Arvien biežāk dzirdam izskanam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb citiem vārdiem IPO. Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā Virši, Enefit Green, APF Holdings, un nule kā izskanējusi arī ziņa par Kalve Coffee.

Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzes loku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu. IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik tas ir izdevīgi ieguldīt naudu IPO?

Kādu atdevi ir radījuši IPO?

IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi veiksmīgāki, citi mazāk. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt Nvidia IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz ~30 miljoniem dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neieskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, Nvidia vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021. gada novembra līdz 2022. gada oktobrim Nvidia akcijas cena bija samazinājusies par ~65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanā pēc Covid-19 beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008. gada finanšu krīzes par ~80%. Tam, lai Nvidia atkarotu savu 2007. gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz deviņi gadi. Lai arī runājot par Nvidia, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņai neiepriecinot tirgu un ASV prezidentam Donaldam Trampam atkal izsaakoties par muitas tarifu piemērošanu.

"Nvidia" tīrā peļņa pagājušā finanšu gada ceturtajā ceturksnī, kas noslēdzās februārī, pieaugusi līdz 22,1 miljardam dolāru, salīdzinot ar 12,3 miljardiem dolāru attiecīgajā laika periodā pērn.

Investori tomēr bija cerējuši uz vēl labāku sniegumu, un "Nvidia" akcijas cena kritās par 8,5%.

"Investori ir pieradušie pie "Nvidia" milzu panākumiem. Tā sniegums bija labs, bet tie nebija milzu panākumi," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.

Viņš arī norādīja uz Trampa teikto, ka otrdien stāsies spēkā 25% muitas tarifi precēm no Meksikas un Kanādas.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts lielāks kāpums par prognozēto, liecināja Nodarbinātības ministrijas apkopotie dati.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Mākslīgā intelekta nozari un Volstrītu pirmdien satricinājis sarunbotam "ChatGPT" līdzīga Ķīnas uzņēmuma radīta modeļa nonākšana tirgū, ASV prezidentam Donaldam Trampam uzsverot, ka tas ir modinātāja zvans Silīcija ielejai.

Pagājušajā nedēļā tirgū nonākušais Ķīnas mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzņēmuma "DeepSeek" radītais sarunbots "R1" sākotnēji izpelnījās visai niecīgu uzmanību, jo tā izlaišanu aizēnoja Trampa inaugurācija tajā pašā dienā.

Taču pagājušās nedēļas nogalē "R1" kļuva par visvairāk lejupielādētāko bezmaksas lietotni ASV uzņēmuma "Apple" lietotņu veikalā Savienotajās Valstīs, apsteidzot "OpenAI" izlaisto sarunbotu "ChatGPT".

Tomēr tehnoloģiju nozari patiesi satraucis "DeepSeek" apgalvojums, ka tas savu jaunāko modeli "R1" izstrādājis krietni lētāk salīdzinājumā ar apjomīgajām izmaksām, ko būtiski lielāki uzņēmumi investē mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstīšanā, galvenokārt pērkot dārgas "Nvidia" mikroshēmas un programmatūras.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien lielākoties pieauga pēc mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labu peļņas rādītāju publicēšanas. Kriptovalūtas "Bitcoin" cena palielinājās, tuvojoties 100 000 ASV dolāru atzīmei, un naftas cenas pieauga.

"Nvidia" trešdien ziņoja par trešā ceturkšņa ieņēmumiem 35,1 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 17% vairāk nekā otrajā ceturksnī un par 94% vairāk nekā pirms gada. Tīrā peļņa bija 19,3 miljardi dolāru - par 16% vairāk nekā otrajā ceturksnī un par 109% vairāk nekā pirms gada.

Uzņēmumu akciju cenas pēc šī ziņojuma pieauga, un "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzīmēja, ka investori bija bažījušies par sliktiem "Nvidia" peļņas rādītājiem, kas izraisītu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu krišanos.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga, tostarp indekss "Dow Jones Industrial Average" - par vairāk nekā 1%. Šis pieaugums veicināja cenu kāpumu arī Eiropas biržās.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, bet Eiropas biržās svārstījās, investoriem gaidot mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" jaunāko peļņas ziņojumu.

Volstrītas galvenie indeksi nedaudz pieauga pirms "Nvidia" 2.ceturkšņa peļņas ziņojuma, kura publiskošana bija gaidāma jau pēc Volstrītas slēgšanas.

