Ekonomika

Uzlaboti Konkurences padomes darbības rādītāji

Ieva Šmite, Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i.,15.08.2025

Jaunākais izdevums

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Gada pirmajos sešos mēnešos KP ir pabeigusi četrus izpētes procesus un pieņēmusi trīs lēmumus izpētes lietās, kopumā piemērojot naudas sodus vairāk nekā 100 tūkst. EUR apmērā

  • Iestāde konstatējusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” (MKP) darbībās, kur uzņēmuma pārkāpuma rezultātā ievērojamai Mārupes novada iedzīvotāju daļai – uzņēmuma klientiem – ir bijis jāmaksā par kanalizācijas pakalpojumu, kad tas faktiski nav saņemts, tādējādi pārmaksājot gandrīz trīs reizes. Proti, MKP darbību rezultātā tās klienti par ūdens piegādes pakalpojumu maksāja nevis 1,16 EUR/m3, bet 3,81 EUR/m3, kas ir 3 reizes vairāk nekā būtu bijis jāmaksā, ja no ūdens piegādes pakalpojuma tiktu nošķirts kanalizācijas pakalpojums. Tāpat pārkāpuma rezultātā tika konstatēts, ka tikusi ierobežota konkurence - citi uzņēmumi nav drīkstējuši sniegt papildu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un pakalpojumu Mārupes novadā, šādas tiesības ekskluzīvi bijušas tikai MKP. Par konstatēto pārkāpumu uzņēmumam piemērots sods vairāk nekā 78. tūkst. EUR, kā arī noteikts tiesiskais pienākums – MKP jānovērš konstatētais pārkāpums. Pēc šī lēmuma KP ir novērojusi arī pozitīvu novērtējumu no MKP klientiem, ir sniegtas vairākas konsultācijas arī par iespēju šajā situācijā celt zaudējuma atlīdzības prasības.

  • Otrajā gadījumā, kaut arī KP pabeidza padziļināto izpēti, pieņemot lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu, pēc KP pārkāpuma izpētes lietas ierosināšanas un procesuālo darbību veikšanas, KP ir novērojusi pozitīvas izmaiņas AS “RĪGAS SILTUMS” iepirkumu par siltumtīklu būvniecību un remontdarbiem tirgū kopumā. Proti, iepirkumu vide vairs nav noslēgta un ir pieaudzis pretendentu skaits, kas piedalās iepirkumos, tādējādi uzlabojot konkurences situāciju šajos iepirkumos, kā arī ir kļuvusi pieejama informācija par iepirkumiem.

  • Trešais iestādes lēmums pieņemts par procesuālu pārkāpumu -nesadarbošanos ar KP procesuālo darbību laikā, dzēšot informāciju, kas nepieciešama KP lietas izpētē. Ņemot vērā, ka procesuālo darbību veikšana ir viens no būtiskākajiem līdzekļiem, kas palīdz KP iegūt informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, par šķēršļu likšanu šo darbību laikā tiek piemērots sods. Turklāt soda piemērošana kalpo ka preventīvs līdzeklis, kas attur citus tirgus dalībniekus no šāda pārkāpuma veikšanas. Konkrētajā gadījumā SIA “SILTUMTEHSERVISS” piemēros sods vairāk nekā 26 tūkst. EUR apmērā.

  • Tāpat gada pirmajā pusē pabeigta uzraudzība attiecībā uz saistošo noteikumu izpildi – AS “AB City” un AS “Olainfarm” apvienošanās lietas ietvaros.

Kopumā šobrīd iestādē ir aktīvas 6 pārkāpumu izpētes lietas, par kuru rezultātiem plānots ziņot un attiecīgos KP lēmumus skaidrot šī gada 3. un 4. ceturksnī, kad būs pabeigtas izpētes un pieņemti attiecīgi lēmumi.

KP pirmajā pusgadā ir bijusi aktīva piemērojot prevencijas procedūru, kas ir alternatīva formālai lietu izpētei, kas nozīmē, ka kaut arī iestādei ir bijušas aizdomas par tirgus dalībnieku aizliegtām vienošanām, tomēr iespējamais pārkāpums nav atkārtos un nav ietekmējis lielu tirgus un sabiedrības daļu, tādēļ KP izmantojusi alternatīvu pārkāpuma novēršanas metodi bez formālas lietas ierosināšanas, kas vērsta uz uzņēmumu izpratnes un atbildīgas rīcības veicināšanu. Prevencijās brīdinātas 17 juridiskās personas, kas ir par 11 vairāk nekā šajā periodā 2024. gadā.

Gada pirmajā pusē novērojama tendence - palielinās padziļinātas izpētes lietu skaits apvienošanās jomā

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu būtiski palielinājies to apvienošanās lietu skaits, kurās KP bija jāveic padziļināta izpēte – 2025. gada sešos mēnešos šādi apvienošanās darījumi bija četri, salīdzinot ar tikai divām lietām visa 2024. gada laikā. Tāpat pieaudzis arī pirms apvienošanās konsultāciju apjoms par vairāk nekā 30%.

