Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 11.jūnijā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Stājas spēkā Eiropas Centrālā bankas (ECB) jaunās, par 0,25 procentpunktiem zemākas, procentlikmes.

ECB padomes sēdē 5.jūnijā Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 23.aprīlī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka patēriņa cenu inflācija eirozonā turpina samazināties, martā atkāpjoties līdz 2,2%. Preču cenu inflācija saglabājās 0,6% līmenī. Pakalpojumu cenu inflācija samazinājās līdz 3,5%. Kazāks pauda, ka eirozonas ekonomika joprojām ir vārga. Lai gan darba tirgus ir spēcīgs un bezdarba līmenis ir zems, tas pamazām atdziest un darba algu kāpuma temps palēninās, kas mazinās spiedienu uz cenām nākotnē.

Kopš marta sākuma eiro vērtība pret ASV dolāru ir nostiprinājusies par teju 10%, kas ar laiku mazinās importa cenas, norādīja Kazāks, skaidrojot, ka līdzšinējā inflācijas dinamika lielā mērā atbilst ECB prognozēm. Inflācija tuvojās 2% mērķim, un tas pagājušajā nedēļā ECB padomē jau septīto reizi pēc kārtas ļāva par 0,25 procentpunktiem samazināt noguldījumu likmi uz 2,25%.

Šodien stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 17.aprīlī pieņemtais lēmums pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē 17.aprīlī Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiek samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tika pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,4% līdz 3,4%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Savukārt 2026.gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no pērn decembrī prognozētajiem 1,5% līdz 2,1%, bet 2027.gadam gada vidējās inflācija prognoze paaugstināta no 2,1% līdz 2,8%.

Latvijas Bankā informēja, ka 2025.gadam inflācijas prognozes palielināšanu līdz 3,4% noteica straujāks, nekā iepriekš prognozēts, pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums.

Vienlaikus Latvijas Bankā sagaida, ka 2025.gadā pamatinflācija jeb inflācija, neietverot pārtikas un enerģijas cenas, Latvijā būs 3,2%, bet 2026.gadā un arī 2027.gadā - 2,4%.

Latvijas Bankā arī norādīja, ka inflācija eirozonā ir mazinājusies un pašlaik ir aptuveni 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Atbilstošu Eiropas Centrālās bankas (ECB) jaunākajām prognozēm kopējā inflācija eirozonā 2025.gadā vidēji būs 2%, 2026.gadā - 1,6%, bet 2027.gadā - 2%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties pieauga, publiskotajiem ASV inflācijas datiem liecinot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi tos maz ietekmējuši.

Šie dati un Trampa lēmums uz vēl 90 dienām atlikt augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu iepriecināja investorus.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI) jūlijam parādīja, ka gada inflācija saglabājusies 2,7% līmenī, lai gan analītiķi bija prognozējuši tās palielināšanos līdz 2,8%.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Lai gan ASV gada inflācija jūlijā bija mazāka par gaidīto, cenu palielināšanās norādīja, ka Trampa tarifi sāk ietekmēt ASV ekonomiku.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 11.jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka gada inflācija pašlaik ir aptuveni 2% vidējā termiņa mērķa līmenī, un padomes inflācijas perspektīvas novērtējums pamatā nav mainījies.

Jaunajās ECB speciālistu iespēju aplēsēs attēlotā inflācijas dinamika līdzinās jūnija aplēsēm. Tagad tiek paredzēts, ka kopējā inflācija 2025.gadā vidēji būs 2,1%, 2026.gadā - 1,7% un 2027.gadā - 1,9%. Tiek sagaidīts, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2025 gadā vidēji būs 2,4%, 2026.gadā - 1,9% un 2027.gadā - 1,8%. 2025.gadā tiek paredzēta straujāka tautsaimniecības izaugsme (1,2%; jūnija iespēju aplēsēs - 0,9%). Izaugsmes iespēju aplēse 2026.gadam tagad ir nedaudz zemāka (1,0%), savukārt 2027.gadam nav mainījusies (1,3%).

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 12.martā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Pēdējos gados novērotais straujais publisko tēriņu pieaugums komplektā ar ekonomiskās izaugsmes stagnāciju spiedīs meklēt risinājums.

