Japānas fondu tirgus indekss Nikkei 225 var uzkāpt līdz 10 000 punktu jau šonedēļ, atsaucoties uz Tachibana Securities tehnisko analīzi, raksta Bloomberg.

Šis līmenis ir par 4,5% augstāks nekā 9,572,49, kas bija Nikkei 225 vērtība pirmdien slegšanas brīdī. Indekss ir noslēdzies virs 25 dienu vidējā mainīgā jau deviņas dienas pēc kārtas, palīdzot indeksam sākt augšupeju. Kompāniju peļņas rādītāju uzlabošanās ceļ akciju cenas, un Nikkei varētu būt ceļā uz 10 tūkstošu punktu atzīmi, uzskata eksperti. Pedējoreiz šāds līmenis bija 22. jūnijā.

Aptuveni puse no kompānijām, kuras ietilpst Nikkei 225 un kas ir iesniegušas atskaites par ceturkšņa ieņēmumiem kopš 12. jūlija, ir parsniegušas analītiķu prognozes, bet 24% nav sasniegušas prognozētos rezultātus, liecina Bloomberg apkopotie dati.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Tokijas akciju biržas indekss Nikkei 225 otrdien pārtraucis ilgāko izaugsmes periodu kopš 1988. gada februāra saistībā ar Japānas jenas vērtības kāpumu un investoru vēlmi gūt peļņu no akciju cenu pieauguma.

Tokijas biržas indekss Nikkei 225 tirdzniecības sesijas noslēgumā samazinājās par 26,68 punktiem jeb 0,13% - līdz 20 543,19 punktiem.

Līdz otrdienai indekss kāpumu bija reģistrējis 12 tirdzniecības sesijas pēc kārtas, reģistrējot ilgāko izaugsmes periodu pēdējo vairāk nekā 25 gadu laikā.

Tikmēr Topix indekss otrdien samazinājies par 4,35 punktiem jeb 0,26%, tirdzniecību noslēdzot pie 1674,21 punkta atzīmes.

Analītiķi norāda, ka šis kritums nav nekāds pārsteigums, jo investori izvēlējušies gūt peļņu no šī ilgstošā akciju cenu pieauguma.

Tāpat akciju cenu kritums skaidrojams ar jenas vērtības palielināšanos attiecībā pret ASV dolāru.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Pērnā gada janvāra beigās Japānas vērtspapīru tirgus bija otrs straujāk augošākais attīstīto valstu akciju tirgus indekss, atpaliekot vien no Portugāles akciju tirgus izaugsmes, taču tagad situācija ir pilnīgi pretēja, raksta Bloomberg.

Patlaban Nikkei 225 Stock Average piedzīvo straujāko kritumu starp šiem indeksiem, pagājušajā mēnesī sarūkot par 8,5%, savukārt kopš 30. decembrī sasniegtās augstākās atzīmes līdz šodienai tas samazinājies par 14%.

Zaudējumiem Tokijā bija sniega bumbas efekts laikā, kad investori izņēma 2,9 triljonus dolāru no akciju tirgiem visā pasaulē, valdot bažām par Ķīnas izaugsmes bremzēšanos un ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmuma samazināt monetārās stimulēšanas programmas apjomus.

Japānas jena pērn zaudējusi 18% no savas vērtības, taču patlaban ir sākusi augt, kas potenciāli var mazināt kompāniju peļņu, norāda Coutts & Co eksperti. Savukārt Sumitomo Mitsui Asset Management Co. Analītiķi paredz, ka tirdzniecības nodokļa palielināšana aprīlī bremzēs patērētāju tēriņus.

Japānas akciju tirgu raksturojošais Nikkei 225 indekss šo gadu noslēgs pie 9300 punktu atzīmes, kas ir par 3,4% zemāk nekā minētā indeksa vērtība pašreiz, liecina Reuters analītiķu aptauja.

Jāpiebilst, ka vairums analītiķu norādījuši, ka Japānas ekonomikai draud lēna atveseļošanās, turklāt situāciju pasliktināšot dārga Japānas jena. Tomēr uz nākamā gada Japānas akciju tirgus perspektīvām aptaujātie eksperti raugās samērā pozitīvi un prognozē, ka nākamā gada vidū Japānas Nikkei 225 indekss atradīsies pie 10350 punktu atzīmes.

