VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pie Rīgas Biržas nama uzstādījusi sešas čuguna laternas. Projekts ir nozīmīgs solis Rīgas pilsētas vēsturiskā un arhitektoniskā mantojuma saglabāšanā, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Senatnīgo laternu atjaunošana ir būtisks ieguldījums Rīgas arhitektūrā un kultūrvēsturē. Esam gandarīti, ka projektu izdevies realizēt un laternas pie Biržas nama priecēs iedzīvotājus un pilsētas viesus, nodrošinot, ka Rīgas mantojums tiek saglabāts nākamajām paaudzēm. Liels paldies visiem iesaistītajiem, kas palīdzēja šo desmitgades projektu novadīt līdz galam. Lai gan mazs projekts, tas bija gana sarežģīts,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Laternas uzstādīja SIA “Marivent”. Līguma kopējās izmaksas ir 28 420,98 eiro bez PVN, un tās tika segtas no VNĪ budžeta līdzekļiem.

Vēstures liecības norāda uz to, ka pie Biržas nama atradušās Biržas arhitekta Haralda Jūliusa fon Boses zīmētās laternas, kas diemžēl laika gaitā ir zudušas. Pēdējās trīs bagātīgi rotātās laternas tika demontētas 1989. gadā, un to turpmākais liktenis nav zināms. Nav saglabājušies arī vēsturiskie laternu zīmējumi, tādēļ vienīgā informācija par to izskatu nāk no dažiem veciem fotoattēliem un līdzīgām laternām, kuras Bose zīmējis Sanktpēterburgai.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums nozarē - brīdis, kad profesionāļi un sabiedrība kopā uzdod būtiskus jautājumus par to, kāda ir un kāda varētu būt mūsu arhitektūra. Šī gada tēma - iederība - aktualizē jautājumu, kas šobrīd kļūst arvien svarīgāks ne tikai arhitektu, bet arī sabiedrības domāšanā: kā radīt arhitektūru, kas spēj būt klātesoša savā laikā un vietā, vienlaikus veidojot jaunas vērtības nākotnei?

Kā LAGB Lieldraugs un atbasltītājs, arhitektūras birojs SEP vēlas iedziļināties šajā jautājumā - ne tikai godinot labākos darbus, bet arī domājot par kopējo virzienu, ko Latvijas arhitektūra šobrīd iezīmē.

Kas veido LAGB finālistu darbu kvalitāti

"Mēs apbraukājām visus 38 projektus, kas bija iesniegti, un uzklausījām desmit procesus. Kopējā sajūta, kā mēs pēc tam visi vienojāmies, ir lepnums un prieks par to, ko Latvijā dara arhitekti, ko dara pašvaldības un uzņēmīgi cilvēki. Un tā mums izkristalizējās kopējā šī gada sajūta – iederība. nevis piederība, bet iederība laikā un telpā," atklāj Zaiga Gaile.

Salaspils koka bērnudārzs, Igaunijas vēstniecība Vecrīgā, Zilākalna skatu tornis, privātmāja Pāvilostā — un vēl vairāki spilgti arhitektūras piemēri šogad iekļuvuši finālistu vidū. Katrs no tiem ir unikāls un raksturā atšķirīgs, tomēr visus vieno kopīga kvalitātes un laikmetīguma sajūta.

Nekustamo īpašumu attīstītājs no Apvienotajiem Arābu Emirātiem Eagle Hills, kas Rīgā īsteno Riga Waterfront projektu Andrejsalas un Andrejostas apkaimē, atklājis prezentāciju centru Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, kurā iepazīstinās interesentus ar 6,5 miljardus ASV dolāru vērtiem nekustamā īpašuma projektiem Gruzijā: Tbilisi Waterfront Kūras upes krastā un Gonio Yachts & Marina Batumi.

Prezentāciju centrs, kas atrodas Tbilisi centrā, ir ne tikai vieta dažādiem pasākumiem, bet arī iespēja iepazīties ar diviem iespaidīgiem Eagle Hills projektiem – “Tbilisi Waterfront” un “Gonio Yachts & Marina”. Detalizēta ekspozīcija piedāvā apmeklētājiem padziļinātu ieskatu topošo projektu mērogā, dizainā un kopējā noskaņā.