Publisko tēriņu turpmāks straujš kāpums nozīmē, ka jāsāk domāt par izdevumu samazināšanu, rīkojot lietderības revīzijas un institūciju auditus. Alternatīva ir celt nodokļus, samazināt birokrātiskās prasības un atteikties no kādu sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu sniegšanas vai samazināt to kvalitāti, pieejamību. Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp! Diemžēl, visticamāk, visi minētie būs kā komplekss risinājums.

Kāpēc? Tā, kā bija, vairs nebūs, pasaulē sākusies, iespējams, lielākā pārbūve kopš PSRS sabrukuma, tās pamatā būs ASV noteiktie ievedmuitas tarifi, uz kuriem savu atbildi jau sniegusi Ķīna un arī ES parādā nepaliks. Līdz šim par tarifu tirdzniecības kariem runāja kā par vēsturisku reliktu, tagad jāsecina – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Var patikt, var nepatikt, bet tarifu karš nozīmē gan tiešus triecienus ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikām, gan arī netiešu ietekmi. Cik liela būs ietekme – tas pašlaik ir kā kopsumma vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, tāpēc cerēt uz būtisku tautsaimniecības izaugsmi ir samērā naivi, būs labi, ja tā būs kaut vai neliela, turklāt budžeta deficīta maģiskie 3% tiks tik un tā «pārkāpti». Sliktākajā scenārijā – recesija. Šādos apstākļos par būtiskiem valsts izdevumu palielinājumiem bez kādas ārējās piešprices ir jāaizmirst.

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijas ekonomikai prognozē vājāko izaugsmi Baltijas valstīs. EK jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 0,5%. Tā ir sliktāka prognoze par EK novembrī paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas ekonomika 2025.gadā pieaugs par 1%.

Vienlaikus pirmdien publiskotajās pavasara prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā palielināsies par 2%. Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,7% apmērā. Latvijas budžeta deficīts gan šogad, gan nākamgad prognozēts 3,1% apmērā.

EK norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies vāja. Paredzams, ka nedaudz paātrināsies iedzīvotāju patēriņš, ņemot vērā ienākumu palielināšanos saistībā ar nodokļu reformu. Vienlaikus pieaugošā nenoteiktība sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā veicinās uzkrājumu veidošanu.

Tāpat tiek prognozēts, ka 2025.gadā palielināsies investīcijas, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) līdzekļu pieplūdumu un tēriņu kāpumu aizsardzības nozarē. Pēc krituma iepriekšējos gados šogad sagaidāma eksporta atlabšana, taču vien pakāpeniski, ņemot vērā ASV ieviesto tarifu negatīvo ietekmi uz Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.

Globālā risku pārvaldības kompānija “Coface” ir publicējusi ikgadējo Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) maksātnespējas pētījumu, iezīmējot pretrunīgu situāciju: neskatoties uz ekonomikas izaugsmes atjaunošanos 2024. gadā, uzņēmējdarbības stabilitāte reģionā turpināja pasliktināties.

Latvija 2024. gadā piedzīvoja straujāko uzņēmumu maksātnespējas pieaugumu starp Baltijas valstīm – par 24,6%, kas ir otrais augstākais rādītājs visā CAE reģionā (pirmajā vietā – Slovēnija ar +32,4%). Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 10,2%, bet Lietuvā reģistrēts neliels samazinājums – par 1%.

Lai gan inflācija mazinājās un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums atjaunojās, maksātnespējas gadījumu skaits pieauga lielākajā daļā valstu, un šis rādītājs kāpis par 3% arī visā CAE reģionā kopumā (šajā statistikā neiekļaujot Ungāriju, kur likumdošanas izmaiņu dēļ reģistrēts ļoti būtisks maksātnespējas gadījumu skaita kritums). Pēc “Coface” ekspertu domām, maksātnespējas gadījumu skaits CAE reģionā neatspoguļo patieso spriedzi, ko piedzīvo uzņēmumi, jo bankrotu apmērs ir ārkārtējs.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, liecina otrdien publiskotais SVF jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook").

Pārskatā SVF prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2%, bet nākamgad - par 2,5%.

Oktobrī SVF prognozēja, ka Latvijas IKP šogad palielināsies par 2,3%.

