Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 11.jūnijā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Stājas spēkā Eiropas Centrālā bankas (ECB) jaunās, par 0,25 procentpunktiem zemākas, procentlikmes.

ECB padomes sēdē 5.jūnijā Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka patēriņa cenu inflācija eirozonā turpina samazināties, martā atkāpjoties līdz 2,2%. Preču cenu inflācija saglabājās 0,6% līmenī. Pakalpojumu cenu inflācija samazinājās līdz 3,5%. Kazāks pauda, ka eirozonas ekonomika joprojām ir vārga. Lai gan darba tirgus ir spēcīgs un bezdarba līmenis ir zems, tas pamazām atdziest un darba algu kāpuma temps palēninās, kas mazinās spiedienu uz cenām nākotnē.

Kopš marta sākuma eiro vērtība pret ASV dolāru ir nostiprinājusies par teju 10%, kas ar laiku mazinās importa cenas, norādīja Kazāks, skaidrojot, ka līdzšinējā inflācijas dinamika lielā mērā atbilst ECB prognozēm. Inflācija tuvojās 2% mērķim, un tas pagājušajā nedēļā ECB padomē jau septīto reizi pēc kārtas ļāva par 0,25 procentpunktiem samazināt noguldījumu likmi uz 2,25%.

Šodien stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 17.aprīlī pieņemtais lēmums pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē 17.aprīlī Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiek samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tika pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 23.aprīlī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma.

Uzlabojumu galvenokārt veicinājis optimisms pakalpojumu sektorā un biznesa aktivitātes pieaugums Vācijā, kamēr Francijā noskaņojumu joprojām bremzē politiskā nenoteiktība. Tikmēr Ķīnas ekonomikas temps trešajā ceturksnī mazinājies, un ASV inflācija atkal pieaug, ko veicina augstākas energoresursu cenas.

Eirozonas ekonomika rāda noturīgu izaugsmi

Eirozonas kopējais PMI indekss jau desmito mēnesi pēc kārtas saglabājas izaugsmes zonā, signalizējot par straujāku ekonomikas pieaugumu, nekā paredz pašreizējās prognozes. Uzlabojumus uzrādīja arī ražošanas sektors, kur indekss oktobrī sasniedza neitrālo 50 punktu līmeni, salīdzinot ar 49,8 punktiem septembrī.

Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,4% līdz 3,4%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Savukārt 2026.gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no pērn decembrī prognozētajiem 1,5% līdz 2,1%, bet 2027.gadam gada vidējās inflācija prognoze paaugstināta no 2,1% līdz 2,8%.

Latvijas Bankā informēja, ka 2025.gadam inflācijas prognozes palielināšanu līdz 3,4% noteica straujāks, nekā iepriekš prognozēts, pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums.

Vienlaikus Latvijas Bankā sagaida, ka 2025.gadā pamatinflācija jeb inflācija, neietverot pārtikas un enerģijas cenas, Latvijā būs 3,2%, bet 2026.gadā un arī 2027.gadā - 2,4%.

Latvijas Bankā arī norādīja, ka inflācija eirozonā ir mazinājusies un pašlaik ir aptuveni 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Atbilstošu Eiropas Centrālās bankas (ECB) jaunākajām prognozēm kopējā inflācija eirozonā 2025.gadā vidēji būs 2%, 2026.gadā - 1,6%, bet 2027.gadā - 2%.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 11.jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka gada inflācija pašlaik ir aptuveni 2% vidējā termiņa mērķa līmenī, un padomes inflācijas perspektīvas novērtējums pamatā nav mainījies.

Jaunajās ECB speciālistu iespēju aplēsēs attēlotā inflācijas dinamika līdzinās jūnija aplēsēm. Tagad tiek paredzēts, ka kopējā inflācija 2025.gadā vidēji būs 2,1%, 2026.gadā - 1,7% un 2027.gadā - 1,9%. Tiek sagaidīts, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2025 gadā vidēji būs 2,4%, 2026.gadā - 1,9% un 2027.gadā - 1,8%. 2025.gadā tiek paredzēta straujāka tautsaimniecības izaugsme (1,2%; jūnija iespēju aplēsēs - 0,9%). Izaugsmes iespēju aplēse 2026.gadam tagad ir nedaudz zemāka (1,0%), savukārt 2027.gadam nav mainījusies (1,3%).

