Jaunākais izdevums

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Latvijas Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā (NEKP) paredzēts, ka līdz 2030. gadam visa nepieciešamā elektroenerģija tiks ražota, izmantojot AER - primāri ūdeni, vēju un sauli. Tas, protams, ir nozīmīgs izaicinājums, jo atjaunīgā enerģija nav pastāvīga un spēj ražot tikai tad, ja ir pieejams resurss. Katram atjaunīgās enerģijas veidam ir zināms ražošanas profils un vidējais gadā saražojamais enerģijas apjoms. Piemēram, vēja stacijas šobrīd spēj strādāt vidēji 35% no visām gada stundām, saules stacijas - 10%, bet hidroelektrostacijas (HES) - 20%. Vēja turbīnas ražo enerģiju tikai tad, kad ir vējš, saules stacijas darbojas tikai dienas laikā, kad ir dienas gaisma, un arī HES var ražot enerģiju vienīgi tad, ja upēs ir pietiekams ūdens daudzums. Latvenergo plānos ietilpst līdz 2030. gadam kopumā uzstādīt 2,3 GW jaunu AER jaudu. Puse no šīm jaudām tiks uzstādītas vēja stacijās, kas varēs saražot aptuveni 2,4 TWh enerģijas. 2024. gadā, izmantojot vēju, Latvijā tika saražoti 4% no visa elektroenerģijas patēriņa. Latvenergo ieguldījumi vēja enerģijā ļaus šo daļu kopējā enerģijas bilancē palielināt līdz aptuveni 30%.

Skaidrs, ka AER staciju būvniecība nav lēts prieks. Kāpēc ir svarīgi attīstīt pašiem savu ražošanu, nevis elektrību importēt no kaimiņiem?

Lietuvā uzstādīto vēja staciju jauda jau šobrīd pārsniedz Latvijas HES jaudas, tāpēc teorētiski šāda iespēja pastāv. Vienlaikus mums gan būtu jāsaprot, ka, importējot elektroenerģiju, mēs faktiski maksājam citai valstij un citas valsts uzņēmējiem. Importa gadījumā mums jāpaļaujas uz citu valstu ražotājiem, kā arī starpsavienojumu jaudām. Spilgts piemērs bija Eslink2 kabeļa pārrāvums, kā rezultātā cenas Baltijas reģionā palielinājās. Lai arī Baltijas valstis kopumā ir labi savienotas, tomēr jāņem vērā, ka ikvienam starpsavienojumam ir ierobežojumi, piemēram, remontdarbi – gan ārkārtas, gan arī plānotie. Papildus turpinot elektroenerģijas importu, mums kā valstij būs sarežģīti nodrošināt, lai mūsu kopējā enerģija un tīkls ir zaļi, kas savukārt var samazināt iespējas, ka tieši Latvijā tiek attīstīta zaļo degvielu ražošana. Domājot ilgtermiņā, mums Latvijā sabalansētā apjomā ir jāattīsta jaudas pašiem.

Jūs minējāt, ka atjaunīgā enerģija nav pastāvīga, tas nozīmē, ka mēs esam atkarīgi gan no laikapstākļiem, gan citiem faktoriem. Kā tiks risināts šis aspekts, ja vēlamies visu elektroenerģiju saražot no AER?

Nākotnē mēs tirgū redzēsim dažādu enerģijas ražošanas jaudu un uzkrāšanas risinājumu kombinācijas, taču lielu lomu joprojām spēlēs arī termoelektrocentrāles (TEC). Baltijas valstu sinhronizācijas laiks jau lieliski parādīja, ka TEC nozīme šajā reģionā ir neatsverama, līdz ar to arī nākotnē mēs saglabāsim TEC jaudas. Šī bāzes jauda mums noteikti ir vajadzīga, taču jau šobrīd gan mēs, gan arī citi tirgus dalībnieki aktīvi strādā pie dažādiem enerģijas uzkrāšanas risinājumiem. Diemžēl Latvijā pašlaik nav iespējas uzkrāt enerģiju, kas saražota, izmantojot hidroresursus, jo tās ir ļoti lielas un tehniski sarežģītas investīcijas. Vienlaikus kopumā jāsaka, ka enerģijas uzkrāšanas risinājumu tirgus attīstās ļoti strauji un arī cenas kļūst arvien konkurētspējīgākas. Papildus tam noteikti ir jāveido arī jauni starpsavienojumi - jo labāk savienoti būsim ar citām valstīm ar lielākām ekonomikām, patēriņu un arī elektroenerģijas ražošanu, jo stabilāka un prognozējamāka būs elektroenerģijas cena.

