Draugiem Group uzņēmuma DeskTime pētījums atklāj, ka mākslīgā intelekta (MI) rīks ChatGPT tiek lietots vairāk nekā 78% uzņēmumu Latvijā, pārspējot pasaules vidējo rādītāju – 76%.

DeskTime dati rāda, ka dažādu MI rīku izmantošana darbavietās visā pasaulē pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieaugusi.

MI rīkus kopumā – ne tikai ChatGPT, bet arī Midjourney, Google Gemini, Claude un citus – izmanto 83% Latvijas uzņēmumu, arī šajā rādītājā esot priekšā pārējai pasaulei (80%).

Pērn bija vērojams arī individuālā MI rīku lietojuma pieaugums, un gada beigās ChatGPT izmantoja jau gandrīz 28% darbinieku Latvijā.

Salīdzinot ar 17% 2023. gada decembrī, ģeneratīvo MI rīku lietošana Latvijā ir pieaugusi par gandrīz divām trešdaļām. Turklāt ir audzis ne tikai cilvēku skaits, kas izmanto ChatGPT, bet arī šī MI rīka izmantošanas biežums. 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, darbinieki ChatGPT pavadīja par 30,5% vairāk laika.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Kompetents un augsti kvalificēts darbinieks ir katras organizācijas stratēģiska priekšrocība un ilgtspējīgas izaugsmes pamats. Taču mūsdienu dinamiskajā darba vidē viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nodrošināt nepārtrauktu darbinieku kompetenču attīstību, kas spēj sekot līdzi biznesa vajadzību maiņai.

Tradicionālās apmācību metodes bieži vien nespēj sekot līdzi straujajam tempam un to efektivitāte bieži ir zema. Dažādi pētījumi rāda – jau stundu pēc mācībām tiek aizmirsti līdz 50% no apgūtā, bet nedēļas laikā pat 90%. Tas uzskatāmi demonstrē klasisko apmācību modeļu ierobežojumus, kā rezultātā ieguldījums darbinieku attīstībā bieži nesasniedz gaidīto atdevi.

Ilgtspējīga kompetenču attīstība prasa jaunu pieeju – elastīgu, mērķtiecīgu un pastāvīgi adaptējamu apmācību risinājumu ieviešanu, kas nodrošina gan zināšanu saglabāšanu, gan to praktisku pielietojumu ikdienas darbā.

Arvien biežāk uzņēmumi darbinieku kompetenču attīstīšanai un apmācībām, izmanto personalizētus, automatizētus risinājumus, kas uzlabo produktivitāti un samazina administratīvo slodzi. Organizācijas aizvien biežāk ievieš mikroapmācību formātu – īsas, fokusētas mācību sesijas, kas apvienojumā ar specializētiem mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem būtiski paātrina zināšanu apguvi, izvairās no klasisko apmācību veidu aizmiršanas līknes un veicina darba efektivitāti. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmuma Dots. izstrādātā platforma Ervy Learning piedāvā personalizētu pieeju darbinieku attīstībai, vienlaikus palīdzot pārvarēt darbaspēka trūkumu un optimizēt administratīvos resursus gan uzņēmumos, gan publiskajā sektorā. Valsts kontroles izpēte par MI izmantošanu publiskajā valsts pārvaldē liecina par pakāpenisku attīstību šajā jomā, proti, 17% valsts iestāžu izmanto MI risinājumus, 22% plāno to ieviest tuvākajā laikā, bet 55% vēl nav izstrādāts konkrēts plāns, kas norāda uz nepieciešamību pēc vienotas nacionālās stratēģijas un kvalificētu speciālistu piesaistes. Šie dati uzsver ne tikai MI augošo nozīmi, bet arī nepieciešamību pēc sistemātiskas pieejas, lai MI kļūtu par mērķtiecīgu instrumentu valsts un uzņēmumu ilgtspējīgai attīstībai. Tiesa gan joprojām trūkst vienotas, standartizētas izpratnes par to, kas tieši ietilpst mākslīgā intelekta definīcijā. Tai pat laikā plašā nozīmē tas tiek izmantots pat tad, ja uzņēmums to neapzinās – piemēram, izmantojot mākoņpakalpojumus, e-pasta drošības risinājumus ar MI tehnoloģijām, antivīrusu programmatūru vai viedierīces ar iebūvētiem MI algoritmiem.

Latvijā mākslīgā intelekta (MI) rīkus ikdienas darbā šobrīd izmanto 8,83% uzņēmēju, eksperti prognozē, ka tuvāko gadu laikā šis skaitlis būtiski palielināsies.

