Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, prezidents paziņojis platformā "X".

Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.

Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Doma laukumā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ceturtdienas vakarā pulcējušies vismaz 10 000 cilvēku, liecina Valsts policijas aplēses.

Aģentūra LETA novēroja, ka cilvēki vēl turpina nākt, turklāt pulcējas ne tikai Doma laukumā, bet arī tuvējās šķērsielās.

Starp sanākušajiem ir gan ģimenes ar maziem bērniem, gan arī gados vecāki cilvēki. Protesta dalībniekiem pievienojās arī Saeimas deputāti, tostarp no "Jaunās vienotības".

Sanākušie ar plakātiem aicina neizstāties no Stambulas konvencijas. Manāmi arī plakāti, kuros attēlotas trīs zvaigznes, iedvesmojoties no Brīvības pieminekļa.

Sanākušie rokās tur Latvijas un Eiropas Savienības karogus, kā arī izmanto telefonu zibspuldzes un citus apgaismes rīkus. Atsevišķi dalībnieki tērpušies tautas tērpu elementos. Daudzi ir uzvilkuši mugurā sarkanas drēbes, kā to aicināja pasākuma organizatori.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), aizstājot ārlietu ministri, valdības sēdē, norādīja, ka ĀM lūgusi šim jautājumam noteikt steidzamību un iekļaut to 27.marta Saeimas sēdē kā pirmo jautājumu.

Par izstāšanos no konvencijas gala lēmumu pieņems Saeima. Valsts kanceleja sagatavos likumprojektu iesniegšanai parlamentā.

Plānots, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM skaidro, ka šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā (ST) vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Saeima 16.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Likumprojektu skatīja steidzamības kārtā divos lasījumos.

Par izstāšanos balsoja 66 deputāti, bet pret balsoja 14 deputāti no frakcijām "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā".

Atturējās divi deputāti - Juris Jakovins (ZZS) un Edgars Zelderis, bet nebalsoja trīs deputāti - Amils Saļimovs ("Stabilitātei"), Māris Sprindžuks (AS) un Edmunds Teirumnieks (NA).

Iecerēts, ka Ārlietu ministrija (ĀM) koordinēs ar Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijām izstāšanās dokumentu iesniegšanu Konvencijas dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei.

Šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.

Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Kā katastrofālu lēmumu raksturoja starptautiskā organizācija "Amnesty International", savukārt "Human Rights Watch" pauda par to satraukumu. Abas starptautiskās organizācijas brīdināja, ka atteikšanās no kasešu munīcijas aizlieguma apdraud civiliedzīvotāju dzīvības.

Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008.gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma.

Ne Krievija, ne Ukraina nav Oslo konvencijas dalībvalstis, un abas valstis pēdējo trīs gadu laikā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir izmantojušas kasešu munīciju.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs, īstas skaidrības nav, turklāt Lielbritānijas aiziešana no ES iezīmēs pārmaiņas, jo tā, kā bija, vairs nebūs.

Tādu ainu rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politisko pētījumu institūta sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotā apaļā galda diskusija Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas politika: pētnieku ieteikumi. To, ka pašlaik ir liels neskaidrību laiks, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka neskaidrības ir ne tikai par to, kāds realitātē būs Brexit, bet arī par ES nākamā perioda daudzgadu – 2021.-2027.g. - budžetu. Jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez britu piedalīšanās un jaunas Eiropas Komisijas izveide. Jārēķinās, ka Brexit ietekmi Latvija izjutīs gan tieši, gan arī netieši, turklāt pašreizējā brīdī pat neesot pilnīgas skaidrības par šis ietekmes apmēru. DB jau 2018. gada 20. decembrī vēstīja par Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekles, Fiskālās disciplīnas padomes locekles, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomnieces, profesores Innas Šteinbukas sacīto DB Uzņēmēju kluba biedriem, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES. Pirmkārt jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit, bet joprojām īsti neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt – ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī ar tā dēvēto cieto – bez nekādiem nosacījumiem un bez vienošanās.

Uzņēmējs Sers Ričards Brensons uzskata, ka, neskatoties uz Brexit atlikšanu, Lielbritānija ir «bīstami tuvu pilna apjoma katastrofai», ziņo BBC.

Viņš arī kritizējis Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, ka viņa vairs nedarbojoties valsts interesēs.

Pasaulslavenais uzņēmējs apgalvo, ka daudzi, kas balsoja par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, jau ir mainījuši savas domas.