Šobrīd Igaunija intensīvi pēta atomelektrostacijas būvniecības iespējas. Kā vērtējat šīs jomas potenciālu?

Arī atomam kā bāzes jaudai nākotnē noteikti būs vieta Baltijas enerģētikas tirgū. Es gan sliecos domāt, ka tas nenotiks tuvāko desmit gadu laikā, bet vēlāk, jo, lai attīstītu atomu, ir nepieciešams izveidot atbilstošas apmācību programmas un kontroles mehānismus valsts līmenī. Kas attiecas uz Igaunijas projektu, jāsaka, ka mēs sekojam līdzi tā potenciālajai attīstībai un piedalāmies Igaunijas organizētajās darba grupās. Kopā esam izpētes stadijā un, ja redzēsim, ka šis projekts sāk virzīties uz īstenošanu, lemsim par iespējamo dalību tajā.

Ja atgriežamies pie AER, kā vērtējat vēja enerģijas potenciālu Latvijā? Šobrīd izbūvētas vien stacijas iekšzemē - vai nākotnē varam sagaidīt arī atkrastes vēja parku pieaugumu?

Latvijai ir liels atkrastes jeb off-shore vēja parku potenciāls, bet šobrīd atkrastes vēja projekti pamatā Eiropā tiek attīstīti, ja ir pieejams valsts atbalsta mehānisms. Tātad atkrastes vēja parkā saražotās elektroenerģijas pašizmaksa ir augstāka par vidējo elektroenerģijas cenu tirgū. Ja runājam par iekšzemi, jāatzīmē, ka šobrīd Latvijā tiek attīstīti apmēram 15 GW vēja jaudas projekti, bet tikai nelielai daļai no tiem jeb 1,3 GW ir pieslēguma jaudas. Tas nozīmē, ka pašlaik visiem šiem projektiem reāli nav iespējas nodot un pārdot saražoto enerģiju tīklā. Augstsprieguma tīkla dati savukārt liecina, ka mūsu tīklam potenciāli ir iespējams pieslēgt 3,5 GW jaunu vēja jaudu. Nesen tika veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas potenciāli vieš cerības, ka tuvākajā laikā varētu rasties iespējas vairākiem projektiem saņemt tehniskos noteikumus pieslēgumu tīkla izbūvei. Tas noteikti stimulēs gala lēmumu pieņemšanu par vēja projektu būvniecību.

Tad kāpēc mums joprojām ir tik maz vēja staciju?

Tam ir vairāki iemesli. Vēsturiski esam bijuši diezgan labā situācijā, lielā mērā pateicoties HES un TEC, tāpēc mēs kā valsts neesam laicīgi izdarījuši vairākus mājasadarbus, lai veicinātu arī turpmāku vēja jaudu attīstību. Piemēram, ikvienas vēja turbīnas būvniecībai ir jāsaņem Aizsardzības ministrijas atļauja, bet mums ilgi nebija skaidrs, kurās vietās, raugoties no valsts aizsardzības viedokļa, mēs vispār varam būvēt vēja stacijas. Kā zināms, vēja stacijas ietekmē Aizsardzības ministrijas iekārtu darbību, kas būtiski ierobežo šādu projektu attīstību. Lietuva šo jautājumu atrisināja jau 2012. gadā, bet mēs - tikai pagājušā gada nogalē.

Otra problēma ir bijusi pieslēgumu nepieejamība, jo 2022. gadā, pieaugot elektroenerģijas cenām, visa potenciāli pieslēdzamā jauda tika rezervēta dažādiem saules projektiem. Trešā lielā lieta savukārt ir komplicēts Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Mūsu bioloģiskā vide ir ļoti daudzveidīga, kas, protams, ir pozitīvi, taču vienlaikus arī savā ziņā apgrūtina vēja parku izbūvi. Arī fakts, ka vēja stacijas nevar būvēt tuvāk par 800 metriem no viensētām, ierobežo teritoriju pieejamību, radot situāciju, ka principā vienīgās teritorijas, kur var izvietot vēja ģeneratorus, ir meža teritorijas. Un te mēs atkal atgriežamies pie bioloģiskās daudzveidības, kas mums IVN procedūrās ir jāizvērtē detalizēti, tādēļ IVN process Latvijā aizņem vismaz divus trīs gadus. Papildus tam dažkārt pēc IVN procesa beigām nākas secināt, ka vēja parka būvniecība konkrētajā teritorijā nav ekonomiski pamatota, jo tiek atļauts izbūvēt ļoti nelielu turbīnu skaitu un, lai mazinātu ietekmi uz vidi, tiek uzlikti ierobežojumi turbīnu darbībai un tehniskajiem parametriem.

