Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.
Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.
2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.
Šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība palielinājusies par 1,8%. Tostarp pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs augusi kopumā par 2,4%, bet pakalpojumu nozarēs - par 1,6%.
Lauksaimniecībā attiecīgajā periodā bija pieaugums par 1,5%. Zivsaimniecībā bija kritums par 0,1%, bet mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 8,5%.
Kritums kūdras ieguvē un pārstrādē par 15,6%, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 28%, ietekmēja kopējo ražošanas apmēru samazinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 18,7%.
Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieauga par 4,3%, ko ietekmēja palielinājums 13 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Lejupslīde bija gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 2,1%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 1,5%. Pārtikas produktu ražošanā bija palielinājums par 8% Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - pievienotā vērtība pieauga par 3,5%. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 15,8%. Savukārt ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā bija kritums par 10,8%. Apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās par 4,1%.
Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražošanas apmēri palielinājās par 0,1%, bet ūdens apgādē, notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē un sanitārijā bija samazinājums par 5,6%.
Būvniecības pievienotā vērtība 2025.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2024.gada otro ceturksni palielinājās par 4,5%. Ēku būvniecības apmēri gada laikā samazinājās par 2,8%. Inženierbūvniecības apmēri pieauga par 27,7%, bet specializēto būvdarbu apmēri samazinājās par 0,1%.
Mazumtirdzniecības nozares pievienotā vērtība samazinājās par 0,4%, tostarp nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 1,1%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 2,1%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā bija kāpums par 24%, bet vairumtirdzniecībā bija kāpums par 0,3%.
Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apmērs palielinājies par 3,4%, tostarp izmitināšanā bija kāpums par 5,8%, bet ēdināšanas pakalpojumos - par 2,2%.
Informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība attiecīgajā periodā pieauga par 3,7%, tostarp datorprogrammēšanā un konsultēšanā bija kāpums par 6,8%, bet telekomunikācijas pakalpojumos - par 8,6%. Savukārt kritums bija informācijas pakalpojumos - par 13,5%.
Finanšu un apdrošināšanas nozares pievienotā vērtība palielinājās par 4,6%. To nodrošināja visu apakšnozaru veiksmīgā darbība. Tostarp finanšu pakalpojumu nozarē bija pieaugums par 1,6%, bet apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē bija kāpums par 14,9%, ko noteica nopelnīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums risku apdrošināšanā. Par 9,9% palielinājās finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību nozares pievienotā vērtībā, ko veicināja vairāku uzņēmumu grupu veiksmīgie darbības rezultāti.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 0,2% ietekmēja aktivitātes pieaugums arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā par 13%, kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā par 3,3%. Turpretī negatīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja kritums citos profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos par 9,3% un centrālo biroju darbībās, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā par 6,5%.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbībās bija samazinājums par 1,2%. Pozitīvu devumu nozares pievienotās vērtības pieaugumā sniedza darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu, kurā bija pieaugums par 5,6%, kā arī būvniecības un ainavu arhitektu sniegtie pakalpojumi, kuros bija kāpums par 3,1%. Negatīvu ietekmi uz nozares attīstību atstāja kritums apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās par 1,1%, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu darbībās par 3%, kā arī biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbībās par 2,1%.
Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) pieaugumu 1,8% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.
2025.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņš samazinājās par 0,2%. Pārtikas patēriņš saruka par 2,1%, bet mājsaimniecību izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo - par 1,2%. Savukārt restorānu un viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apmēri mājsaimniecībās palielinājās par 3,5%. Par 3,7% pieauga mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija).
Valdības galapatēriņa izdevumi attiecīgajā periodā palielinājās par 2%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā pieauga par 8,6%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 7,1%, mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos - par 13,9%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) palielinājās par 0,2%.
Preču un pakalpojumu eksporta apmēri pieauga par 2,3%, tostarp preču eksporta - par 1,7%, bet pakalpojumu eksporta - par 3,5%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, izņemot mēbeles, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2025.gada otrajā ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi, kas ietver pētniecības un attīstības pakalpojumus, profesionālos un vadībzinību pakalpojumus, tehniskos, ar tirdzniecību saistītos un citus saimnieciskās darbības pakalpojumus.
Preču un pakalpojumu imports palielinājās par 7,1%, tostarp preču importa apjomi - par 6%, bet pakalpojumu imports - par 11,4%. Galvenokārt importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importa pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
2025.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada otro ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums pieaudzis par 6,3%, tostarp kopējā darba alga augusi par 6,1%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājušās par 7,3%.
Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums bija mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā - kopumā par 8,8%, būvniecībā - par 8,5% un profesionālo, zinātnisko, tehnisko un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības pakalpojumu nozarēs - par 8,1%. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs vidēji pieauga par 5,3%, bet pakalpojumu nozarēs - vidēji par 6,9%.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums pieauga par 1,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājās par 5,9%.
