Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā būs jārisina nopietnas dilemmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda, ka līdzšinējā sadarbība ar ASV bijusi ļoti laba un noturīga, neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis ir Baltajā namā. Viņš ir pārliecināts, ka šī sadarbība turpināsies.

Vienlaikus būs daudz lietu, pie kurām būs ļoti nopietni jāstrādā, atzina Rinkēvičs. Katru reizi pēc jauna ASV prezidenta stāšanās amatā nepieciešams pastāvīgs diplomātisks darbs, atgādinot par mums būtiskām lietām, uzsvēra Rinkēvičs.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Otrkārt, būs risināmas diezgan nopietnas dilemmas, sacīja prezidents. Piemēram, tiek prognozēts, ka ASV izstāsies no Parīzes klimata nolīguma. Bez ASV daudzus mērķus esošajā līgumā sasniegt nevarēs, norādīja Rinkēvičs.

Tāpat iepspējami potenciāli tarifi Eiropas Savienības (ES) ekonomikai, kas mūs ietekmēs, uzsvēra Rinkēvičs.

Vienlaikus aktuāls būs jautājums par aizsardzības izdevumiem. Vinaprāt, Latvijai vajadzētu domāt par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai. "Es pilnīgi noteikti redzu, ka mūsu pašreizējās vajadzības, vismaz, kā man ziņots, ir virs 4% no iekšzemes kopprodukta," viņš sacīja, pieļaujot, ka Latvija varētu drīzāk pietuvoties 5%. Pie šī jautājuma strādā valdība. Tāpat par to ir gaidāmas diskusijas Nacionālās drošības padomē februārī.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Rinkēviču gan mazliet baida tas, ka ne visi Eiropas sabiedrotie to redz šādā veidā. "Tā būs vēl viena situācija," komentēja prezidents.

Viņš rezumēja, ka gaidāms diezgan neskaidrs, turbulents gads. Latvijas diplomātijai un politikas veidotājiem gan Baltijā, gan Eiropā būs daudz jāstrādā, lai izveidotu saprātīgas attiecības. "Bet daudzas lietas noteikti mainīsies," viņš uzsvēra.

Kā ziņots, Vašingtonā pirmdien notiks Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē".

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Domājot par Baltijas jūras reģiona drošību, ir "jātur galdā" jautājums arī par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, piektdien intervijā TV3 izteicās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Taujāts, kā vairot Baltijas jūrā esošās kritiskās infrastruktūras drošību, Rinkēvičs sacīja, ka nepieciešams palielināt patrulēšanu jūrā un aktīvāk jāievieš sankcijas Krievijas ēnu flotei. Piemēram, NATO ietvaros tiekot runāts par kopējās patrulēšanas pastiprināšanu.

Vienlaikus, prezidenta skatījumā, "jātur galdā" jautājums par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, kas būtu ļoti nopietns solis, kas jau iepriekš ideju līmenī izskanējis un pret kuru tolaik vērstas dažādas iebildes.

Prezidents piebilda, ka katru dienu Baltijas jūrā kuģojot ap 2000 dažādu peldlīdzekļu, kurus visus izkontrolēt neesot iespējams.

Lūgts vērtēt, kādām kopumā būtu jābūt Latvijas drošības prioritātēm šajā gadā, prezidents uzsvēra, ka nepieciešams pabeigt Austrumu robežas izbūvi un turpināt militārās infrastruktūras izbūvi. Tāpat ir sagaidāms, ka aizsardzībai būs jānovirza vēl lielāka valsts budžeta daļa, ieguldījumiem sasniedzot pat 4% no iekšzemes kopprodukta.

Latvijai turpmāko gadu laikā būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda gandarījumu, ka iekšlietu sistēmā strādājošajiem šogad pieaudzis atalgojums. Tāpat pozitīvi, ka uz priekšu virzās robežas un militārās infrastruktūras izbūve austrumos un daudz tiekot strādāts pie aizsardzības spēju nostiprināšanas. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka "vēl ir ko darīt".

Viņš atklāja, ka nesen iepazinies ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ziņojumu, kas izskanējis Valsts prezidenta militārajā padomē. "Ir pilnīgi skaidrs, ka, pat ja mums liekas, ka [ieguldījumu aizsardzībā] 3,5% no IKP ir daudz, tad ar to mūsu NATO spēju attīstībai nepietiek, mums ir jāstrādā pie tā, ka šis budžets būs jāaudzē, būs jāaudzē aizsardzības izdevumi," sacīja prezidents.