R. Brensons, kurš vairs nedzīvo Apvienotajā Karalistē, arī aicinājis sabiedrību paust «galīgo lēmumu» par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības līderi piekrita Brexit pagarinājumam, nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija varēs izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos. Savukārt, gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis. Kā izstāšanās datums sākotnēji tika noteikts 29. marts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pieaugot bažām, ka līdz 29.maijam tā arī netiks apstiprināta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Londonas un Briseles amatpersonas apspriež iespējamo «Breksita» procedūras pagarināšanu, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, otrdien vēsta laikraksts «The Daily Telegraph».

Trīs avoti ES laikrakstam apstiprinājuši, ka britu amatpersonas zondē iespējas pagarināt Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto dalībvalsts izstāšanās procedūras termiņu.

Premjerministre Terēza Meja iepriekš vairākkārt noraidījusi iespēju atlikt «Breksitu», lai gan viņa arī atkārtoti brīdinājusi parlamenta deputātus, ka gadījumā, ja tiks noraidīta viņas vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, «Breksits» tiks izgāzts.

«Mēs aizejam no Eiropas Savienības 29.martā,» uz lūgumu komentēt «The Daily Telegraph» ziņas atbildējis «Breksita» ministrs Stīvens Barklajs, uzsverot, ka valdība necenšas to atlikt.

Uz tiešu jautājumu, vai viņš noliedz laikraksta ziņoto, Barklajs atbildēja: «Jā, jo varu nepārprotami paziņot, ka valdības politika paredz izstāšanos 29.martā.»

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka Konservatīvās partijas uzvara ārkārtas vēlēšanās sniedz viņa valdībai "spēcīgu mandātu" pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

"Šī vienas nācijas konservatīvā valdība ir saņēmusi spēcīgu mandātu pabeigt Brexit," Džonsons sacīja pēc tam, kad tika apstiprināta viņa pārvēlēšana Rietumlondonas vēlēšanu apgabalā.

Viņš norādīja, ka šīs vēsturiskās vēlēšanas ļaus valdībai "izpildīt tautas demokrātisko gribu", kas pausta 2016.gada referendumā par izstāšanos no ES, kuru tolaik atbalstīja 52% nobalsojušo.

Kā ziņots, saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc pēc biļetenu saskaitīšanas 637 no 650 vēlēšanu apgabaliem, toriji izcīnījuši vismaz 355 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 46 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - izcīnījuši tikai 202 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 58 mandātus.

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons solījis, ka Apvienotā Karaliste nemaksās 39 miljardu sterliņu mārciņu (44 miljardu eiro) tā dēvēto šķiršanās rēķinu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) gadījumā, ja viņš kļūs par premjerministru un ja netiks panākti labāki nosacījumi Lielbritānijas aiziešanai no bloka.

«Vienmēr esmu uzskatījis par dīvainu [prasību]. ka mums jāpiekrīt izrakstīt viss čeks pirms galīgās vienošanās,» sacījis Džonsons intervijā laikrakstam «The Sunday Times».

«Lai panāktu labu vienošanos, nauda ir lieliska (..) smērviela,» teicis bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Tā dēvētais šķiršanās rēķins Lielbritānijai jāmaksā, lai segtu savas saistības pret ES.

Pašreizējā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir iesniegusi atlūgumu, jo nav spējusi īstenot vienošanos par valsts izstāšanos no ES.

Meja novembrī noslēdza vienošanos ar ES, bet Lielbritānijas parlaments trīs reizes šo vienošanos noraidīja, tāpēc Meja bijusi spiesta atlikt izstāšanos no bloka, kas tagad paredzēta 31.oktobrī.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, tuvojoties otrdien parlamentā gaidāmajam izšķirošajam balsojumam, pirmdien mudinās likumdevējus apstiprināt «Breksita» vienošanos, brīdinot - pretējā gadījumā jārēķinās ar risku, ka «Breksits» nenotiks.

Likumdevējiem ir pienākums īstenot 2016.gada referenduma rezultātus par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), uzrunājot strādniekus fabrikā Stokā pie Trentas, kas atrodas «Breksita» atbalstītāju reģionā, sacīs premjere.

«Ja vairākums būtu atbalstījis palikšanu, Apvienotā Karaliste turpinātu būt ES dalībvalsts,» teikts runas fragmentos, kas medijiem nodoti vēl pirms premjeres uzstāšanās.

«Nav šaubu, ka turpinātos arī domstarpības, bet vairums cilvēku neiestātos par to, ka mums par spīti balsojumam par labu palikšanai ES būtu jāpamet vai ka pie šī jautājuma būtu jāatgriežas vēl vienā referendumā,» gatavojas uzsvērt premjere.

Neraugoties uz Mejas brīdinājumiem, tiek prognozēts, ka otrdien premjeri parlamentā gaida sakāve, tā kā viņas likumprojekts nav populārs nedz «Breksita» atbalstītāju, nedz pretinieku likumdevēju rindās.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Boriss Džonsons, kurš ir viens no galvenajiem kandidātiem uz Lielbritānijas premjerministra amatu, trešdien pauda uzskatu, ka Eiropas Savienība (ES) būtu daļēji atbildīga par iespējamu bezvienošanās Brexit.