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 12.martā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties pieauga, publiskotajiem ASV inflācijas datiem liecinot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi tos maz ietekmējuši.

Šie dati un Trampa lēmums uz vēl 90 dienām atlikt augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu iepriecināja investorus.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI) jūlijam parādīja, ka gada inflācija saglabājusies 2,7% līmenī, lai gan analītiķi bija prognozējuši tās palielināšanos līdz 2,8%.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Lai gan ASV gada inflācija jūlijā bija mazāka par gaidīto, cenu palielināšanās norādīja, ka Trampa tarifi sāk ietekmēt ASV ekonomiku.

Pēdējos gados novērotais straujais publisko tēriņu pieaugums komplektā ar ekonomiskās izaugsmes stagnāciju spiedīs meklēt risinājums.

Publisko tēriņu turpmāks straujš kāpums nozīmē, ka jāsāk domāt par izdevumu samazināšanu, rīkojot lietderības revīzijas un institūciju auditus. Alternatīva ir celt nodokļus, samazināt birokrātiskās prasības un atteikties no kādu sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu sniegšanas vai samazināt to kvalitāti, pieejamību. Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp! Diemžēl, visticamāk, visi minētie būs kā komplekss risinājums.

Kāpēc? Tā, kā bija, vairs nebūs, pasaulē sākusies, iespējams, lielākā pārbūve kopš PSRS sabrukuma, tās pamatā būs ASV noteiktie ievedmuitas tarifi, uz kuriem savu atbildi jau sniegusi Ķīna un arī ES parādā nepaliks. Līdz šim par tarifu tirdzniecības kariem runāja kā par vēsturisku reliktu, tagad jāsecina – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Var patikt, var nepatikt, bet tarifu karš nozīmē gan tiešus triecienus ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikām, gan arī netiešu ietekmi. Cik liela būs ietekme – tas pašlaik ir kā kopsumma vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, tāpēc cerēt uz būtisku tautsaimniecības izaugsmi ir samērā naivi, būs labi, ja tā būs kaut vai neliela, turklāt budžeta deficīta maģiskie 3% tiks tik un tā «pārkāpti». Sliktākajā scenārijā – recesija. Šādos apstākļos par būtiskiem valsts izdevumu palielinājumiem bez kādas ārējās piešprices ir jāaizmirst.

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijas ekonomikai prognozē vājāko izaugsmi Baltijas valstīs. EK jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 0,5%. Tā ir sliktāka prognoze par EK novembrī paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas ekonomika 2025.gadā pieaugs par 1%.

Vienlaikus pirmdien publiskotajās pavasara prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā palielināsies par 2%. Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,7% apmērā. Latvijas budžeta deficīts gan šogad, gan nākamgad prognozēts 3,1% apmērā.

EK norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies vāja. Paredzams, ka nedaudz paātrināsies iedzīvotāju patēriņš, ņemot vērā ienākumu palielināšanos saistībā ar nodokļu reformu. Vienlaikus pieaugošā nenoteiktība sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā veicinās uzkrājumu veidošanu.

Tāpat tiek prognozēts, ka 2025.gadā palielināsies investīcijas, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) līdzekļu pieplūdumu un tēriņu kāpumu aizsardzības nozarē. Pēc krituma iepriekšējos gados šogad sagaidāma eksporta atlabšana, taču vien pakāpeniski, ņemot vērā ASV ieviesto tarifu negatīvo ietekmi uz Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Globālā risku pārvaldības kompānija “Coface” ir publicējusi ikgadējo Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) maksātnespējas pētījumu, iezīmējot pretrunīgu situāciju: neskatoties uz ekonomikas izaugsmes atjaunošanos 2024. gadā, uzņēmējdarbības stabilitāte reģionā turpināja pasliktināties.

Latvija 2024. gadā piedzīvoja straujāko uzņēmumu maksātnespējas pieaugumu starp Baltijas valstīm – par 24,6%, kas ir otrais augstākais rādītājs visā CAE reģionā (pirmajā vietā – Slovēnija ar +32,4%). Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 10,2%, bet Lietuvā reģistrēts neliels samazinājums – par 1%.

