Šo 25 cilvēku – tieši tikpat, cik pirms gada – oficiālais mantiskais stāvoklis nedod pamatu viņus dēvēt par īstiem miljonāriem. Taču viņu stāvoklis ofšorizētos uzņēmumos, līdzdalība iespaidīgos darījumos vai biznesa biogrāfija liek droši apgalvot, ka bez viņiem Latvijas miljonāru saraksts noteikti šķistu nepilnīgs.

Dz. 1954. gada 2. aprīlī

Kādreizējam Latvijas kuģniecības prezidentam pašlaik oficiāli Latvijā pieder tikai kapitāldaļas mazpazīstamajās kompānijās Pegasus Baltic un Media Metropolis, kā arī viens nekustamais īpašums Garkalnē, taču joprojām tiek runāts par viņa daudz lielāku mērogu biznesu ārpus Latvijas robežām.

Viktors Busels

Dz. 1957. gada 19. maijā

Oficiāli vienam no savulaik skandalozās Dinaz uzņēmumu grupas pārstāvjiem pieder tikai divi nekustamie īpašumi Daugavpilī un kapitāldaļas uzņēmumos Enerģētikas kompānija Latgale un Energo serviss Latgale, taču tas netraucē grupas pārstāvjiem jau tradicionāli nākt klajā ar paziņojumiem par simtmiljonu projektiem naftas pārstrādes un tranzīta jomā.

Dīvaini, bet fakts – vispārējā ekonomiskā lejupslīde, kurai vēl «piepalīdzējuši» Ventspils tranzītuzņēmēju postošie kari, atsaukusies arī uz enerģētikas, tranzīta un loģistikas jomu: gada laikā šo miljonāru saraksta sadaļu pametuši veseli 15 uzņēmēji, tajā paliekot tikai 47 vārdiem un uzvārdiem.

Dz. 1967. gada 10. jūnijā

Šrilankas goda konsulam Latvijā pieder kapitāldaļas kuģu aģentēšanas kompānijā Alpha Shipping Company un uzņēmumā Marine Legal Services, kam kopā saskaņā ar Lursoft datiem atbilst 0,98 miljonu latu pašu kapitāls, kā arī četri nekustamie īpašumi Rīgā un Rīgas rajonā.

Jānis Anspoks

Dz. 1956. gada 1. martā

Lielākais līdzīpašnieks septītajā lielākajā Latvijas degvielas mazumtirgotājā Astarte-nafta, kuram pieder astoņi nekustamie īpašumi Jelgavā, kā arī Jelgavas, Dobeles un Jēkabpils rajonā.

Vladimirs Barinovs

Dz. 1952. gada 29. jūnijā

Miljonāri visā pasaulē pārceļas dzīvot uz citām valstīm biežāk nekā jebkad to darījuši, raksta Bloomberg.

2018.gadā uz citu valsti dzīvot pārcēlušies aptuveni 108 tūkstoši miljonāru, salīdzinot ar 95 tūkstošiem.

Kā norāda Bloomberg, miljonāri maina dzīvesvietu lielākoties nodokļu režīmu dēļ vai arī, lai izvairītos no valsts ekonomiskās vai politiskās spriedzes. Visvairāk par savu jauno mītnes vietu miljonāri izvēlējušies Austrāliju, jo šajā valstī ir zems kriminālais līmenis un augsta kopējā drošība, kā arī labvēlīga nodokļu vide.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras bijušas miljonāru iecienītākās valstis pērn!

#1/12

Spānija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#2/12

Grieķija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#3/12

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#4/12

Izraēla

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#5/12

Singapūra

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 0%

#6/12

Jaunzēlande

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#7/12

Karību salas

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 3%

#8/12

Apvienotie Arābu Emirāti

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 2%

#9/12

Šveice

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 3000

Pieaugums gada laikā: 1%

#10/12

Kanāda

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 4000

Pieaugums gada laikā: 1%

#11/12

ASV

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 10 000

Pieaugums gada laikā: 0%

#12/12

Austrālija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 12 000

Pieaugums gada laikā: 3%

Skatīties pārējos attēlus

Neskatoties uz to, ka miljonāri veido tikai 0,9% pasaules iedzīvotāju, tie kontrolē 39% pasaules bagātību, raksta The Wall Street Journal, atsaucoties uz biznesa analītiķu grupas Boston Consulting Group (BCG) pētījumu.