Jāpiebilst, ka Japānas akciju tirgus pēdējo trīs dienu laikā piedzīvo izaugsmi pēc tam, kad Japānas valdība lēma veikt intervences valūtu tirgū ar mērķi samazināt savas valūtas cenu.

Otrdien Āzijas akciju tirgi piedzīvoja kāpumu, Japānas biržas indeksam Nikkei 225 pieaugot līdz trīs mēnešu augstākajai atzīmei.

Akciju tirgus pieaugumu veicināja Japānas jenas vērtības pavājināšanās, kas deva cerību eksportētājiem un kas veicināja Japānas kompāniju tirdzniecības apgrozījuma vērtības pieaugumu ārvalstīs, konvērtējot uz vietējo valūtu.

Tā, piemēram, Japānas trešā lielākā autoražotāja Nissan Motor akcijas cena pieauga par 6.1 %, jo 65 % no kompānijas ienākumiem tiek iegūti ārvalstīs. Savukārt Toyota, kas 31 % ienākumu gūst Ziemeļamerikā, akcijas cena pieauga par 2.2 %.

Nikkei 225 indekss pieauga par 1.9 % līdz 10 378 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš septembra beigām.

Akciju cenu kāpumu izraisīja Japānas Bankas vadītāja Masaki Širakava izteicieni, ka banka pastāvīgi turēšot procentu likmes tuvu nulles līmenim.

Šodienas Japānas akciju tirgus raksturojošais Nikkei 225 indekss saruka par 10,55%. Jāpiebilst, ka pēdējo divu dienu laikā Nikkei 225 indeksa vērtība ir sarukusi jau par vairāk nekā 16%, kas ir straujākais divu dienu kritums kopš 1987. gada.

Straujo akciju cenu kritumu izraidījuši jauni sprāzieni un ugunsgrēks Japānas zemestrīces bojātajā Fukušimas atomelektrostacijā. Tāpat arī Japānas premjerministrs izteicis bažas, ka pieaudzis risks, ka palielināsies radiācijas noplūde. Db.lv jau rakstīja, ka Japānas premjers aicinājis tos cilvēkus, kuri dzīvo 30 kilometru rādiusā ap atomelektrostaciju, uzturēties telpās, vai arī pēc iespējas ātrāk pamest iespējamo radiācijas piesārņoto reģionu. Jāpiebilst, ka radiācijas līmenis palielinājies arī Japānas galvaspilsētā Tokijā (tiesa gan, pagaidām vēl līdz veselībai nekaitīgiem līmeņiem).

Kopumā šobrīd Japānas presē daudz tiek kritizētas atbildīgās Japānas amatpersonas, jo par radiācijas noplūdi netiekot saņemts pietiekami daudz informācijas, raksta Reuters. Tāpat īsti nav skaidrs, vai esošo radiācijas noplūdi cietušajos reaktoros izdosies apstādināt un tā nepāraugs plaša mēroga kodolkatastrofā.

Pēc divu dienu dramatiska krituma, kura laikā Japānas akciju tirgus raksturojošā Nikkei 225 indeksa vērtība samazinājās par vairāk nekā 16%, valsts fondu tirgus atkal spējis uzrādīt pieaugumu.

Turklāt jāsaka, ka pieaugums bijis samērā straujš un Nikkei 225 indeksa vērtība trešdien palielinājās par 5,68% (Japānas tirdzniecības sesija jau ir slēgta). Reuters raksta, ka šodien Japānas akciju tirgū esot bijusi novērojama vairāku ārvalstu institucionālo investoru interese, kas domā, ka kritums Japānas akciju tirgū esot bijis pārspīlēts. Tiesa gan, tirgū noskaņojums paliek nervozs, jo Fukušimas atomelektrostacijā (AES) situācija paliek saspringta.

«Finanšu tirgus dalībnieki it kā saprot to, ka Japānas uzņēmumu akcijas pēdējo dienu laikā ir «pārpārdotas», tomēr neskaidrība par radiācijas noplūdi un Fukušimas AES stabilitāti investorus dara nervozus,» skaidro Daiwa Securities Capital Markets analītiķis Kazuhiro Takahaši.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

#Atgādinājums, ka akciju tirgū aktuālā cenu aina var mainīties ļoti strauji.