Bijušais Londonas mērs Džonsons savu kampaņu par Terēzas Mejas nomaiņu premjera amatā ir pamatojis ar solījumu, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī, kā plānots, pat ja neizdosies panākt vienošanos ar Briseli par šo izstāšanos.

Džonsons trešdien piedalījās pēdējā kampaņas pasākumā Londonā pirms nākamnedēļ gaidāmā paziņojuma par to, kurš kandidāts izraudzīts premjera amatam Konservatīvo partijas balsojumā.

Viņš sacīja, ka vasarā mēģinās vienoties ar ES par jauniem izstāšanās nosacījumiem.

Ja ES tomēr atteiksies būt elastīga vai piekrist kompromisam attiecībā uz Mejas panākto Brexit vienošanos, «ja viņi nemainīs ne punktu vai komatu (..) tad mums acīmredzot nebūs citas izvēles, kā gatavoties uz izstāšanos ar atšķirīgiem noteikumiem», teica Džonsons.

ASV ceturtdien paziņoja par izstāšanos no ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO), apsūdzot to aizspriedumos pret Izraēlu un norādot uz nepieciešamību to fundamentāli reformēt.

ASV Valsts departamenta preses pārstāve Hetere Nauerta pavēstīja, ka Vašingtona izveidos «novērošanas misiju», kas aizstās tās pārstāvniecību Parīzē bāzētajā organizācijā. Lēmums par ASV izstāšanos stāsies spēkā 2018.gada 31.decembrī.

Pēc ASV amatpersonu teiktā, lēmumu par organizācijas pamešanu pieņēmis ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons un tas nav ticis apspriests ar citām valstīm. Pēc viņu teiktā, ASV īpaši sadusmojušas UNESCO rezolūcijas, kurās ignorētas Izraēlas vēsturiskās saites ar svētvietām un Izraēla dēvēta par okupācijas varu.

«Šis lēmums netika pieņemts viegli un atspoguļo ASV bažas par pieaugošajiem parādiem UNESCO, nepieciešamību pēc fundamentālām reformām un aizspriedumiem pret Izraēlu,» pavēstīja Nauerta. «ASV norādīja ģenerāldirektorei uz savu vēlmi palikt saistītai ar UNESCO kā novērotājvalstij bez dalības, lai sniegtu ASV viedokļus, redzējumu un zināšanas dažos svarīgos jautājumos, ieskaitot pasaules mantojuma aizsardzību, preses brīvības aizstāvību un zinātniskās sadarbības un izglītības veicināšanu.»

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien oficiāli sāka ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), īstenojot savus draudus par galvenā finansējuma avota atņemšanu PVO tās reakcijas uz Covid-19 dēļ.

Veselības nozares pārstāvji un Trampa politiskie pretinieki pauda sašutumu par ASV aiziešanu no šīs ANO institūcijas, kura vada globālo cīņu pret slimībām, tai skaitā Covid-19.

Tramps paziņo par finansējuma apturēšanu PVO

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības...

Trampa administrācija, kas bija draudējusi apturēt ikgadējo finansējumu PVO 400 miljonu ASV dolāru apmērā un pēc tam paziņojusi par izstāšanos no šīs organizācijas, otrdien oficiāli nosūtīja izstāšanās paziņojumu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, pavēstīja Valsts departamenta preses sekretāre.

Izstāšanās stāsies spēkā pēc gada - 2021.gada 6.jūlijā.

Ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī uzvarētu Trampa sāncensis Džo Baidens, tad ir gaidāms, ka viņš apturētu šo izstāšanos un ASV paliktu PVO sastāvā.

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara...

Gutērreša preses sekretārs un PVO apstiprināja, ka PVO dibinātājvalsts ASV ir nosūtījusi šādu paziņojumu.

PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss otrdien teica runu, kurā sacīja, ka "nacionāla vienotība un globāla solidaritāte ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, lai sakautu kopīgu ienaidnieku".

Saskaņā ar PVO dibināšanas 1948.gadā nosacījumiem ASV var izstāties gada laikā, bet valstij ir jānokārto atlikušās finanšu saistības.

Tramps maija beigās paziņoja, ka Ķīnai ir ''pilnīga kontrole" pār PVO, un apsūdzēja šo organizāciju reformu neīstenošanā.

Tramps, kurš bieži kritizējis ANO, vainoja Ķīnu jaunā koronavīrusa pandēmijā un sacīja, ka ASV novirzīs finansējumu "citām pasaules mēroga un steidzamām, globālām sabiedriskās veselības vajadzībām".

