AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.
Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.
"Latvijas gāzes" vadība norāda, ka cerību uz izmaiņām vieš šā gada marta sākumā Eiropas Komisijas (EK) sagatavotie priekšlikumi izmaiņām esošajā regulējumā, aicinot ES valstīm atļaut uzpildīt gāzes krātuves visu gadu, tādā veidā ļaujot tirgum pašregulēties, kas varētu nodrošināt izdevīgākas dabasgāzes cenas gala patērētājiem.
Tāpat dabasgāzes cenas un tirgu ietekmē ģeopolitiskie notikumi. Pērn 31.decembrī beidzās starp Ukrainu un Krieviju noslēgtais dabasgāzes tranzīta līgums, kas nozīmē, ka Centrāleiropas valstīm, kurām nav piekļuves jūrai, ir jāpaļaujas uz kaimiņvalstu dabasgāzes pārvades sistēmām un alternatīviem dabasgāzes piegādes avotiem.
Viens no galvenajiem izaicinājumiem dabasgāzes tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" ir zemais dabasgāzes patēriņš salīdzinājumā ar pirmskara līmeni. Lai gan dabasgāzes patēriņš Latvijā pērn pieauga par 6,6%, tas joprojām nav atgriezies pirmskara līmenī. Līdzīga situācija novērota arī citviet Eiropā, kur patēriņš mājsaimniecībām joprojām saglabājas zems.
Patēriņš ir samazinājies arī ar gāzi darbināmās termoelektrostacijās, ko ietekmē pieaugošās atjaunojamo energoresursu ražošanas jaudas. Lai gan patēriņš rūpnieciskajā sektorā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir nedaudz palielinājis, tas joprojām nav atgriezies pirmskara līmenī. To papildu ietekmē vāja kopējā ekonomiskā aktivitāte eirozonā, minēts vadības ziņojumā.
"Latvijas gāze" joprojām turpina sākto sarunu procesu ar atbildīgajām enerģētikas nozares iestādēm par zaudējumu 21,88 miljonu eiro apmērā kompensēšanu, kas tai radās 2023.gadā, izpildot prasības, kas noteiktas Ministru kabineta (MK) noteikumos "Enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā", kā arī par zaudējumiem, kas izveidojās no dabasgāzes piemērojamās un faktiskās cenu starpības pēdējā regulētajā tarifu periodā no 2023.gada janvāra līdz aprīlim pirms dabasgāzes tirgus atvēršanas no 2023.gada 1.maija, kad "Latvijas gāze" pildīja Publiskā tirgotāja pienākumus atbilstoši likumam "Grozījumi Enerģētikas likumā".
Energopārvaldības sistēmas ietvaros 2024.gadā "Latvijas gāze" īstenoja astoņus energoefektivitātes uzdevumus, kuru rezultātā enerģijas ietaupījums sasniedza 98,5 megavatstundas (MWh) gadā. 2023.gada martā "Latvijas gāzes" biroja ēkā Rīgā, Aristīda Briāna ielā 6, uz jumta tika uzstādīti 62 saules paneļi ar kopējo jaudu 23,56 kilovati (kW). Dabai draudzīgā veidā saražotā elektroenerģija tiek izmantota "Latvijas gāzes" darba vajadzībām un sedza vidēji 27% no biroja ēkas kopējā elektrības patēriņa.
Pēc informācijas apkopošanas par sasniegto energoresursu ekonomiju 2024.gadā, 2025.gada sākumā tika sagatavots un apstiprināts pasākumu plāns energoresursu ekonomijai 2025.gadā. Plānā iekļauti astoņi dažādi energouzdevumi. Lielākā dabas resursu ekonomija paredzēta no plānotajiem modernizācijas darbiem "Latvijas gāzes" biroja ēkas apkures un ventilācijas sistēmās, kā arī uzņēmuma klientu informēšanas par energoefektivitātes pasākumiem un enerģijas ietaupījuma iespējām.
Vadības ziņojumā arī minēts, ka 2024.gada novembrī vadības izpirkuma procesa laikā valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību un Lietuvas uzņēmumu "Haupas" iegādājās Krievijas uzņēmumam "Gazprom" piederošos 34% "Latvijas gāzes" akciju no uzņēmuma "Qudrah International SPC". SIA "Energy Investments" iegādājās 27,85% Latvijas Gāze akciju, bet "Haupas" - 6,15%.
Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" apgrozījums 2023.gadā bija 159,819 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi bija 56,911 miljoni eiro.
"Latvijas gāzes" pamatkapitāls ir 55,86 miljonu eiro apmērā. "Latvijas gāze", pēc kompānijas mājaslapā minētās informācijas, nodrošina dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu biznesa klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. Tāpat kompānija Latvijā tirgo dabasgāzi mājsaimniecībām.
Informācija "Latvijas gāzes" mājaslapā liecina, ka "Latvijas gāzes" kapitālā 28,97% pieder "Rietumu bankai", 27,85% - "Energy Investments", 18,26% - "Uniper Ruhrgas International", 16% - "Itera Latvija", bet 6,15% pieder "Haupas". Pēc "Firmas.lv" datiem, "Energy Investments" kapitālā 70% īpašnieks ir Kalvītis, bet pa 15% pieder Egīlam Lapsalim un Elitai Dreimanei.