Bieži dzirdēts, ka sabiedrība kopumā nav pret vēja enerģiju, tikai - ne viņu pagalmā! Kā iespējams atrisināt šo problēmu?

ietuva jau pirms kāda laika pieņēma regulējumu, kas uzliek par pienākumu vēja parku attīstītājiem veikt maksājumus pašvaldībai, kurā tiek izbūvētas vēja turbīnas. Savā ziņā to var salīdzināt ar nekustamā īpašuma nodokli, tikai maksājums tiek veikts, ņemot vērā saražoto elektroenerģijas daudzumu. Lietuvas pašvaldības šajā regulējumā ir saskatījušas iespējas, lai iegūtu papildu resursus. Tas viņiem ļauj attīstīt cita veida infrastruktūru un saviem iedzīvotājiem nodrošināt augstāku dzīves līmeni. Novērojumi liecina, ka šajās pašvaldībās bieži atgriežas cilvēki, kas iepriekš ir pārcēlušies uz dzīvi lielajās pilsētās, jo pašvaldībās līdz ar infrastruktūras attīstību parādās jauni uzņēmumi un pašvaldības attīstās. Arī Latvijā pagājušajā gadā tika veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā, un līdzīgs maksājums būs jāveic arī mūsu valstī. Mani novērojumi par Latvijas pašvaldībām liecina, ka reti kura no Latvijas pašvaldībām saviem iedzīvotājiem vēlas piedāvāt nevis rekreatīvu, bet industriālu vidi, kur vēja turbīnas iederētos. Šobrīd Latvijā nav labās pieredzes, lai citiem būtu vēlme sekot.

Jūs minējāt, ka Latvijai ir liels potenciāls atkrastes jeb off-shore vēja parku attīstīšanā. Viens no zināmākajiem šāda veida projektiem ir Elwind. Vai Latvenergo plāno iesaistīties šī projekta attīstībā?

Latvenergo izskata iespēju attīstīt arī off-shore vēja parkus, tomēr līdz 2030. gadam mūsu prioritāte būs uzsākto iekšzemes vēja parku projektu pabeigšana. Vienlaikus turpinām sekot līdzi arī notiekošajam kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā. Ja runājam par Elwind, jāsaka, ka pašlaik vēl ir daudz nezināmo - uzsākts tikai IVN process, tāpēc, pirms pieņemt kādus konkrētus lēmumus, mums ir nepieciešams redzēt rezultātu. Potenciāli esam gatavi piedalīties izsolē par iespējām būvēt vēja parku šī projekta ietvaros, taču, ja pieņemsim šādu lēmumu, noteikti to īstenosim kopā ar partneriem. Pasaules prakse rāda, ka, attīstot off-shore vēja parku projektus, bieži tiek veidoti kopuzņēmumi (joint ventures), kur katram partnerim ir skaidri noteiktas lomas. Šajos uzņēmumos parasti ir vismaz viens finanšu partneris, būvniecības uzņēmums ar pieredzi šādu parku izbūvē, kā arī enerģijas tirgotājs, kas palīdz nodrošināt projekta ilgtspējību un peļņas potenciālu. Tā iespēju iesaistīties Elwind projektā saredzam arī mēs, taču pagaidām par to runāt vēl ir pāragri.

Pērnā gada pavasarī Latvenergo kļuva par SIA Latvijas vēja parki vienīgo īpašnieku. Kāds šobrīd ir progress šajā jautājumā?

atvijas vēja parki turpina attīstīt savus projektus, taču ir arī zināmi izaicinājumi. Divās no teritorijām attīstība ir apturēta. Viena no tām atrodas Balvu pusē, kur Aizsardzības ministrija ir skaidri norādījusi, ka netiks izsniegta atļauja vēja parka būvniecībai. Šobrīd gaidām saskaņojumu par vēl vienu no teritorijām. Pārējās sešās vietās Aizsardzības ministrijas saskaņojumi ir saņemti un attīstība rit uz priekšu, turpinot komplicētās IVN procedūras. Divās no šīm teritorijām jau ir sagatavoti IVN gala ziņojumi un ir veikta sabiedriskā apspriešana. Pašlaik ziņojumi tiek papildināti un ir cerība, ka līdz gada vidum šajās teritorijās būs iespējams saņemt pozitīvus novērtējumus, kas ļaus virzīt projektus tālāk. Trešajā teritorijā IVN gala ziņojums ir sagatavots, un mēs tūlīt uzsāksim sabiedriskās apspriešanas.

