Sākta mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" veikala būvniecība Lāčplēša ielā, Rīgā, informē uzņēmumā. Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu ir izstrādājusi SIA "Dual arhitekti", bet būvdarbus veic SIA "Aimasa".

Plānots, ka jaunais "Lidl" veikals darbu sāks nākamajā gadā.

Jaunā veikala ēkai būs divi stāvi un to galvaspilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā paredzēts izbūvēt, piedomājot pie ēkas arhitektūras saderības ar apkārtējo vidi. Ēkas fasādē būs ķieģeļu motīvs ar izteiktu horizontālo un vertikālo dalījumu, rūdīta stikla un retinātu ķieģeļu akcentu.

Projekts paredz investīcijas ne tikai "Lidl" teritorijā, bet arī Lāčplēša ielas rekonstrukcijā, taču konkrētas izmaksas atklātas netiek.

Tiks izbūvēts jauns veloceliņš Lāčplēša ielas posmā, izveidota regulējama gājēju pāreja pāri Lāčplēša ielai, papildināta esošā infrastruktūra, nodrošinot iebraukšanu teritorijā gan no Satekles, gan no Lāčplēša ielas puses. Veikala teritorijā tiks veikta arī maģistrālo siltumapgādes tīklu pārbūve.

Vācijas lielveikalu tīklam "Lidl" jāmaksā 43 miljoni eiro konkurentam "Intermarche" Francijā par patērētājus maldinošām reklāmām, nolēma apelāciju tiesa Parīzē.

Tiesa secināja, ka 2017.-2023.gadā simtiem "Lidl" televīzijas reklāmu varētu būt maldinājušas patērētājus un ir uzskatāmas par negodīgu konkurenci.

Sākotnējā prāvā 2022.gadā "Intermarche" zaudēja, taču apelāciju tiesa šomēnes atzina, ka "Lidl" reklāmas bija maldinošas, jo Vācijas uzņēmums negarantēja, ka reklamētie produkti ir pieejami visos tā veikalos par reklāmā norādīto cenu 15 nedēļu periodā.

Apelāciju tiesa secināja, ka vairāk nekā 370 reklāmās, kuras apstrīdēja "Intermarche", "Lidl" izcēla produktus un cenas, taču tikai mazā drukā vai ātri nolasītā tekstā bija minēts, ka "Lidl" vietnē ir atrodami veikali, kuri nodrošina attiecīgo piedāvājumu.

Vācijas lielveikala tīkla "Lidl" uzņēmumu valdes priekšsēdētāju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Maceju Urbaņski nomainīs Marins Dokozičs.

Urbaņskis atstās valdes priekšsēdētāja amatu oktobra beigās, un no 1.novembra šajā amatā stāsies Dokozičs.

Topošais "Lidl" vadītājs Baltijas valstīs Dokozičs ir apņēmies turpināt "Lidl" ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju, paužot pārliecību, ka spēcīgā "Lidl" komanda, stratēģija un efektīvā darbība visās trīs Baltijas valstīs ļaus paplašināt uzņēmumu.

No 1.oktobra par valdes locekli un operatīvās darbības vadītāju Baltijas valstīs kļūs Janušs Vlodarčiks, nomainot Konrādu Žukeviču.

"Lidl Latvija" savu veikalu tīklu Latvijā atvēra 2021.gada 7.oktobrī. Šobrīd tīklā ir 37 veikali 16 pilsētās.

Uzņēmums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.marta līdz 2024.gada 29.februārim, strādāja ar 470,605 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga 4,1 reizi un bija 14,816 miljoni eiro.

Lielākie mazumtirgotāji baltās vistu olas šogad iepirkuši pamatā no Somijas, pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite norādīja, ka Lieldienu laikā tradicionāli pircēju pieprasītākās ir baltās vistu olas. Tā kā vietējie ražotāji diemžēl nepiedāvā baltās olas, kūtī dētās baltās vistu olas šogad "Rimi" iepērk no Zviedrijas un Somijas.

"Rimi" šogad plāno apmēram tādu pašu pieprasījumu pēc olām kā pērn, ņemot vērā pēdējā laika olu cenu svārstības.

Vienlaikus Bite sacīja, ka olu cena, salīdzinot ar pērnā gada Lieldienām, ir kāpusi, kas saistīts ar Eiropā izplatīto putnu gripu. Arī šī gada sākumā pieaugums ir turpinājies, īpaši martā un aprīlī, kad olu cenas pieauga līdz pat 20%.