Tie miljonāri, kuriem ir vairāk par pieciem miljoniem ASV dolāru, kontrolē 22% pasaules bagātību. Viņu īpatsvars veido tikai 0,1% no pasaules iedzīvotāju skaita.

Miljonāru mājsaimniecību skaits 2010. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par 12,2%. Pērn pasaulē ir bijis 12,5 miljoni miljonāru mājsaimniecību.

Visvairāk miljonāru dzīvo ASV - te atrodas 5,2 miljoni miljonāru mājsaimniecību. Otrajā vietā ir Japāna ar 1,5 miljoniem, trešajā Ķīna ar 1,1 miljonu un ceturtajā Lielbritānija ar 570 tūkstošiem miljonāru mājsaimniecībām.

Vislielākais miljonāru blīvums ir Singapūrā – 15,5% no tās iedzīvotāju skaita veido miljonāru mājsaimniecības.

Cilvēki, kuri prata pamanīt īsto brīdi un pēc tam apstāties, - arī tā varētu nodēvēt šajā sadaļā atrodamos 44 miljonārus (kaut pirms gada tādu bija 75): viņi visi spējuši savus mantotos vai pirms daudziem gadiem iegādātos īpašumus buma laikā pārdot par iespaidīgām summām, bet pēc tam atturēties no kārdinājuma, cerot uz vēl lielāku peļņu, iegūtos miljonus ieguldīt nekustamo īpašumu cenu „piramīdā”.

Dz. 1959. gada 20. augustā

Pēc sava lielākā nekustamā īpašuma darījuma – tiesas ceļā iegūtā 3120 kvadrātmetrus lielā zemesgabala ar dzīvojamo māju Jūrmalā, Strēlnieku ielā pārdošanas par 1,12 miljoniem latu 2006.gadā - šis kungs iegādājies vairākus nekustamos īpašumus Rojas novadā, taču oficiāli norādītās pirkuma summas ir visai niecīgas, tādēļ ir skaidrs, ka visa darījumā iegūtā nauda jaunos nekustamajos īpašumos nav ieguldīta.

Brigita Balode

Dz. 1946. gada 28. maijā

6,7 hektārus liela zemesgabala veiksmīga pārdošana Rīgā, Traleru ielā nekustamo īpašumu buma laikā atnesa šai kundzei miljonāres statusu, un pēc šī darījuma veikšanas viņa nekādus lielus pirkumus vismaz oficiāli nav veikusi.

Nodokļu reforma būtiski mainīs dzīvi Latvijā reģistrētajām holdingkompānijām

To rāda AS BDO Latvija veiktais pētījums, salīdzinot pašreizējo un jauno nodokļu režīmu attiecībā uz holdingiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis atzīst, ka pašlaik visiem uzņēmējiem ir jāgatavojas pārmaiņām, kuras nesīs nodokļu reforma, sākot ar 2018. gadu. «Analizēt, kādas kustības īstenos Latvijā reģistrētie holdingi pašlaik, kamēr vēl nav valdībā akceptēti jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa normu piemērošanas noteikumi, vēl ir pāragri, tomēr iespējamie virzieni ir skaidri,» uzsver J. Zelmenis.

