Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), atzīmējot 25 gadus Latvijas investīciju vides veidošanā, īpaši izvērtējusi arī ekonomisko procesu virzītāju un atspoguļotāju veikumu. Par labākajiem Latvijas medijiem biznesa, ekonomikas un politisko procesu atspoguļošanā ārvalstu investoru ieskatā atzīti Dienas Bizness, Latvijas Televīzija un TV3.

"Paldies par atzinību. Dienas Bizness jau teju 33 gadus iestājas par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku uzņēmējiem, kuri ir faktiski vienīgais Latvijas valsts budžeta piepildīšanas avots," atzinību vērtē SIA Izdevniecība Dienas Bizness valdes loceklis un galvenais redaktors Gatis Madžiņš. Viņš norāda, ka labvēlīga biznesa vide Latvijā ir svarīga gan kompānijām ar ārvalstu kapitālu, gan vietējā kapitāla uzņēmumiem. "Dienas Bizness turpinās atspoguļot Latvijā notiekošos procesus, kā arī salīdzināt rezultātus kaimiņvalstu līmenī, prasot skaidrot kļūdas vai neizdarīto, vienlaikus slavējot un izceļot biznesa veiksmes stāstus," tā G. Madžiņš.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aizvadījusi savu ikgadējo kopsapulci (AGM), kuras laikā FICIL biedri ievēlēja četrus jaunus valdes locekļus.

Mindaugas Rakauskas, TV3 Group Latvia izpilddirektors, Lasse Henritius, Somijas Tirdzniecības kameras Latvijā priekšsēdētāja vietnieks un Scandicorp vadītājs, kā arī divi atkārtoti ievēlētie valdes locekļi - Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland Bitāns vecākais partneris, un Juris Antužs, Enefit Green izpilddirektors un valsts vadītājs.

Atlikušie četri valdes locekļi turpinās darbu FICIL valdē: Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC Latvija valsts pārvaldes partnere, Reinholds Šnaiders, Schwenk Latvija valdes priekšsēdētājs, Liene Dubava, Nasdaq Riga izpilddirektore un Jānis Grants, DPD Latvia valdes priekšsēdētājs.

Savukārt, 2025.gada 14.martā FICIL valde ievēlēja Reinholdu Šnaideru par jauno FICIL valdes priekšsēdētāju, nomainot Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku. Ar plašu pieredzi biznesa vadībā un nozares attīstībā, Reinholds ir bijis aktīvs investīciju, ilgtspējas un regulatīvo uzlabojumu aizstāvis. Papildus tam Zlata Elksniņa-Zaščirinska un Māris Vainovskis iecelti par valdes priekšsēdētāja vietniekiem, nodrošinot vērtīgu ekspertīzi un darba nepārtrauktību. Kopā šī vadības komanda vadīs FICIL centienus stiprināt uzņēmējdarbības vidi un veicināt ilgtspējīgu un uz nākotni vērstu ekonomisko attīstību.

Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums jeb ģenerālvienošanās, tad par virsstundu darbu piemaksa būtu līdz 20%.

Šādu priekšlikumu 24. oktobrī Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē prezentēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).

Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kurā virsstundas jāapmaksā 100% apmērā, apgalvo Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

FICIL uzskata, ka esošais regulējums nozarēs, uz kurām attiecas ģenerālvienošanās, praksē bieži nedarbojas, un izmaiņas drīzāk varētu samazināt ēnu ekonomiku, piemēram, būvniecībā. Tikšanās laikā FICIL kopumā prezentēja 12 priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, par kuriem iecerēts diskutēt tuvākajos mēnešos.

Ņemot vērā asās diskusijas, kas izcēlās tikšanās laikā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis aicināja visas iesaistītās puses uz nākamo sēdi iesniegt konkrētu vērtējumu par katru no FICIL ierosinājumiem. Tāpat ir jāapkopo plašāka informācija par to, kāda prakse Darba likuma jautājumos ir citās valstīs. “Starptautiskā šķautne pagaidām ļoti pietrūkst,” sacīja V.Valainis.

Aptuveni 50% aptaujāto ārvalstu investoru Latvijā un Igaunijā šogad plāno palielināt ieguldījumus Baltijas reģionā, kamēr šis rādītājs Lietuvā ir nedaudz zemāks - 38%, liecina jaunākais Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījums "Sentiment Index".

