Latvijā šobrīd ir rekordzems bezdarba līmenis, kas nozīmē, ka tie, kuri vēlas strādāt, darbu ir atraduši. Tas nozīmē arī sīvu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, ko darba devēji cenšas piesaistīt, solot virkni dažādu labumu. Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” veiktā aptauja atklāj: 85 % Latvijas iedzīvotāju darba sludinājumos paustos solījumus uzskata par pārspīlējumu un norāda, ka reālā situācija liek vilties.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru vidū darba sludinājumu piepušķošana nav novērota – faktisko apstākļu sagrozīšana var iedragāt uzņēmuma reputāciju, ar ko neviens sevi cienošs darba devējs neriskētu. Tomēr aptaujas dati liek pārdomāt iemeslus, kāpēc vilšanās procenti ir tik lieli.
Darbinieku labbūtība – nevis greznība, bet nepieciešamība
LDDK īstenotās biedru aptaujas atbildes atklāj, ka darba devēji arvien vairāk līdzekļu iegulda darbinieku labbūtības veicināšanā un uzskata to par investīciju uzņēmuma izaugsmē. Lielo uzņēmumu grupā papildus algai un prēmijām tie ir vidēji 1000 eiro gadā uz katru darbinieku, savukārt darba devēju iegādāto veselības apdrošināšanas polišu skaits pēdējā gada laikā audzis par aptuveni 16 %. Darba devēji rūpējas par to, lai darbinieki būtu veseli, produktīvi un negribētu mainīt darbu, jo konkurence par kvalificētiem darbiniekiem ir ļoti sīva un, ņemot vērā demogrāfijas un sabiedrības novecošanas rādītājus, tikai saasināsies. Mēdz uzskatīt, ka neliela kadru mainība liecina par labiem darba apstākļiem, tomēr tas ne vienmēr ir atkarīgs no darba devēja. Dažādu paaudžu darbiniekiem ir atšķirīgas prioritātes un atšķirīgi iemesli mainīt darbavietu. Ir darbinieki, kuri apzināti “kolekcionē” darba vietas, kas potenciāli izdaiļos CV un varbūt bruģēs ceļu uz spožāku karjeru nākotnē. Ir tādi, kas nespēj uzreiz atrast īsto vietu, un ir arī tādi, kam neizdodas ilgstoši noturēties vienā vai otrā darbavietā. Tā kā jauna darbinieka atrašana un apmācīšana var izrādīties liels izaicinājums, darba devēji, kas vērsti uz izaugsmi, darbinieku piesaisti prioritāšu skalā liek ļoti augstu.
Vilšanās – ne vienmēr pamatota
Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki, uzsākot darba gaitas jaunā vietā, mēdz izjust vilšanos, ir realitātes neatbilstība viņu gaidām. Kaut kādā mērā var runāt par interpretācijas kļūmēm – ne vienmēr kandidāts sludinājumā nolasa tieši to, ko darba devējs domājis. Tomēr nevar noliegt, ka darba meklētājiem ir virkne ekspektāciju. Bieži vien mēraukla, pēc kuras viņi vērtē jaunu darbavietu, ir iepriekšējā pieredze, bet netrūkst arī pilnīgi nepamatotu ilūziju, kam nav sakara ar darba tirgus realitāti un kam gluži dabiski seko vilšanās. Lielākoties vilšanās ir īslaicīga un pagaist, integrējoties jaunajā komandā un pielāgojoties infrastruktūrai un iekšējai kultūrai. Tāpēc izdarīt tālejošus secinājumus pēc pirmā iespaida nebūtu prātīgi.