Viņš norāda, ka Latvija līdz šim ir bijusi viena no holdingu izvietošanai pievilcīgākajām ES valstīm, bet pakāpeniski notiekot šīs izcilās platformas demontāža. «Latvijas nosacījumi holdingiem līdz brīdim, kamēr tika ierobežota zaudējumu pārnešana un ierobežotas iespējas, paaugstinot prasību latiņu termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem, būtībā bija un joprojām daļēji arī ir tikpat labi, kādi tie ir holdingu lielvalstij Eiropā – Nīderlandei, taču no 2018. gadā Latvija pārstās būt par konkurenti,» pētījuma secinājumu rāda J. Zelmenis. Viņaprāt, būtiska nosacījumu maiņa holdingiem Latvijā ir izdevīga konkurentvalstīm, kas var papūlēties pārvilināt daļu no holdingiem, kas darbojās Latvijā.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

SIA Daudznozaru kompānijai Daugava līdzšinējiem dalībniekiem Gogol-Mogol Dva un Aigaram Vaivaram pievienojošies divi jauni līdzīpašnieki – Stepans Mkhitarians un Vladimirs Sigarevs, liecina Lursoft informācija.

Krievijas uzņēmuma Gogol-Mogol Dva un uzņēmēja A. Vaivara līdzdalība pamatkapitālā ir samazināta, savukārt katram no jaunpienācējiem pieder 0,78% uzņēmuma daļu.

Tāpat līdz ar jaunu dalībnieku pievienošanos SIA Daudznozaru kompānijai Daugava ir mainīts arī kompānijas pamatkapitāls, kurš pašlaik veido 3,188 miljonus latu.

Aizvadītajā gadā Daudznozaru kompānija Daugava strādāja ar 2,1 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 28% mazāk nekā 2011. gadā. Savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas bija 768,9 tūkst. Ls. 2012. gadā uzņēmumā vidēji strādājuši 137 darbinieki. Kā norādīts vadības ziņojumā, pērnais bijis pārmaiņu gads uzņēmuma attīstībā. Lielākā uzmanība pievērsta esošā tirgus izpētei, jaunu pasūtījumu piesaistīšanai, klientu vēlmju izzināšanai, kā arī savas darbības efektivitātes uzlabošanā.

SIA Daudznozaru kompānija Daugava valdes priekšēdētāja amatu pametis viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Aigars Vaivars, liecina Lursoft dati.

Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā stājies Krievijas pilsonis Stepans Mkhitarijans (Stepan Mkhitarian), kuram pieder 0,78% SIA Daudznozaru kompānija Daugava daļu.

Pērnā gada aprīlī par SIA Daudznozaru kompānija Daugava līdzīpašnieku kļuvis Krievijas piena pārstrādes uzņēmums Gogol-Mogol DVA. Savukārt 2013. gada augustā Gogol-Mogol DVA un Aigaram Vaivaram uzņēmuma dalībnieku sarakstā pievienojās arī Stepans Mkhitarians un Vladimirs Sigarevs. Katram no jaunpienācējiem pieder 0,78% uzņēmuma daļu, savukārt Aigaram Vaivaram pieder 30% uzņēmuma kapitāldaļu, bet Gogol-Mogol DVA – 68,43% uzņēmuma daļu, liecina Lursoft dati.

Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgi un daudzas “vētras” izturējuši vietējie zāļu ražošanas uzņēmumi – to īpašnieki jeb investori lielākajā daļā gadījumu ir Latvijas uzņēmēji. Šajā ziņā esam vienīgie Baltijā, kam ir savi nacionālie zāļu ražotāji, turklāt, kuri nav atkarīgi no mātes kompānijas Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Amerikā vai kādā citā farmācijas lielvalstī.

Taču pēdējo mēnešu laikā politiķi un atsevišķi jebkuru uzstādījumu izpildīt gatavi, paklausīgi ierēdņi mērķtiecīgi dara visu, lai situāciju mainītu un vietējo kapitālu no Latvijas izspiestu. Tiek pieņemti lēmumi, kuri daudz izdevīgākā tirgus pozīcijā nostāda globālās farmācijas kompānijas, bet par sliktajiem un vainīgajiem tiek saukti tieši vietējie farmācijas un veselības aprūpes nozares uzņēmumi, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuriem Latvija ir mītnes valsts ar visām no tām izrietošajām sekām un atbildību, nevis kārtējais tirgus, kurā tikai nopelnīt.