Pirmo reizi apvienošanās darījumu padziļinātas izpētes procesā arī piemērotas jaunas ekonomiskās metodes – piemēram, nesen pieņemtajā lēmumā par SIA “Circle K Latvija” un SIA “ASTARTE-NAFTA” apvienošanās izvērtējuma ietvaros, veikti UPP (augšup vērsto cenu spiediena tests) un GUPPI (bruto augšup vērstā cenu spiediena indekss) testi. Īpašu uzmanību pievēršot Dobeles tirgum, kur jau bija Circle K franšīzes pārvaldītas DUS, rezultātā KP pieņēmusi atļaujošu lēmumu ar konkrētiem saistošajiem noteikumiem – Dobeles staciju uzturēt kā automātisko DUS, kuras koncepts paredz zemāku cenu degvielai nekā pilna servisa DUS.

Noslēgtas vairākas pārrunu procedūras ar publiskām personām

KP ir noslēgusi vairākas pārrunas ar pašvaldībām un to uzņēmumiem par iespējamiem konkurences kropļojumiem, tostarp Valmierā, Jūrmalā un citviet. Iestāde šogad sniegusi 13 viedokļus par publisko personu līdzdalības pamatotību uzņēmējdarbībā, turpinot uzsvērt nepieciešamību valstij un pašvaldībām rūpīgi izvērtēt, vai pastāv pamats to darbībai tirgū.

KP šobrīd savā tīmekļvietnē publisko tās sniegtos viedokļus, kuros vērtēta publisko personu rīcības atbilstība konkurences neitralitātes prasībām, tādējādi sniedzot iespēju gan sabiedrībai, gan citām publiskajām personām uzzināt par KP veikto izvērtējumu, kas kalpo vienlaicīgi arī kā prevencija.

Īpaši uzsverams ir KP aktīvais sarunu process ar Jelgavas pašvaldību, kur tikai pēc vairākām sarunu kārtām par auto nomas iepirkuma izvirzītajām prasībām, apmainoties ar viedokļiem, izdevās pabeigt sarunu procedūru. Šīs pārrunas ir kā atgādinājums visām publiskajām personām, ka nav pieļaujams noteikt nolikumos tik specifiskas prasības nolikumā, kurām kvalificējas tikai viens automašīnas modelis.

KP uzsver, ka, sagatavojot iepirkumu tehniskās specifikācijas transportlīdzekļu iegādei vai nomai, ir būtiski pārliecināties, ka izvirzītās prasības nav pārmērīgi ierobežojošas un nekavē brīvu konkurenci. Lai to nodrošinātu, KP iesaka tehnisko specifikāciju izstrādē iesaistīt neatkarīgus nozares ekspertus, piemēram, konkrētās situācijas kontekstā būtu piesaistāmi auto nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji.

KP fokusā šobrīd – IT jomas iepirkumi, veselības aprūpe, banku sektors, mazumtirdzniecība

KP 2025. gada pirmajā pusgadā aktīvi turpinājusi darbu pie tirgus uzraudzībām pārtikas mazumtirdzniecībā, finanšu, veselības, vides un IT iepirkumu jomās.

Finanšu tirgus uzraudzības jomā KP kopā ar pētījumu centru SKDS veic aptauju par patērētāju mobilitāti. Tirgus uzraudzības ietvaros paredzēta arī sadarbība ar Latvijas Banku.

Astoņas no aktuālajām tirgus izpētēm plānots pabeigt 3. un 4. ceturksnī, piemēram, svaigu dārzeņu, augļu un ogu piegādes ķēdes norēķinu termiņu tirgus izpēti, izpēti par konkurences apstākļiem starp publisko un privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, komercbanku tirgu uzraudzība par klientu mobilitāti u.c.

Attiecībā uz negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzību norādāms, ka KP publicējusi skaidrojošu materiālu, kas palīdzēs saprast iepircējiem, vai prece ir atzīstama par ātrbojīgu un risinās jautājumu, kādi norēķinu termiņi jāpiemēro NTPL izpratnē.

Sabiedrības izpratnes veicināšana par konkurences tiesībām – vienmēr bijusi aktuāla KP un šobrīd ir paplašināts to tēmu loks, kuras skaidro KP

2025. gada pirmajā pusgadā KP arī sniegusi iespēju interesentiem piedalīties KP rīkotajos bezmaksas semināros, izglītojot ap 700 dalībnieku par konkurences tiesību piemērošanas jautājumiem. Tika aptverti tādi jautājumi kā aizliegtas vienošanās, konkurences neitralitāte, publisku personu līdzdalības pārvērtēšana kapitālsabiedrībās, negodīgas tirdzniecības prakse un apvienošanās ziņojumu sagatavošana. Dalībnieku sniegtā atgriezeniskā saite pēc apmācībām liecina, ka KP rīkotās apmācības lielākoties tiek novērtētas kā ļoti labas un vērtīgas.