Lai gan inflācija mazinājās un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums atjaunojās, maksātnespējas gadījumu skaits pieauga lielākajā daļā valstu, un šis rādītājs kāpis par 3% arī visā CAE reģionā kopumā (šajā statistikā neiekļaujot Ungāriju, kur likumdošanas izmaiņu dēļ reģistrēts ļoti būtisks maksātnespējas gadījumu skaita kritums). Pēc “Coface” ekspertu domām, maksātnespējas gadījumu skaits CAE reģionā neatspoguļo patieso spriedzi, ko piedzīvo uzņēmumi, jo bankrotu apmērs ir ārkārtējs.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, liecina otrdien publiskotais SVF jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook").

Pārskatā SVF prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2%, bet nākamgad - par 2,5%.

Oktobrī SVF prognozēja, ka Latvijas IKP šogad palielināsies par 2,3%.

Jaunākajās prognozēs teikts, ka inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad gaidāma 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarba līmenis šogad un nākamgad būs attiecīgi 6,7% un 6,6%, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2,5% no IKP apmērā, bet nākamgad - deficīts 2,4% no IKP.

Lietuvā tiek prognozēts, ka IKP šogad palielināsies par 2,8%, bet nākamgad pieaugs par 2,5%. Inflācija Lietuvā šogad tiek gaidīta 3,5%, bet nākamgad - 2,8% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad un nākamgad būs pārpalikums attiecīgi 2% un 1,7% apmērā no IKP apmērā. SVF sagaida, ka bezdarba līmenis Lietuvā šogad būs 6,6%, bet nākamgad - 6,1%.

Lietuvā gada inflācija aprīlī saglabājusies līdz 4,1% līmenī, liecina Valsts datu aģentūras piektdien publiskotie dati.

Gada salīdzinājumā preču cenas Lietuvā kļuvušas par 3,3% dārgākas, bet pakalpojumu cenas pieaugušas par 5,8%.

Visvairāk gada inflāciju aprīlī ietekmēja siltumenerģijas, piena un piena produktu, siera un olu, sabiedriskās ēdināšanas, komplekso ceļojumu, tabakas produktu, alkoholisko dzērienu, privāto transportlīdzekļu apkopes un remonta, maizes un graudu produktu, medikamentu un alus cenas pieaugums, kā arī elektrības, degvielas un smērvielu, automašīnu cenas kritums.

Vidējā gada inflācija aprīlī bijusi 1,9% salīdzinājumā ar 1,5% iepriekšējā mēnesī.

Mēneša inflācija aprīlī bijusi 0,1% salīdzinājumā ar 0,4% martā.

Salīdzinājumā ar martu preču cenas samazinājās par 0,3%, kamēr pakalpojumu cenas pieauga par 1%.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

Augstās inflācijas laiks šobrīd Latvijā ir beidzies, norādīja Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām janvārī.

"Cenas turpinās pieaugt, bet cenu kāpumam jābūt saprātīgam un pamatotam, un ja kādā atsevišķā gadījumā tā nav, jāmeklē risinājumi, izvērtējot preču un pakalpojumu alternatīvas un tā mazinot preču tirgotāja un pakalpojumu sniedzēja vēlmi cenas celt nepamatoti strauji. Laiks saprast, ka nu dzīvojam citā - mērenas inflācijas laikā," pauž Opmane.

Viņa norāda, ka gada inflācija janvārī, salīdzinot ar decembri, samazinājās. Janvārī gada inflācija bija 3% apmērā, mēneša laikā cenām pieaugot par 0,6%.

Opmane skaidro, ka janvāris, kā gada sākumam ierasts, mēdz būt jauns sākums ne tikai iedzīvotāju ikdienā, bet arī saistās ar cenu izmaiņām atsevišķām precēm un pakalpojumiem, kam cenas mainās retāk.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

Lielai daļai būvniecības sektora uzņēmumu pēdējie aizvadītie gadi, Krievijas uzsāktā kara radīto tirgus apstākļu dēļ, bija īpaši izaicinoši. Būvnieki, kas izdzīvoja vai atrada jaunus darbības virzienus, šobrīd ir nostabilizējušies un 2025. gadu sagaida jau ar pozitīvām tirgus izaugsmes cerībām. Pie tam pozitīvas tendences ir novērojamas ne vien Latvijas vietējā tirgū, bet arī tuvākajos eksporta tirgos, uzver Skonto Prefab izpilddirektors Mārtiņš Roze.