Tēla spodrināšana uz nozares rēķina

Pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri noteikti ir viens no centīgākajiem vietējo privāto uzņēmumu “apkarotājiem”. Par spīti teju visu veselības un farmaceitiskās aprūpes nozares asociāciju iebildumiem, pirms aptuveni mēneša Evikas Siliņas valdība apstiprināja izmaiņas zāļu cenu veidošanas modelī. Šāds iznākums bija sagaidāms, ņemot vērā, ka jau ministrijas sagatavoto izmaiņu apspriešanas procesā konsultācijas ar nozares asociācijām tika organizētas formāli, “ķeksīša” pēc, nevis ar mērķi atrast tiešām labāko un optimālāko risinājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā palielinātu medikamentu pieejamību. Vienā no tikšanās reizēm ministrs skaidri pateica un caur to arī parādīja attieksmi visai nozarei: “Lai ko Jūs arī neteiktu, es iešu savu ceļu”.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Vairāk nekā 80 miljonāri pirmdien atklātā vēstulē aicinājuši valdības visā pasaulē piemērot bagātniekiem lielākus nodokļus, lai palīdzētu finansēt ekonomikas atveseļošanu no krīzes, ko radījusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Miljonāri vēstulē pauduši viedokli, ka viņiem būtu nekavējoties, pamatīgi un uz ilgu laiku jāpiemēro augstāki nodokļi.

Vēstules parakstītāju vidū ir uzņēmējs Džerijs Grīnfīlds, režisori Ričards Kērtiss un Abigeila Disneja.

"Kad Covid-19 skāris pasauli, miljonāriem kā mums ir kritiska loma mūsu pasaules dziedēšanā. (..) Nē, mēs neesam tie, kas rūpējas par slimajiem intensīvās aprūpes nodaļās. Mēs nevadām ātrās palīdzības mašīnas (..). Mēs nepiepildām pārtikas veikalu plauktus un nepiegādājam pārtiku. Bet mums ir nauda, daudz naudas. Nauda, kas tagad ir izmisīgi nepieciešama un būs nepieciešama turpmākajos gados, mūsu pasaulei atkopjoties no šīs krīzes," teikts vēstulē.

Krievijas miljonāri, meklējot izdevīgākus darījumus, no jauna sākuši pievērst uzmanību ASV nekustamā īpašuma tirgum. To veicina ievērojamais cenu kritums un rubļa vērtības nostiprināšanās attiecībā pret ASV dolāru, ziņo Bloomberg.

ASV nekustamā īpašuma tirgus darbonis Edvards Mermelšteins (Edward Mermelstein) norāda, ka patlaban potenciālos pircējus ASV piesaista lielais cenu kritums, kas ļauj agrāk dārgus īpašumus iegādāties par ievērojami zemākām cenām.

E. Mermelšteins kopš 2007. gada pircējiem no Krievijas palīdzējis noslēgt aptuveni 300 nekustamā īpašuma darījumus.

Pēdējo trīs mēnešu laikā viņš palīdzējis Krievijas pircējiem iegādāties divus īpašumus ASV un šobrīd strādā pie vēl 20 komercīpašumu un mājokļu pārdošanas darījumiem. Turpretim šī gada janvārī darījumi ar Krievijas pircējiem neesot bijuši.

ASV nekustamā īpašuma pārdevēji savus īpašumus patlaban gatavi pārdot pat par 30 līdz 40 % zemākām cenām nekā 2007. gadā, kad ASV nekustamā īpašuma tirgus sasniedza savu spici.

Mazumtirdzniecības veikalu IKI un Cento operators Latvijā SIA Palink ieķīlājis visus savus īpašumus par labu mātes kompānijai Lietuvā UAB Palink. Apvienotās daudznozaru arodbiedrība uzskata, ka šādā veidā bez nodrošinājuma tiek atstāti SIA Palink kreditori, tikmēr Palink šādu rīcību skaidro ar nodrošināšanos pret nelabvēļiem.