Šogad KP uzmanība ir bijusi pievērsta arī sporta nozarei, kurā konkurences tiesību piemērošana kļūst arvien aktuālāka ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mērogā. Veicot izpēti par Latvijas Sporta deju federācijas noteikto kārtību bērnu klubu maiņai, KP konstatēja nesamērīgus ierobežojumus un pēc KP aicinājuma tie tika būtiski grozīti, savukārt, lai preventīvi novērstu līdzīgus pārkāpumus, KP ir nosūtījusi informatīvas vēstules citām sporta organizācijām, īpaši vēršot uzmanību uz “no-poach” vienošanām jeb sportistu pārvilināšanas aizlieguma vienošanām starp klubiem vai sporta federācijām.

Pārskata periodā ir publicēti 12 KP ekspertu raksti, kas norāda uz pozitīvu tendenci, salīdzinot ar pērn visa gada laikā publicētajiem 16 ekspertu rakstiem. Prieks arī par to, ka KP eksperti šogad īpašu uzmanību vērsuši dažādu ekonomisko procesu un likumsakarību skaidrošanai konkurences tiesību kontekstā. Iestāde turpina stiprināt starptautisko sadarbību, piedaloties vairāk nekā 25 pasākumos. Piemēram, KP piedalās OECD TSI projektos kopā ar vairākām citām Eiropas valstīm, pētot konkurences apstākļus digitālajos tirgos un iespēju stiprināt aizliegtu vienošanos atklāšanu un ziņošanu par tām publiskajos iepirkumos. Vienlaikus tiek plānoti un norit aktīva gatavošanās vairākiem nozīmīgiem starptautiskiem pasākumiem otrajā pusgadā, piemēram, oktobrī Latvijā viesosies OECD ekspertu darba grupa, kas izvērtēs KP darbu un konkurences politikas attīstību.

Pozitīva statistika tiesvedībās – arī tiesas novērtējumā KP lēmumi ir bijuši pamatoti

2025. gada pirmajā pusgadā, nostiprinot konkurences tiesību piemērošanas praksi, tiesa pieņēmusi sešus KP labvēlīgus vai daļēji labvēlīgus spriedumus. Tikai vienā gadījumā pieņemts KP nelabvēlīgs spriedums, atceļot KP lēmumu.

Pārskata periodā KP ir sniegusi arī divus viedokļus Satversmes tiesai – saistībā ar atšķirīgu pieeju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu un valsts meža zemes piešķiršanu vēja parku attīstībai.

Savukārt naudas sodu izpildes jomā turpinās darbs pie septiņām lietām, bet valsts kasē samaksātie naudas sodi sastāda 746 529 EUR.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomē ir mainīta struktūra, īstenota reorganizācija, mainījies arī fokuss, kas vērsts uz noteiktu rezultātu sasniegšanu, mainījies darba kolektīvs un darbinieku darba režīms, tiek izstrādāts konkurētspējas indekss dažādiem tautsaimniecības sektoriem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite. Viņa norāda, ka konkurences sfērā arvien nozīmīgāku lomu ieņems proaktīvāka iestādes rīcība, kā arī analītisko datu izpēte, kura arī būs pamats attiecīgo pārkāpumu lietu identificēšanai un izpētei.

Kā jūtaties kā Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja?

Negaidīti iekāpjot Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja kurpēs, nav bijis īsti laika ne tikai padomāt, bet vēl jo vairāk novērtēt, kā es jūtos, jo bija ļoti ātri jāmobilizējas un jānovērš krīzes situācija, ar kuru iestāde saskārās 2025. gada sākumā. Proti, šā gada sākumā darba tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi beidza vairāki šīs iestādes atslēgas cilvēki (atbildīgie par budžetu, personālu, komunikāciju, ITK projektiem), un iestāde šādam pavērsienam nebija gatavojusies. Darba attiecības pārtrauca arī speciālists, kurš bija iecerēts kā jaunas funkcijas – konsultāciju sniegšana iepirkumu veicējiem par iespējām atgūt zaudējumus - ieviesējs KP. Jautājums bija par Konkurences padomes darbības nepārtrauktību. Tādējādi priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja amata pienākumus sāku pildīt ar krīzes vadības sēdes sasaukšanu un attiecīga risinājuma meklējumiem. Protams, vienlaicīgi varu atzīt, ka darbs šajā amatā ir sniedzis nenovērtējamu pieredzi un arīdzan rūdījumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas mazumtirgotāji plaši iesaistās negodīgā tirdzniecības praksē attiecībā uz pārtikas ražotājiem, atsaucoties uz Konkurences padomes pētījumu vēsta laikraksts "Postimees".