Jaunākajās prognozēs teikts, ka inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad gaidāma 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarba līmenis šogad un nākamgad būs attiecīgi 6,7% un 6,6%, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2,5% no IKP apmērā, bet nākamgad - deficīts 2,4% no IKP.

Lietuvā tiek prognozēts, ka IKP šogad palielināsies par 2,8%, bet nākamgad pieaugs par 2,5%. Inflācija Lietuvā šogad tiek gaidīta 3,5%, bet nākamgad - 2,8% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad un nākamgad būs pārpalikums attiecīgi 2% un 1,7% apmērā no IKP apmērā. SVF sagaida, ka bezdarba līmenis Lietuvā šogad būs 6,6%, bet nākamgad - 6,1%.

Lietuvā gada inflācija aprīlī saglabājusies līdz 4,1% līmenī, liecina Valsts datu aģentūras piektdien publiskotie dati.

Gada salīdzinājumā preču cenas Lietuvā kļuvušas par 3,3% dārgākas, bet pakalpojumu cenas pieaugušas par 5,8%.

Visvairāk gada inflāciju aprīlī ietekmēja siltumenerģijas, piena un piena produktu, siera un olu, sabiedriskās ēdināšanas, komplekso ceļojumu, tabakas produktu, alkoholisko dzērienu, privāto transportlīdzekļu apkopes un remonta, maizes un graudu produktu, medikamentu un alus cenas pieaugums, kā arī elektrības, degvielas un smērvielu, automašīnu cenas kritums.

Vidējā gada inflācija aprīlī bijusi 1,9% salīdzinājumā ar 1,5% iepriekšējā mēnesī.

Mēneša inflācija aprīlī bijusi 0,1% salīdzinājumā ar 0,4% martā.

Salīdzinājumā ar martu preču cenas samazinājās par 0,3%, kamēr pakalpojumu cenas pieauga par 1%.

Augstās inflācijas laiks šobrīd Latvijā ir beidzies, norādīja Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām janvārī.

"Cenas turpinās pieaugt, bet cenu kāpumam jābūt saprātīgam un pamatotam, un ja kādā atsevišķā gadījumā tā nav, jāmeklē risinājumi, izvērtējot preču un pakalpojumu alternatīvas un tā mazinot preču tirgotāja un pakalpojumu sniedzēja vēlmi cenas celt nepamatoti strauji. Laiks saprast, ka nu dzīvojam citā - mērenas inflācijas laikā," pauž Opmane.

Viņa norāda, ka gada inflācija janvārī, salīdzinot ar decembri, samazinājās. Janvārī gada inflācija bija 3% apmērā, mēneša laikā cenām pieaugot par 0,6%.

Opmane skaidro, ka janvāris, kā gada sākumam ierasts, mēdz būt jauns sākums ne tikai iedzīvotāju ikdienā, bet arī saistās ar cenu izmaiņām atsevišķām precēm un pakalpojumiem, kam cenas mainās retāk.

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka Bulgārija atbilst visiem kritērijiem, lai pievienotos eirozonai, paverot ceļu tās kļūšanai par Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas zonas 21.dalībvalsti no nākamā gada 1.janvāra.

EK ziņojumā teikts, ka pēc inflācijas samazināšanas Bulgārija atbilst visiem kritērijiem ES vienotās valūtas ieviešanai.

"Eiro ir taustāms Eiropas spēka un vienotības simbols," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena. "Pateicoties eiro, Bulgārijas ekonomika kļūs spēcīgāka, jo palielināsies tirdzniecība ar eirozonas partnervalstīm, tiešās ārvalstu investīcijas, piekļuve finansējumam, kvalitatīvas darbavietas un reālie ienākumi."

Bulgārija pievienojās ES 2007.gadā, un iepriekš bija plānojusi ieviest eiro 2024.gadā, taču pievienošanos eirozonai aizkavēja salīdzinoši augstā inflācija, kas tobrīd veidoja 9,5%.

EK nesen prognozēja, ka inflācija Bulgārijā šogad veidos 3,6%, bet nākamgad tā samazināsies līdz 1,8%.

Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. ASV akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes.

Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.

