Laikapstākļi joprojām nav prognozējami un pēc vasaras lietavām arī nesolās būt daudz labāks, daudzi lauksaimnieki cenšas pagūt novākt vismaz daļu ražas, tostarp izvēloties kult arī mitrus graudus. Kviešus parasti mēdz kult, kad graudu mitrums ir aptuveni 14% vai 15%, bet šogad raža tiek novākta arī ar 19% mitrumu. Tas ietekmē gan graudu kvalitāti, gan uzglabāšanas iespējas, bet kaltes izmantošana – sadārdzina izmaksas.
Mūsu saimniecība atrodas Zemgalē, Bauskas pusē un šeit varam novērot, ka pat viena reģiona ietvaros situācija ar laikapstākļiem un ražas novākšanu var ļoti atšķirties. Šobrīd vēl nav izdevies novākt visu ražu – ir palikuši vasaras kvieši, ko sākam novākt ar daudz augstāku mitruma daudzumu, nekā vajadzētu, taču nav izvēles. Kavēties ar kulšanu vairs nevar, jo parasti šajā laikā jau tiek gatavota augsne ziemas kviešiem vai starpkultūrām.
Šī gada graudiem ir zema dīdzība
Protams, kulšana pie šāda mitruma apjoma būtiski ietekmē graudu kvalitāti un uzglabāšanu. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes, bet šobrīd teju ceturtā daļa ziemas kviešu ir lopbarības kvalitātē. Pirmie analīžu rezultāti signalizē, ka graudiem ir zema dīdzība - kviešiem Latvijā sēklai jābūt aptuveni 85% dīdzībai, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka liela daļa no šovasar novāktā nederēs sēklai. Papildus tam, mitru graudu novākšana nozīmē, ka pieaugs izmaksas par kaltes izmantošanu tām saimniecībām, kam nav savas kaltes. Situācija reģionā ir atšķirīga – ir saimniecības, kas jau pabeigušas kulšanas darbus, daļā vēl palikuši ziemas kvieši, bet ir arī saimniecības, kur, piemēram, zirņi ir sadīguši jau uz lauka un tos gandrīz nav vērts kult.
Raža ir par 1,5 t mazāka, nekā bija plānots
Šogad anomāla ir ne tikai vasara – problēmas sākās jau pavasarī, kad salnas būtiski ietekmēja augu attīstību. Rezultātā, pat zemniekiem, kuri izdarījuši visu iespējamo, nākas nonākt nepilnīgus un sačokurojušos graudus. Vasaras kviešu raža ir par 1,5 t mazāka, nekā bija plānots, bet ar ziemas kviešiem ir vēl sliktāk. Vienlaikus, apzināmies, ka Zemgales lauksaimnieki nemaz nevar sūdzēties, ja salīdzinām ar situāciju Vidzemē un Latgalē. Neraugoties uz grūtībām, esam noskaņoti cīnīties un turpināt strādāt. Tiksim galā ar papildus izdevumiem, tomēr vienlaikus ir svarīgi mācīties no šīs situācijas – sadarboties un nekarot savā starpā, dalot lielās un mazās saimniecības. Lauksaimniecības uzņēmumu nodibinājām 2004. gadā, bet kā piemājas saimniecība darbojamies kopš 1998. gada. Tas ir mūsu darbs un dzīvesveids jau neskaitāmās paaudzēs. Protams, ir saimniecības, kurām šis gads būs izšķirošs un daži lems mest mieru, taču mums jāapzinās – visi esam lielā laivā, un neviens – ne lielais, ne mazais zemnieks – nevar ietekmēt laikapstākļus.
Sējas darbi sākti agrāk
Arī nākotnē laikapstākļi nav garantēti, nevar zināt, kāds būs septembris un rudens kopumā. Tāpēc, līdzīgi kā daudzi, esam sākuši sējas darbus agrāk, negaidot saulainu laiku. Tas prasa papildu organizētību un elastību - reizēm jāsēj pat apstākļos, kas nav ideāli, lai nezaudētu dārgās dienas. Apzināmies, ka katra diena kavējuma rudenī nozīmē risku pavasarī un nākamajā ražā. Arvien vairāk uzmanības pievēršam augsnes sagatavošanai un šķirņu izvēlei, kas spēj labāk pielāgoties nepastāvīgajam klimatam.
Šis gads ir skaidrs atgādinājums par lauksaimniecības neaizsargātību pret dabas untumiem, tomēr mūsu spēks slēpjas spītībā un spējā pielāgoties – mācīties no kļūdām, dalīties pieredzē un atbalstīt citam citu. Ražas kvalitāte un apjomi šogad daudziem ir vilšanās, bet darbs laukos turpinās, un ticam, ka ar neatlaidību un sadarbību varēsim pārvarēt arī šādas grūtības.