Martā Konkurences padome anonīmi apjautāja 31 pārtikas ražotāju par piedzīvotu negodīgu tirdzniecības praksi, informēja regulatora juriste Kristīne Trūsa. Aptaujas rezultāti liecina, ka pret pārtikas ražotājiem plaši tiek vērstas gan likumā aizliegtas darbības, gan tādas, kas ir daļēji aizliegtas.

Piemēram, divas trešdaļas respondentu teica, ka ir piedzīvojušas vienpusējas līguma izmaiņas, kas ir viena no likumā aizliegtajām praksēm.

Starp daļēji nelikumīgajām praksēm pārtikas ražotāji minēja, piemēram, nodevas par pārtikas uzglabāšanu, produktu izlikšanu, ja tādas jau nav paredzētas sākotnējā līgumā starp pusēm.

Pēc aptaujas Konkurences padome vairākiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem lūdza informāciju par viņu līgumu partneriem. Pēc analītiķu ieteikuma mazumtirgotājiem arī lūdza arī kopumā 140 līgumus ar pielikumiem. To analīzē atklāti plaši pārkāpumi.

Ekonomika

Konkurences padomes priekšsēdētāja amatam virza Ievu Šmiti

Db.lv,22.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies atklātais konkurss uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu, un amatam tiek virzīta Ieva Šmite.

I. Šmite līdz šim Konkurences padomē ieņēma Aizliegtu vienošanās departamenta direktores amatu, savukārt no 2025.gada 16.janvāra ir Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.

I. Šmite Konkurences padomē darbu sāka 2008.gadā kā Juridiskā departamenta juriskonsulte. No 2013.gada viņa strādā Aizliegtu vienošanos departamentā, kopš 2015.gada ieņēmusi šī departamenta direktores amatu. Viņas vadītā struktūrvienība izmeklējusi vairākas nozīmīgas pārkāpumu izpētes lietas - būvnieku karteli, ceļu būves karteli, autobusu karteli.

I. Šmite ieguvusi bakalaura un maģistra grādus tiesību zinātnē Biznesa augstskolā "Turība".

Kā vēstīts iepriekš, pretendentu atlase Konkurences padomes priekšsēdētāja amatam notika trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un prezentēja savu redzējumu par priekšlikumiem Konkurences padomes rīcībai, lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju. Savukārt konkursa trešajā kārtā tika vērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, pārmaiņu vadīšana un komandas vadīšana.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut ERGO International AG (ERGO) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār ADB Gjensidige (Gjensidige). KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

ERGO ir Vācijā reģistrēta sabiedrība, kas tieši vai ar kontrolētu uzņēmumu starpniecību piedāvā plaša profila nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanu. ERGO kontrolētā Igaunijā reģistrētā sabiedrība ERGO Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli sniedz klientiem Latvijā dažādus nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus (medicīnisko izdevumu apdrošināšanu, saistību apdrošināšanu, KASKO, OCTA u.c.), savukārt Lietuvā reģistrētā ERGO Life Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli pamatā sniedz klientiem ārstniecības izmaksu apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī dažāda veida dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus.

Gjensidige ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums, kas Baltijas valstīs klientiem piedāvā plaša profila nedzīvības apdrošināšanas produktus: īpašuma apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu, OCTA, KASKO un citus produktus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut IPAS “Indexo” iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār AS “DelfinGroup”.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.IPAS “Indexo” ir Nasdaq Rīga biržā kotēts uzņēmums. Indexo grupas sabiedrības sniedz valsts fondēto pensiju shēmas (2. pensiju līmenis) un privātās pensiju shēmas (3. pensiju līmenis) pakalpojumus Latvijas teritorijā. Grupā ietilpstošā AS Indexo Banka kopš 2024. gada sniedz bankas pakalpojumus Latvijas teritorijā, kas aptver tādus pakalpojuma veidus privātpersonām kā noguldījumi, kreditēšana, maksājumi un maksājumu karšu apkalpošana.

AS “DelfinGroup” ir licencēts uz tehnoloģijām balstīts finanšu nozares koncerns, kas strādā ar zīmoliem Banknote, VIZIA, kā arī “Rīgas pilsētas lombards”. AS “DelfinGroup” sabiedrību darbība pamatā saistīta ar aizdevumu (kreditēšanas) pakalpojuma tirgu Latvijas un Lietuvas teritorijā, sniedzot patēriņa aizdevumus, pirkuma aizdevumus, kredītlīniju finansēšanas u.c. finanšu pakalpojumus. Tāpat AS “DelfinGroup” grupas uzņēmumi darbojas lietotu preču mazumtirdzniecības tirgū Latvijas un Lietuvas teritorijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par dalību inženierkomunikāciju būvniecības uzņēmumu kartelī piemērojusi kopumā 513 508 eiro naudas sodu uzņēmumiem "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", "Siltumtehserviss" un "Apkure IM".

KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite preses konferencē informēja, ka atklātajā kartelī bijušas divas uzņēmumu grupas - Rīgas grupa, kurā bijušas kompānijas "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", kā arī Rēzeknes grupa, kurā bija kompānijas "Siltumtehserviss" un "Apkure IM". Abas grupas savstarpēji nebija saistītas.

Pārkāpumu KP konstatēja, pamatojoties uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus iegūtajiem pierādījumiem.

Četri uzņēmumi, izņemot "Infrakom", noslēguši mierizlīgumu ar KP un apņēmušies nepārsūdzēt KP lēmumu, attiecīgi šiem uzņēmumiem par 10% samazināts naudas soda apmērs.

Šmite sacīja, ka pēc KP lēmuma pieņemšanas arī "Infrakom" iesniedzis KP lūgumu slēgt mierizlīgumu. Patlaban notiek šī lūguma izvērtēšana.

Eksperti

Vai Finanšu ministrijas reformas izskaudīs favorītismu publiskajos iepirkumos?

Mindaugas Rakauskas, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes loceklis,13.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” nepiedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes 27. jūlijā izsludinātajā un šodien noslēgtajā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā Rīgas digitālās aģentūras vajadzībām, jo tajā nav ņemtas vērā būtiskas nozares ekspertu un ārvalstu investoru rekomendācijas par iepirkuma sadalīšanu daļās, tādējādi radot konkurences ierobežojumus un priekšrocības vienam tirgus dalībniekam.

Noslēdzoties iepirkumam, kļuvis skaidrs, ka piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents. Konkurences padome jau iepriekš vairākkārt brīdinājusi – ja iepirkuma dokumentācija izstrādāta tā, ka pilnvērtīgi var piedalīties tikai viens mobilo sakaru operators, tad tiek pārkāptas brīvas un godīgas konkurences prasības un apdraudēta iespēja iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas, šobrīd valsts un pašvaldību iestādes ir aicinātas rīkoties atbildīgi un taupīt budžeta līdzekļus, taču šī rīcība negatīvi pārsteidz – kad pašvaldība pārmaksā, ikvienam iedzīvotājam jāsaprot, ka šī nauda vairs nenonāk skolās, ielās vai veselības aprūpē! Tāpat kā 2022. gada Rīgas digitālās aģentūras iepirkumā, arī šoreiz iepirkuma nosacījumi – tostarp nesamērīgi strukturēta finanšu piedāvājuma sadaļa – liedz pārējiem tirgus dalībniekiem iespēju iesniegt konkurētspējīgus piedāvājumus. Šāda pieeja rada mākslīgu cenu priekšrocību vienam piegādātājam un samazina iespēju pašvaldībai iegūt ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Kropļotas konkurences pazīmes ēdināšanas jomā saskatīt nevēlas

Katrīna Iļjinska, speciāli Dienas Biznesam,02.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt.

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

Ekonomika

Arī Daugavpils pašvaldībai skolu ēdinātāji pārmet konkurences ierobežošanu

Katrīna Iļjinska, speciāli Dienas Biznesam,22.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ēdināšanas uzņēmumu izvēlē, nosakot, iespējams, nesamērīgas prasības, par kuru jau rakstīts aprīļa sākumā, izgaismošana, atklājusi jaunas nianses sistēmā, kura acīmredzot ir apnikusi ne tikai konkurējošajiem uzņēmumiem, bet arī pašu dārzeņu audzētājiem un pārtikas produktu ražotājiem.

Pirmkārt jāvērš uzmanība, ka Rīga, kuras veiktajos ēdināšanas pakalpojuma iepirkumos vairākus gadus bija ietverta prasība piegādāt tādus dārzeņus, kuri būtu ietverti Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) jeb būtu ieguvuši tautā pazīstamo “Zaļo karotīti”, nebūt nav vienīgā tāda pašvaldība. Ēdinātāju apvienība, kurā bija vērsusies arī Konkurences padomē ar iesniegumu un lūgumu pārbaudīt konkurences ierobežošanu, norāda, ka līdzīga problemātika novērojama arī Daugavpils pilsētas domes iepirkumos - piemēram, 2019.gadā nogalē izsludinātajā iepirkumā DPD 2019/159 prasība pēc NPKS nav bijusi ietverta, taču pēc pusotra gada sludinātajā iepirkumā DPD 2021/56 tika iekļauta iespēja par dažādiem sertifikātiem iegūt vairāk punktus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 2025. gada 24. jūlijā pieņēma lēmumu atļaut SIA “Circle K Latvia” (Circle K) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 SIA "Astarte-Nafta" piederošajām degvielas uzpildes stacijām (DUS).

Vienlaikus, lai novērstu konkurences ierobežošanas riskus, KP noteica darījumam saistošos noteikumus – no Astarte-Nafta pārņemtā DUS Dobelē jāuztur kā automātiskā DUS, kamēr tur darbojas Circle K franšīzes DUS.