Veikalu tīkla "top!" mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte norādīja, ka "top!" veikalos Lieldienu periodā tiek piedāvātas otrās kategorijas baltās olas, kas dētas kūtī un tiek iepirktas no Somijas.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" īpašnieku maiņa veicinās tirgus izaugsmi, sacīja aptaujātie mazumtirgotāju pārstāvji.

"Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana norādīja, ka "Rimi Baltic" īpašnieku maiņas darījums, visticamāk, ienesīs jaunas perspektīvas Baltijas tirgos, kas pozitīvi veicinās tirgus izaugsmi kopumā.

"Tā ir pozitīva zīme klientiem Baltijas valstīs un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ekonomikām, ka, neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, šis reģions tiek uzskatīts par labu vietu investīcijām," sacīja Hasana.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka "Lidl" turpinās koncentrēties uz to, lai piedāvātu saviem klientiem labu cenas un kvalitātes attiecību ikdienas produktiem un nepārtraukti pilnveidotos.

SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine norādīja, ka pārtikas mazumtirdzniecība ir dinamiska un pārmaiņu pilna vide, tāpēc izmaiņas šajā nozarē notiek samērā regulāri, tomēr īpašnieku maiņa kādam tirgus spēlētājam ir vērā ņemams notikums.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.

Viļņā norisinājās “Baltic Brand Forum 2025”, un pasākuma noslēgumā tika paziņoti Baltijas iedzīvotāju mīlētākie zīmoli astoņās kategorijās.

Arī šogad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmoli sacentās par atzinību, ko noteica plašākajā zīmolu un dzīvesstila pētījumā reģionā “Brand Capital”.

Latvijā 2025. gada uzvarētāji ir:

Straujāk augošais zīmols – “Ķekava”

Zaļākais zīmols – “Latvijas Valsts meži”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”'

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Mīlētākais mediju zīmols – Latvijas televīzija

Izdevīgākais zīmols – “Depo”

Rezonējošākais zīmols – “Swedbank”

Savukārt Baltijas kopvērtējumā par uzvarētājiem kļuva:

Straujāk augošais zīmols – “Ikea”

Zaļākais zīmols – “Ikea”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Reterra” attīsta trīs dzīvojamo ēku projektus Rīgā, un jaunā biroju ēka “Lāčplēša Plaza” būs ceturtais nekustamā īpašuma attīstības projekts Latvijas galvaspilsētā.

Ēka, kas top Lāčplēša ielā 76, jau ir aktīvā būvniecības fāzē, un šobrīd vairāk nekā 75% telpu ir iznomātas. Ēkas pabeigšana plānota 2026. gada vasarā.

Četru stāvu biroja ēkas kopējā platība ir 1617 kvadrātmetri, no kuriem 405 kvadrātmetri paredzēti tirdzniecības telpām un 1212 kvadrātmetri – birojiem.

“Komerctelpu izmērus iespējams pielāgot nomnieku vajadzībām gan būvniecības laikā, gan pēc tās. Pieejamas telpas no 30 līdz 200 kvadrātmetriem, tādējādi projekts nodrošina elastību dažādiem biznesa risinājumiem. Telpas būs piemērotas gan mazām komandām, gan lielākiem uzņēmumiem,” skaidro Jevgenija Kiseļova, “Colliers Baltics” partnere un mazumtirdzniecības nodaļas vadītāja.

Latvijas lielākais industriālo parku attīstītājs Piche šogad uzsāk būvniecību sešos jaunajos projektos – trijos Mārupē, divos Dreiliņos un vienā Valdlaučos.

"Kopējā investīciju summa sasniedz 130 miljonus eiro, un plānots izbūvēt vairāk nekā 145 000 m² industriālās platības," uzsver Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Ņemot vērā Mārupes novada pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesu ilgumu, kas ietekmē projektu realizācijas grafikus, uzņēmums ir paplašinājis savu attīstības fokusu, iekļaujot arī citas stratēģiskas lokācijas ārpus Mārupes.

“Šobrīd ar saviem jaunajiem projektiem mēs nosedzam trīs no galvenajām Rīgas industriālajām lokācijām – Lubānas ielas koridors, Dreiliņi un Valdlauči –, tādējādi nodrošinot klientiem iespēju izvēlēties sev izdevīgāko vietu biznesa attīstībai,” noslēdz Senkāns.