Saprotu, ka daudzi Latvenergo vēja projekti ir attīstības stadijā. Vai kāds jau ir arī sācis darbu?

Lietuvā pagājušajā gadā uzbūvējām 20 megavatu (MW) jaudas vēja parku ar četrām turbīnām. Šis parks ir uzsācis ražošanu, taču pagaidām darbojas testa režīmā. Šobrīd plānots, ka šis parks ekspluatācijā tiks nodots šī gada vidū. Savukārt trīs vēja parku projekti šobrīd ir būvniecības stadijā - divi Latvijā un viens Lietuvā. Plānots, ka šīs stacijas ražošanu uzsāks 2026. gada pirmajā pusgadā. Es pati ļoti esmu gandarīta par Laflora vēja parku, kas ir pirmais lielais vēja parks Latvijā, kas tiek attīstīts, izmantojot jaunās paaudzes turbīnas. Šī projekta ietvaros plānojam izbūvēt 16 turbīnas, un daļu no turbīnu torņa izgatavos Latvijā, tādējādi veicinot vietējo ražošanu. Šobrīd norit ceļu izbūve un sagatavošanās darbi turbīnu pamatu izbūvei, bet turbīnu piegāde plānota jau šī gada otrajā pusē.

Jums ir arī divas vēja stacijas Ainažos, kuras vairākkārt esat arī rekonstruējuši.

Jā, lai arī kopējā jauda šajās stacijās šobrīd nav liela - 1,2 MW, šīs stacijas rekonstrukcijas veidā ir saņēmušas mūža pagarinājumu, kas ļaus tām turpināt darbu vēl daudzus gadus. Mēs kā uzņēmums pievēršam lielu uzmanību ilgtspējai, un mūsu mērķis ir maksimāli izmantot jau veiktos ieguldījumus, lai nodrošinātu šo staciju ilgmūžību un turpinātu ražošanu. Mēs vēlamies parādīt, ka par savām stacijām rūpējamies. Parasti vēja staciju turbīnu ekspluatācijas laiks ir apmēram 25 vai 30 gadi, taču, veicot nepieciešamos rekonstrukcijas darbus, to mūžu iespējams būtiski pagarināt. Tas ir kā garants iedzīvotājiem, ka mēs domājam ilgtermiņā un turpinām ieguldīt arī jau izbūvētajā infrastruktūrā.

Kādi ir Latvenergo nākotnes plāni - cik jaunas jaudas un kurās valstīs kopumā plānojat uzstādīt?

Mūsu tirgus ir Baltija, līdz ar to arī attīstām AER jaudas visā Baltijā. Jāsaka, ka visi projekti konkurē savā starpā, tāpēc prioritāri attīstām tur, kur projektiem ir lielāka atdeve. Viens no faktoriem, atlasot projektus, ir mūsu klientu portfelis, jo pašu ražošanas jaudas ļauj mums nodrošināt konkurētspējīgu piedāvājumu. Līdz 2026.vgada beigām izbūvēsim vismaz 1 GW atjaunīgo jaudu, savukārt līdz 2030.gadam mūsu plāns ir šo jaudu vismaz dubultot. Latvenergo ir uzņēmums, kurš strādā kopš 1939. gada, kad tika iedarbinātas toreiz vienas no modernākajām zaļās enerģijas ražotnēm – Ķeguma HES turbīnas. Neredzu iemeslu, kādēļ lai mēs neturpinātu ilgtspējīgu un inovatīvu darbību daudzos nozares segmentos gan Latvijā, gan ārpus tās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome apstiprinājusi turpmāku pilnvaru termiņu valdes loceklim Guntaram Baļčūnam līdz 2030.gada 15.novembrim.

Līdz ar to AS "Latvenergo" valde strādās šādā sastāvā - AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, valdes locekļi Ilvija Boreiko, Dmitrijs Juskovecs, Harijs Teteris un Guntars Baļčūns.

Guntars Baļčūns AS "Latvenergo" strādā kopš 2005.gada un kopš 2015.gada pilda valdes locekļa, finanšu direktora pienākumus, kā arī no 2020. līdz 2021.gadam bija valdes priekšsēdētājs. Guntars ir AS "Latvenergo" meitassabiedrību Elektrum Eesti OÜ un Elektrum Lietuva UAB padomes loceklis. 2016.gadā ieguvis maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadībā RTU Rīgas Biznesa skolā, iepriekš maģistra grādu ekonomikā LU (2005.g.) un bakalaura grādu ekonomikā un uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā (2003. g.).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo attīsta Elektrum Drive pakalpojumu eksportu Baltijā, atklājot lielāko elektromobiļu uzlādes parku Igaunijā. Tallinas centrā izbūvētas 30 uzlādes vietas ar vienlaicīgu uzlādes iespēju 51 elektroautomobilim. Šis ir viens no lielākajiem uzlādes parkiem Baltijā, Elektrum Drive tīklam sasniedzot jau 974 pieslēgvietu.