FICIL informēja aģentūru LETA, ka Baltijas reģiona ārvalstu investoru skatījumā šīs trīs valstis ir iemācījušās uzturēt ekonomisko un politisko stabilitāti, neskatoties uz to nelielo izmēru un uzņēmību pret ārējiem satricinājumiem, piemēram, ģeopolitisko spriedzi, Krievijas tirdzniecības sankcijām, enerģijas cenu kāpumiem un Covid-19 pandēmiju.

Investoru skatījumā Baltijas noturības recepte ietver stabilas demokrātiskās sistēmas, pārdomātu makroekonomisko pārvaldību, atvērtu un elastīgu tirdzniecības politiku, ciešu dialogu starp politikas veidotājiem un investoriem, augstu pielāgošanās spēju, kā arī klusu, bet strauju mācīšanos no attīstītākajiem Eiropas kaimiņiem.

Ārvalstu investīciju piesaistes rādītāji Latvijā turpina stabili augt, un valdība dara visu, lai Latvijā būtu vieglāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) organizētajā konferencē "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" teica Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Latvija ir atvērta investīcijām, inovācijām un sadarbībām. Es ticu, ka Latvija ir droša un stabila vieta, kur investēt," teica premjerministre, norādot, ka Latvija novērtē ilgtermiņa sadarbības un investīcijas.

Viņa arī izteica pateicību FICIL par stratēģiskajiem pārskatiem un ikgadējām atskaitēm, norādot, ka tie ir kā gids par to, kas ir jādara Latvijā, lai palielinātu investīciju apmēru un uzlabotu investīciju vidi.

2024.gada beigās kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā sasniedza vairāk nekā 26 miljardus, kas ir 65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja Siliņa, piebilstot, ka, salīdzinot ar 2023.gada beigām, tas ir pieaugums par 2,1%. "Tas parāda lielo nozīmi, ko ārvalstu kapitāls spēlē Latvijas ekonomikā," teica Siliņa, uzsverot, ka kopumā Latvijas investīciju piesaistes rādītāji turpina stabili augt.

Rīgā 26.maijā norisinājās augsta līmeņa konference "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics", kuru organizēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameru (AHK) un citām partnerorganizācijām.

Pasākumā piedalījās Baltijas valstu ekonomikas ministri, ārvalstu investori un starptautisko institūciju pārstāvji.

LIAA direktore Ieva Jāgere uzsver, ka Ārvalstu investoru padomes veiktais pētījums FICIL Sentiment Index apliecina – pirmo reizi pēc ilgāka laika Latvija investīciju piesaistes ziņā ir apsteigusi savus Baltijas kaimiņus: “Latvijas stiprā puse ir tehnoloģiju un inovāciju joma, kā arī enerģētikas un militārās industrijas sektori. Mūsu kopīgais investīciju projektu portfelis šobrīd pārsniedz 12 miljardus eiro, no kuriem viens miljards ir tieši militārās industrijas projekti. Mūsu mērķis ir kāpināt piesaistīto investīciju apjomu līdz vienam miljardam eiro gadā,” norāda Ieva Jāgere.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu 2025. gada pirmajos sešos mēnešos ir īstenoti deviņi ārvalstu investīciju projekti, kas Latvijas ekonomikā ienesīs 156 miljonus eiro. Šie projekti sekmēs 545 jaunu darba vietu izveidi visos Latvijas reģionos.

“Pēc iepriekšējā atslābuma, ko izraisīja neskaidrā ģeopolitiskā situācija, investoru interese par Latviju sāk atjaunoties. To apliecina ne tikai LIAA augošais investīciju projektu portfelis, kurā šobrīd ir jau 159 aktīvi projekti ar kopējo apjomu 11,5 miljardu eiro apmērā, bet arī Ārvalstu investoru padomes (FICIL) un starptautiskā uzņēmuma EY pētījumu dati. FICIL biedru optimisms attiecībā uz turpmākajām investīcijām Latvijā piecu ballu skalā ir pieaudzis no 1,9 līdz 3,0 ballēm, savukārt EY dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā tika uzsākts par 50 % vairāk ārvalstu tiešo investīciju projektu nekā 2023. gadā, un Latvija pirmo reizi desmit gadu laikā apsteigusi Lietuvu,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Publiskais sektors varētu ietaupīt 850 miljonus eiro gadā, samazinot izdevumus par 5%, ceturtdien, parakstot deklarāciju par sadarbību valdības izdevumu samazināšanā, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Ceturtdien četras uzņēmēju organizācijas - LDDK, Finanšu nozares asociācija (FNA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) - parakstīja deklarāciju, kurā apņēmas sadarboties un sniegt Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) redzējumu par darāmo valdības izdevumu samazināšanā.

