Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Nule kā noslēgušies SIA “Rīgas nami” pārvaldītā Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumta metāla konstrukciju pastiprināšanas darbi.

Līdz ar to atjaunotais Sakņu paviljons varēs atvērt durvis tirgotājiem un apmeklētājiem, lai jau pavisam drīz nepieciešamajiem remontdarbiem nodotu nākamo no pieciem vēsturiskajiem paviljoniem.

Sakņu paviljons nebija pieejams kopš 2022. gada sākuma, kad vēja brāzmas atplēsa daļu tā jumta virskārtas un paviljons tika slēgts uz remontdarbu laiku. Jumta rekonstrukcijas un nomaiņas darbi tika pabeigti 2024. gada aprīlī, taču pēc tam paviljonam vēl bija nepieciešams veikt plānotos jumta konstrukciju pastiprināšanas darbus.

Sakņu paviljona jumta seguma nomaiņas un metāla konstrukciju pastiprināšanas darbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, kurš tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā. Kopējās remontdarbu izmaksas sasniedza 1,3 miljonus eiro, tostarp 709 tūkstoši eiro jumta seguma nomaiņai un 612 tūkstoši eiro jumta konstrukciju pastiprināšanai.

Foto: freepik.com/Freepik

Ledusskapja iegāde ir nozīmīgs finansiāls ieguldījums teju katrā mājsaimniecībā. Taču, lai šis pirkums atmaksātos ilgtermiņā un ierīce kalpotu uzticami gadiem ilgi, būtiska ir pareiza tās ekspluatācija un regulāra apkope. Kā pareizi veikt ierīces apkopi un pagarināt ledusskapja kalpošanas laiku – ar padomiem dalās sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Tīrs ledusskapis – ilgāks kalpošanas laiks un svaigāki produkti

Uzturēt ledusskapi tīru ir svarīgi ne tikai vizuālu apsvērumu dēļ – tīrība tiešā veidā ietekmē arī ierīces ilgmūžību un darbības efektivitāti. Neiztīrītas pārtikas paliekas un izlijuši šķidrumi laika gaitā veido labvēlīgu vidi mikroorganismu, piemēram, baktēriju un pelējuma, attīstībai, radot nevēlamas smakas un potenciāli pasliktinot uzglabāto produktu kvalitāti.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Konveijeru un automatizācijas iekārtu ražotājs Caljan šī gada maijā savā ražošanas un inženierijas centrā Liepājā ir uzstādījis jaunu saules paneļu sistēmu. Pirmajos divos darbības mēnešos elektrības patēriņš no kopējā tīkla ir samazinājies par 41%, ievērojami mazinot atkarību no ārējiem resursiem.

Maijā un jūnijā uzņēmums saražoja 146 MWh saules elektroenerģijas, kas atbilst aptuveni 834 mājsaimniecību mēneša elektroenerģijas patēriņam . Lielākā daļa jeb 117 MWh no kopējā patēriņa tika izmantota ražotnes vajadzībām. Savukārt atlikušos 29 MWh uzņēmums nodeva valsts elektrības tīklam, ļaujot šo enerģiju izmantot arī citiem lietotājiem visā Latvijā.

Jaunā saules enerģijas sistēma izmaksāja vairāk nekā 382 000 eiro. Provizoriskie aprēķini, pamatojoties uz 2024. gada elektroenerģijas cenām, liecina, ka investīcija varētu atmaksāties 9 līdz 12 gadu laikā. Pēc pirmā pilnā ekspluatācijas gada šis novērtējums tiks pārskatīts.

“Plānots, ka jaunā saules paneļu sistēma spēs nodrošināt aptuveni trešdaļu no mūsu kopējā gada elektroenerģijas patēriņa,” stāsta Caljan vadītājs Latvijā Gatis Dradeika. “Tuvāko gadu laikā Latvijā gaidāms straujš elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums , tāpēc izvēlamies veidot stabilākas un mazāk atkarīgas energoapgādes sistēmas, lai mazinātu gan izmaksu riskus, gan slodzi uz kopējo elektroapgādes tīklu. Mūsu gadījumā tas nozīmē arī prognozējamu ietaupījumu – līdz pat 34 tūkstošiem eiro gadā pie pašreizējām elektroenerģijas cenām.”