Gan Circle K, gan Astarte-Nafta darbojas degvielas un naftas produktu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī piedāvā papildu preces un pakalpojumus – autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces. Circle K ir viens no vadošajiem degvielas tirgotājiem Latvijā, kura tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās DUS. Latvijā darbojas arī Circle K franšīzes uzņēmumi.

Apvienošanās ietekmēs teritorijas, kur darbojas Astarte-Nafta DUS – apdzīvotas vietas, to tuvākās apkārtnes un autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā. KP secināja, ka daļā no teritorijām, piemēram, Līvānos un Aizputē, kur Circle K līdz šim nav bijusi pārstāvēta, konkurence nesamazināsies, jo vienu tirgus dalībnieku – Astarte-Nafta, aizstās otrs – Circle K.

Tirdzniecība un pakalpojumi

KP aicina pasūtītājus izstrādāt iepirkumus atbilstoši tirgus piedāvājuma dažādībai

Db.lv,24.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) aicina pasūtītājus izstrādāt iepirkumus atbilstoši tirgus piedāvājuma dažādībai.

KP ir izvērtējusi kādas pašvaldības rīkoto atklāto iepirkumu par āra trenažieru ar regulējamu svaru izgatavošanu un piegādi, secinot, ka konkursa izbeigšana bez rezultāta ir saistīta ar pasūtītāja nepietiekamu tirgus izpēti un nolikuma prasību neatbilstību tirgū pieejamajiem risinājumiem.

Konkrētajā iepirkumā piedalījās tikai viens pretendents, kura piedāvājums tika noraidīts neatbilstības dēļ, un konkursa procedūra tika izbeigta bez rezultāta. Iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, kā arī ar tā ietvaros notikušo apspriedi ar piegādātājiem, KP konstatēja, ka vairāki tirgus dalībnieki bija uzdevuši jautājumus un aicinājuši pasūtītāju pārskatīt tehniskās prasības, tādējādi sniedzot iespēju tirgus dalībniekiem kvalificēties iepirkumam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir atļāvusi AS “CleanR Grupa” sastāvā esošajam pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam “Vizii Urban” iegādāties vēl 2% “Tranzīts L” kapitāldaļu, tādējādi kļūstot par vairākuma akcionāru, informēja “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Pērnā gada decembrī “Vizii Urban” ziņoja par SIA “Tranzīts L” 49 % kapitāldaļu iegādi, un plānojot papildu 2 % daļu iegādi, ievērojot Konkurences likumā noteiktās prasības, iesniedza darījumu saskaņošanai Konkurences padomē.

Šo investīciju mērķis ir veicināt “Vizii Urban” izaugsmi Latvijas novados un nodrošināt pilsētvides uzturēšanas uzņēmuma kompetenču pārnesi, tā uzlabojot pakalpojumu kvalitāti.

“Šis darījums ir nozīmīgs pagrieziena punkts mūsu attīstībā – kļūstot par vairākuma akcionāru SIA “Tranzīts L”, mēs speram būtisku soli tuvāk vienotai un kvalitatīvai pilsētvides uzturēšanas pieejai, kā arī paplašinām un uzlabojam savu pakalpojumu klāstu Latvijas reģionos,” uzsvēra Valdis Purvinskis.

Ekonomika

Privātais sektors netiek līdzi valsts sektora ambīcijām

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,03.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.

Tehnoloģijas

Bite Latvija uzsāk pilotprojektu gaisvadu konsolidācijai Rīgā

Db.lv,17.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai risinātu gadiem ieilgušo gaisvadu problēmu un demonstrētu iespējamo risinājumu Rīgas pilsētvides sakārtošanā, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” kopā ar citiem elektronisko sakaru komersantiem Pļavnieku apkaimē uzsāk pilotprojektu gaisvadu līniju konsolidēšanai vienotā gaisvadu risinājumā.

Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, pilotprojekta galvenais mērķis ir risināt gaisvadu problēmu Rīgā. “Tas ir efektīvākais veids, kā vienlaikus uzlabot pilsētvidi, nodrošināt lietotāju vajadzības un veicināt konkurenci,” saka D. Ņikitins.

Pilotprojekta mērķis ir parādīt, ka gaisvadu konsolidācija ir drošs, ilgtspējīgs un izmaksu ziņā efektīvāks risinājums, kas uzlabo pilsētvidi visā Rīgā, nodrošina nepārtrauktu sakaru pieejamību un veicina konkurenci.

Gaisvadu pilotprojekts demonstrēs reālu risinājumu gadiem neatrisinātai problēmai – lai arī jaunu gaisvadu izbūve Rīgas vēsturiskajā centrā ir liegta jau vairāk nekā 15 gadus, pilsētvides sakārtošanā būtisks progress nav panākts. Elektronisko sakaru komersanti, tostarp “Bite Latvija”, saskaras ar situāciju, kur pārvietošana pazemes infrastruktūrā bieži vien nav iespējama – tehnisku ierobežojumu, izbūves sarežģītības vai nesamērīgu izmaksu dēļ.