“Gruzijas skaistums ir pelnījis attīstību, kas respektē tās ainavas, paver iespējas tās iedzīvotājiem un veido pamatu ilgstošai labklājībai. Tas ir mantojums, ko vēlamies atstāt aiz sevis. Mūsu vīzija ir sniegt jēgpilnu ieguldījumu valsts izaugsmē, radot darba vietas, piesaistot investīcijas un demonstrējot Gruzijas milzīgo potenciālu pasaulei. Tāpēc mums ir liels gods sadarboties ar Gruzijas valdību, lai veicinātu ilgtspējīgu progresu, inovācijas un labklājību nākamajām paaudzēm,” uzsvēra Eagle Hills Properties dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mohameds Alabars, atklājot prezentāciju centru.

Sporta nama “Daugava” rekonstruētajā priekšlaukumā par Latvijas basketbola tradīciju pamatlicēju, “Sapņu komandas 1935” treneri Valdemāru Baumani turpmāk atgādinās viņam veltītais piemineklis.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti atbalstījuši biedrības “Latvijas basketbola mantojums” piedāvājumu pieņemt dāvinājumā šo skulptūru.

Dāvinājuma kopējā vērtība ir 130 439 eiro. Dāvinājuma mērķis – atgādināt par Latvijas basketbolistu vēsturiskajiem sasniegumiem un veicināt jaunās paaudzes zināšanas par izcilām personībām. Lēmums par dāvinājuma pieņemšanu vēl jāapstiprina Rīgas domes sēdē, pēc tam tas tiks nodots valdījumā Rīgas Pieminekļu aģentūrai.

Šis vides projekts īstenots pēc Rīgas Basketbola skolas un biedrības “Latvijas basketbola mantojums” iniciatīvas ar Rīgas domes, Latvijas Basketbola savienības un privātpersonu atbalstu. Autors – tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Valdemāra Baumaņa skulptūra veidota sadarbībā stikla mākslinieci Andu Munkevicu.

Rīgā esam pieraduši domāt, ka “krāmēties” ar visu veco ir grūti. Un daudzos gadījumos tā arī ir taisnība, tomēr pilsētvides un apkaimju attīstībā vieglākā ceļa izvēle rada risku pazaudēt mūsu galvaspilsētas unikālo identitāti.

Domājot par pilsētas ilgtspēju, tās politiskajai un pilsētplānošanas vadībai būtu jānosaka, ka laikmetus pārdzīvojušu ēku reintegrācija nākotnes vīzijā ir obligāta.

Galvaspilsētā, kas vēlas pārsteigt ar kultūras bagātību un savu īpašo šarmu arī ārpus Vecrīgas, nevajadzētu ļauties vienmuļai sacensībai par augstāko, stiklotāko, modernāko. Jo tieši vecās ēkas var kļūt par pievienoto vērtību un savas apkaimes simboliem – vizītkarti, ar ko lepoties. Šajā kontekstā es pat teiktu, ka industriālais, 20. gs. sākuma mantojums Rīgā līdz šim ir ne tikai nepelnīti aizmirsts, bet pat bijis nepiedodami neaizsargāts un nenovērtēts.

Pilsēta, kas izsenis pazīstama kā svarīgs industriālais un ražošanas centrs, daļu savas absolūti unikālas vēstures jau ir pazaudējusi mūsu pašu nevērīgās attieksmes dēļ. Industriālais mantojums ir kritiski svarīgs. Pielāgojot to mūsdienu vajadzībām, iegūstam augstu pievienoto vērtību gan vietējā, gan plašākā – pilsētvides un pat nacionālā - mērogā. Šeit var vilkt paralēles ar vienu no Londonas ikoniskākajiem Temzas krasta siluetiem – laikmetīgās mākslas centru Tate Modern, kas radīts bijušajā Bankside elektrostacijā, vai Batersijas spēkstaciju, kas tagad ir ārkārtīgi populārs vietējās sabiedrības un tūristu galamērķis.