Saskaņā ar Uzņēmuma Reģistra datiem maija sākumā SIA Palink ieķīlāja visus savus nekustamos īpašumus par labu mātes kompānijai Lietuvā UAB Palink. Kopējā ķīlas summa ir 26,074 miljoni latu. Apvienotās daudznozaru arodbiedrības pārstāvis Jānis Kuzins saistībā ar šo faktu paudis neizpratni, kāpēc manta ieķīlāta ar nosacījumu, ka ķīlas devējam ir tiesības uz visu mantu, pārņemot to bez izsoles.

Apvienotās daudznozaru arodbiedrības pārstāvis Jānis Kuzins gan pauž bažas, ka, ieķīlājot visus īpašumus mātes kompānijai, SIA Palink uzņēmuma kreditorus atstāj bez nodrošinājuma. «Faktiski SIA Palink var pasludināt pats sev maksātnespēju, bet visi īpašumi bez izsoles nonāks mātes kompānijā – respektīvi, nav nekādu draudu, ka maksātnespējas procesā tos varētu izpārdot par labu citiem kreditoriem,» arodbiedrības paziņojumā norāda J. Kuzins.

Ņemot vērā virkni ilgstošu un rupju pārkāpumu no parādnieka puses, Swedbank pieņēmusi lēmumu pieprasīt SIA Daudznozaru kompānija Daugava (DK Daugava) atmaksāt bankai aizdevuma līdzekļus.

Kopējās uzņēmuma neatmaksātās saistības bankai ir aptuveni 1,17 miljoni latu. Swedbank jau ir saņēmusi Zemgales apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, ar kuru nolemts uzlikt virkni apgrūtinājumu uz DK Daugava un SIA Piena un maizes nams Daugava aktīviem, kā arī apķīlāt saistīto personu naudas līdzekļus un mantu.

Pašlaik zvērināts tiesu izpildītājs veic minētā tiesas lēmuma izpildi, norādīja Swedbank pārstāvis.

Tiesā banka vērusies pēc ilgstošiem mēģinājumiem vairāk nekā gada garumā atrisināt situāciju un veikt uzņēmuma saistību pārstrukturēšanu. Pēc Svilāna teiktā, banka ilgstoši atbalstījusi uzņēmumu ekonomikas lejupslīdes laikā, lai veicinātu biznesa restrukturizāciju. Tostarp Swedbank sniegusi atbalstu DK Daugavai, lai tā spētu investēt mazumtirdzniecības tīkla izveidē, piešķirot atvieglojuma periodu aizdevumiem vairāk nekā pusgada garumā.

SIA Latvian Dairy, kas iegādājusies Daudznozaru kompāniju Daugava, investē uzņēmumā 0,5 miljonus eiro, uz pusi palielina darbinieku skaitu un sāk jaunas produkcijas ražošanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā gada oktobrī darbu atsāka bijusī piena pārstrādes uzņēmuma ražotne Sērenes pagastā. Uzņēmums ticis gan pie jauniem īpašniekiem, gan arī jauna nosaukuma – SIA Latvian Dairy. Savulaik uzņēmējam Aigaram Vaivaram piederošais uzņēmums Daudznozaru kompānija Daugava tagad pieder Kipras Republikā reģistrētam uzņēmumam Goforth Ltd. (70%) un trim Ukrainas pilsoņiem. Bijušais Daudznozaru kompānijas Daugava īpašnieks Aigars Vaivars šobrīd nodarbojas ar lauksaimniecību, viņš saglabājis īpašuma tiesības uz preču zīmi Daugava.

SIA Latvian Dairy īpašnieki uzņēmuma attīstībā investējuši aptuveni 0,5 miljonus eiro, tie ieguldīti galvenokārt ražotnes rekonstrukcijā, lai varētu sākt jaunās produkcijas – siera sālījumā ražošanu.

Daudznozaru kompānija SIA Reaton jaunā bāra koncepcijas Meals bar izveidē investējusi vairāk nekā 400 000 eiro, informēja uzņēmumā.