Latvenergo turpina attīstīt Elektrum Drive uzlādes tīklu Baltijā, atverot Igaunijas lielāko elektromobiļu uzlādes parku Tallinas centrā, tirdzniecības centrā "T1". Šis projekts ir nozīmīgs solis uzņēmuma eksporta paplašināšanās stratēģijā, ar Elektrum Drive veicinot uzlādes infrastruktūras attīstību Baltijas reģionā. Elektrum Drive ir viens no lielākajiem uzlādes tīkliem arī ārpus Latvijas – ar 354 pieslēgvietām Igaunijā un Lietuvā.

Jaunatklātais uzlādes parks nodrošina vienlaicīgu uzlādi līdz pat 51 elektroautomobilim 30 uzlādes vietās. Tādējādi šis ir ne tikai lielākais uzlādes parks Igaunijā, bet arī viens no vadošajiem šāda veida parkiem visā Baltijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gadā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas Eiropas tirgos bija zemākas nekā gadu iepriekš, kas ietekmēja arī Latvenergo koncerna finanšu rezultātus, kopumā samazinot ieņēmumus no enerģijas pārdošanas, informē uzņēmums.

2024. gadā koncerna ieņēmumi ir 1 704,0 miljoni EUR, kas ir par 16 % mazāk nekā gadu iepriekš. Latvenergo koncerna EBITDA samazinājusies par 2 % un ir 588,9 miljoni EUR, bet peļņa ir par 21 % mazāka nekā pirms gada – 276,8 miljoni EUR.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads. Šobrīd mērķtiecīgi tiek attīstīts trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfelis, esošo hidroenerģijas izmantošanu papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu EUR, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No kopējām koncerna investīcijām 345 miljoni EUR ieguldīti tieši jaunajos AER elektroenerģijas ražotņu projektos visā Baltijā. Jaunas jaudas stiprina valsts drošību un konkurētspēju, un Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Enerģētika

Latvijas lielākie vēja enerģijas attīstītāji izstājas no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas

Db.lv,16.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy ”, SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien”, SIA Enery” un AS “Latvenergo” – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.

Par izstāšanos no VEA uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurspīdīgo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (environment, social, government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.

Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības ar mērķi uzlabot asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,01.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējums jaunas tehnikas iegādei.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Ar nekvalitatīvu preci saskāries katrs ceturtais

Tēma

Administratīvi teritoriālā reforma tika veikta, balstoties uz aplamiem pieņēmumiem

Aktuāli

Vecāki Latvijā zaudēt darbu nedrīkst

Enerģētika

Latvijai ir milzīgs vēja enerģijas potenciāls. Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore

Bankas

RIB kāpina jaudu uzņēmumu kreditēšanas jomā. Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmums AS “Latvenergo” ir iegādājies 100% SIA “DSE Aizpute Solar” kapitāla daļu no Dānijas zaļās enerģijas attīstītāja “Danish Sun Energy” ApS, lai līdz 2025. gada beigām uzbūvētu saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 265 MWp (megavati līdzstrāvas) apmērā.

Šis ir būtisks solis, lai īstenotu “Latvenergo” darbības stratēģijā noteikto mērķi – sniegt izšķirošu ieguldījumu Latvijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, paplašinot un diversificējot savu ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, virzoties uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: „2024. gadā esam intensīvi strādājuši savas darbības izvēršanai mūsu pašmāju tirgū – Baltijas valstīs, un esmu gandarīts, ka līdztekus jaunu ražošanas aktīvu ieguvei ārpus mūsu zemes nu esam ievērojami nostiprinājuši enerģijas ražošanas pozīcijas Latvijā. Projekts, kas uzstādītās jaudas ziņā ir līdzvērtīgs Ķeguma HES, līdzsvaros elektroenerģijas piedāvājumu mūsu klientiem siltajā sezonā, kurā līdz šim esam bijuši deficīta situācijā un kurā pieprasījums pēc enerģijas pieaug. Šogad iegūto projektu realizācija ļaus “Latvenergo” saražot 1,7 TWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīga 1/4 daļai no Latvijas patēriņa.”