"Nvidia" ziņoja par 26,4 miljardu dolāru peļņu un 46,7 miljardu dolāru ieņēmumiem 2.ceturksnī, ko veicināja mikroshēmu pieprasījums.

"Kompānija ir pāraugusi tehnoloģiju sektoru un kļuvusi par tirgus ceļazvaigzni," sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Parīzes biržas indekss trešdien pieauga pēc otrdienas krituma, kuru veicināja bažas, ka Francijas mazākuma valdība var tikt gāzta pēc premjerministrs Fransuā Beirū paziņojuma, ka viņa valdība 8.septembrī pieprasīs uzticības balsojumu par viņa ierosinātiem taupības pasākumiem.

Kompānija Apple ir ieguvusi 1. vietu ikgadējā ASV vislabāk pārvaldīto uzņēmumu reitingā, ziņo medijs businessinsider.com. Tima Kuka (Tim Cook) vadītais Apple ir gāzis no troņa korporāciju Microsoft, ieņemot augstāko vietu Drukera Institūta (Drucker Institute) Pārvaldības TOP 250 reitingā un pārtraucot šī datoru tehnoloģiju giganta četru gadu dominanci.

Microsoft šī gada reitingā ierindots vien trešajā vietā, savukārt strauji augošais mikroshēmu ražotājs Nvidia sarakstā šogad ieņem otro vietu. Tehnoloģiju kompānija Intel ierindojās ceturtajā vietā, tehnoloģiju holdingkompānija Alphabet – astotajā, bet programmatūru izstrādātājs Adobe – devītajā.

Reitinga Top 10 iekļuvuši četri uzņēmumi, kuru pamatbizness nav tieši saistīts ar tehnoloģiju attūstību: Mastercard, kas ieņēma piekto vietu, salīdzinot ar 24. vietu pagājušajā gadā; Johnson & Johnson – attiecīgi sestajā vietā; Procter & Gamble – septītajā; tabakas gigants Philip Morris International – 10. vietā.

Pārvaldības TOP 250 reitingu ir izstrādājis Drukera Institūts un The Wall Street Journal, lai novērtētu uzņēmumu pārvaldības efektivitāti. Uzņēmumu darbība tiek vērtēta piecās galvenajās jomās: klientu apmierinātība, darbinieku iesaistīšanās un attīstība, uzņēmuma inovācijas, sociālā atbildība un finanšu rādītāji.

ASV uzņēmumi dominē 100 vērtīgāko akciju biržās kotēto kompāniju sarakstā, liecina konsultāciju uzņēmuma EY apkopotā informācija.

EY norāda, ka no 100 pasaulē vērtīgākajiem akciju biržās kotētajiem uzņēmumiem 62 ir no ASV.

Tikmēr starp desmit vērtīgākajām kompānijām nav neviena Eiropas uzņēmuma, un šajā sarakstā iekļuvušas vien trīs kompānijas no Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas - programmatūras gigants SAP, elektronikas un elektrotehnikas konglomerāts "Siemens" un telekomunikāciju uzņēmums "Deutsche Telekom".

EY skaidro, ka ASV uzņēmumu dominancei šajā sarakstā palīdzējusi mākslīgā intelekta nodrošināto iespēju strauja palielināšanās. Turklāt deviņi no desmit vērtīgākajiem akciju biržās kotētajiem uzņēmumiem ir no ASV, pilnīgu Savienoto Valstu kompāniju dominanci pirmajā desmitniekā izjaucot vien Saūda Arābijas naftas kompānijai "Saudi Aramco", kas ierindojas sestajā vietā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot šogad pirmo ASV Federālā rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu.

Tehnoloģiju uzņēmumu akcijas palielinājās pēc mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" paziņojuma, ka tas investēs piecus miljardus dolāru pusvadītāju ražošanas uzņēmumā "Intel".

Indekss "Nasdaq Composite" uzrādīja visstraujāko kāpumu Volstrītā, "Intel" akcijas cenai pieaugot par aptuveni 23%, bet "Nvidia" akcijas cenai palielinoties par vairāk nekā 3%.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga.

Eiropā Nīderlandes kompānijas ASML, kas izgatavo pusvadītāju ražošanā izmantotus mehānismus, akcijas cena pieauga par vairāk nekā 7%.

ASV pusvadītāju ražotāja "Micron" akcijas cena palielinājās par 5,6%, bet "Advanced Micro Devices" akcijas cena saruka par 0,8%.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, samazinoties "Amazon", "Nvidia" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenām.

Kritums sekoja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājumam, ka "pārāk agresīva" procentlikmju pazemināšana var veicināt inflāciju.