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" jau 20 gadus apkalpo gan privātpersonas, gan juridiskās personas, un līdz šim tīkla modernizācijā un 5G attīstībā Liepājā un Dienvidkurzemes novadā ieguldīti vairāk nekā 9 miljoni eiro.

Šogad plānots investēt vēl 1,33 miljonus eiro, tādējādi kopējās investīcijas reģionā uzņēmuma divdesmit gadu pastāvēšanas laikā sasniegs 10,37 miljonus eiro. Kā norāda "Bite Latvija" Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, investīcijas novirzītas jaunu bāzes staciju izbūvei un esošo modernizācijai, lai stiprinātu tīkla pārklājumu un nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti.

Periodā no 2005.gada Liepājā un Dienvidkurzemes novadā, kur ietilpst Aizpute, Nīca, Grobiņa un citas apdzīvotas vietas, ir uzstādīta 51 bāzes stacija un šogad tiks izbūvēta vēl viena, tādējādi vēl vairāk kāpinot tīkla pārklājumu novadā un nodrošinot piekļuvi ātram un stabilam 5G internetam. No visām Dienvidkurzemes novadā uzbūvētajām bāzes stacijām 33 modernizētas ar 5G tehnoloģiju.

Viesmīlības uzņēmums Latvijā Tiamo grupa atvēris vēl vienu kafejnīcu O!Bistro Rīgā, “Mūkusalas biroju” ēkā, Bieķensalas ielā.

Rudenī Tiamo grupa plāno atklāt līdz šim lielāko O!Bistro Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Āzenes ielā.

Kafejnīca O!Bistro Bieķensalas ielā piemērota “Mūkusalas biroju” darbinieku vajadzībām, piedāvājot pusdienas, kā arī uzkodas dažādiem pasākumiem, konferencēm un citiem notikumiem. Kafejnīcas sienas rotā Kiwie Studio veidotie grafiti, un pavisam drīz apmeklētājiem būs iespēja pusdienot āra terasē.

“Latvijā arvien pieaug pieprasījums pēc siltām, sabalansētām un daudzveidīgām pusdienām, tāpēc turpinām attīstīt kafejnīcu O!Bistro tīklu. Rīgā izvēlamies lokācijas blakus birojiem, augstskolām un daudzdzīvokļu ēkām,” saka Toms Zukulis, Tiamo grupas valdes priekšsēdētājs.

“Ignitis ON” Liepājā ir atklājis jaunu elektroauto uzlādes staciju Kūrmājas prospektā, netālu no pludmales un Jūrmalas parka. Šī ir līdz šim jaudīgākā “Ignitis ON” uzlādes stacija Liepājā ar kopējo jaudu 400 kw un tajā vienlaicīgi var lādēt četrus elektroauto.

Pēc šīs stacijas atklāšanas, “Ignitis ON” Liepājā ir 12 stacijas ar 32 uzlādes vietām.

Latvijā šobrīd ir pieejami vairāk kā 260 “Ignitis ON” uzlādes punkti, kas izvietoti kā Rīgā, tā reģionos.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.

Liepājā pieejamas piecas jaunas “Ignitis ON” uzlādes stacijas, kurās vienlaicīgi varēs uzlādēt divpadsmit auto.

Tuvāko mēnešu laikā Baltijas elektroauto uzlādes tīkls atklās vēl četras jaunas stacijas, tādējādi Liepājā būs pieejamas kopumā desmit “Ignitis ON” uzlādes stacijas.

“Liepāja ir mūsdienīga piejūras pilsēta ar bagātu kultūras dzīvi un strauju attīstību. Mēs redzam būtisku nepieciešamību pēc modernas, ērtas un viegli pieejamas elektroauto uzlādes infrastruktūras. Tāpēc uzlādes stacijas tagad būs pieejamas kā dzīvojamos rajonos, tā arī pie pludmales un pilsētas centra,” norāda Māris Sīklis, “Ignitis ON” e-mobilitātes vadītājs.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.

Karostas Industriālajā parkā Liepājā atklāta jau trešā metālapstrādes uzfiēmuma LSEZ “Jensen Metal” SIA ražotne. Projekta arhitektūras koncepcijas autors ir SIA “LVTC”, bet kopējās būvniecības investīcijas sasniedz 6,2 miljonus eiro.

Jaunā ēka, kas atrodas Beverīnas un Lazaretes ielas krustojumā, būvēta SIA “Bukoteks” vadībā un ir nozīmīgs ieguldījums uzfiēmuma ilgtermiņa attīstībā.