Investors

FICIL: Joprojām izplatīti favorītisma un caurspīdīguma riski publiskajos iepirkumos

Db.lv,06.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.

Ekonomika

FICIL aicina uz efektīvāku kapitāla izmantošanu Latvijas publiskajos uzņēmumos

Db.lv,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā budžeta spiedienu Latvijā, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver efektīvas valsts un pašvaldību kapitāla izmantošanas nozīmi, aicinot palielināt efektivitāti un uzlabot valsts un pašvaldību uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, vienlaikus veicinot kapitāla tirgus attīstību.

Ārvalstu investoru skatījumā kapitāla tirgi (akciju, obligāciju tirgus un saistītās institūcijas) joprojām ir viena no lielākajām, bet nepietiekami izmantotajām iespējām Latvijā, jo tie varētu atbalstīt efektīvu uzkrājumu mobilizāciju un nodrošināt finansējumu ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Latvijas akciju tirgus kapitalizācija 2025. gada sākumā bija tikai 1% no IKP, kas ir ievērojami zemāk nekā Lietuvā (6,2%) un Igaunijā (12,8%). Lai gan valsts un pašvaldību uzņēmumi atsevišķos gadījumos jau apvieno banku finansējumu ar obligāciju emisijām, kapitāla tirgus joprojām ir nepietiekami izmantota iespēja ilgtermiņa izaugsmes kapitāla nodrošināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu pašlaik palikuši trīs kandidāti, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

21.jūlijā noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, bet nākamajai kārtai tika izvirzīti četri kandidāti. Pašlaik esot palikuši trīs kandidāti, tostarp no ārvalstīm.

Ministrs stāstīja, ka "airBaltic" padome pašlaik veic individuālās intervijas, un septembra laikā var gaidīt, ka tiks nosaukts potenciālais nākamais uzņēmuma vadītājs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Sludinājumā par konkursu uz "airBaltic" izpilddirektora amatu, kas tika izsludināts 2025.gada 30.aprīlī, netika minēts vadītājam paredzētais atalgojums, tomēr "airBaltic" padome iepriekš norādījusi, ka atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu. 2024.gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences Padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K Latvia" apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas izšķirošās ietekmes iegūšanu pār SIA "Astarte-Nafta" piederošajiem aktīviem - degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu Latvijā. Apvienošanās rezultātā SIA "Circle K Latvia" iegūtu īpašumā SIA "Astarte-Nafta" piederošās 26 DUS.

SIA "Circle K Latvia" pamatdarbība ir degvielas, autogāzes, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī naftas produktu vairumtirdzniecība. SIA "Circle K Latvia" ir viens no vadošajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā, un tās DUS tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās stacijas. Latvijā darbojas arī SIA "Circle K Latvia" franšīzes uzņēmumi.

Otra apvienošanās dalībnieka, SIA "Astarte-Nafta", pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Arī SIA "Astarte-Nafta" savās DUS piedāvā autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais un 27.maijā parakstītais memorands paredz konkrētus pasākumus, kas vērsti uz pamata pārtikas preču cenu samazināšanu, tirgus konkurences stiprināšanu un lielāku vietējās produkcijas pieejamību veikalu plauktos. Jau šobrīd lielākajos veikalu tīklos pieejami pirmie zemo cenu piedāvājumi.

"Latvijas iedzīvotāji sagaida praktiskus risinājumus, lai pārtikas produkti kļūtu cenu ziņā pieejamāki. Mūsu atbilde ir mērķtiecīga un koordinēta rīcība - no memoranda izstrādes līdz tā praktiskai ieviešanai. Pirmais mēnesis ir pierādījis, ka esam uz pareizā ceļa - pirmie zemo cenu grozu piedāvājumi jau redzami veikalu plauktos, likumdošanas izmaiņas pieņemtas, un memorandam pievienojas arī jauni partneri. Mūsu mērķis ir padarīt pārtikas produktus cenu ziņā pieejamākus visiem Latvijas iedzīvotājiem, palielināt vietējās produkcijas sortimentu veikalu plauktos, kā arī ilgtermiņā stiprināt konkurenci," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB,01.07.2025

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomē ir mainīta struktūra, īstenota reorganizācija, mainījies arī fokuss, kas vērsts uz noteiktu rezultātu sasniegšanu, mainījies darba kolektīvs un darbinieku darba režīms, tiek izstrādāts konkurētspējas indekss dažādiem tautsaimniecības sektoriem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.jūlija numurā lasi:

Statistika

Latvijā ar finansēm viss stabili, bet...

