Ekonomikas ministrija atradusi pareizo pieeju preču cenu samazināšanai Latvijā: pavaicāt padomu sabiedrībai. Atsaucoties uz ministrijas aicinājumu, Latvijas Tirgotāju asociācija sagatavojusi 21 priekšlikumu, kas realizējami tirdzniecības pārregulācijas novēršanai, nacionālo tirgotāju attīstībai un iespēju radīšanai cenu kāpuma apturēšanai.

Pirms pašvaldību vēlēšanām ministrija paziņojusi, ka būtiskākā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem ir pārtikas iegādei, sasniedzot pat 30% no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem. Protams, ka ir mazaizsargātas patērētāju grupas, par kuriem rūpējas Labklājības ministrija un pašvaldības ar pārtikas pakām un pabalstiem. Skatoties valsts mājsaimniecību izdevumu struktūru kopumā, aina ir savādāka.

Pēc pieejamiem Eurostat, Latvijas Bankas, Labklājības ministrijas un CSP datiem šobrīd pārtikai tiek tērēti 21% izdevumu, turpretī komunāliem un transportam 29%, bet izdevumi veselībai dubultojušies - pārsniedzot 9%. Pārtikas tēriņiem ir pastāvīga samazināšanās tendence, veselībai pieaugoša, komunāliem ilgtermiņā pieaugoša, kas saistīts ar elektroenerģijas un degvielas cenām.

Degvielas tirgotājs SIA "Kool Latvija" ir kļuvis par SIA "Baltijas degviela" vienīgo īpašnieku, liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Baltijas degvielas" kapitālā 78,52% piederēja maksātnespējīgajai "PNB bankai" un 21,48% SIA "Naples", bet šogad 14.novembrī "Naples" kļuva par vienīgo "Baltijas degvielas" īpašnieci. "Naples" īpašnieki ir Ivo Vasiļevskis (88%) un Ringolds Mencens (12%).

"Kool Latvija" 2023.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn maijā Latvijas Konkurences padomē tika iesniegts apvienošanās ziņojums, kur "Kool Latvija" mātesuzņēmums AS "Aqua Marina" plānoja iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "East-West Transit" un "Naples" aktīviem - 44 degvielas uzpildes stacijām, kas darbojas ar "Latvijas nafta" zīmolu, un termināliem. Pērn oktobrī Konkurences padome atļāva īstenot darījumu.

Pasaulē lielākais pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzējs “Avia Solutions Group” kopā ar Latvijas partneriem kopuzņēmumā “NorSAF” uzsākuši vērienīgu projektu – Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā taps Ziemeļeiropā lielākā ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) rūpnīca.

Saražotā degviela tiks piegādāta aviācijas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un eksportēta uz citiem tirgiem visā pasaulē.

Ražošanu ar jaudu aptuveni 100 000 tonnu SAF gadā plānots uzsākt 2030. gadā, “NorSAF” rūpnīcai kļūstot par lielāko SAF ražotni Ziemeļeiropā. Tās izmaksas tiek lēstas 500–600 miljonu eiro apmērā atkarībā no izvēlētā tehnoloģiskā risinājuma. Tā kā šis projekts konkurēs globālā mērogā, tā veiksmīga īstenošana ir atkarīga no palīdzības un atbalsta, ko tas saņems no Eiropas Savienības, institucionālajiem investoriem un valsts iestādēm.

Bieži dēvēta par aviācijas nākotni, SAF rada ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā parastā reaktīvā degviela. No šī gada sākuma Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību, ka vismaz 2 % no visas lidostās patērētās degvielas jābūt SAF. Šī prasība pakāpeniski palielināsies, sasniedzot 6 % līdz 2030. gadam, 20 % – līdz 2035. gadam un 70 % – līdz 2050. gadam. “Avia Solutions Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis (Gediminas Ziemelis) norāda, ka aviācijas nozares turpmākā attīstība būs tieši saistīta ar jauniem ilgtspējības standartiem.

Transporta dekarbonizācija prasīs mainīt ne tikai autoparku, bet arī pievērsties zaļās degvielas ražošanai Latvijā, vienlaikus enerģijas cenu pieaugums ir neizbēgams, kura amortizācijai mazturīgākajiem var izmantot Sociālo klimata fonda līdzekļus.