Pagājušajā nedēļā apritēja gads, kopš tika apstiprināta Evikas Siliņas vadītā valdība. Atskatoties uz šajā periodā paveikto un nepaveikto, Diena un Dienas Bizness devuši vērtējumu ministru iespētajam savos amatos.

Lai gan daudzas problēmas, ar kurām saskaras šī valdība, ir iesētas pirms diviem, pieciem un pat desmit gadiem, būtībā šī valdība staigā savu priekšgājēju kurpēs, jo savējo īsti nav.

Labu, efektīvu risinājumu samilzušajām problēmām nav, un domstarpības par risinājumiem arī nez kāpēc pašlaik tiek dēvētas par komunikācijas kļūdām. Ambīcijas vārdos ir labi, bet prasās reālus darbus.

Laikam taču bez liela pārsteiguma tāpēc secinājām – esošā valdība ir visu laiku vājākā valdība. Un šeit jau vairs nav svarīgi – tas ir iepriekšējās valdības mantojums vai kādi citi objektīvi vai subjektīvi iemesli. Nospiedošajam vairumam ministru nav savas politiskās dienaskārtības – tas nozīmē, ka nav ne ideju, ne vēlmes risināt problēmas savās nozarēs.

Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Vai šis mehānisms palīdzēs nodrošināt cienījamu vecumdienu ienākumus nākotnes pensionāriem? Diemžēl atbilde nav viennozīmīga, jo pensiju 2. līmeņa potenciāls ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja lēmumiem, bet arī no pašu iedzīvotāju iesaistes un finanšu pratības.

Pensiju nedrīkst atstāt pašplūsmā

Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma. Diemžēl šajā vecumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams, jo šī aktīva rezultātu nosaka savlaikus pieņemti lēmumi. Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija un to nedrīkst atstāt pašplūsmā. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums, ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu. Neinteresējoties, kas ar to notiek, tiek zaudēta iespēja vairot nākotnes labklājību vai vēl ļaunāk – varam nodarīt tai kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā.

Euribor likmju pakāpeniskais samazinājums aktivitāti mājokļu tirgū rosina gausi – jaunu projektu uzsākšana notiek kūtri, būvniecības apjomi samazinās, pieaugumu uzrāda vienīgi veikto darījumu cenas. Nozares eksperti pieļauj, ka cenas varētu paaugstināt arī plānotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas daudziem draud palielināt no kapitāla pieauguma nodokļa maksājamās nodevas apmēru.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Būvniecība

Projektu bads saasina konkurenci. SIA Pillar Contractor valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš

Intervija

Jauno mājokļu konkurenti ir padomju laika nami. SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš

Mājokļu tirgus

Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Finanses

Vai līdz ar kapitāla nodokli nepieaugs arī vēlme “shēmot”?

Arhitektūra

Sasniegusi briedumu. Arhitektu biroja Open Architecture Design (OAD) dibinātāja, vadošā arhitekte un dizainere Zane Tetere-Šulce

Rīgā, A. Briāna ielā 13, svinīgi atklāts Riga Makerspace – moderna prototipēšanas darbnīca, kas kļūs par nozīmīgu centru Latvijas radošajām industrijām, uzņēmējdarbībai un izglītībai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Vēsturiskā ēka, kas agrāk kalpoja kā Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums un ilgstoši tika uzskatīta par vienu no galvaspilsētas degradētākajām teritorijām, tagad pārtapusi par inovatīvu vidi ar augstu pievienoto vērtību.

“Ir ļoti būtiski, ka rodam arvien jaunu veidu, kā atbalstīt Latvijas radošās industrijas. Pēc rekonstrukcijas “Riga Makerspace” būs nozīmīga kultūrvieta, kuru ikdienas darbā izmantos ne vien kultūrizglītības iestāžu dizaina studiju audzēkņi, bet arī uzņēmēji. Šis ir lielisks piemērs, kā ar mūsdienu prasībām atbilstošu telpu izveidi stiprinām kultūras nozares kapacitāti un attīstību,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.