Manuprāt, ir ļoti svarīgi jaunus darba pienākumus vai darbavietu uztvert ne tikai kā vidi vai situāciju, kurā darbinieks nonācis, bet arī izvērtēt kā soli ceļā uz savas karjeras izaugsmi. Protams, nevajadzētu samierināties ar objektīvi sliktiem apstākļiem. Cilvēki procentuāli lielāko daļu dzīves pavada guļot un strādājot, tāpēc gribas, lai gulta būtu ērta un darbavieta – tāda, kurā ir patīkami atrasties. Taču skatpunkta maiņa var palīdzēt mainīt skatījumu uz procesu kopumā. Kas vērtīgāks ilgtermiņā – patīkams, bet neobligāts bonuss vai tomēr iespējas, ko jaunais darbs paver personīgajai attīstībai? Profesijas izvēle ir jāpārdomā arī šādā aspektā. Te iestājas arī darba devēja atbildība – izvērtēt potenciālā darbinieka iemaņas, rakstura īpašības, stresa noturību, spēju iederēties komandā un efektīvi pildīt dotos uzdevumus, lai atrastu konkrētajam cilvēkam ne tikai uz atalgojumu, bet arī uz viņa īpašībām, prasmēm un motivāciju balstītu amata pozīciju. Darba sludinājums ir tikai ēsma, īstie meklējumi notiek darba intervijā, turklāt tai jābūt abpusējai sarunai par gaidām, pieprasījumu un piedāvājumu, lai abas puses izvairītos no vilšanās nākotnē.
Kā vadīt abu pušu gaidas, lai nerastos pārpratumi?
Tehnoloģiju un mākslīgā intelekta straujā attīstība atgādina, ka mums visu mūžu būs jāpilnveidojas un jāmācās, turklāt tas attiecas ne tikai uz darbiniekiem, bet arī uz vadītājiem. Lai vadītājs spētu ne tikai žonglēt ar prēmijām, piemaksām vai atalgojuma pieaugumu, bet arī iegūtu no darbinieka visefektīvāko rezultātu, jābūt ļoti labām iemaņām. Jo vairāk komponentu, ar ko uzņēmums ikdienā saskaras, jo svarīgāka vadītāja loma, lai darbiniekiem jau sākotnēji būtu skaidri priekšnoteikumi, pienākumi, likumsakarības un sekas, kas palīdzēs novērst konfliktus un pārpratumus nākotnē. Kāds vadītājs – tāds uzņēmums. Darba devēja reputācijai un vērtībām jābūt nolasāmām arī darba sludinājumā, ja darba devējs vēlas piesaistīt līdzīgi domājošus darbiniekus. Vērtību sinerģija nodrošinās to, ka darbinieks būs apmierinātāks, darba rezultāts – daudz kvalitatīvāks un darba tiesiskās attiecības – noturīgākas. Darba devējam ir skaidri un saprotami jāpasaka, ko viņš sagaida un ko piedāvā darbiniekam.
Arī darbiniekam ir nepieciešams skaidrs redzējums, ko un kāpēc viņš vēlas sasniegt, un par to ir jāvienojas pirms darba līguma parakstīšanas. Tas neizslēdz vilšanos, tomēr krietni samazina risku. Svarīgi būtu arī valstiskā mērogā veicināt darba devēju konkurētspēju. Pirmkārt, agri vai vēlu Latvijai nāksies kļūt par darbaspēku importējošu, nevis eksportējošu valsti, un darba devējiem ir jādod iespēja piesaistīt ārvalstu darbaspēku likumīgā ceļā. Otrkārt, saskaņā ar LDDK biedru aptaujas rezultātiem vissvarīgākais motivators potenciālajiem darbiniekiem ir finansiālie ieguvumi. Lai ļautu piedāvāt lielāku algu un vairāk bonusu, valstij būtu jāatslogo darba devēji kompensāciju izmaksāšanā. Piemēram, būtu jāmaina virsstundu apmaksas regulējums – uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt valstis (Krievija, Ukraina), kur, tāpat kā Latvijā, virsstundu apmaksa ir noteikta 100 % apmērā. Tas pats sakāms par darba nespējas lapas apmaksu: 2023. gadā darba devēji apmaksāja vairāk nekā 4,2 miljonus darbnespējas dienu. Latvijai darbnespējas lapas izmaksā piecreiz vairāk nekā Lietuvai un divreiz vairāk nekā Igaunijai. Vismaz daļu šo līdzekļu varētu novirzīt darba vides uzlabošanai un atalgojuma palielināšanai, lai nodrošinātu priecīgu, veselu un produktīvu darbaspēku, kam nav jāpiedzīvo vilšanās, jo darba sludinājumi nespēj sasniegt viņu gaidu līmeni.