Iepriekšējās trijās tirdzniecības sesijās visi trīs galvenie ASV biržu indeksi bija sasnieguši jaunus rekordus.

Volstrītā otrdien visstraujāk kritās indekss "Nasdaq Composite" - par 1,0%.

"Nvidia" akcijas cena otrdien saruka par 2,8%. Pirmdien tā bija kāpusi par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

Lai gan "vadošās tehnoloģiju kompānijas investē simtiem miljardu [dolāru] ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā, daži investori turpina jautāt, vai šī nauda tiek labi iztērēta," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga pēc pirmdien pieredzētā krituma, kuru bija izraisījusi Ķīnas mākslīgā intelekta jaunuzņēmuma "DeepSeek" lēti izstrādāta sarunbota R1 parādīšanās. Arī Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Nvidia", kura pusvadītāji atbalsta mākslīgā intelekta nozari, akcijas cena Volstrītā pirmdien kritās par aptuveni 17%, samazinot uzņēmuma tirgus vērtību par apmēram 600 miljardiem ASV dolāru.

Otrdien "Nvidia" akcijas cena pieauga 8,9%, tomēr tā vēl arvien ir ievērojami zemāka nekā pagājušajā nedēļā.

Visi trīs svarīgākie Volstrītas indeksi otrdien palielinājās. Indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 2,0%, palielinoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, kas daļēji kompensēja pirmdienas kritumu.

Eiropas akciju tirgos Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumus par procentlikmēm šonedēļ.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās dažādos virzienos pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par muitas tarifu piemērošanu Eiropas Savienībai (ES).

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga, investoriem gaidot mākslīgā intelekta milža "Nvidia" peļņas rādītāju publicēšanu.

"Nvidia" dati "var būt svarīgi ne tikai kompānijai, bet arī vispārējā tirgus virziena noteikšanā vismaz īstermiņā," sacīja "Trade Nation" analītiķis Deivids Morisons.

"Tas būs pirmais šīs kompānijas peļņas ziņojums, kopš Ķīnas jaunuzņēmums "DeepSeek" satricināja ASV mākslīgā intelekta industriju, radot ekvivalentas kvalitātes sarunbotu par ievērojami zemākām izmaksām," sacīja Morisons.

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga pirms Trampa izteikumiem par tarifu piemērošanu ES.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās, jo tirgus ietekmēja bažas par bruņotā konflikta eskalāciju starp Krieviju un Ukrainu.

Maskava solīja "atbilstoši" reaģēt pēc ziņām, ka Ukrainas armija naktī uz otrdienu pirmoreiz veikusi triecienu Krievijas teritorijā ar ASV tāla rādiusa raķetēm ATACMS.

"Šīs ziņas šorīt satricināja tirgus, pazeminot Eiropas akciju cenas," sacīja "Forex.com" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Arī ASV akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk pieauga un pārsvarā noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, ko veicināja ASV mazumtirgotāja "Walmart" pozitīva prognoze Ziemassvētku sezonai un mikroshēmu ražotāja "Nvidia" pozitīvas peļņas gaidas.

"Walmart" akcijas cena pieauga par 3%, bet "Nvidia" akcijas cena kāpa par gandrīz 5%.

Akciju cenas ir bijušas svārstīgas kopš Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanām, investoriem mēģinot sabalansēt paredzamās uzņēmumu nodokļu samazināšanas ietekmi ar potenciālo ASV tirdzniecības karu ar Ķīnu un citām valstīm.

ASV mikroshēmu ražotāji "Nvidia" un AMD vienojušies ar Savienoto Valstu valdību iemaksāt valsts budžetā 15% no ieņēmumiem par mikroshēmu eksportu uz Ķīnu, vēsta plašsaziņas līdzekļi.

Šī vienošanās dod iespēju abiem uzņēmumiem saņemt eksporta licences, raksta avīzes "Financial Times" un "New York Times", atsaucoties uz informētiem avotiem.

"Nvidia" maksās 15% no ieņēmumiem, kas gūti, eksportējot uz Ķīnu mikroshēmu H20, bet AMD - par mikroshēmas H20 eksporta ieņēmumiem uz šo valsti.

Jau ziņots, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija ir ieviesusi stingrākus noteikumus ASV ražoto mikroshēmu eksportam uz Ķīnu.