Šis projekts ne tikai uzlabo apkārtējo pilsētvidi, bet arī sniedz jaunas iespējas studentiem, radošiem profesionāļiem un uzņēmējiem, vienlaikus sekmējot apkaimes revitalizāciju un piesaistot talantus un investīcijas nākotnes attīstībai.

Sadarbojoties ar Finanšu ministriju (FM) un nozaru ministrijām, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir aktīvi iesaistījusies valdības kopējā iniciatīvā administratīvā sloga mazināšanai Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas kontekstā, informē CFLA.

Sagaidāms, ka procesu pārskatīšana nesīs atvieglojumus, lai CFLA varētu veiksmīgi nodrošināt investīciju apriti atbilstoši pašreizējai programmu uzsākšanas dinamikai un finanšu apjoma plāniem.

CFLA pārziņā esošo investīciju apjoms turpina palielināties - straujos tempos nāk klāt arvien jaunas programmas. Saskaņā ar veiktajām aplēsēm par programmu un projektu dinamiku šogad prognozējams finanšu apjoma pieaugums par 30%, bet 2026.gadā paredzamais finanšu apjoms teju divas reizes pārsniegs 2024.gada rādītāju.

"Reizē ar pavasari dabā arī ES fondu jomā iezīmējas atjaunotnes vēsmas," tā CFLA direktore Anita Krūmiņa raksturo valdības kopējās iniciatīvas birokrātijas sloga mazināšanai. "Mēs ar patiesi lielām cerībām raugāmies uz šo procesu. Tā ir lieliska iespēja mums Latvijā atmest uzslāņojumus un papildinošās normas, kuras izvirzītas dažādās programmās. Bet nepieciešama būs visu resoru cieša un mērķtiecīga sadarbība, lai ieguvumi būtu vispārēji un uzlabojumi pamanāmi visos dažādu nozaru investīciju virzienos. Sagaidām, ka šī kopējā plāna realizēšana neapšaubāmi nesīs atvieglojumus gan projektu īstenotājiem, gan noteikti arī mums kā sadarbības iestādei, organizējot un uzraugot projektu praktisko ieviešanu - no atlasēm līdz projektu veiksmīgam finišam."

Par grūtībās nonākušā metālapstrādes uzņēmuma SIA "East Metal" vienīgo īpašnieku kļuvusi metālapstrādes uzņēmumam SIA "Valpro" piederošā SIA "DD Holding", informēja kompānijā.

"East Metal" skaidro, ka Uzņēmumu reģistrā īpašnieku maiņas dokumenti jau ir iesniegti.

Uzņēmuma valdē iecelti līdzšinējie vadības komandas dalībnieki Sigita Ozola un Mārtiņš Lavrenovs.

Uzņēmuma vadība pauž gandarījumu par noslēgto darījumu, jo "East Metal" kļuvis par vietējā kapitāla uzņēmumu. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka kompānijas izaugsmes potenciāls ir milzīgs, un saskata "East Metal" lomu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā gan lokāli, gan eksportā.

"East Metal" tuvāko gadu stratēģija balstās uz sadarbību ar tādām jomām kā transports un loģistika, atjaunojamā enerģija un militārā nozare.

Šobrīd "East Metal" ir atjaunojis un stabilizējis savu darbību, turpina pārvarēt izaicinājumus, strādājot ar esošajiem un jaunajiem klientiem. Dobeles un Daugavpils ražotņu noslodzes plānotas 100% kapacitātes sasniegšanai līdz pat šī gada beigām.

Ģeopolitisko faktoru, Euribor likmju un inflācijas izraisītā turbulence nekustamo īpašumu nozarē pamazām norimst un tirgus lēnām atgūstas, darījumu aktivitāte pamazām iešūpojas un, lai gan nekāds straujš uzrāviens gaidīts netiek, dati un prognozes ļauj domāt, ka zemākais punkts ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Intervija

Dzīvokļi lētāki nekļūs. Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, domā Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Būvmateriālu ražošana

Investēs digitalizācijā un mākslīgajā intelektā. Būvmateriālu ražotājiem ir jāspēj piemēroties ne tikai straujām tirgus pieprasījuma svārstību amplitūdām, bet arī izaicinājumiem, ko rada ES Zaļais kurss, vienlaikus īstenojot digitalizācijas projektus un sākot izmantot mākslīgo intelektu. To intervijā stāsta ģipša izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Knauf ģenerāldirektors Baltijā, valdes loceklis Arnis Ivanovs.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir dzīvotspējīga biznesa ideja un spēcīga komanda, domā Jānis Kuļikovskis, tirdzniecības uzņēmuma Linen (SIA L.J. LINEN) valdes priekšsēdētājs.