Enerģētika

Baltijai jāturpina audzēt vēja jaudas

Armanda Vilciņa,20.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" šogad ir būtiski stiprinājusi savas pozīcijas kā spēcīgs eksportētājs Latvijā un Baltijā.

Eksportētās elektrības daudzums ir kāpis līdz 42 % no kopējā pārdotā apjoma, kā arī ievērojami auguši elektromobilitātes pakalpojumi Baltijā. Turpinot attīstību, Latvenergo pievienojies Latvijas eksportētāju asociācijas The Red Jackets kustībai.

AS "Latvenergo" turpina stiprināt savas pozīcijas kā spēcīgs eksportētājs Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot eksportētās elektroenerģijas daļu. Turpinot attīstību, Latvenergo pievienojies Latvijas eksportētāju asociācijas The Red Jackets kustībai, kas veicina Latvijas eksportspējas attīstību un nacionālā zīmola atpazīstamību, kā arī veido sabiedrības izpratni par eksporta nozīmi valsts ekonomikas un labklājības attīstībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Eksperti

Siltuma tarifi Rīgā — kāpēc tie aug un kas būtu jādara?

Jānis Timma, SIA “Eco Energy Riga” valdes priekšsēdētājs un “Rīgas Ilgtspējīgas Siltumapgādes Asociācijas” iniciatīvas autors,27.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgākiem apkures rēķiniem gan šogad, gan arī tālākajā nākotnē. Tarifu pieaugums saistīts ar to, ka "Rīgas Siltums" nepērk lētāko siltumu, kuru spēj piegādāt neatkarīgie siltuma piegādātāji, tā vietā izvēloties pirkt dārgāku siltumu no “Latvenergo”

Neatkarīgie p;iegādātāju saražotā siltuma cenas 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā bija par 18 līdz 32% zemākas nekā "Latvenergo" tarifs. Savukārt, 2022. un 2023. gada apkures sezonā, kad gāzes cenas bija rekordaugstas, neatkarīgo ražotāju cenas bija pat divreiz zemākas. Kāpēc tad netiek pirkts lētāks siltums? Tādēļ, ka “Rīgas siltums”manipulē ar jēdzienu “atlikuma siltums”, apgalvojot "Latvenergo" piedāvātais siltums ir "atlikuma siltums", kā rezultātā, pērk dārgāku siltumenerģiju no “Latvenergo” un nepirkt lētāku no citiem ražotājiem. Eiropas Savienībā tiešām liela vērība tiek piegriezta atlikuma siltuma izmantošanai, nelaime tikai tā, ka koģenerācijas staciju radītais siltums un "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 tieši koģenerācijas stacijas, ražotais siltums nav uzskatāms par atlikuma siltumu. Tas ir stacijas pamatprodukts, tā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) direktīvas un ieteikumi. EK definē “atlikuma siltumu” kā tādu siltumu, kas rodas uzņēmumos, kuri nav saistīti ar enerģētikas nozari, piemēram, datu centros, maizes ceptuvēs un veļas mazgātavās.

Enerģētika

Zaļās enerģētikas projektu īstenošanai Latvenergo izveidojis meitasuzņēmumu Elektrum Next

Db.lv,14.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvenergo koncerna ietvaros koncentrētu aktivitātes un resursus jaunu zaļās enerģētikas projektu attīstīšanai un elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), izveidota un darbu sāk SIA Elektrum Next.

Ar Elektrum Next dibināšanu tiek nodalīti jaunie AER aktīvi no pārējām koncerna biznesa funkcijām, koncentrējot koncerna AER kompetences un paātrinot jaunu projektu attīstību gan Latvijā, gan Baltijas valstīs un reģionā. Šāda pieeja atbilst starptautiskai nozares un līdzīgu energokompāniju praksei, kas nodrošinās vienotu koncerna pārvaldības struktūru, lai sekmētu turpmāku Latvenergo komercdarbības attīstību, vienlaicīgi garantējot efektīvu ģenerācijas aktīvu ekspluatāciju un elektroenerģijas tirdzniecību.

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: "Šajā gadā Latvenergo ir veicis būtisku izrāvienu jaunu enerģijas ražošanas projektu izveidē un iegādē , un tie ir dažādas jaudas, ģeogrāfijas projekti, kurus vieno galvenais – tie paaugstina Latvenergo vērtību, tie ir pilnīgi jauni, un to darbībā ir racionāli īstenot vienotus efektīvas pārvaldības standartus."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai. Tarifa projekts paredz izmaiņas energoresursu un iepirktās siltumenerģijas izmaksās, tomēr tas netiek pārskatīts pilnībā.