Tādas atziņas skanēja diskusijā Kura degviela būs lētāka, un kā kompensēsim cenu pieaugumu? Vienlaikus tika secināts, ka degviela ar bio piejaukumu kļūst lētāka nekā tīra fosilā degviela, taču Latvijas iespējas sasniegt izvirzīto mērķi uz 2030. gadu tika vērtētas kā miglainas.

Trejādi mehānismi vienlaikus

Transporta dekarbonizācijā ES un Latvijas rīcībai jābūt trejādai. „Pašlaik fosilās degvielas ir lētākas nekā atjaunojamie resursi, turklāt tie ir salīdzinoši maz izmantoti, šobrīd pastāv subsīdijas gan fosilajiem, gan atjaunojamajiem resursiem. Savukārt nākotnē fosilās degvielas kļūs dārgākas, atjaunojamie resursi kļūs plašāk izmantoti, turklāt tiks pielietoti cenu pieauguma kompensējošie mehānismi,” skaidroja Latvijas Klimata neitralitātes klastera 2050 valdes loceklis Armands Gūtmanis. Viņš norādīja, ka Latvijai izvirzīts mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas (kuras nav emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS)) par 17%, tur transporta īpatsvars ir 37,2%, lauksaimniecības —26%. „Pašreizējie aprēķini gan uz 2030. gadu rāda nepievilcīgu ainu — risku, proti, ka Latvija ne tikai nespēj samazināt transporta emisiju apjomu, bet to pat palielina par 1,7%,” skaidroja A. Gūtmanis. Viņš norāda, ka, apzinoties šo risku, iespējams mazināt sekas — īstenot vairākus pasākumus, bet sliktākajā gadījumā Latvijai nāksies iegādāties CO2 emisiju kvotas no citām valstīm. „Šā gada vasarā Ministru kabinetā tika skatīts ziņojums par siltumnīcu gāzu emisijām, to prognozēm, tajā tika atzīts, ka Latvijā ne ar esošajiem, ne ar papildu pasākumiem izvirzīto mērķi par 17% samazināt CO2 emisijas sasniegt nebūs iespējams, tāpēc būs vajadzīgi vēl citi pasākumi,” uzsvēra A. Gūtmanis.

Rīgas ostā 18.septemnrī ieradīsies pirmais ar zaļo metanolu darbināmais konteinerpārvadājumu līnijas Green Baltic X-PRESS kuģis ECO UMANDE, tā atkājot regulāru konteinerkuģu satiksmi kompānijas X-Press Feeders zaļajā kuģošanas maršrutā Roterdama - Antverpene Brige - Klaipēda - Rīga - Roterdama.

Maršrutā kuģos tikai ar zaļo metanolu (alternatīva degviela, kas rada vismaz par 60% mazāk emisiju nekā konvencionālā kuģu degviela) darbināmi kuģi.

Kuģis ECO UMANDE ir būvēts Ķīnā, kuģu būvētavā New Dayang Shipyard. Tā kravnesība ir 1260 TEU konteineru un garums ir 148 metri. Kuģis ir aprīkots ar duālās degvielas dzinējiem, kas var darboties ar konvencionālo degvielu vai zaļo metanolu. Kompānija X-Press Feeders izmanto OCI Global zaļo metanolu, kas ir ISCC EU (International Sustainability and Carbon Certification) sertificēts un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 65%. Kuģis ir aprīkots arī ar krasta elektroapgādes sistēmu, kas dod iespēju vēl vairāk samazināt emisijas atrodoties ostās un terminālos.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

Ar Igaunijas augstākās tiesas - Valsts tiesas - spriedumu par 300 000 eiro naudassodu spēkā stājies Vides departamenta sods Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par 2022.gadā noteiktā biodegvielas piejaukuma līmeņa nesasniegšanu.

Kompānija par tādu pārkāpumu sodīta otro reizi pēc kārtas.

Valsts tiesas ceturtdien pieņemtais spriedums nozīmē, ka stājies spēkā notiesājošais spriedums, ar kuru Valsts tiesa piesprieda naudassodu 300 000 eiro apmērā. 2021.gadā Vides departaments par tādu pašu pārkāpumu "Olerex" noteica 12 000 eiro sodu.

Pagājušā gada decembrī Vides departaments atzina "Olerex" par vainīgu, ka tā nav izpildījusi savas saistības attiecībā uz biodegvielas īpatsvaru 2022.gadā. Departaments apsūdzēja degvielas uzņēmumu, ka tā pārdotajā degvielā nav bijis pietiekami daudz atjaunīgo energoresursu degvielas. Par pārkāpumu departaments noteica astoņu miljonu eiro sodu.