Jaunā koncepta bārs Meals bar by Gastronome atrodas Rīgā, Brīvības ielā 31, tā platība ir 220 kvadrātmetri. Jaunā ēdināšanas vieta ir izvietota divos stāvos. Līdz ar šīs vietas izveidi ir radītas desmit jaunas darbvietas.

Bāra Meals bar by Gastronome atklāšana notiks 7.jūlijā plkst.21.

Daudznozaru kompānija Reaton tika dibināta 1988.gadā. Kompānijas darbības pamatvirzieni ir pārtikas produktu un delikatešu tirdzniecība, apdares materiālu un interjera priekšmetu tirdzniecība, būvniecība un durvju ražošana.

Reaton iekļauts delikatešu veikalu Gastronome tīkls, kā arī interjera un delikatešu centrs mc2, arhitektūras un celtniecības centrs Reaton, durvju ražotne, pārtikas produktu ražošana, loģistikas centrs.

Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Uzņēmumus ar daudzu miljonu eiro pamatkapitālu reģistrē visai reti, lielākoties ir SIA ar pamatkapitālu no 1 Ls vai 1 eiro līdz 1999 Ls; situāciju var mainīt tikai ar stimuliem.

Par to liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2013. gadā uzvaras gājienu turpinājušas mazkapitāla SIA – reģistrētas 10 438, kas ir par 501 mazāk nekā 2012.gadā un par 1218 SIA mazāk nekā 2011.gadā, kad fiksēts absolūtais jaunreģistrēto uzņēmumu rekords pēdējo gadu laikā.

Rekords – 40 milj. eiro

Pēc SIA Lursoft datiem, gan pēc reģistrētā, gan apmaksātā pamatkapitāla lieluma absolūts rekordists bijis SIA Mariner Finance Baltic, kura pamatkapitāls sasniedzis 40 milj. eiro (28,113 milj. Ls), kuram reģistrētas 12 komercķīlas un kurš ir kļuvis par SIA Baltic Container Terminal īpašnieku. Šī uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētais Mariner Capital Limited. Pamatkapitāla apjoma ziņā otrs lielākais pērn reģistrētais uzņēmums bijis SIA Amalva Holding un tā kapitāldaļu turētāji ir A. Menkevičs un A. Cepla no Lietuvas. Ar lielu – 10 mil eiro – pamatkapitālu ir reģistrētas arī vairākas komandītsabiedrības – Expansion Capital Fund, ZGI-3 un FlyCap Investment Fund I, kuru darbības termiņš noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim.

Baltijas lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2008. gadā sasniedzis 54.9 mljrd. eiro, kas ir par 14.3 % vairāk nekā TOP 300 Baltijas uzņēmumi apgrozījuši 2007. gadā.

Par to liecina Dienas biznesa jau septīto gadu sadarbībā ar kaimiņu lietišķajiem laikrakstiem – igauņu Äripäev un lietuviešu Verslo žinios – veidotais Baltijas valstu lielāko uzņēmumu TOP. Pirmajā vietā ierindojies Lietuvas naftas pārstrādātājs Orlen, no Igaunijas 4. vietā palikusi Tallink Grupp, savukārt no Latvijas augstāko – 8. vietu izcīnījusi a/s Elko grupa.

TOP 300 vietu izcīnījuši 99 uzņēmumi no Igaunijas, no Latvijas – 97 un no Lietuvas – 104. «TOP pievienojušies 55 uzņēmumi, pārstāvot ļoti dažādas nozares, no tiem 13 ir tādi, kas nodarbojas galvenokārt ar pārtikas ražošanu. Sarakstā iekļuvuši arī Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi – Laima, Staburadze un Cido grupa,» tā B. Sleže.

Kā liecina pašreizējā maksātnespējas likumdošanas pieredze gan Latvijā, gan pasaulē, - ir iespējams diskutēt par atsevišķu nosacījumu piemērošanu, tomēr process ir gana skaidrs un saprotams, kamēr vien ir runa par vienas konkrētas juridiskas personas neizpildītām saistībām.