Rīgas pils saimnieks Edgars Rinkēvičs piedāvā turpmāk Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera kandidātu izvirzīšanu uzticēt Valsts prezidentam, vienlaikus saglabājot parlamenta tiesības pieņemt galīgo lēmumu par tiem.

Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs otrdien ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumus Saeimas kārtības rullī un grozījumus trīs likumos, kas noteic Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera izraudzīšanās un izvirzīšanas kārtību.

Valsts prezidenta iesniegtajos likumprojektos piedāvāts mainīt iepriekšminēto amatpersonu izvirzīšanas kārtību un desmit Saeimas deputātu vietā šīs tiesības piešķirt Valsts prezidentam, vienlaikus nekādi neskarot Saeimai tiesības pieņemt galīgo lēmumu par izvirzītajiem kandidātiem.

Kā skaidro Drēģeris, šāds risinājums neizjauktu valsts varas atzaru līdzsvaru un atsvaru sistēmu, taču dotu iespēju Valsts prezidentam gan formālās, gan neformālās konsultācijās identificēt piemērotāko kandidātu tālākai izvirzīšanai. Tas savukārt mazinātu politisko apsvērumu prevalēšanu pār kandidāta profesionalitātes kritērijiem.

4.aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāru Valdi Dombrovski. Tikšanās laikā puses pārrunāja Amerikas Savienoto Valstu un ES tirdzniecības attiecības un ES priekšlikumus aizsardzības finansējuma palielināšanai un atbalstu Ukrainai.

"Mums ir jārēķinās ar to, ka ASV tarifu politika arī turpmāk var radīt nenoteiktību Eiropā un plašākā pasaulē. No vienas puses tas var radīt ekonomikas satricinājumus, bet no otras puses arī iespējas - Eiropas Savienības dalībvalstīm apgūstot jaunus tirgus. Pusēm ir jāsēžas pie sarunu galda, lai virzītos uz savstarpēji izdevīgiem tirdzniecības noteikumiem. Gan pandēmijas laiks, gan karš Ukrainā un ilgstošā nenoteiktība spilgti izgaismo nepieciešamību Eiropas Savienībai kļūt pašpietiekamākai, it īpaši kritisko preču ražošanā. Tikai tā Eiropas Savienība var kļūt noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Tas ir panākams, diversificējot riskus un noieta tirgus pasaulē, kā arī veicinot ražošanu augstas pievienotās vērtības nozarēs," pēc tikšanās pauda E. Rinkēvičs.

Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.

Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Tas būtu skandāls, ja ne pārāk veiksmīgu projektu uzņēmumos palielinātu atalgojumu, trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents tika aicināts vērtēt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz noteikt izņēmumus personāla izmaksu palielināšanai astoņās ministrijas kapitālsabiedrībās, piemēram, dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālajā ieviesējā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", VAS "Latvijas gaisa satiksme" un aviokompānijā "airBaltic".

Paralēli sociālajos tīklos iedzīvotāji pauž sašutumu arī par ministru un augstāko ierēdņu algām, kas atspoguļotas amatpersonu deklarācijās par 2024.gadu. Taujāts, vai valsts pārvalde nav pārāk "iekarsusi" ar atalgojuma celšanu, kam privātais sektors netiek līdzi, Valsts prezidents piesauca pērn pieņemto lēmumu 2025.gadā atlīdzību fondu neaudzēt vairāk kā par 2,6%. Valsts prezidents atgādināja, ka bija arī izņēmumi - atalgojuma palielināšana iekšlietu sistēmai, kas, viņaprāt, bija pamatota un pareiza, kā arī devusi zināmus pozitīvus rezultātus.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Davosā apliecinājis Latvijas interesi, lai ASV tehnoloģiju gigants "Google" iesaistītos Mākslīgā intelekta centra izveidē Latvijā, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Latvijas prezidents otrdien tikās ar "Google" viceprezidenti publiskās pārvaldes un rīcībpolitiku jautājumos Eiropā Aneti Kroberi-Rīlu.

Turpinot pagājušajā gadā Davosā un vizītē Kalifornijā sākto diskusiju ar "Google" vadību, sarunā apspriesta "Google" iesaiste Mākslīgā intelekta centra darbībā, sadarbība Baltijas valstu kiberdrošības spēju stiprināšanā, kā arī ar Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju saistītie izaicinājumi.