Ja tu patiesi tici, tam ko tu dari, tas vienmēr izdosies, spriež J.Kuļikovskis, piebilstot, ka ticību saviem spēkiem var arī vienkārši pārbaudīt. Ja idejas vārdā esi gatavs uz spēles likt visu, kas tev pieder, tad esi izvēlējies pareizo ceļu. Ja savukārt rodas kaut mazākās šaubas, tad, iespējams, intuīcija jau tev saka priekšā, ka pastāv zināmi riski, skaidro LINEN valdes priekšsēdētājs, nenoliedzot, ka būtisku lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī komanda.

Novērtē izglītību

Bērnībā sapņoju kļūt par iekārtu mehāniķi, atminas J.Kuļikovskis. “Tajā laikā man tēvs bija rupnīcas Kurzemes atslēgas direktors, tāpēc diezgan bieži viesojos viņa darbavietā. Vēl šodien atmiņā spilgti palikusi darbnīcu eļļas smaka un mūsu kopīgi pavadītais laiks, labojot Padomju savienības automašīnas. Lai gan līdz pat šim brīdim savu bērnības sapni nekad pat neesmu mēģinājis piepildīt, šis periods man daudz ko iemācīja. Jau agrā bērnībā tiecos pēc izcilības, tāpēc, arī izvēloties izglītības iestādes, priekšroku vienmēr devu labākajām skolām. Savu ceļu sāku Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, pēc tam nonācu Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, bet bakalaura un maģistra grādus ieguvu Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga), kam sekoja arī studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Izglītībai manā dzīvē vienmēr ir bijusi ļoti liela nozīme, tāpēc novērtēju, ka man ir bijusi tā iespēja mācīties prestižākajās Latvijas skolās un zināmā mērā nemitīgi sevi izaicināt,” atzīst J.Kuļikovskis, kurš savu profesionālo karjeru sāka jau vidusskolas laikos, kad darbojās mammas Līvijas tirdzniecības uzņēmumā.

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group sadarbībā ar Eiropā lielāko viesmīlības nozares uzņēmumu – korporāciju Accor - Budapeštā atvēris Mövenpick Hotel Budapest Centre – sešstāvu jūgendstila viesnīcu.

Tā ir pirmā Mövenpick premium zīmola viesnīca Budapeštā.

Pateicoties Mogotel Hotel Group un Accor sadarbībai, viesnīca ir ne tikai ieguvusi atjaunotu ēku, bet ir arī piemērs arhitektūras mantojuma un viesmīlības pakalpojumu moderno standartu apvienojumam. Vienlaikus projekts ir būtisks solis premium klases viesmīlības segmenta paplašināšanā un nostiprināšanā Ungārijas galvaspilsētā. Vienošanās ar Accor ir svarīgs posms Mogotel Hotel Group darbībā, kuras mērķis ir klātbūtnes paplašināšana reģionā un jauna pakalpojumu līmeņa nodrošināšana vidējās (midscale), augstākās vidējās (upper-midscale) un premium (upscale) klases viesnīcās.

"Atjaunot šo vēsturisko ēku un piešķirt tai jaunu elpu ir bijis aizraujošs un vērtīgs process. Mēs esam gandarīti par iespēju sveikt viesus telpās, kur harmoniski apvienojas vēsturiskais mantojums, mūsdienīgs komforts un jauns zīmola raksturs,'' stāsta Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Aizvadīta līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija Japānā – tās laikā īpaši organizētos pasākumos Tokijā un Osakā valsts amatpersonu un uzņēmēju delegācija tikās ar dažādu Japānas nozaru ekspertiem un pārstāvjiem, lai pārrunātu ekonomisko attiecību stiprināšanas iespējas.

