiskais pieaugums bija nulle), ja nav bijusi ievērojama noteikta vecuma grupu sieviešu aizceļošana un ieceļošana un ja līdz 60–70 gadu vecumam sieviešu mirstība bija nenozīmīga, bet strauji sāk palielināties tikai pēc 60 gadu vecuma, tad ikvienas 10 gadu lielas vecuma grupas īpatsvaram (līdz 60 gadu vecumam) vajadzētu būt aptuveni 12,5% pret kopējo sieviešu skaitu. Tātad – ja vidējais dzīves ilgums ir aptuveni 80 gadu (Latvijas sieviešu prognozējamais vidējais dzīves ilgums 2012. gadā bija 79 gadi, 2023. gadā – 81 gads), tad sievietēm vecumā starp 20 un 29 gadiem vajadzētu būt 12,5% no kopējā sieviešu skaita. 2012. gadā Latvijas jaunu sieviešu īpatsvars (13%) gandrīz precīzi atbilda šādam teorētiski paredzētajam.
Latvijā starp 2012. un 2023. gadu jaunu sieviešu īpatsvars vecumā starp 20 un 29 gadiem pret kopējo sieviešu skaitu samazinājās par 35%. Pārmaiņu rezultātā jaunu sieviešu īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu Latvijā 2023. gadā bija vairs tikai 8,5%, un pēc šī rādītāja Latvija bija vissliktākā valsts pasaulē. Nedaudz labāki rādītāji nekā Latvijai 2023. gadā bija Bulgārijai (8,8%), Ukrainai (8,9%), Monako (9,0%) un Baltkrievijai (9,1%). Igaunija ar 9,2% bija sestajā vietā pasaulē. Labāki rādītāji nekā Igaunijai bija Krievijai (9,3%), Japānai (9,3%), Grieķijai (9,4%), Slovēnijai (9,5%) Polijai (10,2%) un Vācijai (10,2%).
Mazāks jaunu sieviešu īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu nozīmē, ka šī paaudze radīs krietni mazāk bērnu, salīdzinot ar laika posmu, kad jaunu sieviešu īpatsvars bija tuvu matemātiski sagaidāmajam lielumam. Savukārt liels jaunu sieviešu īpatsvars no kopējā sieviešu skaita var liecināt par mazāku vidējo sieviešu dzīves ilgumu, un tas nozīmē, ka šīs paaudzes sievietes, visticamāk, radīs vairāk bērnu nekā iepriekšējās paaudzes sievietes, ja vien laika gaitā nebūs mainījusies iedzīvotāju demogrāfiskā uzvedība.
Jaunu sieviešu īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu Latvijā pēdējās desmitgades laikā ievērojami samazinājās, savukārt vidēja vecuma sieviešu (vecuma grupā starp 30–39 gadiem) īpatsvars Latvijā pēdējos divdesmit gadus ir stabils. 2023. gadā sieviešu īpatsvars vecuma grupā starp 30 un 39 gadiem Latvijā (12,8%) bija atbilstoši matemātiski sagaidāmajam šīs grupas sieviešu īpatsvaram (12,5%), ja vidējais sieviešu vecums ir 80 gadi. Latvijā starp 2012. un 2013. gadu bija ievērojams sieviešu īpatsvara samazinājums vecuma grupā starp 20 un 29 gadiem. Savukārt sieviešu īpatsvars vecuma grupā starp 30 un 39 gadiem būtiski nemainījās. Līdz ar to kopējais sieviešu īpatsvara samazinājums Latvijā vecuma grupā starp 20 un 39 gadiem no 2012. līdz 2023. gadam nav iespaidīgs. 2012. gadā Latvijā sieviešu īpatsvars vecuma grupā starp 20 un 39 gadiem – 25,2% – bija atbilstošs matemātiski sagaidāmajam lielumam un atbilstoši sieviešu vidējam mūža ilgumam (aptuveni 80 gadi). Savukārt 2023. gadā tas bija samazinājies līdz 21,2%.
Latvijā vērojamais jaunu sieviešu (vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem) sarukums ar katru gadu atstās arvien lielāku iespaidu uz kopējo sieviešu fertilā vecuma sieviešu īpatsvaru, jo katru gadu vecuma grupā iekļautās sievietes kļūst par vienu gadu vecākas. Tā sieviešu kopa, kurai šobrīd ir starp 20 un 29 gadiem, pēc 10 gadiem nonāks vecuma grupā starp 30 un 39 gadiem.
Latvijā bija vērojams jaunu sieviešu (vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem) skaita samazinājums par 8,1%, kas bija ievērojami augstāks par mirstības radītajām sekām, tas nozīmē, ka migrācijas rezultātā starp 2013. un 2203. gadu Latviju pameta 7,5–7,7% no visām jaunajām fertilā vecumā esošajām sievietēm. Nākamajos 7–10 gados Latvijā kopumā būtiski saruks to sieviešu skaits, kas ir vecumā, kad sievietes parasti dzemdē bērnus, un līdz ar to strauji un būtiski dzimstības uzlabojumi Latvijā tuvākajā laikā nav iespējami.
Vai iespējams uzlabot dzimstību?
Pēdējos gados Latvijā vērojamās dramatiskās dzimstības samazināšanās cēlonis ir jaunu sieviešu skaita sarukums. Cēlonis vairāk ir demogrāfisko parametru sekas, un tas ir mazāk saistīts ar dzīvesveida un vērtību pārmaiņām pēdējo desmit gadu laikā. Latvijas sievietes nav atteikušās dzemdēt un audzināt bērnus. Latvijā uz 1000 sievietēm vecumā no 20 līdz 40 gadiem 2013. gadā piedzima 68 jaundzimušie, bet 2023. gadā – 60 jaundzimušie. Samazinājums nav dramatisks.
Dramatiski samazinājās jaunu sieviešu skaits, jo fertilajā vecumā «iesoļoja» sievietes, kas piedzima deviņdesmitajos gados, kad bija ļoti zema dzimstība. Turklāt vismaz 7,5% jauno sieviešu pēc pilngadības sasniegšanas Latviju pameta.2024. gadā katastrofāli zemie dzimstības rezultāti, kad Latvijā piedzima tikai 12,6 tūkstoši bērnu, kas bija vismazākais jaundzimušo skaits Latvijas vēsturē, pārspējot pat pasaules karu laiku, ir jaunu sieviešu iztrūkuma sekas. Dzimstību Latvijā var paaugstināt, panākot, lai sieviete pēc pilngadības sasniegšanas Latviju nepamet, un veicināt, lai turpmākajos gados Latvijā uz 1000 fertilā vecuma sievietēm jaundzimušo skaits būtu vismaz tāds pats, cik 2013. gadā.
Pie pašreizējā jauno sieviešu skaita Latvijā tuvākajā laikā reālistiski sasniedzamais vislabākais dzimstības rezultāts un mērķis būtu panākt, ka Latvijā katru gadu piedzimst aptuveni 15 tūkstoši bērnu. Šādam vajadzētu būt dzimstības veicināšanas politikas mērķim.