Rinkēvičs uzsvēris, ka Mākslīgā intelekta centra izveide un attīstība ir nozīmīga Latvijas prioritāte. Pēc viņa vārdiem, centra izveide ir būtiska, lai stiprinātu drošību un veicinātu konkurētspēju.

Latvijas prezidents informēja par progresu centra izveidei nepieciešamajā likumdošanā. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra samērīga tiesiskā regulējuma ieviešanu ES līmenī, kas ir sevišķi būtiski, lai ES vēl vairāk nezaudētu konkurētspēju.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida diskusijas par to, vai nākamā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts nebūtu jāizraugās Valsts prezidentam.

Rīgas pilī Rinkēvičs trešdien tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), lai pārrunātu dažādas aktualitātes. Valsts prezidents informējis premjeri par tikšanos ar Saeimas frakciju vadītājiem, kas varētu notikt piektdien, 31.janvārī, plkst.8.30.

Tikšanās laikā prezidents iecerējis ne tikai iepazīstināt ar likumdošanas iniciatīvu pazemināt tautas nobalsošanas slieksni, bet arī runāt par Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās procesu, kas "jau ir kļūst leģendārs".

Viņš skaidroja, ka šajā procesā ir gan politiskas, gan strukturālas problēmas. Prezidenta ieskatā ar frakciju vadītājiem un kopumā būs nopietni jārunā, vai kandidātu izvirzīšanas kārtība ir adekvāta. Ja Saeimas deputāti paši izvirza kandidātus konkrētiem amatiem, kā tas ir, piemēram, ar Latvijas Bankas prezidenta un valsts kontroliera amatu, un paši pēc tam par šiem kandidātiem balso, tad tas rada problēmas, uzskata valsts pirmā persona.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Pirms 35 gadiem mēs spējām vienoties kopīgam mērķim - brīvai, neatkarīgai Latvijai -, un esmu pārliecināts, ka arī šodien mēs to spējam, apsveikumā Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienā uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgas pils saimnieks norāda, ka 1990.gada 4.maijā ar violetiem un baltiem ceriņu pušķiem rokās lepni un cerību pilni cilvēki pie Augstākās Padomes ēkas Vecrīgā sagaidīja deputātus, kuru pārliecinošais vairākums bija nobalsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Viņš klāsta, ka tolaik aiz Augstākās Padomes stāvēja Latvijas patrioti, kas bija parādījuši, ka grib lemt un darīt paši, grib runāt latviski un kopt savu kultūru, grib redzēt patiesību, nevis piecgades plānus. Valsts prezidents akcentē, ka patrioti gribēja celt Latviju, nevis stutēt trūdošu impēriju. Rinkēvičs pateicas ikvienam, kas 35 gadu laikā sargājis, veidojis un patiesi mīlējis Latviju.

Nav bērnu, nav rūpju un naudas pietiek – to pēcindustriālajā laikmetā zina daudzi un tā arī dzīvo. Šodienas lēmumi demogrāfijas jautājumos noteiks ne tikai to, kāda Latvija būs, bet arī to, vai paliks tikai nosaukums, vai tā būs vispār.

Proti, demogrāfijas jautājums nav par ideoloģijām, valsts pārvaldes formām vai politikām. Tas ir hamletisks jautājums – būt vai nebūt? Ir robeža, kad bezrūpīgs miers vienmērīgā uzdzīvē nozīmē beigas.