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu neradīs reālu būtisku cenu samazinājumu, šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenas galvenokārt ietekmē pasaules cena, ražošanas izmaksas un mazumtirdzniecības koncentrācija. Turpretim šādu memorandu rezultātā produkti nevar palikt lētāki, uzskata Gulbe.

Institūta pārstāve norādīja, ka lielajās pārtikas ķēdēs jau šobrīd vienam produktam katrā cenu grupā "ir stipri zemāka cena", jo veikalnieki ir ieinteresēti pārdot preci. Viņa pieļauj, ka pēc memoranda ieviešanas šie produkti, iespējams, tiks vairāk izcelti, lai gan jau patlaban divās lielākajās veikalu ķēdēs tie ir apzīmēti ar īpašu zīmi.

Gulbe pozitīvi novērtēja ideju par iespēju salīdzināt cenas, norādot, ka to vēlas gan tirgotāji, gan pircēji. Tomēr viņa skeptiski vērtēja, vai cenas mainās biežāk nekā "dažas reizes gadā".

Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas, un tās norāda uz nepietiekamu konkurenci, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja gada pirmā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītājus un aktualitātes saistībā ar pārtikas cenu samazināšanu.

Valsts prezidents akcentēja, ka pārtikas cenu pieaugums ietekmē ne tikai mājsaimniecību budžetus, bet arī atspoguļo uzticēšanos tirgum kopumā.

Viņaprāt, ir nepieciešams īstenot mērķētus pasākumus, kas palielinās cenu caurspīdīgumu un veicinās godīgu konkurenci starp tirgotājiem un ražotājiem.

Valsts prezidents norādīja, ka noslēgtais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir solis uz priekšu, tomēr pēc kāda laika ir nepieciešams izvērtēt faktisko ietekmi.

Maija beigās parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir atbalstāms solis, taču tajā joprojām ir būtiski trūkumi.

Jebkura iniciatīva, kas vērsta uz pircēju labklājību, ir apsveicama, taču parakstītajā memorandā ir vairākas neskaidrības gan attiecībā uz tā saturu, gan praktisko ieviešanu. Memoranda galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem zemākas cenas noteiktām pārtikas preču grupām un vienlaikus palielināt vietējo produktu pieejamību veikalu plauktos. Šī iniciatīva izraisījusi plašas diskusijas gan politiķu, gan nozares pārstāvju vidū, izgaismojot vairākus praktiskus izaicinājumus tās ieviešanā.

Ietekmēs daudz plašāk

Lai gan memoranda parakstīšana ir simbolisks solis pretī pieejamākai pārtikai, jāatzīmē, ka daudzus tajā ietvertos principus tirgotāji īsteno jau gadiem. Piemēram, veikalu tīkla “LaTS” regulāri rīko akcijas, nodrošinot maksimāli zemākās produktu cenas, taču tirgotāju vidū joprojām nav vienotas izpratnes par to, kas tad īsti ir “zemākā cena. Katram mazumtirdzniecības tīklam ir savas iepirkumu cenas, un tās nosaka arī iespējas piemērot atlaides. Tas, kas vienā veikalā uzskatāms par zemu cenu līmeni, citā var būt grūti sasniedzams.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzdevis Ekonomikas ministrijā (EM) līdz 1.augustam sagatavot normatīvo regulējumu pārtikas cenu salīdzināšanas rīka izveidei, aģentūrai LETA sacīja Valainis.

Normatīvajam regulējumam cenu salīdzināšanas rīka izveidei jābūt gatavam uz 1.augustu, lai augstā būtu iespējams pieņemt Ministru kabineta lēmumus, kas noteiks pienākumu tirgotājiem reizi dienā nodot informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas tos publicēs.

Valainis sacīja, ka pašreiz notiek intensīvs darbs ar nozari. Vienlaikus ministrija arī vērtē kopējo situāciju ar pārtikas zemo cenu groziem, tostarp, kā mainās cenas un kā veikali tās atspoguļo.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka mazumtirgotājiem uzdots cenu piedāvājumu veikalos atspoguļot redzamāk. Ministra ieskatā šobrīd mazumtirgotājs "Maxima" cenas atspoguļot labi, bet, piemēram, "Rimi", "Lidl" un citiem veikaliem būtu jāuzlabo situācija.