Akciju cenas Volstrītā otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem gaidot inflācijas datu publiskošanu šonedēļ, bet pasaules naftas cenas pieauga, turpinoties saspīlējumam Tuvajos Austrumos. Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Volstrītā akciju cenu dinamika bija bez vienotas tendences, tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgām Piemiņas dienas brīvdienām. "Izskatās, ka ir pēcbrīvdienu letarģija," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, ko veicināja "Nvidia" akcijas cenas palielināšanās par 7,1% pēc ziņām, ka Īlona Maska uzņēmums "xAI" plāno pirkt mikroshēmas no "Nvidia".

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās, pieaugot ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam, bet indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās.

Piektdien ir paredzēta eirozonas patēriņa cenu datu publiskošana par maiju, un pēc tam tiks publiskots arī ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss. Tiek prognozēts, ka PCE indekss aprīlī ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, jo ceturtdien ir gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentlikmju pazemināšana un jauni ASV nodarbinātības dati vairoja cerības, ka arī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu pazemināt procentlikmes.

Volstrīts indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, mikroshēmu ražotājas "Nvidia" tirgus kapitalizācijai pārsniedzot 3 triljonus ASV dolāru.

"Nvidia" ir trešais ASV uzņēmums pēc "Apple" un "Microsoft", kas sasniedzis šāda līmeņa tirgus vērtību. Tā akcijas cena pieauga par 5,2%.

ASV privātajā sektorā maijā radīti 152 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija.

Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā maijā tiks radīti 173 000 darbavietu.

Investori bija nobažījušies, ka FRS ilgāku laiku saglabās procentlikmes augstā līmenī, bet šie nodarbinātības dati var pārliecināt FRS par procentlikmju pazemināšanu tuvākā laikā.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz palielinājās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite", kas iepriekš vairākas dienas pēc kārtas bija pieauguši līdz jauniem rekordiem, kritās.

Indekss "Nasdaq Composite" saruka par 2,0%, ko noteica "Nvidia", "Apple" un citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu krišanās.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI), kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, jūnijā bija zemāks, nekā bija gaidīts. Tas ļāva analītiķiem izteikt pieņēmumus par procentlikmju pazemināšanu tuvākajā laikā.

Lielbritānijas dati par ekonomikas izaugsmi straujākos tempos veicināja britu mārciņas vērtības palielināšanos. Analītiķi uzskatīja, ka tas var pamudināt Anglijas Banku atlikt procentlikmju pazemināšanu līdz septembrim.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bažām par pastiprinātu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu negatīvi ietekmējot tehnoloģiju uzņēmumu akcijas.

Lai gan Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" trešo dienu pēc kārtas pieauga līdz jaunam rekordam, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās, investoriem bažījoties par atjaunojušos tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu.

"[Aģentūras] "Bloomberg" ziņa, ka [ASV prezidenta Džo] Baidena administrācija apspriež stingrākus ierobežojumus pusvadītāju un pusvadītāju aprīkojuma eksportam uz Ķīnu, ir izraisījusi apjukumu," sacīja "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" akcijas cena kritās par 6,6%, bet datoru mikroshēmu ražošanas aprīkojuma ražotāja ASML akcijas cena saruka par 12,7%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā pieauga pēc ziņām, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija varētu piemērot muitas tarifus selektīvāk, nekā viņš bija solījis.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz samazinājās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga, investoriem fokusējoties uz pusvadītāju sektoru pēc Taivānā bāzētā uzņēmuma "Foxconn" labiem darbības rezultātiem.

"Nvidia" akcijas cena pieauga līdz jaunam rekordam, nodrošinot uzņēmuma tirgus vērtību vairāk nekā 3,6 triljonu ASV dolāru apmērā.

Straumēšanas kompānijas "Fubo" akcijas cena pieuga par vairāk nekā 251% pēc "Disney" paziņojuma par "Fubo" apvienošanu ar tiešraides televīziju "Hulu+". "Disney" akcijas cena tomēr saruka par 0,1%.

Tirgu dalībnieki izvērtēja laikraksta "The Washington Post" ziņu, ka Trampa palīgi apsver plānus piemērot muitas tarifus tikai precēm zināmos kritiskos sektoros. Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social" šo ziņu noraidīja kā "vēl vienu viltus ziņu piemēru".

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet pārsvarā kritās Eiropas biržās, dažiem vadošiem tehnoloģiju milžiem palīdzot pacelt Volstrītas indeksus līdz jauniem rekordiem.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Visstraujākas kāpums bija indeksam "Nasdaq Composite" - par 0,7%.