Latvijas būvniecības sektora pārstrukturēšanās

Ikviens būs pamanījis, ka Latvijas būvniecības sektorā pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas izmaiņas. Daudzu iepriekš lielo būvnieku tirgus daļa ir būtiski samazinājusies un to vārdi vairs nedominē iepirkumos un nozari raksturojošajā statistikā. Tirgus būtībā tiek no jauna pārstrukturēts, paverot izaugsmes iespējas jauniem tirgus dalībniekiem – inovatīviem un efektīvi strādājošiem uzņēmumiem, kas prot piemēroties jaunām tirgus prasībām un pastāvīgām pārmaiņām. No vecajiem nozares grandiem izdzīvos tikai tie, kas spēs pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, adaptējoties tirgus pieprasījumam un pielāgojot tam ražošanas jaudas.

2025. gada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos.

Pirmais ceturksnis: optimisma un piesardzības līdzsvars

Gada sākumā globālie akciju tirgi uzrādīja pozitīvu sniegumu – īpaši Eiropa ar +6,4 % janvārī, ko veicināja uzlabots uzņēmēju noskaņojums un inflācijas mazināšanās. ASV tirgus pieauga par +2,8 %, bet attīstības valstis reģistrēja +1,8 %. Obligāciju tirgū dominēja augsta ienesīguma segmenti – ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga par +1,3 %, attīstības valstis par +1 %.

ASV ekonomiskie dati janvārī bija neviennozīmīgi – spēcīgi rādītāji kontrastēja ar mērenu algu kāpumu un palēninātu IKP izaugsmi (2,3 % gadā). Inflācijas atdzīvošanās un stabils darba tirgus lika FRS saglabāt likmes 4,25–4,50 % robežās, uz laiku apturot samazināšanas ciklu. Tajā pašā laikā eirozonā ECB samazināja depozīta likmi līdz 2,75 %, prognozējot turpmāku monetāro stimulu.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma samazināt bāzes procentu likmi.

Pēc komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentu likmes mērķrādītājs tiek pazemināts par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75-4% līmenim.

Iepriekšējo reizi izmaiņas procentu likmē ASV tika veiktas septembrī, kad bāzes procentu likmes mērķrādītājs arī tika pazemināts par 0,25 procentpunktiem.

Nolūkā panākt, lai gada inflācija samazinās līdz 2% līmenim, FRS bāzes procentu likmes mērķrādītāju regulāri paaugstināja no 2022. gada marta līdz 2023. gada jūlijam, tam sasniedzot 5,25-5,5%. Pēc tam procentu likmes mērķrādītājs pirmo reizi tika pazemināts sanāksmē pērn septembrī, to samazinot par 0,5 procentpunktiem. Savukārt nākamajā sanāksmē novembrī tas tika samazināts par 0,25 procentpunktiem, bet pēc tam līdz šā gada septembrim netika mainīts.

Kontrolēt ražotāju un tirgotāju pievienoto uzcenojumu nebūtu atbilstoši brīvā tirgus un konkurences principiem. Brīvā tirgū svarīga ir savstarpējā konkurence, kas piespiež ražotājus un tirgotājus meklēt veidus, kā piedāvāt pircējam produktus par zemāku cenu, uzskata Latvijas Banka.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks 29.maijā tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas secinājumiem par pārtikas cenu inflācijas rādītājiem un kopīgi pārrunātu katras institūcijas kompetencē esošos instrumentus, kas situāciju risinātu.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikšanās laikā akcentēja: "Latvijā inflācija ir paaugstinājusies, tas lielā mērā noticis pārtikas cenu dēļ. Turklāt patēriņa cenas pārtikas grupā aug straujāk par ražotāju un importa cenām un pārtikas patēriņa cenās neesam vērojuši lejupvērstu korekciju, kad pēc augstās inflācijas energokrīzes laikā globālās enerģijas un pārtikas cenas samazinājās. Tas liecina, ka atsevišķos pārtikas ražošanas un tirdzniecības ķēdes posmos konkurence varētu nebūt pietiekami sīva. Šajā situācijā visefektīvākie būtu konkurences veicināšanas instrumenti. Ekonomikas ministrijas un nozares nupat parakstītais sadarbības memorands ir solis šajā virzienā. Latvijas Banka ir gatava sniegt atbalstu Ekonomikas ministrijai padziļinātā datu analīzē, kas ļautu izvērtēt līdzšinējo pasākumu efektu un vērtēt tālākos nepieciešamos soļus."