Pašas janvāra beigas un februāra sākums pasaules finanšu tirgos visai pēkšņi atnesis mierīgo laiku beigas, kas pēc ilgāka pārtraukuma «beidzot» atgādinājis, ka tajos situācija var mainīties visai ātri.

Lielākie akciju tirgi jau gandrīz divus gadus bija iztikuši bez straujākas volatilitātes uzplūdiem, un varēja runāt par svārstību ziņā ļoti netipiski klusu periodu - akciju vērtības pakāpeniski gandrīz tikai ceļoja augstāk. Savukārt nu, piemēram, pagājušās piektdienas tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju tirgus cenu raksturojošais Standard&Poor’s 500 indekss saruka vairāk nekā par 2%, un visai strauji zemāk ceļoja arī daudzu citu pasaules svarīgāko akciju indeksu vērtības. Kopš savām 26. janvāra virsotnēm līdz šai pirmdienai S&P 500 indeksa vērtība bija sarukusi jau par 4%. Jānorāda, ka ASV S&P 500 indeksa vērtība jau vairāk nekā 400 tirdzniecības sesijas no savām iepriekšējām augstienēm nav piedzīvojusi atkāpšanos par 5%, kas ir ilgākais šāds periods vēsturē. Par 5,3% tā atkāpās dažu tirdzniecības sesiju laikā 2016. gadā pēc britu Brexit balsojuma. Faktiski uzreiz pēc tam gan aizsākās straujš akciju cenu pieaugums, kur šie zaudējumi tika ātri ar uzviju atgūti. Tikmēr, piemēram, Ķīnas Shenzhen Composite vērtība kopš savām nesenajām augstienēm ir sarukusi gandrīz par 8%, Japānas Nikkei 225 – par 6% un vecā kontinenta akciju Stoxx Europe 600 – par 3,7%.

Ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu, Japānas indeksam Nikkei 225 nogāžoties straujākos tempos nekā pēc traģiskā cunami 2011. gada pavasarī.

Par to ka, naudas iepludināšanas apjomu mazināšana finanšu sektorā varētu būt tuvāko sapulču jautājums akciju tirgus nopratis no ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes teiktā. Tiesa, ASV monetārās sistēmas uzrauga vadītājs arī pieminēja, ka lēmumu pieņemšanai par tādu vai citādu rīcību nepieciešami papildu signāli ekonomikā.

Uzstājoties ASV Kongresā B. Bernanke sacīja, ka tuvākajās valsts centrālās bankas pārstāvju sapulcēs varētu tikt pieņemts lēmums samazināt parādzīmju pirkšanas apmērus, ja valsts ekonomika uzrādīs labus rezultātus. Patlaban Federālā rezervju sistēma šai programmai katru mēnesi tērē 85 miljardus dolāru mēnesī.

Nākamo sešu gadu laikā Japānas uzņēmumu akciju cenas pieaugs, jo ekonomikas izaugsme veicinās kompāniju peļņas kāpumu, uzskata Nomura Holdings vadītājs Koji Nagai.

Viņš uzskata, ka Nikkei 225 Stock Average indekss līdz 2020.gadam palielināsies līdz aptuveni 25 tūkstošiem punktu, kas ir par aptuveni 57% vairāk nekā patlaban, raksta Bloomberg. Viņš norāda, ka Japānas ekonomikas izaugsme tiek lēsta līdz pat 2020.gadam, jo tā iegūs no Āzijas attīstības.

Šī prognoze gan kontrastē ar Japānas akciju tirgus līdzšinējiem datiem. Nikkei 225 šogad ir sarucis par 2,5%. Pērno gadu gan tas noslēdza pie sešu gadu augstākās atzīmes, jo tirgus dalībnieki prognozēja, ka premjerministra Šinzo Abe monetārās mīkstināšanas, fiskālo tēriņu un strukturālo reformu programmas veicinās ekonomikas izaugsmi.