Modernā, 6 000 kvadrātmetru lielā ražošanas un biroju ēka ir uzņēmuma līdz šim trešais vērienīgais objekts Liepājā. Būvniecība tika uzsākta 2024. gada 1. jūlijā un paveikta 10 mēnešu laikā.

Jaunā ražotne pievienojas jau esošajām divām Jensen Metal ēkām: melnā metāla un furnitūras ražotnei Virssardzes ielā, kas durvis vēra 2019. gadā, un nerūsējošā tērauda ražotnei Ģenerāļa Baloža ielā 34, kas uzņēma darbiniekus 2022. gada sākumā.

Esošo divu ražotņu kopējā platība – 26 900 kvadrātmetru – vairs nespēja apmierināt uzņēmuma pieaugošās vajadzības, ko veicināja gan augošais pasūtījumu apjoms, gan darbinieku skaita pieaugums. Daļa nerūsējošā tērauda ražotnes darbinieku jau ir pārcēlušies uz darbu jaunajās telpās.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Pasaulē lielākais pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzējs “Avia Solutions Group” kopā ar Latvijas partneriem kopuzņēmumā “NorSAF” uzsākuši vērienīgu projektu – Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā taps Ziemeļeiropā lielākā ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) rūpnīca.

Saražotā degviela tiks piegādāta aviācijas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un eksportēta uz citiem tirgiem visā pasaulē.

Ražošanu ar jaudu aptuveni 100 000 tonnu SAF gadā plānots uzsākt 2030. gadā, “NorSAF” rūpnīcai kļūstot par lielāko SAF ražotni Ziemeļeiropā. Tās izmaksas tiek lēstas 500–600 miljonu eiro apmērā atkarībā no izvēlētā tehnoloģiskā risinājuma. Tā kā šis projekts konkurēs globālā mērogā, tā veiksmīga īstenošana ir atkarīga no palīdzības un atbalsta, ko tas saņems no Eiropas Savienības, institucionālajiem investoriem un valsts iestādēm.

Bieži dēvēta par aviācijas nākotni, SAF rada ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā parastā reaktīvā degviela. No šī gada sākuma Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību, ka vismaz 2 % no visas lidostās patērētās degvielas jābūt SAF. Šī prasība pakāpeniski palielināsies, sasniedzot 6 % līdz 2030. gadam, 20 % – līdz 2035. gadam un 70 % – līdz 2050. gadam. “Avia Solutions Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis (Gediminas Ziemelis) norāda, ka aviācijas nozares turpmākā attīstība būs tieši saistīta ar jauniem ilgtspējības standartiem.

Inovatīva uztura uzņēmums ASNS Ingredient būvē zirņu proteīna ražotni Jelgavā, Latvijā, par kuras enerģiju gādās Adven nodrošinātais atjaunojamais tvaiks.

Adven šis ir pirmais rūpnieciskais projekts Latvijā un lielākais, ko uzņēmums ir īstenojis Baltijā. Kopējais ieguldījums rūpnīcā ir 130 miljoni eiro, kas ir lielākais privātais ieguldījums rūpniecībā Latvijā vairāk nekā desmit gadu laikā.

ASNS Ingredient ir kopuzņēmums, kas pieder LATRAPS, lielākajai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Baltijā, un Pfeifer & Langen Group, vienam no Eiropas vadošajiem pārtikas ražotājiem, kas specializējas cukura un saistīto produktu ražošanā. Uzņēmuma nosaukums latviešu valodā “asns”, atspoguļo tā misiju atbalstīt vietējos lauksaimniekus, vienlaikus izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus augu izcelsmes risinājumus.

Latvijā jaunu industriālu projektu ieviešana bieži sastopas ar ievērojamiem izaicinājumiem. Aizvien biežāk tās aizkavē vai pilnīgi bloķē sabiedrības attieksme, ko citviet pasaulē apzīmē ar terminu "nimbisms" (no angļu valodas "not in my backyard" jeb "tikai ne manā pagalmā").