Lielbritānijas enerģētikas milzis "Shell" trešdien paziņoja, ka pātraucis būvēt biodegvielu ražotni Nīderlandē, kas būtu bijusi viena no lielākajām Eiropā.

Ņemot vērā sliktus tirgus apstākļus, "Shell" pērn apturēja atjaunīgo biodegvielu ražotnes būvniecību Roterdamā, kurā bija paredzēts ražot ilgtspējīgu aviācijas degvielu un dīzeļdegvielu no atkritumiem.

"Izvērtējot tirgus dinamiku un būvniecības izmaksas, kļuva skaidrs, ka projekts nebūs pietiekami konkurētspējīgs," norāda uzņēmums.

Pirmo reizi par šo projektu tika paziņots 2021.gadā saistībā ar plāniem palīdzēt Eiropai sasniegt starptautiski saistošos kaitīgo emisiju samazināšanas mērķus.

Vairāk nekā pusi no rūpnīcas ražošanas jaudas bija paredzēts veltīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanai. Tā ir biodegviela, kas ražota no augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielām, piemēram, cepamās eļļas un taukiem, un kas rada mazāk oglekļa dioksīda emisiju nekā tradicionālā reaktīvā degviela.

Irānas raidītie raķešu uzbrukumi Izraēlai ir paaugstinājuši naftas un naftas produktu cenas pasaules tirgū, un tas var ietekmēt degvielas cenu izmaiņas arī Latvijā. Tajā pašā laikā globālajam pieprasījumam ir tendence samazināties.

"Irānas uzbrukumi ir cēluši jēlnaftas cenu pasaules tirgū par aptuveni 5%, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, vienlaikus pašreizējā globālās ekonomikas izaugsme drīzāk liecina par pieprasījuma samazināšanos pēc naftas produktiem," stāsta Circle K Latvia degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

"Iemesli pieprasījuma kritumam ir vairāki, bet galvenokārt to ietekmē Ķīnas rūpnieciskās ražošanas aktivitātes straujais kritums septembrī, kā arī Vācijas rūpnieciskās ražošanas rādītāju negatīvā tendence un rūpniecības produktu eksporta kritums līdz zemākajam līmenim pēdējo 30 gadu laikā."

Prognozes liecina, ka šonedēļ OPEC+ sanāksmē paredzēts apstiprināt līdzšinējā naftas ražošanas plāna turpināšanu, kas nozīmē apjoma palielināšanu par 180 000 barelu dienā, sākot ar decembri. Arī notikumu attīstība Lībijā ilgtermiņā var ienest vairāk naftas pasaules tirgū, kur naftas ieguve un piegādes tika apgrūtināta augusta beigās.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) maksu par pases izsniegšanu no nākamā gada cels par 10 eiro, bet no 2026.gada - vēl par 6 eiro, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

PMLP valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Tagad IeM un PMLP ir atgriezušās pie ieceres par būtiskāku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu: "Veidojot 2025.gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par PMLP pakalpojumiem."

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2023.gada novembri - palielinājās par 2,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem augļiem (-3,6%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāka bija arī maize (-0,9%), kafija (-1,5%), atspirdzinošie dzērieni (-4,9%), siers un biezpiens (-0,7%), kā arī tēja (-4,9%). Cenas samazinājās arī svaigām vai atdzesētām zivīm (-4,8%). Savukārt cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+3,8%), sviestam (+5,5%), piena produktiem (+1,3%), olām (+1,7%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija mājputnu gaļa (+0,8%).

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.jūnija numurā lasi:

Statistika

LU pētnieki parāda izaicinājumus datos

Tēma

Latvija pēc ienākumiem no starptautiskā tūrisma ir pasaules līderos

Aktuāli

Pensionēšanās no 70 gadiem?

Elektrifikācija

Investē ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē Baltijā

Kreditēšana

Ekonomikas lejupslīde nav iemesls pesimismam kreditēšanā. Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs

Enerģētika

Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs

Aprites ekonomika

Atkritumi pārtaps degvielā

Portrets

Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto.

Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+11,9%) un sviestam (+34,9%). Dārgāki bija arī piena produkti (+10,8%), šokolāde (+20,6%), piens (+13,1%), mājputnu gaļa (+8,9%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+5,6%), svaigiem dārzeņiem (+5,4%), olīveļļai (+20,3%), konditorejas izstrādājumiem (+3,4%), kartupeļiem (+12,7%), augļu un dārzeņu sulām (+10,1%). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), jogurts (+7,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+9,2%), atspirdzinošie dzērieni (+10,9%), kā arī maize (+1,3%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-26,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-6,0%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-8,5%).