Trampa administrācija ir paziņojusi, ka PVO ignorēja agrīnās pazīmes par Covid-19 nodošanu no cilvēka cilvēkam Ķīnā, kā arī brīdinājumus no Taivānas, kura Ķīnas spiediena dēļ nav PVO dalībniece.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

«Nekāda. Mēs jau nebijām šī referenduma rīkotāji, to rīkoja Lindermans un Osipovs,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kāda būs Saskaņas centra rīcība, ja Satversmes tiesa atcels referendumu, atbildējis Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Tomēr atsaucīgi uz šo iniciatīvu bija cilvēki, kas bija balsojuši par mums,» viņš norādījis.

«Lai kas arī notiktu, es būšu kopā ar saviem vēlētājiem. Jo, neticēsiet, bet es gribu noturēties politikā. Visi kariņi - lieli un maziņi - beidzas ar miera sarunām. Un es redzu šo miera formulu,» sacījis Urbanovičs.

Vaicāts, kāda ir «miera formula», politiķis skaidrojis: «Vienkārša. Un mēs varētu vienoties ar jebkuru visnacionālāko nacionāli par visu to kopumu, kas uztrauc latvieti, sākot ar valodu un valsts teritoriālo nedalāmību. Jānosauc visas tās bailes, kuras pa šiem divdesmit gadiem politikāņi ir iebarojuši tā saucamajam nacionālajam vēlētājam. Kremlis un tā tālāk. Sastādiet baiļu sarakstu, kas nāk, kā pasaka vārdu «krievs», kādas ir pašas skaudrākās asociācijas? Pretī - nevis teikt, ka tās visas ir muļķības, bet noteikt soļus, lai bažas novērstu. Piemēram, ir jānoteic, ka Latvijas teritoriālās izmaiņas ir neiespējamas, vienalga, kad un kas tās virzītu, pat vajag kriminalizēt atbildību par musināšanu uz to. Latviešu valsts valoda - vienīgā, statusu nosakām vēl cietāk, pat vēl cietāk nekā tēvzemieši to iestrādāja Satversmē 1998. gadā. Un uz visiem šiem priekšlikumiem ir gatavs atbildēt mans vēlētājs. Dažiem viņš piekritīs ļoti ātri, dažiem vajadzēs ilgāku laiku.

Zviedrijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās kreisais bloks, kurā galvenais spēks ir sociāldemokrāti, un centriski labējo partiju bloks saņēmuši teju vienādu balsu skaitu, tomēr nevienam no tiem neiegūstot absolūto vairākumu, liecina provizoriskie rezultāti.

Pozīcijas nostiprinājuši galēji labējie, kas solījuši valdības veidošanas procesā izmantot savu «zelta mandātu».

Premjerministrs Stēfans Levēns aicinājis centriski labējo partiju Aliansi uz sarunām par sadarbību, neraugoties uz bloku robežām. Levēna sociāldemokrāti joprojām ir lielākā partija parlamentā. Tā saņēmusi 28,4% balsu, kas ir tās sliktākais rezultāts 100 gadu laikā.

Vēlēšanu rezultāti iezīmējuši «bloku politikas nāvi» Zviedrijā, sacīja premjers.

Kreisais bloks izcīnījis 144 no 349 parlamenta vietām, bet Alianse - 143 vietas, liecina 99,8% iecirkņu saskaitītās balsis. Vairākuma nodrošināšanai ir nepieciešamas vismaz 175 vietas.

Bloku sniegumu šķir vien 30 000 balsu. 200 000 ārzemēs dzīvojošo zviedru balsis var ievest zināmas korekcijas rezultātā, bet šīs balsis tiks saskaitītas tikai trešdien.

Akciju cenas pasaules biržās un eiro vērtība pirmdien palielinājās pēc pazīmēm, ka Francijas galēji labējie neiegūs absolūtu vairākumu parlamenta vēlēšanās.

Svētdien notikušajā Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguva galēji labējā Nacionālā apvienība (RN), bet prezidenta Emanuela Makrona centristi palika trešajā vietā, atpaliekot no otro vietu ieguvušās kreiso partiju alianses.

Galvenais jautājums pirms vēlēšanu otrās kārtas 7.jūlijā tomēr ir par to, vai RN iegūs absolūtu vairākumu jaunajā Nacionālajā asamblejā.

"Francijas vēlēšanu rezultāti ir noveduši pie atvieglojuma nopūtas finanšu tirgos," atzīmēja tirdzniecības grupas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

"Tirgus pieredz atvieglojuma kāpumu, jo ir maz ticams, ka NR iegūtu absolūtu vairākumu," sacīja "StoneX.com" analītiķe Fiona Sinkota.