Tirdzniecības misija veiksmīgi noslēgusies ar četriem noslēgtiem sadarbības līgumiem un vērtīgām iestrādēm investīciju jomā.

2024. gadā Latvijas eksports uz Japānu audzis par 17%, iezīmējot pozitīvas tendences Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai, kurai būtisku grūdienu varētu sniegt tirdzniecības misija ar 36 Latvijas uzņēmumu dalību.

“Japāna ir mūsu eksporta fokusā 2025. gadā – tā ir prioritāte Latvijas eksporta kartē. Gada laikā kopumā plānoti 16 dažādi eksporta un ekonomiskās sadarbības pasākumi, lai veidotu jaunas sadarbības un nostiprinātu Latvijas klātbūtni vienā no tehnoloģiski attīstītākajiem pasaules tirgiem. Japāna ir ne tikai reģionālais inovāciju līderis – tā ir iespēja Latvijas uzņēmumiem strādāt tirgū ar 120 miljoniem iedzīvotāju. Mūsu sarunas ar Japānas uzņēmējiem jau iezīmē konkrētus investīciju projektus enerģētikā, ražošanā un citās nozarēs. Šīs iniciatīvas var nest desmitiem miljonu eiro mūsu ekonomikā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Lai rastu līdzekļus demogrāfijas jautājumu risināšanai, drošības stiprināšanai un izglītībai, taupības pasākumi būs nepieciešami, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa teica, ka valdība jau jūnijā bija izdiskutējusi iespējamās taupības iespējas nākamajam gadam. Viņa norādīja, ka budžeta prognozes parasti tiek saņemtas augusta sākumā, un šonedēļ tika saņemtas jaunākās aplēses par nodokļu ieņēmumiem un budžeta izpildi. Siliņa uzsvēra, ka vēl tiek gaidīts Finanšu ministrijas analītiskais materiāls, lai varētu objektīvi izvērtēt, vai situācija ir uzlabojusies vai pasliktinājusies. Pirmie vērtējumi liecina, ka situācija ir nedaudz labāka nekā ierasts, taču taupības pasākumi būs nepieciešami.

Viņa pauda, ka izdevumu pārskatīšana ir vērtīga, jo ļauj izvērtēt, kā valsts līdzekļi tiek izmantoti, un meklēt efektīvākus risinājumus. Siliņa salīdzināja šo procesu ar ģimenes budžeta pārvaldību, kur arī iespējams atrast veidus, kā rīkoties gudrāk. Tāpēc viņa plāno tikties ar ministriem, lai pārrunātu, kā īstenot būtiskos plānus - demogrāfijas pasākumus, izglītības programmas un drošības stiprināšanu.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 3,56 miljonus eiro SIA FRB divu vēsturisku ēku Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Daugavpils ielā iegādei un rekonstrukcijai.

Īpašumi ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi, kas, saglabājot arhitektūras vērtības, pēc renovācijas pārtaps par mūsdienīgu dzīvokļu namiem. Līdztekus uzņēmums kredītu daļēji izmantos apgrozāmo līdzekļu apjoma palielināšanai.

Pēc renovācijas darbu pabeigšanas īpašumos būs pieejami 59 dzīvokļi ar kopējo platību aptuveni 1929 m2, papildus, pagraba telpā plānots izbūvēt noliktavas.

“Mēs redzam, ka Rīgas mājokļu tirgū ir noturīgs pieprasījums pēc moderniem, pilnvērtīgi atjaunotiem īpašumiem tieši vēsturiskās ēkās, jo tām parasti ir laba atrašanās vieta pilsētas centrā vai tā tiešā tuvumā, kā arī īpaša vērtība, ko sniedz tieši vēsturiskā mantojuma konteksts. Ar konkrētajiem investoriem šī jau ir pārbaudīta sadarbība, jo jau sadarbojamies citā projektā, kurā tiek atjaunota jūgendstila ēka A. Čaka ielā,” saka Rietumu Bankas valdes loceklis, Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.