Biedrība “Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija” (LAEF) ar bažām ir iepazinusies ar šonedēļ 13. maijā izplatīto zemkopības ministra Armanda Krauzes rīkojumu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārtraukt jaunu līgumu slēgšanu par vēja parku attīstīšanu valsts mežu teritorijās.
Pastāvošais tiesiskais regulējums un LVM izsoļu sistēma jau nodrošina gan sabiedrības interešu, gan vides drošības, gan valsts ekonomisko ieguvumu aizsardzību. Tālāk izceļot galvenos faktus, kas iespējams nav tikuši pilnā mērā izanalizēti, izplatot politisko paziņojumu.
Pirmkārt, Latvijā nākotnē strauji pieaugs elektroenerģijas patēriņš un mūsu atjaunojamo resursu ražojošai industrijai un digitālajai ekonomikai ir vajadzīga vietēja, tai skaitā zaļa elektrība. Tā vairs nav tikai nākotnē, bet jau globāli pieprasīts noteikums. Ņemot vērā arī to, ka Latvija šobrīd importē no 30% līdz 40% nepieciešamās elektro enerģijas. “Eurelectric” un EY nesen veiktais pētījums paredz, ka līdz 2030. gadam elektroenerģijas patēriņš Latvijā var pieaugt par vairāk nekā 40 %, sasniedzot aptuveni 10 TWh gadā. Bez jauna atjaunojamās enerģijas apjoma Latvija nespēs piesaistīt modernas rūpnīcas, datu centrus un ūdeņraža projektus.
Otrkārt, LVM izsoļu sistēma ir pārdomāts valsts resursu pārvaldības instruments, kas nodrošina godīgu un atklātu konkurenci starp nozaru uzņēmumiem. Pirmajās izsolēs 2024.gadāt tika piesaistīti 13 attīstītāji ar plānoto uzstādīto jaudu līdz 1 400 MW; valsts no nomas maksām 30 gados iegūs ap 126 milj. EUR, turklāt maksa tiek veikta jau izpētes posmā. “LVM ieviestā sistēma nodrošina pārdomātu valsts resursu pārvaldību un godīgu, atklātu konkurenci starp vēja nozares uzņēmumiem. Šāds modelis ir Latvijas valsts interesēs ilgtermiņā.” – Haralds Vīgants, LAEF valdes priekšsēdētājs.
Treškārt, sociālekonomiskais labums vietējām kopienām jau ir nostiprināts likumā. Pašvaldības un iedzīvotāji 2 km rādiusā no parka saņem 2 500 EUR par katru uzstādīto MW gadā – puse nonāk pašvaldības budžetā, puse tieši iedzīvotājiem (līdz 3 minimālajām algām jeb >2 000 EUR gadā). Šis finansējums nav apliekams ar IIN un var tikt novirzīts ceļiem, bērnudārziem un citiem vietējiem projektiem konkrētajās pašvaldībās. Šis ir arī pirmais tiešais veida finanšu instruments, kas nonākt konkrētajā pašvaldībā, kur tiek veikta saimnieciskā darbība.
Ceturtkārt, sabiedrības atbalsts vēja enerģijai pārsniedz divas trešdaļas, un mīti par dzīves kvalitātes pasliktināšanos neatbilst datiem. Norstat/LIAA veiktā aptauja (2025. gada februārī) rāda, ka 62 % Latvijas iedzīvotāju atbalsta vai drīzāk atbalsta vēja enerģijas attīstību. Attīstītāji ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) stingro procedūru noteikumus izvērtē gan troksni, gan mirgošanu un gan ļoti daudzus vides aspektus un vēja parku ietekmi uz to.
LAEF aicina lēmumu pieņēmējus: Ievērot likumā iestrādātos drošības un sabiedrības iesaistes mehānismus, nepārtraucot izsoļu procesu. Nodrošināt faktos balstītu dialogu ar iedzīvotājiem, nevis kavēt būtiskus ieguldījumus atsevišķu populistiskas retorikas dēļ. Respektēt Nacionālās enerģētikas un klimata plāna mērķus un privāto uzņēmēju gatavību ieguldīt simtiem miljonu eiro Latvijas ekonomikā, neprasot no valsts ekonomiskas subsīdijas vai garantijas.