Projektā iesniegtais siltumenerģijas tarifs ir 88,10 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kam paredzēts pieskaitīt neparedzamo izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponenti 2,05 eiro par megavatstundu apmērā.

Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 77,77 eiro par megavatstundu, un faktiski klienti maksāja 74,17 eiro par megavatstundu, ņemot vērā komponenti. Jaunais projekts paredz, ka tarifs būs 88,10 eiro par megavatstundu, tomēr klientiem būs jāmaksā vēl par 2,05 eiro par megavatstundu vairāk, tātad - 90,15 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo fiksēto tīklu operatora "Tet" un mobilo sakaru operatora LMT akciju pārdošanu, teikts "Telia" paziņojumā uzņēmuma interneta mājaslapā.

Pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026.gada pirmajā pusgadā.

"Esam gandarīti, ka esam panākuši vienotu viedokli par labāko turpmāko rīcību attiecībā uz šiem lieliskajiem Latvijas uzņēmumiem. Esam vienojušies turpināt iecerēto darījumu, kurā mūsu piedāvājums pārdot mūsu akcijas atspoguļo "Tet" un LMT patieso tirgus vērtību. Sarežģītā "Tet" un LMT līdzdalības struktūra ir palēninājusi vērtības radīšanu. Tāpēc šis saprašanās memorands ir pagrieziena punkts gan mums, gan "Tet" un LMT, kuriem tagad būs iespēja turpināt attīstību jaunā īpašumtiesību modeļa ietvaros, kas savukārt dos labumu to klientiem un visām ieinteresētajām pusēm," paziņojumā pauž "Telia" prezidents un izpilddirektors Patriks Hofbauers.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd un tuvākajā nākotnē enerģētikas tirgū veidojas pieprasījums pēc elektroenerģijas uzkrāšanas jeb BESS tehnoloģijām. Līdzīgi kā savulaik ar saules enerģiju un elektromobilitāti – šis ir stratēģiski jauns Latvenergo biznesa virziens, lai kļūtu par vadošo spēlētāju Baltijas BESS tirgū.

Tādēļ Latvenergo ģenerācijas portfelī līdzās hidroelektrostacijām (uzstādītā elektriskā jauda ~ 1550 MW), termoelektrostacijām (ap 1050 MW) un attīstībā esošajām saules un vēja enerģijas jaudām plānojam izbūvēt BESS, kas nodrošinās sinerģiju ar Latvenergo ģenerācijas un pārdošanas portfeli. Tas nodrošinās arī efektīvāku elektroenerģijas tirgus darbību un stabilāku cenu dinamiku ilgtermiņā, kā arī pieejamāku elektrību klientiem, veicinās tautsaimniecības konkurētspēju un stiprinās apgādes drošumu.

Apliecinot stratēģisko apņēmību būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, koncerns plāno investēt akumulatoru elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu tehnoloģijās, līdz 2030. gadam uzstādot 250 MW jaudu ar 500 MWh ietilpību. Pirmo BESS projektu realizācija tiek veikta Latvijā un Latvenergo ražotnēs – sākot ar mazāka mēroga BEES Rīgas TEC-1 un turpinot ar lielākiem uzglabāšanas risinājumiem, tostarp pie Rīgas HES un pie Rīgas TEC-2. Pēdējos projektos šobrīd norit iepirkums un piegādātāju atlase. Turpmākie projekti tiks rūpīgi izvērtēti, lai stratēģiski izvietotu uzglabāšanas jaudas visā Baltijā, nodrošinot maksimālu ieguvumu apgādes drošumam un klientiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" pamatkapitālu palielinās par 285,956 miljoniem eiro, ieguldot pamatkapitālā kompānijas iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru kārtējā sapulcē šogad 23.maijā pieņemtajam lēmumam "Latvenergo" pamatkapitāls tiks palielināts par 285 956 072 eiro, apmaksājot jaunās emisijas akcijas ar naudu, proti, ieguldot pamatkapitālā "Latvenergo" iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu.

Pēc palielināšanas "Latvenergo" pamatkapitāls sasniegs 1 076 323 931 eiro.

Tāpat akcionāru kārtējā sapulcē nolemts no "Latvenergo" 2024.gada peļņas, kas bija 265 575 440 eiro, dividendēs valstij izmaksāt 185 902 809 eiro, bet atlikušo daļu 79 672 631 eiro apmērā nolemts ieskaitīt nesadalītajā peļņā attīstības projektu finansēšanai.