Nepielūdzamā statistika

Statistikas dati rāda nepielūdzamu ainu: 1987. gadā piedzima 42 135 bērni, bet 2023. gadā – vairs tikai 14 490, un nav vairs šaubu, ka 2024. gada skaitlis būs vēl mazāks. Datiem pievienojot mirstības rādītājus un migrācijas bilanci, iegūstam vien iedzīvotāju skaita sarukuma datus. Pie ārējiem iemesliem nosacīti var minēt tikai lielo finanšu krīzi. Tomēr arī te bija liela daļa iekšējo iemeslu, tostarp tas, ka valsts pārvalde izdevumu samazinājumu lielā mērā pārcēla uz jauno vecāku pleciem un neieviesa elementārāko aizsardzību ģimenēm ar bērniem. Rezultātā krīzes laikā Latviju pameta vairāki simti tūkstošu cilvēku ar visiem bērniem, kuri ceļ citu valstu ekonomikas un nākotni. 1987. gadā Latvijā dzīvoja 2,67 miljoni iedzīvotāju. 2023. gada nogalē iedzīvotāju skaits bija vairs tikai 1,88 miljoni – tas ir aptuveni 1950. gada līmenis. Proti, 36 gados izgaisuši teju 0,8 miljoni jeb 34,5% iedzīvotāju. Šādi turpinot, aiznākamajai politiķu paaudzei pārvaldāmo skaits būs tik niecīgs, ka vajadzēs pašiem slaucīt ietves, ja cilvēku iztrūkumu neaizpildīs citu pasaules reģionu iedzīvotāji. Arī šādā notikumu attīstības scenārijā par Latviju, kāda tā ir pašlaik, jau pēc pusgadsimta var būt ļoti problemātiski runāt – ja titulnācija nonāk mazākumā un teritoriju pārsvarā apdzīvo citi, tad arī balsošanas rezultāti var būt citādi. Pašreizējai demogrāfijas bedrei, kas kļūst arvien pamanāmāka, seko visas iespējamās problēmas – samazinās iekšējais patēriņš, aug cenas, nav pietiekams uzņēmējdarbībai nepieciešamais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Visbeidzot nav vērtību, kuras politiķi varētu pārdalīt, un atliek tikai aizņemties. Mums jāsāk sevi atražot un nodrošināt. Attiecībā uz ģimenēm ar bērniem ilgstoši un plaši tiek lietots arguments «naudas ir tik, cik ir», tā visu atstājot nākamajam deputātu sasaukumam.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, vērtē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš ierakstā sociālajos tīklos pateicies visiem pilsoņiem, kas vakar piedalījās pašvaldību vēlēšanās.

"Paldies visiem vēlēšanu komisiju locekļiem par izturību un pašaizliedzību, strādājot sarežģītos apstākļos. Diemžēl CVK un VDAA ir izgāzušās šī procesa organizācijā, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība," pārliecināts Rinkēvičs.

Politiķis uzskata, ka ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai nākamgad Saeimas vēlēšanas notiktu raiti un bez tādiem starpgadījumiem, kā aizejošās pašvaldību vēlēšanas.

"Šo lietu izskatīsim arī nākamnedēļ paredzētajā Nacionālās drošības padomes sēdē," sola valsts augstākā amatpersona.

Vajadzīgs lielāks finanšu sektora atbalsts aizsardzības nozares projektiem, pirmdien Rīgas pilī tiekoties ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, spriedis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu sektora iesaisti aizsardzības industrijas uzņēmumu finansēšanā un demogrāfijas jautājumus.

Tikšanās laikā Valsts prezidents pauda nostāju, ka ir nepieciešama elastīga pieeja fiskālo noteikumu piemērošanā, lai Eiropas Savienības valstis spētu būtiski kāpināt savu aizsardzības spēju finansēšanu.

Rinkēvičs atzīmēja, ka finansējuma pieejamība ir viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas konkurētspējas uzlabošanai. Tāpat ir vajadzīgs lielāks finanšu sektora atbalsts aizsardzības nozares projektiem.

Ir jābūt gataviem uz jebkuru pavērsienu, kā arī jābūt gataviem pasargāt savu kritisko infrastruktūru, piektdien pēc TEC-1 elektrostacijas apskates žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem piektdien veica TEC-1 un TEC-2 elektrostaciju tehnisko apskati.

"Normālā situācijā mēs šodien šeit neatrastos, jo visas šīs iekārtas būtu izslēgtas un nebūtu jādarbina," norādīja Valainis.

Viņš akcentēja, ka pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. Tāpat ir jābūt pārliecinātiem, ka pie jebkuriem apstākļiem šī infrastruktūra ir darbspējīga.

"Tostarp ne tikai ziemā, bet arī jādomā, kā šo infrastruktūru darbināt vasarā," norādīja Valainis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi pašreiz notiekošos TEC-1 remontdarbus pabeigt martā.

Šodien starptautiskajā izstādē "Expo 2025 Osaka" Japānā norisināsies Latvijas nacionālā diena "Voice and Echo", informē Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA).

Izstādes apmeklētāji varēs piedzīvot Latvijas kultūras prezentāciju caur šim notikumam īpaši radītu horeogrāfisku un muzikālu mākslas performanci, meistarklasēm un svētku gājienu, kā arī uzzināt par Latvijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem Latvijas - Japānas biznesa forumā.