Itālijas konkurences uzraugs AGCM sešiem naftas uzņēmumiem noteicis kopumā 937 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu degvielas tirdzniecībā.

Uzņēmumi "Esso", "Eni", "Ip", "Q8", "Saras" un "Tamoil" tiek apsūdzēti par cenas saskaņošanu biodegvielas komponentam, kas ietverts degvielas uzpildes stacijās tirgotā degvielā.

AGCM norādīja, ka par šo cenu saskaņošanu uzraugu informējis kāds trauksmes cēlējs degvielas tirgošanas nozarē.

Naudas sodi piemēroti par laika posmu no 2020.gada sākuma līdz 2023.gada vidum. AGCM skaidro, ka uzņēmumi cenas paaugstināja gandrīz vienlaicīgi, un šie paaugstinājumi lielākoties sakrita savā starpā un radās tiešas vai netiešas informācijas apmaiņas rezultātā.

Vislielākais naudassods - 336 miljoni eiro - piemērots Itālijas naftas uzņēmumam "Eni".

Obligāta vismaz 2% ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) izmantošana aviācijā šogad sadārdzinās degvielas iegādes un arī piegādes izmaksas, sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Viņš norādīja, ka no šā gada 1.janvāra stājās spēkā Eiropas Savienības (ES) noteikumi, kas uzliek par pienākumu arī aviācijā obligāti izmantot vismaz 2% SAF degvielas piedevu.

Vestfāla ieskatā, tas sarežģīs un sadārdzinās degvielas iegādes un arī piegādes izmaksas, jo šādas degvielas piedevas ražošanas process joprojām ir dārgs un pieejamie SAF apjomi ir ļoti nelieli.

Tāpat viņš norādīja, ka šogad ir sagaidāmi citi jauni nodokļi un nodevas, kas var būtiski ietekmēt visu avio nozari.

"Prognozējam, ka joprojām būs vērojams liels pieprasījums pēc avio pakalpojumiem, bet jārēķinās ar esošajām kapacitātēm un līdzīgiem izaicinājumiem kā pagājušajā gadā, kas saistīti ar lidaparātu piegādēm un to tehniskajām apkopēm, detaļu pieejamību, kā arī darba spēka pieejamības faktoriem," sacīja Vestfāls.

Kooperatīvā sabiedrība "Piena loģistika" četru jaunu "Scania" vilcēju iegādē investēs 925 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), no kuriem 374 900 eiro veidos Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums, informē kooperatīva administratīvais vadītājs Vilnis Vorobjovs.

Tostarp uzņēmums jau ir saņēmis divus jaunus "Scania" vilcējus, kas aprīkoti ar saspiestās dabasgāzes (CNG) dzinējiem, investējot 487 000 eiro bez PVN, no kuriem 243 500 eiro bez PVN veidoja LAD līdzfinansējums. Tāpat tuvākā mēneša laikā "Piena loģistika" plāno iegādāties divus dīzeļa dzinēja vilcējus, kuros plānots ieguldīt 438 000 eiro bez PVN, LAD līdzfinansējumam veidojot 131 400 eiro bez PVN.

Kooperatīvā akcentē, ka saspiestās dabasgāzes dzinēju vilcēju iegāde ir būtisks solis virzienā uz efektīvāku, videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku loģistiku Latvijā. Tāpat Vorobjovs norāda, ka tehnoloģiju ieviešana "Piena loģistikas" transporta sistēmā ir ieguldījums gan vides aizsardzībā, gan resursu efektīvākā izmantošanā.

Turcijā svētdienas vakarā pēc nolaišanās Antaljas lidostā aizdegusies Krievijas pasažieru lidmašīna ar 95 cilvēkiem, kas visi evakuēti, paziņoja Turcijas aviācijas iestādes.

Negadījumā cietušo nav, ugungrēks ir nodzēsts.

Aviokompānijas "Azimuth" lidmašīna "Sukhoi Superjet 100" ar 89 pasažieriem un sešiem apkalpes locekļiem bija ieradusies no Sočiem.