Tas apraksta situāciju, kad vietējā sabiedrība kategoriski iebilst pret projektiem savas dzīvesvietas tuvumā, pat ja tiem ir sabiedrības kopējs labums. Manā pieredzē ir situācija, kurā Latvija varēja zaudēt nozīmīgas investīcijas ļaunprātīga nimbisma dēļ, un cīņa pret šo sociālo fenomenu ilga veselus 12 gadus. “EcoLead” rūpnīcas izveide Kalnciemā prasīja teju dekādi, lai gan tā tika plānota jau esošā industriālā teritorijā. Šī pieredze izgaismo sistēmisku problēmu, kas skar daudzus projektus visā valstī.

Iedzīvotāju “viedoklis” un profesionālie apstrīdētāji

Antiindustriāls noskaņojums Latvijā nav nekas jauns – mazāk izteikts tas bija pirmajos gados pēc neatkarības atgūšanas, bet pēdējās desmitgadēs lielākoties esam bijuši pret. Negribam vēja enerģijas parku, negribam ražotni, savulaik bija pat protesti pret t.s. “Saules akmens” augstceltni, “Swedbank” Centrālo ēku Ķīpsalā. Šāds noskaņojums ir pateicīga augsne populistiem politikā – atliek vien piebalsot protestiem, pieliet eļļu ugunī, attīstot dažādas sazvērestības teorijas, un politiskais kapitāls tiks garantēti vairots. Šādu scenāriju esmu izbaudījis uz savas ādas, attīstot “EcoLead” svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu Kalnciemā, Jelgavas novadā. Degradētā teritorijā, kas jau kopš 1930. gada un arī padomju laikā bija industriālā zona – savulaik te bija ķieģeļu un minerālvates rūpnīcas, un teritorijas detālplānojumā tā bija paredzēta rūpniecības attīstīšanai. Tāpēc, uzsākot šo projektu, mums bija pārliecība, ka aptuveni trīs gadu laikā ražotnei vajadzētu sākt darbu. Trīs gadi pārvērtās veselos 12, jo 2012. gadā sākās iedzīvotāju protesti, kas, kā izrādījās vēlāk, bija mērķtiecīgi organizēti. Esam izgājuši cauri visām trim tiesu instancēm, visās uzvarējuši, un tagad, kopš rūpnīca 2023. gada nogalē sāka strādāt, skaidri redzam, cik nepatiesa bija pret uzņēmumu sarīkotā kampaņa.

Starptautiskais bezpilota lidaparātu ražotājs “Edge Autonomy” 5. jūnijā svinīgi atklāja jaunu 10 000 m2 lielu ražotni Rīgā, tādējādi būtiski paplašinot savu darbību Latvijā, informē uzņēmums.

Šobrīd tajā strādā 270 darbinieki un paredzams, ka šis skaits tuvākajā laikā pieaugs. Jaunā ražotne ir nozīmīgs solis uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plānā, stiprinot tā pozīcijas reģionā un globālajā tirgū.“Edge Autonomy” atrodas aktīvā izaugsmes fāzē, turpinot attīstīt savas inženierijas, projektēšanas un ražošanas kapacitātes Latvijā un citviet pasaulē. Uzņēmuma autonomo sistēmu, augstākās klases optikas un ilgtspējīgu enerģijas risinājumu pieprasījums ir augsts un turpina pieaugt, padarot jauno ražotni par nozīmīgu dzinējspēku uzņēmuma ilgtspējīgai izaugsmei un inovācijām.

“Mēs jau vairāk nekā 15 gadus esam klātesoši Latvijā, un esam apņēmušies turpināt sadarbību šajā reģionā, kā arī attīstīt attiecības, ko esam izveidojuši Latvijā, Baltijā un Eiropas Savienībā kopumā,” uzsverot Latvijas nozīmi uzņēmuma attīstības kartē sacīja “Edge Autonomy” izpilddirektors Stīvs Edličs (Steve Adlich). “Šī ir stratēģiski nozīmīga vieta mums – ne tikai tāpēc, ka Latvija jau ilgu laiku ir mūsu uzticams partneris, bet arī tāpēc, ka atrodamies tuvu daudziem klientiem un programmām, kuras apkalpojam. Mani vienmēr pārsteidz augsti kvalificētais tehniskais darbaspēks Latvijā un progresīvās tehnoloģijas, kas nāk no šī reģiona. Mēs ar nepacietību gaidām turpmāko izaugsmi.”

Latvijas zinātnieču dibinātā biotehnoloģiju kompānija SpirulinaNord Rīgā atklājusi modernāko spirulīnas biotehnoloģiju ražotni Eiropā, kas dod iespēju ievērojami palielināt ražošanas jaudu un ieiet eksporta tirgū.