"Latvenergo" pamatkapitāls kopš 2021.gada jūnija vidus ir 790 367 859 eiro apmērā.

Eksperti

Siltuma tarifu mīti un manipulācijas: kāpēc rīdzinieki pārmaksā?

Jānis Timma SIA “Eco Energy Riga” valdes priekšsēdētājs un “Rīgas Ilgtspējīgas Siltumapgādes Asociācijas” iniciatīvas autors,06.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš minēja, ka ir jāpiesaista jauns privātais investors, taču valdības ieskatā valstij būtu jāsaglabā vairākums. Tāpat minētie uzņēmumi būtu jāvirza akciju publiskajam piedāvājumam, lai Latvijas pensiju fondiem būtu iespēja ieguldīt līdzekļus vietējos uzņēmumos.

"Šie ir ļoti labi uzņēmumi, kuros var ieguldīt Latvijas pensionāru naudu, lai to nesūtītu projām, bet varētu pelnīt tepat uz vietas un palīdzētu uzņēmumiem attīstīties," sacīja Valainis.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien plkst.12 Kaigu purvā, Jelgavas novadā, AS "Latvenergo" piederošajam "Laflora Energy" vēja parkam ieliks pamatakmeni, informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

"Laflora Energy" ir "Latvenergo" un kūdras ieguves uzņēmuma SIA "Laflora" sinerģijas projekts, kas atradīsies "Laflora" piederošajā Kaigu purvā. Paredzēts, ka "Laflora Energy" vēja parks darbu sāks 2026.gadā.

Jau ziņots, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" 2022.gada maijā nodibināja meitassabiedrību "Laflora Energy", lai būvētu sauszemes vēja parku "Laflora" Kaigu kūdras purvā.

Savukārt 2024.gada septembrī "Laflora Energy" nopirka "Latvenergo", lai "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Jelgavas novada Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu 108,8 megavati (MW) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" daļu izpirkšanas sakaru uzņēmumos SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un stratēģiskā investora piesaistes, visām darījumā iesaistītajām pusēm - AS "Latvenergo", Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") un stratēģiskajam investoram - varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Tā intervijā pauda "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

"Mēs redzam, ka paritāte perspektīvā varētu būt daudzmaz vienādās četrās daļās, ar to saprotot LVRTC, "Latvenergo", "Possessor" un stratēģisko investoru, kuram, pēc mūsu redzējuma, būtu jāiegūst 25% kapitāldaļu," norādīja Ozols, piebilstot, ka pašlaik runā nevis atsevišķi par LMT un "Tet", bet gan par šī biznesa kopumu.

Pašlaik "Latvenergo", LVRTC un "Possessor" ir izveidojuši darba grupu, kura mēneša laikā izvēlēsies konsultantus, kas palīdzēs ar stratēģiskā investora piesaisti, ar padziļināto izpēti jeb "due diligence", kā arī ar darījuma strukturēšanu. Tālāk plānots, ka divu divarpus mēnešu laikā pakāpeniski tiks saņemta informācija no konsultantiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo ir piesaistījusi aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas par summu 200 miljonu eiro ar 15 gadu atmaksas termiņu, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai Nasdaq Riga.

Latvenergo koncerna finanšu rezultāti un investīciju pakāpes kredītreitings (Baa2, stabils) sniedz iespēju piesaistīt finansējumu uz izdevīgiem aizdevuma noteikumiem. AS "Latvenergo" sadarbojas ar Eiropas Investīciju banku jau vairāk kā 25 gadus. Piesaistītie līdzekļi tiks ieguldīti sadales tīkla modernizācijā.

AS "Latvenergo" aizņemtā kapitāla piesaisti veic regulāri, lai savlaicīgi nodrošinātu kapitālieguldījumu finansēšanai nepieciešamos līdzekļus. Jau ziņots, ka 2024.gada nogalē AS "Latvenergo" piesaistīja ilgtermiņa aizņēmumu no Ziemeļu Investīciju bankas 230 miljonu eiro apmērā. Kopš 2012.gada AS "Latvenergo" veic arī obligāciju emisijas, no kurām pēdējā tika realizēta 2023.gada februārī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" 17.oktobrī atklāja Telšu (Telšiai, Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot simbolisku kapsulu tā pamatos.

Paredzams, ka parkā atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā, ienākumiem nonākot Latvijas budžetā. Šis notikums apliecina Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot trīs resursus – ūdeni, sauli un vēju.

Gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai", kam šodien tiek iemūrēta simboliska kapsula. Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tajā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu.

Projekta ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam. Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām – vēl par 600 MW, kas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.