Latvijas dalības "Expo 2025 Osaka" ģenerālkomisāre Lāsma Līdaka norāda, ka Latvijas nacionālā diena izstādē ir Latvijas iespēja pozitīvi pārsteigt Japānu un pārējo pasauli.

Nacionālās dienas centrālais notikums būs multimediāla performance "Echo / Atbalss" - Latvijas stāsts, kas pasniegts caur mūziku, deju un vizuāliem elementiem, iedvesmojoties no četriem gadalaikiem un diennakts cikla.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte trešdienas vakarā tomēr nolēmusi atkāpties no amata, aģentūra LETA uzzināja CVK.

Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Latvijas farmācijas nozare ir viena no valsts stratēģiski svarīgajām nozarēm, un tās attīstība ir ne tikai ekonomikas, bet arī sabiedrības veselības un valsts noturības jautājums. Tāpēc 21. martā Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri un ministrijas augstāko vadību, lai prezentētu nozares attīstības stratēģiju un pārrunātu aktuālos izaicinājumus Latvijas zāļu tirgus attīstībā, informē Latvijas Zāļu ražotāju asociācija.

Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta zāļu reformas ietekmei uz vietējiem ražotājiem. Pašlaik Latvijas zāļu tirgū vietējie ražotāji veido tikai aptuveni 5%, un LZR ieskatā zāļu cenu reforma vēl vairāk nostiprina starptautisko inovatīvo ražotāju pozīcijas un ietekmi Latvijas tirgū, radot jaunus riskus vietējo ražotāju konkurētspējai gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.

LZR iepazīstināja ministru ar nozares attīstības stratēģiju, kas top sadarbībā ar vietējiem zāļu ražotājiem “Olpha”, “Grindeks” un “PharmIdea”, kā arī Latvijas vadošajām universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. Stratēģijas mērķis ir veicināt farmācijas nozares ilgtspējīgu attīstību gan Latvijā, gan eksporta tirgos, uzlabojot ražošanas tehnoloģijas, paplašinot produktu portfeli un palielinot medikamentu pieejamību Latvijas pacientiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte trešdienas vakarā tomēr nolēmusi atkāpties no amata, aģentūra LETA uzzināja CVK.

Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Davosā pirmdien sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 24.janvārim, un foruma dalībniekus attālināti uzrunās arī Donalds Tramps, kura jaunā administrācija arī darbu sāks pirmdien.

Tramps forumam digitāli pievienosies ceturtdien, paziņoja foruma prezidents Berge Brende, piebilstot, ka uzzināt jaunās ASV administrācijas plānus būs "ļoti īpašs brīdis". Tramps savas iepriekšējās prezidentūras laikā Davosā ieradās divas reizes.

Brende piebilda, ka "augsta līmeņa pārstāvji" no Trampa administrācijas forumā gaidāmi pēdējās foruma dienās.

Dalību forumā apstiprinājusi Trampa sabiedrotā republikāne Sāra Hakabija-Sandersa, kas ir Ārkanzasas gubernatore.

Trampa plāni samazināt nodokļus un uzlikt tirdzniecības tarifus ir radījuši bažas, ka viņa politika varētu atjaunot inflāciju un apslāpēt globālo ekonomisko izaugsmi.

Šā gada foruma galvenā tēma ir "Sadarbība gudrajam laikmetam". Forumā tiks runāts par klimata pārmaiņām, karu, globālo saspīlējumu, ekonomisko neskaidrību un citiem jautājumiem.

Valdošā koalīcija Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatam vienojusies virzīt Rīgas vēlēšanu komisijas vadītāju Māri Zviedri, aģentūrai LETA pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka gan koalīcijā, gan parlamentā kopumā - šoreiz pat nešķirojot pozīciju un opozīciju - valdījusi vienota izpratne, ka CVK vadītāja amatam jāvirza cilvēks ar praktisku pieredzi vēlēšanu organizēšanā.

"Tas nozīmē, ka kandidātam jābūt ar pieredzi vēlēšanu procesā no organizatoriskās puses - skaitot balsis, organizējot vēlēšanu iecirkņus un nodrošinot procesa norisi," uzsvēra Jurēvics.