Ražotnes izveidē investēts vairāk nekā miljons eiro, tostarp 383,9 tūkst. eiro no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) finansējuma investīcijām akvakultūrā. Tas ļāvis palielināt ražošanas jaudas sešas reizes, lai veselīgos svaigas spirulīnas produktus piedāvātu ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu tirgos.

SIA SpirulinaNord ir vienīgais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas audzē tropisko mikroaļģi spirulīnu, ko ANO ir atzinusi par pasaulē vērtīgāko pārtikas produktu. Pasaulē šo produktu audzē atklātos dīķos, kas pakļauti laika apstākļu un piesārņojuma ietekmei, bet SpirulinaNord® izmanto pašu radītu unikālu audzēšanas sistēmu – aļģes aug kontrolētos optimālos apstākļos, lai uzturētu vienmērīgi augstu kvalitāti visa gada garumā. Kā arī piedāvā šo aļģi inovatīvos gardos dzērienos, pretstatā plaši pieejamam spirulīnas pulverim, kuram piemīt specifiska garša.

Šogad pilsētvides uzturēšanas uzņēmums SIA “Vizii Urban” investējis vairāk nekā piecus miljonus eiro autoparka un tehniskā aprīkojuma atjaunošanā, savukārt tā meitas uzņēmums SIA “KOM-Auto” paplašināja darbību reģionos par 65 %, kļūstot par lielāko privātā kapitāla zemes ceļu atputekļošanas uzņēmumu Latvijā, informēja uzņēmumā.

Paplašinot uzņēmuma darbību, “Vizii Urban” iegādājās 25 jaunas tehnikas vienības, tostarp 16 jaunas, EURO 6 emisiju standartiem atbilstošas kravas automašīnas un četras elektrovakuuma iekārtas ietvju uzturēšanai. Atjaunots arī “Vizii Urban” iekārtu parks, iegādājoties vairāk nekā 50 iekārtas un dažāda veida uzkares. Uzņēmums darbojas jau vairāk nekā 20 novados un pilsētās, tostarp Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Cēsīs, Valmierā un Siguldā, kā arī Dienvidkurzemē.

"Vizii Urban" konsekventa ieguldījumu stratēģija apliecina, ka ilgtspējīgi pilsētvides apsaimniekošanas risinājumi ir ne tikai sabiedrības nepieciešamība, bet arī tālredzīga uzņēmējdarbības attīstības iespēja. Reģionālā izplešanās un ieguldījumi ilgtspējīgās tehnoloģijās ir mūsu ceļš uz efektīvāku un videi draudzīgāku nākotni,” uzsver “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Plānots, ka vilcieniem un autobusiem tiks palielināta brauciena maksa starp zonām par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa tiks palielināta par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

Liepājas ostā par 23,09 miljoniem eiro plānots pārbūvēt 46.piestātni, kas tostarp tiek izmantota prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde (Vācija), norādīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes pārstāvji.

Pārvaldē norādīja, ka patlaban notiek Liepājas ostas 46.piestātnes būvprojekta izstrāde. Plānots, ka piestātnes pārbūves darbi varētu sākties 2025.gada trešajā ceturksnī un pabeigti līdz 2027.gada beigām.

Tāpat pārvaldē uzsvēra, ka 46.piestātne Liepājas ostā tiek izmantota ro-ro tipa kuģu apkalpošanai un prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde. 2024.gadā, izmantojot piestātni, attiecīgajā maršrutā ir pārvadāti 1,8 miljoni tonnu kravu.

Liepājas ostas 46.piestātne ir uzbūvēta laika posmā no 1972. līdz 1975.gadam, lai nodrošinātu padomju jūras kara flotes kuģu un zemūdeņu stāvēšanu un apkalpošanu.

Mūsdienās piestātnes, kuras tiek izmantotas regulāras prāmju satiksmes apkalpošanai, ir pakļautas pastiprinātai slodzei, kuru rada kuģu pietauvošanās un attauvošanās no piestātnes, izmantojot jaudīgus kuģu dzinējus. Tādējādi, izmantojot 46.piestātni regulāras prāmju satiksmes nodrošināšanai, Liepājas SEZ pārvalde nepārtraukti saskaras ar piestātnes būvniecības defektiem un tās kopējo nolietojumu, kas neskatoties uz veicamajiem remonta darbiem, neatgriezeniski pasliktina tās kopējo tehnisko stāvokli, piebilda pārvaldē, skaidro Liepājas SEZ pārvaldē.