Tēma

Latvija olu eksportētāju līderos

Olu ražošana

Desmitiem miljonu eiro investīcijas mainījušas olu ražošanu

Aktuāli

Lai dzimtu vismaz 15 tūkstoši gadā

Enerģētika

Dekarbonizācija bez plāna nedos rezultātu

Ražošana

Ceļā uz globālu zīmolu. PAA dibinātājs, īpašnieks un vadītājs Pēteris Treicis

E-rēķini

Atliek e - rēķinu ēras sākumu Latvijā

Portrets

Aigars Jaundālders, WeAreDots līdzīpašnieks un tehniskais direktors

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklājusi jaunu būvniecības uzņēmumu karteli, kurā iesaistīti pieci būvniecības uzņēmumi, informēja KP.

KP ceturtdien, 11.septembrī, plkst.10 rīkos preses konferenci, kurā informēs par pieņemto lēmumu, ar kuru konstatēts kartelis piecu būvniecības uzņēmumu starpā, kas ietekmējis vairāk nekā 30 iepirkumus visā Latvijas teritorijā.

Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā vairāk nekā 500 000 eiro apmērā.

Preses konferencē piedalīsies KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

Preses konference notiks ceturtdien, 11.septembrī, no plkst.10 līdz 11 Ekonomikas ministrijas telpās Rīgā, Brīvības ielā 55.

Konference būs vērojama arī tiešraidē KP "Facebook" profilā.

Jau ziņots, ka 2021.gada vasarā KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

Mežsaimniecība

Kokrūpnieki bažīgi par jaunā LVM līguma ietekmi uz Latvijas investoru konkurētspēju

LETA,23.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokmateriālu līguma rezultātā, ko 15.aprīlī uzdeva izveidot Zemkopības ministrija (ZM), esošajiem Latvijas investoriem varētu nebūt iespēja uz vienādu konkurenci, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

ZM uzdevusi LVM izveidot jaunu līguma veidu papīrmalkas kvalitātes koksnes un kurināmās koksnes ilgtermiņa iegādei ar mērķi piesaistīt Latvijā lielos investorus, kuri ražotu produktus ar pievienoto vērtību, un plānots, ka šī līguma pārdodamās koksnes apmērs nevarēs pārsniegt 1,5 miljonus kubikmetru gadā.

Klauss uzsvēra, ka kokrūpniekiem bažas rada potenciālā līgumu ietekme uz konkurētspēju esošajiem Latvijas investoriem, piebilstot, ka, pēc publiski pieejamiem datiem, LVM visā Latvijā šādi kokmateriāli pieejami aptuveni 2,6 miljonu kubikmetru apmērā, kurus ar vienādiem nosacījumiem tirgo potenciālajiem pircējiem, piemēram, starptautiskajam koksnes plātņu ražotājam "Kronospan", kā arī granulu un citiem ražotājiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstis otrdien balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē (ANO DP) uz divu gadu termiņu 2026. un 2027.gadā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Latvija kandidē uz ievēlētā locekļa vietu ANO DP, un ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas. Līdz 31.janvārim Latvija bija sāncensībā ar Melnkalni, taču Melnkalne nolēma atsaukt savu kandidatūru. Teorētiski pastāv iespēja kandidātvalstīm pieteikties vēl pēdējā brīdī, taču šāda varbūtība un iespēja šādai pēdējās brīža kandidātei uzvarēt tiek vērtēta kā maziespējama.

Šogad vēlēšanās kandidē Latvija no Austrumeiropas grupas, Kongo un Libērija no Āfrikas grupas, Kolumbija no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona grupas un Bahreina no Āzijas un Klusā okeāna grupas. Patlaban nevienai no kandidātēm nav konkurences.

Latvijas ievēlēšanai ANO DP nepieciešams iegūt divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalstu jeb 129 no 193 balsīm. Tiek sagaidīts, ka balsojuma rezultāti būs zināmi šodien ap plkst.18.15 pēc Latvijas laika.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomē par pagaidu padomes locekli iecelta AS "APF Holdings" padomes priekšsēdētāja vietniece Ruta Amtmane, bet par padomes locekli, kurš pārstāvēs Vācijas nacionālo aviokompāniju "Lufthansa", uz trim gadiem iecelts Aleksandrs Feierzengers, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Padomes pilnvaru termiņš sāksies dienā, kad Uzņēmumu reģistrā tiks apstiprināts "airBaltic" pamatkapitāla palielinājums.

Ministrijā informē, ka stratēģiskā investora iesaistes process "airBaltic" ir noslēdzies pirmdien, 20.augustā, pusēm parakstot vienošanos par grozījumiem sākotnējā investīciju līgumā, lai nodrošinātu investīcijas pabeigšanu.

Ministrijā norāda, ka Amtmanei ir vairāk nekā 20 gadu vadības pieredze juridiskos, atbilstības un korporatīvās pārvaldības amatos banku un finanšu pakalpojumu nozarē. Patlaban viņa ir "APF Holdings" padomes priekšsēdētāja vietniece, bet pirms tam bija "Industra Bank" valdes locekle, kā arī ir ieņēmusi dažādus vadošus amatus AS "Reverta", SIA "DNB Līzings" un "DNB bankā".