Ņemot vērā to, ka kandidātam jābūt gatavam sākt darbu nekavējoties, jo jau pēc nedaudz vairāk nekā gada notiks Saeimas vēlēšanas, koalīcijas frakcijas, kā arī daļa opozīcijas ir gatava gan atbalstīt, gan virzīt šādu kandidātu, akcentēja Jurēvics.

Politiķis atzīmēja, ka Saeimas deputāti par jaunā CVK priekšsēdētāja apstiprināšanu amatā lems sēdē ceturtdien, 19.jūnijā.

Saeimas deputāti šodien ievēlēja Māri Zviedri Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatā.

Par Zviedra ievēlēšanu nobalsoja 78 Saeimas valdošās koalīcijas un opozīcijas deputāti, bet pret nobalsoja deputāti no opozīcijas partijas "Stabilitātei".

Viņu amatam izvirzījuši deputāti no "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvajiem", Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības.

CVK priekšsēdētāja amata kandidāts iepriekš norādīja, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot sabiedrības un vēlēšanu organizatoru, īpaši pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītāju, uzticību vēlēšanu procesam Latvijā.

Viņaprāt, ir būtiski padarīt šo procesu saprotamāku un caurspīdīgāku.

Viņš atzina, ka vēlēšanu naktī un arī pirms tās pieredzētais bija ļoti skumjš. Viņš pauda, ka vēl nekad nebija redzējis tik "drūmu situāciju". Viņš salīdzināja situāciju ar gadiem būvētu namu, kuru pēkšņi noposta vētra - sajūta bijusi līdzīga.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ sagaida skaidrību Latvijas Bankas prezidenta jautājumā.

Prezidents intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra, ka šis ir arī nacionālās drošības jautājums, jo krīzes gadījumos arī Latvijas Bankas prezidentam ir jārisina nopietnas lietas.

Viņš aicināja atcerēties, ka konkrētajai personai vēl būs jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, kas prasīs laiku.

"Ja šonedēļ nedzirdēsim skaidrus mājienus, faktiski vienu uzvārdu, lai kā man negribētos, nākamnedēļ uz Rīgas pili tiks aicināti visu frakciju vadītāji un runāts, ko darīt tālāk," viņš sacīja.

Kā vēstīts, aizvadītajā pirmdienā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes premjere Evika Siliņa (JV) apgalvoja, ka koalīcija Latvijas Banka prezidenta jautājumā virzās ļoti strauji uz priekšu.

Mirusi Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece, liecina biedrības publicētais paziņojums portālā "Facebook".

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tviterī izsaka visdziļāko līdzjūtību Aizsilnieces ģimenei, kolēģiem un draugiem.

1966.gadā dzimusī Aizsilniece bija ģimenes ārste, homeopāte un aktīvi iesaistījās ārstu profesionālās vides veidošanā.

Kā liecina informācija LĀB mājaslapā, pirms kļūšanas par biedrības prezidenti 2018.gadā viņa šajā organizācijā darbojās kā viceprezidente. Tāpat Aizsilniece daudz strādājusi Pasaules Veselības organizācijas projektos, apguvusi sabiedrības veselības pamatus Zviedrijā, Šveicē, ASV ieguvusi maģistra grādu veselības aprūpes zinībās Londonas Universitātē.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2003.gadā Aizsilniece bijusi toreizējās veselības ministres Ingrīdas Circenes padomniece un tajā pašā gadā iecelta par Valsts zāļu aģentūras padomes priekšsēdētāju.

Valdību veidojošās partijas aizvien nav vienojušās par vienotu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu.

"Jaunās vienotības" (JV) politiķe, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes apgalvoja, ka koalīcija ir "fināla taisnē" un kandidāts tikšot nosaukts šonedēļ.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs izvairījās nosaukt konkrētus kandidātu uzvārdus, kuri tiek izskatīti, jo, viņaprāt, patlaban korektākais būtu norādīt, ka šonedēļ būs lēmums par to, kurš ir koalīcijas kandidāts.

"Jebkādi citi komentāri par šo šajā brīdī, iespējams, raisītu vēl papildus jautājumus, kas šajā brīdī nebūtu nepieciešams," klāstīja Šuvajevs.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais ekonomikas ministrs Viktors Valainis vērtēja, ka sarunas koalīcijā notiek "ļoti pozitīvā virzienā". Partijas esot nonākušas līdz "ļoti šaurai" kandidātu listei.