Kvalificētu pavāru un zāles darbinieku piesaiste ēdināšanas nozarē Latvijā kļūst arvien sarežģītāka, sacīja picērijas "Čili pizza" pārvaldītāja SIA "Tiamo grupa" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš norādīja, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ēdināšanas nozarē patlaban ir darbaspēka trūkums, tādēļ ikdienas darbību vairs gandrīz nav iespējams nodrošināt bez ārvalstu darbinieku iesaistes.

Vienlaikus klientu gaidas ir kļuvušas augstākas, jo klienti sagaida ne vien kvalitatīvu ēdienu, bet arī ātru un profesionālu apkalpošanu, digitālus risinājumus ērtākai pasūtījumu veikšanai, kā arī pievienoto vērtību - veselīgākus un ilgtspējīgākus produktus.

Zukulis prognozēja, ka tuvākajos gados ēdināšanas nozare kļūs arvien digitālāka, jo plašāk tiks izmantota datu analītika un automatizēti risinājumi, kā arī mākslīgais intelekts ieņems arvien nozīmīgāku lomu. Tas ļaušot labāk prognozēt klientu paradumus, uzlabot resursu izmantošanu un sniegt personalizētākus pakalpojumus.

Dublinā bāzētā Avia Solutions Group (ASG) ir pasaules lielākais ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance, Insurance jeb pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu) sniedzējs. ASG grupa darbojas vairāk nekā 70 valstīs, un tai ir biroji Lietuvā, Ņujorkā, Dubaijā, Dublinā un citās pilsētās visā pasaulē.

Grupā ietilpst vairāk nekā 100 uzņēmumu, kas sniedz plašu aviācijas pakalpojumu klāstu, tai skaitā lidmašīnu apkopi un remontu (MRO, Maintenance, Repair and Overhaul jeb tehniskā apkope, remonts un kapitālais remonts), pilotu un apkalpes apmācību, lidostu apkalpošanu un citus pakalpojumus.

Šobrīd ASG grupa plāno atvērt NorSAF ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotni Latvijā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. (Piezīme: LSEZ SIA “NorSAF” dibināta 2010. gadā kā GI Termināls un šobrīd maina darbības fokusu no naftas produktu pārvadāšanas un uzglabāšanas uz aviācijas degvielas ražošanu un pārvadāšanu.) Kad ražotne sāks darboties, tas būs lielākais šāda veida uzņēmums Ziemeļeiropā, kas saražos un eksportēs 100 000 tonnu SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielas) un eSAF (sintētiskas SAF), kā arī 20 000 tonnu citu atjaunojamo un e-degvielu (dīzeļdegvielas un benzīna). Tas būs arī vienīgais šāda veida uzņēmums Eiropā, kurš spēs ražot vienlaikus SAF un eSAF.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

RIX Rīgas lidostas pasažieru terminālī ātrās drošības pārbaudes līnijā šonedēļ tradicionālo metāla detektora arku aizstās ar modernu milimetru viļņu skeneri (“Quick Personnel Security Scanner" jeb QPS skeneris).

Iepirkuma līgumcena par drošības skenera piegādi, uzstādīšanu un apmācību bija 315 000 eiro.

Šī tehnoloģija sniedz vairākas priekšrocības - ātrāks pārbaudes process – skeneris automātiski detektē un lokalizē paslēptus priekšmetus, kas atrodas pie pasažiera, arī ļoti nelielus; stiprināta drošība – skeneris spēj atklāt ne tikai metāla, bet arī nemetāla priekšmetus; drošāks pasažieriem un personālam – jaunā ierīce neizmanto jonizējošo starojumu, tādēļ ir droša veselībai. Tās neietekmē arī implantēto vai nēsājamo medicīnisko ierīču (piemēram, elektrokardiostimulatoru) normālu darbību.

„Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai drošības pārbaudes būtu ne tikai efektīvas, bet arī ērti un ātri izpildāmas pasažieriem. Ar jaunās paaudzes milimetru viļņu skeneri mēs spējam uzlabot gan drošības līmeni, gan klientu pieredzi,” uzsver Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.