Augstākais MI izmantošanas īpatsvars no Eiropas Savienības (ES) valstīm pašlaik ir Dānijā, kur dažādus modernos rīkus ikdienā lieto 27,58% uzņēmumu ar desmit vai vairāk darbiniekiem, liecina Eurostat dati. Otro vietu ieņem Zviedrija, trešo - Beļģija, bet šīm valstīm seko Somija un Luksemburga. No Baltijas valstīm savukārt augšgalā ir Igaunija, kur MI rīkus ikdienas darbību nodrošināšanai un efektivizēšanai izmanto 13,8% uzņēmēju. Latvijā MI visbiežāk lieto informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju uzņēmumi, bet vismazāk - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektors.

Jāsakārto dati

Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā MI tiek izmantots mazāk, ir uzņēmēju bažas par datu drošību, uzsver ELVA risinājumu arhitekts Reinis Vaivods. Viņš norāda, ka publiski pieejami MI rīki, piemēram, ChatGPT, var izmantot ievadīto informāciju bez ierobežojumiem, tāpēc organizācijām būtu svarīgi izstrādāt iekšējos noteikumus par šādu rīku lietošanu. “Tāpat būtisku lomu spēlē arī sabiedrības atvērtība jaunajām tehnoloģijām. MI šobrīd ir viens no karstākajiem tematiem - no vienas puses, šķiet, ka tas spēj visu, bet vienlaikus tas rada arī zināmas bažas par MI spēju nākotnē aizvietot cilvēkus.

Mākslīgā intelekta (MI) ietekme sabiedrības ikdienā palielinās – arī tā spēja mainīt darba tirgu. Ko darīs programmētājs mākslīgā intelekta laikmetā? Pieredzējušus jomas ekspertus MI būs grūti aizstāt, zināšanām un kritiskajai domāšanai aizvien būs loma, un esmu pārliecināts, ka arī programmētāju darbs nepazudīs, bet transformēsies.

Jau tagad ir lietas, kur MI spēj palīdzēt dažādu profesiju speciālistiem atsevišķus uzdevumus paveikt ātrāk un kvalitatīvāk, arī programmētājam tās ir jaunas iespējas kļūt jaudīgākiem. Svarīgi izprast, ka ne jau šis jaunais rīks pats rada šo efektivitāti, bet programmētājs, kurš zina, kā un kad to izmantot. Šajā procesā atslēgas nosacījums ir cilvēka, piemēram, programmētāja spēja ievadīt pietiekami daudz un labu informāciju par attiecīgo tēmu – jo precīzāks konteksts, uzdevums, jo MI sniegums ir labāks. Programmētāja darbu būtu grūti secīgi izskaidrot, bet kaut vai tādai visiem saprotamai darbībai kā kļūdu analīze – katras līdz šim veltītās stundas vietā, iesaistot MI, var pietikt arī ar 5-10 minūtēm! Atsevišķos projektos, kur vēl pirms pāris gadiem sistēmu arhitekts pats strukturēja datu modeļus un optimizēja algoritmus, šodien lielu daļu no šī darba MI var paveikt dažu minūšu laikā. Tehniski programmēšanā ir noticis milzīgs paātrinājums, kas iepriekš gadu no gada virzījās salīdzinoši lēni.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" veic sarunas par iespējām investēt mākslīgā intelekta kompānijā "OpenAI", ceturtdien vēstīja laikraksts "Wall Street Journal".

Laikraksts norāda, ka "OpenAI" uzsācis investīciju kompānijas "Thrive Capital" vadītu finanšu līdzekļu piesaistīšanas kārtu, cenšoties panākt tirgus vērtību 100 miljardu dolāru apmērā.

Jau mēnešiem ilgi izskanējušas ziņas, ka "OpenAI" plāno piesaistīt kapitālu, kas padarītu to par vienu no vērtīgākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē. Jaunu finanšu līdzekļu piesaistīšana nepieciešama, lai palīdzētu kompānijai finansēt jaunu tehnoloģiju izstrādes izmaksas.

Arī ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft", kas ir lielākais "OpenAI" investors, piedalās jaunajā finanšu līdzekļu piesaistīšanas kārtā.

Ziņas par iespējamām "Apple" investīcijām mākslīgā intelekta kompānijā izskan laikā, kad uzņēmums gatavojas prezentēt jaunākos viedtelefonu "iPhone" modeļus, kuros, kā gaidāms, būs pieejamas mākslīgā intelekta tehnoloģiju nodrošinātās iespējas.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pirmdien prezentēja jaunos viedtālruņa "iPhone" modeļus, kas izstrādāti mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

"Mēs esam sajūsmināti tirgū laist pirmos "iPhone" modeļus, kas paredzēti "Apple Intelligence" un tā revolucionārajām iespējām," prezentācijas pasākumā sacīja "Apple" vadītājs Tims Kuks.