LDDK norāda, ka 850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbs sāksies martā.

Gorkšs sacīja, ka šobrīd publiskais sektors dzīvo pāri saviem līdzekļiem, līdz ar to LDDK ir rosinājusi valdības izdevumu samazinājumu vismaz 5% apmērā, pārskatot ne tikai prioritāšu budžetus, bet arī pamatbudžeta pozīcijas.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” vadību no 1.aprīļa pārņem Mindaugas Rakauskas, kurš līdz šim piecus gadus vadīja “TV3 Group Latvija”. Viņš amatā nomaina Arunu Mickeviciusu, kurš gandrīz trīs gadus vadījis uzņēmumu.

"Esmu gandarīts pievienoties šai profesionāļu komandai laikā, kad Bite atzīmē 20 gadus Latvijas tirgū," uzsver jaunais ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas. "Mans mērķis ir turpināt uzņēmuma attīstību, stiprinot Bites pozīcijas un radot vēl lielāku vērtību vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu un 900 darbiniekiem visā Latvijā. Viena no mūsu galvenajām prioritātēm būs “triple-play” jeb vienota balss sakaru, mobilā un optiskā interneta un TV pakalpojumu attīstība. Savukārt biznesa klientiem turpināsim piedāvāt modernus un drošus IKT risinājumus – no datu centriem un mākoņpakalpojumiem līdz kiberdrošībai. Īpašu uzmanību veltīsim izcilam servisam, klientu pieredzes pilnveidošanai un augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšanai," saka Mindaugas Rakauskas.

Šodien Rīgā pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīvas notika Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās, kurā piedalījās arī Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Lukas Savickas un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erkki Keldo, informē Ekonomikas ministrija.

Sarunās akcentēta reģionālās sadarbības nozīme drošības, investīciju un ekonomiskās izaugsmes jomās.

Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās Rīgā bija pirmais šāda līmeņa formāts ar Lietuvas un Igaunijas kolēģu līdzdalību.

Sanāksmes gaitā īpaša uzmanība tika veltīta reģionālās sadarbības nozīmei nestabilos ģeopolitiskajos apstākļos, uzsverot nepieciešamību pēc regulārām tikšanās reizēm un ciešākas koordinācijas. Ministri vienojās, ka jāstrādā pie investīciju piesaistes, jāstiprina reģiona kā stabilas un drošas ekonomiskās vides tēls, kā arī jāveido vienota pieeja aizsardzības industrijas attīstībai.

"Šī tikšanās ir nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku Baltijas valstu ekonomisko sadarbību. Baltijas reģions ir vēl spēcīgāks, kad darbojamies kā vienots veselums - gan drošības, gan ekonomikas jautājumos. Mēs redzam lielu potenciālu kopīgos eksporta projektos un investīciju piesaistē, ja spēsim apvienot spēkus un prezentēt Baltiju kā vienotu, stabilu un uz izaugsmi vērstu tirgu. Ticu, ka, strādājot vienoti, mēs spēsim gan stiprināt valstu tautsaimniecības, gan veidot pievilcīgāku vidi investoriem no pasaules tirgiem," uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvija, Lietuva un Igaunija īsteno atbilstošu politiku, lai stiprinātu savu ekonomiku noturību, un Baltijas valstīm ir daudz priekšrocību investīciju piesaistei un saglabāšanai, šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā pasākumā "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis teica, ka šobrīd Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība ir tikpat svarīga kā tad, kad mūsu valstis atguva neatkarību.

"Mūsu turpmākie panākumi ir atkarīgi no reģionālās vienotības, politikas skaidrības un spēcīga Eiropas Savienības (ES) atbalsta, jo īpaši reaģējot uz ģeopolitiskajām pārmaiņām un ekonomisko nenoteiktību," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš teica, ka ieguldījumi ir katalizators, kas veicina izaugsmi, produktivitāti, inovāciju un darbvietu radīšanu, taču, lai ieguldījumi darbotos pilnvērtīgi, ir jābūt stabilitātes un drošības pamatam. Tomēr šī brīža ģeopolitiskajā realitātē šis pamats šķiet vājāks nekā jebkad agrāk šajā gadsimtā.