Krievijas "Telegram" kanāli, atsaucoties uz pasažieru stāstīto, vēsta, ka lidmašīna nolaišanās laikā spēcīgi atsitusies pret skrejceļu, pēc tam izlijusi degviela un aizdedzies viens no dzinējiem. Aviokompānija skaidro, ka problēmas nolaižoties izraisījusi sānu vēja brāzma.

Ungārija neatbalstīs sankcijas Krievijai, kamēr Ukraina neatjaunos gāzes piegādes pa Ukrainu šķērsojošo gāzesvadu, intervijā portālam "24.hu" paziņojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.

"Ukraiņi grib mums iedzelt, pieklājīgi sakot. Sarunvalodā ir spēcīgāki izteicieni," Orbāns teica par gāzes tranzīta apturēšanu Ukrainā. Viņaprāt, to varētu aizsargāt, ja sadarbotos ar serbiem.

Viņš sacīja, ka tas ir arī valsts valdības nopelns, kas izveidoja dienvidu maršrutu, lai apmierinātu valsts enerģētikas vajadzības un arī spētu palīdzēt partneriem Slovākijā. Viņš uzsvēra, ka šis maršruts ir Ungārijas ārlietu ministra Pēters Sījārto tālredzības piemērs, lai gan degviela viņiem kļūst arvien dārgāka.

"Ja ukraiņi negribētu ar mums spēlēties, mēs redzētu atšķirīgas cenas degvielas uzpildes stacijās. Es ieslēdzu rokas bremzi, es lūdzu Eiropas vadītājus saprast, ka tā vairs nevar turpināties," viņš teica par sankciju pagarināšanu.

Latvija šobrīd atrodas nozīmīgā krustpunktā, kur valsts enerģētiskās neatkarības un klimatneitralitātes mērķi vairs nav tikai politiski lozungi, bet kļūst par konkrētiem projektiem un tehnoloģiskām inovācijām.

Viens no šādiem piemēriem ir “Virši” biometāna rūpnīcas attīstība, kas būtiski ietekmēs vietējo degvielas un energoresursu tirgu.

Tirgus atdzimšana un politiskās iniciatīvas

Pāreja no dīzeļdegvielas uz CNG (saspiesto dabasgāzi) un tālāk uz biometānu kļūst par būtisku virzienu transporta sektora emisiju samazināšanā. Tā kā šī pāreja neprasa būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā un tehnoloģijās, biometāns sevi apliecina kā praktisku, ātri ieviešamu un ekonomiski pamatotu risinājumu gan loģistikas uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldību autoparkiem. Augošā interese par biometāna izmantošanu transportā vienlaikus veicina arī Latvijas enerģētisko neatkarību, vietējo resursu izmantošanu un reģionālo attīstību.

Degvielas mazumtirgotājs Neste atklājis jaunu degvielas uzpildes staciju (DUS), kas atrodas Daugavpilī, Kraujas ielā, informē uzņēmums.

Pēc kopskaita šī ir jau 77. stacija Latvijā un trešā Daugavpilī, kuras izveidē Neste ir investējusi vairāk nekā 900 tūkstošus eiro.

“Līdz ar trešās Neste degvielas uzpildes stacijas atvēršanu Daugavpilī, mēs paplašinām autovadītāju iespējas iegādāties un ikdienā izmantot ne tikai degvielu, bet arī citus produktus. Jauno DUS atklāšana ir nozīmīgs solis mūsu pozīciju nostiprināšanā,” skaidro Armands Beiziķis, SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā degvielas uzpildes stacijā būs atsevišķa uzpildes vieta smagajam autotransportam.

Visās Neste DUS pieejamā degviela tiek ražota Neste pārstrādes rūpnīcā Porvo, Somijā, no kurienes tā tiek piegādāta uz Latviju ar jūras transportu un uzglabāta terminālī Rīgā.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Aug svaigpiena ražošanas apjomi

Tēma

Latvija ir pirmajā vietā Eiropā – IKP datu uzlabošanas (falsifikācijas?) čempionātā

Aktuāli

Apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs sāks darbu janvārī. Ko iegūs sabiedrība?

Lauksaimniecība

Ražojam vairāk, nekā valsts patērē. Biedrības Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs

Mazumtirdzniecība

Pārtikas cenu salīdzināšanas rīkam saredz defektus

Degviela

Transporta zaļināšanai Latvijai nāksies atrisināt rēbusu

Siltumapgāde

Enerģētikas nozarēm jāsadarbojas

Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2025.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēguma rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).