"Apple Intelligence" ir jauns programmatūras funkciju kopums visām ierīcēm, par kuru tika paziņots jūnijā uzņēmuma ikgadējā izstrādātāju konferencē, kurā uzņēmums paziņoja arī par sadarbību ar "ChatGPT" radītāju "OpenAI".

Šīs jaunākās funkcijas būs pieejamas kā programmatūras lejupielāde "iPhone 16" un citiem augstākā līmeņa modeļiem nākamajā mēnesī, taču tikai kā testa variants un angļu valodā. Citu valodu pieejamība sekos.

Īstermiņā starp jaunajām funkcijām būs mākslīgā intelekta atbalstīta attēlu rediģēšana, tulkošana un mazas, radošas ziņojumapmaiņas izmaiņas, bet ne vērienīgāki sasniegumi, kā to sola citi mākslīgā intelekta uzņēmumi, piemēram, "OpenAI" vai "Google".

Neskatoties uz to, ka mākslīgais intelekts (MI) ikdienā tiek bieži apspriests, reālos risinājumos tas pārtop vēl salīdzinoši reti. Īpaši mazie un vidējie uzņēmumi biežāk ieņem vērotāja pozīciju, jo mēdz būt grūti saskatīt reālu pievienoto vērtību MI izmantošanai savā biznesā.

Ja uzņēmums tomēr izvēlas MI izmantot, tad lielākoties tas ir ģeneratīvais mākslīgais intelekts (generative AI - angļu valodā). Ģeneratīvais MI spēj radīt tekstu, attēlus, video un citus materiālus, izmantojot jau uz esošiem datiem uztrenētus, gatavus modeļus un lietotāja pieprasījumu. Neskatoties uz šo funkciju potenciāli lielo pievienoto vērtību, šobrīd vien retais spēj ģeneratīvo MI izmantot pamata biznesa procesos. Lietošanas gadījumi aprobežojas ar eksperimentēšanu ar attēlu un teksta ģenerēšanu. Tomēr jau šobrīd pētījumos un aprakstītajos lietošanas gadījumos pierādīts – MI var izmantot jebkuru uzņēmuma procesu automatizācijai vai uzlabošanai (papildināšanai).

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

ASV mikroshēmu ražotājs "Nvidia" otrdien kļuva par visvērtīgāko biržā kotēto uzņēmumu pasaulē, pārspējot ASV tehnoloģiju kompāniju "Apple".

"Nvidia" akcijas cena otrdien pieauga par 2,9% līdz 139,93 ASV dolāriem, palielinot tā tirgus kapitalizāciju līdz 3,43 triljoniem dolāru. "Apple" tirgus kapitalizācija ir 3,38 triljoni dolāru.

"Nvidia" jūnijā bija kļuvis par vērtīgāko biržā kotēto uzņēmumu, bet saglabāja šo rekordista statusu tikai vienu dienu. Pašlaik tā vērtība ir lielāka nekā "Amazon" un "Meta" vērtība kopā.

Pasaules lielākās tehnoloģiju kompānijas ir investējušas desmitiem miljardu dolāru "Nvidia" izstrādātajā mākslīgā intelekta tehnoloģijā.

Uzņēmuma akcijas cena šogad pieaugusi par vairāk nekā 180%, pateicoties pieprasījumam pēc tā ražotajiem augstas veiktspējas procesoriem, kas atbalsta ģeneratīvā mākslīgā intelekta spējas.

Šogad stājās spēkā pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums – Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kas ir saistošs arī Latvijai.

Atsevišķos jautājumos dalībvalstīm būs tiesības vai pienākums veikt precizējumus, un akta ieviešana noritēs pakāpeniski, līdz 2027. gada vasarai. Precizējot akta prasības nacionālā līmenī, svarīgi neatkārtot kļūdas, ko pieļāvām ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu, nonākot pārlieku lielā birokrātijas slogā. Mākslīgā intelekta akta mērķis ir nodrošināt, ka MI sistēmas tiek izstrādātas un izmantotas godprātīgi, taču ir svarīgi savlaicīgi parūpēties, lai visa atbildība netiek pārlikta uz sistēmu izstrādātāju pleciem, ietekmējot konkurenci un digitalizācijas tempus.

Domājot par Mākslīgā intelekta akta ietekmi uz digitalizāciju kopumā, sistēmu izstrādes kvalitāti un izmaksām, svarīgi vispirms atcerēties, kāpēc šāds akts bija nepieciešams un kādi ir tā mērķi. Nepieciešamība pēc šāda regulējuma radās, jo, līdztekus daudziem pozitīviem ieguvumiem no MI, pastāv iespējas to izmantot arī ļaunprātīgi, piemēram, radot MI rīkus, ko var pielietot manipulācijā vai sociālajā kontrolē. Vienkārši sakot, jaunais akts radīts, lai sekmētu ētisku, drošu, caurspīdīgu un uzticamu MI izmantošanu.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" ir kļuvis par oficiālo partneri globālā mobilo sakaru operatora "Vodafone" pakalpojuma nodrošināšanai "Internets automašīnā", kas ļauj transportlīdzekļu ražotājiem piedāvāt interneta pieslēgumu saderīgās automašīnās.