ASV dolāra vērtība kopumā turpināja vājināties, investoriem arvien vairāk iecenojot FRS septembra procentu likmju samazinājumu. Obligāciju pusē visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas, kuru cena pakāpās par 1,1%. Tālu neatpalika ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 0,9% un 0,8% cenas pieaugumu. Eiropas pusē tikmēr investīciju reitinga obligāciju cenas saglabājās nemainīgas, bet Vācijas valdību obligācija cena saruka par 0,2%.

ASV ekonomikas dati augustā kopumā iezīmēja vājāku ekonomikas fonu. Jūlijā ASV darba tirgu papildināja vien 73 tūkstoši jaunu darba vietu, kamēr bezdarba līmenis pakāpās līdz 4,2%. Tas radīja bažas par iespējamu darba tirgus vājināšanos. Tikmēr inflācija jūlijā palika nemainīga pie 2,7% un bijusi nedaudz lēnāka nekā gaidīts. Stabilu inflācijas līmeni jūlijā palīdzēja uzturēt zemākas energoresursu cenas par spīti pamatinflācijas paātrinājumam līdz 3,1% no 2,9% pirms mēneša. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV palielinājās par 0,2%, savukārt pamatinflācija uzrādīja 0,3% pieaugumu. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi ASV jūlijā uzrādījuši mērenu izaugsmi, atgūstoties pēc jūnija krituma, bet to cenu kāpums gada griezumā gandrīz apstājās, un cenas jūlijā bija tikai par 0,3% augstākas nekā pirms gada. Kaut arī hipotekārās procentu likmes turējās paaugstinātā līmenī, augustā tās pazeminājās līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma. Ražošanas aktivitāte augustā saruka sesto mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka ražošana joprojām ir iestrēgusi augstāku importa tarifu dēļ.

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Baltijas valstīs 2024. gadā klientiem atlīdzībās izmaksāja 212 miljonus eiro, no kuriem Latvijā – 56 miljonus, Lietuvā – 101 miljonu, bet Igaunijā – 55 miljonus eiro.

Latvijā lielāko atlīdzību daļu, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja dzīvības un veselības apdrošināšana. Šajos apdrošināšanas veidos klientiem 2024. gadā tika izmaksāti 59% no kopējā atlīdzību apjoma jeb 33 miljoni eiro*. Savukārt nedzīvības jeb transporta, īpašuma, civiltiesiskās, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā sasniedza 23 miljonu eiro apmēru**.

Nedzīvības apdrošināšanas veidos Ergo Baltijā pērn saņemts ap 112 000 atlīdzību pieteikumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem lielākais skaits jeb 64 000 pieteikumu reģistrēti Lietuvā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, daudzums pieaudzis par 4%, tam seko Igaunija ar iepriekšējam periodam līdzvērtīgu pieteikto atlīdzību skaitu – 29 000, bet Latvijā pērn pieteikts ap 18 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas ir nedaudz jeb par 2% mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa jeb 64% no nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Latvijā saņemti transporta apdrošināšanas veidos (OCTA, KASKO), bet apjomīgākais pieaugums pret 2023. gadu pērn bijis privātīpašuma apdrošināšanā, kur pieteikumu skaits palielinājies par 17%, kas saistīts ar jūlijā piedzīvoto vētru un lietavām.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

VAS "Latvijas pasts" pakalpojumu tarifi nākamajā gadā, visticamāk, atkal mainīsies, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Viņš norādīja, ka neviens nevar paredzēt, kas notiks pasaulē, kādas būs izmaksas un inflācija, tomēr galvenais iemesls tarifu celšanai ir tradicionālo pasta pakalpojumu pieprasījuma kritums, kas veicina vienas vienības izmaksu kāpumu.

"Pēdējo trīs gadu laikā inflācija apsteidza produktivitāti, īpaši loģistikas nozarē, kur bija milzīgs sadārdzinājums visiem resursiem. To mums daļēji izdevās kompensēt, bet, protams, ne visu. Mūsu pienākums, nodrošinot universālo pasta pakalpojumu (UPP), ir piemērot izmaksas, kādas uzņēmumam ir, tāpēc arī pērn bija nepieciešama tarifu pārskatīšana, turklāt iepriekš tarifi netika mainīti divus gadus," skaidroja Rudzītis.

Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts Luminor ekonomikas apskatā.

Latvijas ekonomikas stabilitāti pērn lielā mērā nodrošināja straujais atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā. Šogad tas tādā veidā turpināties vairs nevar. Lai arī lēnāk nekā pērn, algas turpinās kāpt, palielinoties arī ģimeņu naudas uzkrājumiem. Kopējie mājsaimniecību noguldījumi Latvijā sasnieguši ap 11 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā procentu likmju samazināšanās gan atbrīvos mājsaimniecību finanšu resursus, gan veicinās kreditēšanu. Patēriņa pieaugums varētu sniegt lielāku atbalstu ekonomikai, lai gan ir jūtama piesardzība.

Cenas un darba tirgus

Gada vidējā inflācija bija lielāka par gaidīto, gada beigās pārsniedzot 3%. Pērn atkal pieauga izejvielu cenas – piemēram, strauji auga sviesta cenas, “pavelkot līdzi” svaigpiena iepirkuma cenu Latvijā un tādējādi paaugstinot visu piena produktu cenas. Kā pilnīgu neprātu var raksturot situāciju ar atsevišķu produktu izejvielām tirgū – šokolādes, kakao un pat apelsīnu sulas. Ekstrēmo cenu svārstību dēļ to ietekme uz inflāciju ir jūtama. Aizvadītā gada otrajā pusē auga arī gāzes cenas Eiropā. Šī gada lielais nezināmais ir pakalpojumu cenas. Atšķirībā no preču cenām, kas pērn kopumā gandrīz nemainījās, pakalpojumu cenas auga par 5%. Laikā, kad darbaspēka izmaksas katru gadu kāpj gandrīz par desmito daļu, citu variantu pakalpojuma sniedzējiem nemaz nebija. Diemžēl gadu mijā pakalpojumu mēneša inflācija atkal krasi pieauga. Tas rada aizdomas, ka algu kāpums jau atkal varētu pārsniegt prognozes, vismaz privātajā sektorā.

Globālajā tirdzniecības vidē jau sen nav bijis šāda haosa. Tā dēvētie “tarifu kari” rada ievērojamu postu pasaules ekonomikā un drīzumā varētu negatīvi ietekmēt graudu tirgus. Ko šis satricinājums nozīmē mūsu reģiona lauksaimniekiem, un par ko viņiem būtu jādomā?

Vai vēsture atkārtojas?

Pašlaik vislielākā plaisa ir radusies starp Vašingtonu un Pekinu. Kaut ko līdzīgu mēs pieredzējām 2018. gada vasarā, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps sava pirmā pilnvaru termiņa laikā noteica 25 % tarifu noteiktām Ķīnas precēm. Tolaik Ķīna bija lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar ASV, uz kurieni bija vērsta aptuveni piektā daļa no tās kopējā eksporta apjoma. Negatīvā ietekme satricināja pat lauksaimniecības preču tirdzniecību.

Strauji samazinoties Ķīnas sojas pupiņu un kukurūzas iepirkumiem no ASV, kritās arī cenas, tādējādi sasniedzot rekordzemu līmeni lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Tirdzniecības karš ilga aptuveni pusotru gadu un beidzās ar vienošanos, saskaņā ar kuru Ķīna apņēmās iepirkt vairāk lauksaimniecības produktu no ASV. Samazinoties spriedzei, gan tirdzniecības, gan lauksaimniecības preču cenas atgriezās iepriekšējā līmenī. Tomēr ķīnieši galu galā atteicās no savām līgumsaistībām.

Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.

Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.

Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 11.jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka gada inflācija pašlaik ir 2% vidējā termiņa mērķa līmenī un saņemtā informācija pamatā apstiprina padomes iepriekšējo novērtējumu par inflācijas perspektīvu.

"Iekšzemes cenu spiediens turpinājis samazināties, darba samaksas kāpums bijis lēnāks. Daļēji atspoguļojot padomes agrāk īstenoto procentu likmju pazemināšanu, tautsaimniecība līdz šim kopumā izrādījusies noturīga sarežģītā globālajā vidē. Vienlaikus šai videi joprojām raksturīga ārkārtīgi liela nenoteiktība, īpaši tirdzniecības strīdu rezultātā," konstatē padome.