Mikroshēmu ražotāja "Nvidia", kas pārstāvēts visos trijos Volstrītas indeksos, akcijas cena pieauga par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 4%, ko veicināja tā jaunāko viedtālruņu pieprasījums. "Oracle" akcijas cena palielinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" un "Amazon" akciju cenas kritās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paaugstināja vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem līdz 100 000 ASV dolāru.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, atsākoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumam un tirgiem vāji reaģējot uz ASV prezidenta Džo Baidena izstāšanos no pārvēlēšanas kampaņas.

"Nvidia", "Broadcom" un "Texas Instruments" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% - straujāk nekā pārējie ASV biržu indeksi. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Baidena pārsteidzošais paziņojums, ka viņš izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā, dominēja ziņu ciklā, bet analītiķi viņa izstāšanās un atbalsta viceprezidentei Kemalai Herisai ietekmi uz tirgiem raksturoja kā nelielu.

Pagājušās nedēļas beigās akciju cenas bija kritušās pēc tam, kad kompānijas visā pasaulē piedzīvoja IT darbības traucējumus.

Aviosabiedrības "Delta Air Lines" akcijas cena pirmdien saruka par 3,5%, jo IT darbības traucējumi turpināja ietekmēt kompānijas darbu. "Delta Air Lines" pirmdien atcēla vairāk nekā 820 reisus.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā kritās, neraugoties uz spēcīgu ASV ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī, kas īslaicīgi uzlaboja investoru noskaņojumu.

Akciju cenas Eiropas biržās lielākoties saruka pēc vairāku uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritumu šonedēļ bija uzsākuši nelabvēlīgi ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" un interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" ziņojumi par to peļņu.

Kritums turpinājās ceturtdien pēc tam, kad šādus ziņojumus publiskoja arī citas kompānijas.

Investoru noskaņojumu īslaicīgi uzlaboja dati, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos. Analītiķi bija prognozējuši, ka valsts IKP otrajā ceturksnī palielināsies par 1,9%.

No 13. līdz 17. oktobrim ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadībā uz Vašingtonu dosies Latvijas uzņēmēju delegācija aptuveni 50 cilvēku sastāvā, lai piedalītos vienā no lielākajām aizsardzības industrijas izstādēm “AUSA Annual Meeting & Exposition”, kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LACC) konferencē “Spotlight Latvia”.

Misijas fokuss ir uz aizsardzības, enerģētikas un IKT industrijas uzņēmumiem un tās galvenais mērķis ir kāpināt Latvijas duālā pielietojuma un aizsardzības industrijas eksportu uz Ziemeļameriku kā arī tuvāko trīs gadu laikā piesaistīt investīciju projektus 1 miljarda eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Mērķis ir Latvijas aizsardzības industrijas eksporta pieaugumu uz ASV palielināt vismaz par 20% trīs gadu laikā. Šī misija ir solis, lai Latvija piesaistītu vismaz 1 miljardu eiro jaunu investīciju aizsardzības, enerģētikas un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris gan drošības, gan ekonomikas jomā, un tieši tagad ir īstais brīdis stiprināt šo sadarbību. Latvijas uzņēmumi piedāvā pasaules līmeņa risinājumus dronu tehnoloģijās, kiberdrošībā un zaļajā enerģētikā, un mēs vēlamies, lai šie risinājumi tiktu izmantoti arī ASV tirgū. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūst par Baltijas inovāciju un tehnoloģiju centru duālā pielietojuma industrijai, kur top gan jaunas ražošanas jaudas, gan pētniecības projekti ar globālu ietekmi.”

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma nemainīt bāzes procentlikmi ātrāk par septembri.

Volstrītas indeksi gandrīz visu dienu kāpa, sasniedzot maksimumu FRS vadītāja Džeroma Pauela preses konferences laikā.

"FRS deva to, ko tirgi gaidīja, paverot durvis uz procentlikmju samazināšanu septembrī bez pārliecīgas apņemšanās," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Mikroshēmu ražotāja AMD akcijas cena pieauga par 4,4% pēc pozitīva ziņojuma par peļņu. Mākslīgā intelekta uzņēmuma "Nvidia" akcijas cena kāpa par 12,8%, un pieauga arī "Broadcom" un "Micron" akciju cenas.

Naftas cenas pieauga pēc kaujinieku grupējuma "Hamās" solījuma atriebt sava politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu triecienā Teherānā, kurā tika vainota Izraēla.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,2% līdz 40 842,79 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,6% līdz 5522,30 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,6% līdz 17 599,40 punktiem.