Šis pakalpojums, izmantojot vietējo partneru mobilo sakaru tīklus, ir pieejams vairāk nekā 30 valstīs, tajā skaitā arī Latvijā. "Audi", "Ford", "Mercedes-Benz", "Porche" un "Volvo" ir pirmie Latvijā, kuru ražotajās automašīnās ir nodrošināta iespēja izmantot šo pakalpojumu.

Pakalpojums "Internets automašīnā" darbojas, apvienojot "Vodafone" jaunākās lietu interneta (IoT) tehnoloģijas ar vietējiem interneta pakalpojumu sniedzējiem katrā valstī, proti, Latvijā izmantojot "Bite Latvija" tīklu. Līdz ar šo pakalpojumu transportlīdzeklis tiek pārveidots par pilnībā funkcionējošu interneta piekļuves punktu, nodrošinot augsti integrētus interneta pakalpojumus automašīnā visām populārām lietotnēm, personalizētai izklaidei un Wi-fi tīklu.

Ne bez pāris pārsteigumiem janvāra beigās – pasaules akciju tirgi mēnesi noslēdza ar solīdu, pozitīvu atdevi, Eiropas indeksiem pārspējot savus Amerikas sāncenšus, gūstot labumu no bažu mazināšanās par jauniem ASV tarifiem un investoru novirzes no dārgām ASV tehnoloģiju akcijām. S&P 500 janvārī pieauga par 2,7%, Russell 2000 par 2,5%, Nasdaq-100 pakāpās par 2,2% un Dow Jones uzrādīja 5,0% pieaugumu.

Kā jau minēts, Eiropas akcijām klājās labāk – STOXX 600 pieauga par 6,3%, sasniedzot labāko mēneša rezultātu salīdzinājumā ar S&P 500 desmit gadu laikā.

Janvāra FOMC sanāksmē bija nolemts saglabāt dolāra procentu likmes 4,25-4,5% līmenī. FOMC komentāri pašlaik neliecina par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē, norādot uz jauno/veco tarifu negatīvo ietekmi, bezdarba līmeņa stabilizēšanos, ekonomiskās aktivitātes paplašināšanos un stabilu darba tirgu, turklāt, ASV inflācijai joprojām esot augstā līmenī. ECB savukārt samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem – no 3,15% līdz 2,90%, baņķieriem vērtējot, ka inflācija stabilizēsies vidējā mērķa līmenī – tuvu 2%. Gaidāms, ka ECB turpinās pakāpeniski samazināt likmes, rūpīgi sekojot līdzi sliktām ES ekonomisko datu tendencēm.

Mākslīgā intelekta (MI) kontekstā visskaļāk izskan divas ziņas. Pirmā - MI atņems darbu. Vai, precīzāk sakot - cilvēki, kas māk MI, atņems darbu tiem, kas to nemāk. Otrā - MI ikviens var izmantot dažādiem vienkāršiem ikdienas uzdevumiem, lai tos paveiktu ātrāk vai tie nebūtu jādara vispār.

Piemēram, MI spēj radīt tekstu, to iztulkot, izveidot iepirkumu sarakstu, uztaisīt bildi, uzrakstīt dziesmu u.tml. Taču kā MI rīki var ievērojami atvieglot maza uzņēmuma ikdienu?

Domāju, ka ikvienam no mums ir zināms vismaz viens pat diezgan cienījama izmēra uzņēmums, kas savus pārdošanas, finanšu vai jebkādus citus procesus joprojām administrē, izmantojot piezīmju lapiņas vai vienkāršas “Excel” tabulas. Kāpēc? Lielākoties tāpēc, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana prasa piepūli, investīcijas un ir jāmainās. Kam? Visam. Gan uzņēmuma īpašniekiem un vadītājiem, gan uzņēmuma darbiniekiem, gan biznesa procesiem.

Tādā ziņā MI izmantošana nav izņēmums. Ja iedomājies par to - cik labi, ja kāds šo darbu paveiktu manā vietā - iespējams, to MI jau tiešām var paveikt, bet tas prasa attieksmes un arī uzvedības maiņu. Kāpēc to ir vērts izmēģināt? Tehnoloģiju izmantošana ir iespēja saudzēt savus resursus un ietaupīt tik vērtīgo laiku. Un šobrīd biznesa procesu automatizācija ir iespējama pat tad, ja esi ziedu veikala vai cita neliela uzņēmuma īpašnieks.