Tomēr mūsdienu ekonomiskajos apstākļos arvien izplatītākas kļūst dažādas uzņēmumu apvienības, grupas, holdingi un citas struktūras, kuras ir gana cieši saistītas gan no juridiskā, gan reālā ikdienas darba viedokļa. Tai pašā laikā likumdošana katru juridisko vienību uzskata par atsevišķi skatāmu un vērtējamu, un tas, kā liecina pieredze, spēj radīt problēmas gan kreditoriem, gan arī pašiem uzņēmumiem.

Piemēram, ir uzņēmumi, kuru vienīgā eksistences jēga ir kādu aktīvu turēšana citu grupā ietilpstošu uzņēmumu labā un kuriem nav ne mazākās patstāvības lēmumu pieņemšanā. Tā, vienam uzņēmumam pieder ražošanas iekārtas, kuras tiek iznomātas citiem grupas dalībniekiem, savukārt cits uzņēmums iznomā darbiniekus, kuri šīs iekārtas darbina.

Vārds reiderisms pēdējo mēnešu laikā piesaukts ne vienu reizi vien. Tas izskanējis SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība dalībnieku konflikta laikā un, iespējams, no tā cietuši Jēkabpils lidlauka līdzšinējie īpašnieki. Arī Jelgavas uzņēmuma SIA Intransserviss īpašnieku strīdā iesaistītās abas puses viena otru vaino reiderismā, savukārt SIA Daudznozaru kompānija Daugava vadība par reideriskām nosaukusi Swedbank metodes savstarpējo domstarpību risināšanā. Vienīgais, kā pasargāt savu uzņēmumu no ļaunprātīgu pārņēmēju nagiem, ir novērst «caurumus» jau laicīgi.

Pašlaik parādījusies tendence pieaugt reiderisma gadījumu skaitam, kur uzņēmuma pārņēmēji vēlas piekļūt skaidrajai naudai. Kamēr īpašums tiks pārdots izsolē, paies laiks, tiesu izpildītāju darbības ir pārsūdzamas, turklāt pretējā puse var noalgot advokātus un prasīt izpildes apturēšanu. Tādēļ uzņēmuma pārņemšana, lai iegūtu nekustamos īpašumus, prasa laiku un naudu. Bet atsevišķās nozarēs firmu kontos ik dienu apgrozās ievērojami naudas līdzekļi, un, lai tos izņemtu, reideriem jāsagādā tikai izpildraksts un tiesu izpildītājs. Bet pēc tam šo naudu atgūt, ja tā tikusi pārskaitīta uz ārzonā reģistrētam uzņēmumam piederošu kontu, ir praktiski neiespējami.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kas cīņai ar koronavīrusa izplatību ir apturējusi interaktīvo licencēto azartspēļu darbību un tādējādi arī šīs jomas atbalstu sportistiem.

Zviedrijas kompānijas "Enlabs" AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Optibet" Baltijas reģiona izpilddirektors Dainis Niedra atzīst, ka uzņēmuma akcionāri neizprot Latvijas valdības lēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan arī citās Eiropas valstīs, kurās ir ieviesti Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, ir slēgtas virszemes spēļu zāles, bet nav slēgtas interaktīvās spēļu vietnes, kurās nav iespēju inficēt citus spēlētājus. "Baltkrievijā līdz šim bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz studiju apmeklējumiem, taču nekādu ierobežojumu biznesam nebija, tur tiek izspēlēts Baltkrievijas hokeja čempionāta fināls, notiek futbola virslīgas spēles," situāciju tepat līdzās esošajā kaimiņvalstī, kura nav ES dalībvalsts, raksturo D. Niedra. Viņš uzsver, ka Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav apturēti sporta pasākumi. "Katrā valstī ir nedaudz atšķirīgi noteikumi attiecībā uz interaktīvo spēļu licencēšanu, taču Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā tās ir atļautas arī koronavīrusa izplatības apturēšanas laikā," uz turīgāko Skandināvijas valstu pieredzi norāda D. Niedra.

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.