Japānas Nikkei 225 akciju indekss līdz nākamā gada februārim var pieaugt par 20%, liecina Mitsubishi UFJ Morgan Stanley Securities Co tehniskā analīze.

Šogad indekss samazinājies par 9,6%. Tomēr tas varētu uzkāpt līdz 11 408 punktiem, kas ir tirdzniecības sesijas laikā sasniegtā gada augstākā atzīme, kuru tas sasniedza 5. aprīlī, raksta Bloomberg.

„Dienu pēc dienas mēs redzam arvien vairāk pazīmju, ka indekss ir sasniedzis savu zemāko punktu,” norādījis Mitsubishi UFJ Morgan Stanley Securities Co galvenais tehniskais stratēģis Naohiko Mijata. „Ir ļoti iespējams, ka Nikkei sāks testēt aprīlī sasniegtos augstumus.”

Indekss kopš pērnā gada martā sasniegtā zemākā līmeņa līdz šā gada augstākajam līmenim pieauga par 62%. Savukārt 1. septembrī tas sasniedza gada zemāko atzīmi – 8796,45 punktus.

"Brent" markas jēlnaftas cena ceturtdien pārsniegusi 105 dolāru barelā robežu, bet akciju vērtība Āzijas un Eiropas fondu biržās būtiski samazinājusies saistībā ar Krievijas lēmumu sākt militāru uzbrukumu Ukrainai.

"Brent" markas jēlnaftas cena uz brīdi pārsniedza 105 dolārus par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2014.gada.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā naftas cena nokritās līdz 104,73 dolāriem par barelu, kas gan ir par 8,2% vairāk nekā biržas slēgšanas brīdī trešdien.

Tikmēr dienas vidus tirdzniecības sesijā Londonas biržas indekss FTSE 100 samazinājies 3,2%, Frankfurtes biržas indekss saruka par 5,1%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 nokrities par 5%.

Tokijas biržas indekss NIKKEI 225 tirdzniecības sesijas noslēgumā samazinājies par 1,8%, Honkongas biržas indekss HANG SENG sarucis par 3,2%, bet Šanhajas indekss nokrities par 1,7%.

Šodien pasaules akciju tirgos manāmi noskaņojumu uzlaboja ASV darba tirgus dati, kas izrādījās labāki nekā prognozēja.

Svarīgie ASV darba tirgus dati atklāja, ka ASV darba vietas sektoros neieskaitot lauksaimniecību sarukušas par 54 tūkstošiem (Reuters analītiķi darba vietu samazinājumu prognozēja gandrīz uz pusi vairāk). Savukārt bezdarba līmenis augustā nedaudz pieaudzis līdz 9,6% (no 9,5% jūlijā). Neskatoties uz to, ka dati bija labāki par prognozēm, ASV no darbvietām atvadās jau trešo mēnesi pēc kārtas.

Valdot šādam fonam, pieauga praktiski visu pasaules vadošo akciju tirgu indeksu vērtības. Vācijas DAX pieauga par 1,5%, Londonas FTSE 100 – par 1,34% un Japānas Nikkei 225 – par 0,6%. Plusos atvērās arī ASV akciju tirgus.

Šodien lielākajos pasaules akciju tirgos valdīja optimisms un to vadošie indeksi demonstrēja vērtības pieaugumu.

Tā, piemēram, Eiropā Apvienotās Karalistes FTSE 100 indeksa vērtība pieauga par 0,7%, Francijas CAC 40 – par 0,95% un Vācijas DAX – par 0,9%. Savukārt Krievijas akciju tirgus RTS indeksa vērtība pieauga par 0,4%.

Eiropā optimismu akciju tirgos šodien pamatā stimulēja labi Vācijas ekonomikas dati. Tie atklāja, ka Vācijā investoru noskaņojums martā sasniedzis augtāko līmeni kopš 2010. gada jūnija. Pamatā tas dod cerības, ka Vācijas ekonomika paliks stipra un to jaunā recesijā tomēr nespēs ieraut monetārā reģiona perifērās ekonomikas. Tāpat labāki par gaidītajiem izrādījās ASV mazumtirdzniecības dati.

Piektdienas rītā Eiropas akciju tirgos vērojams neliels pieaugums, savukārt Japānas akciju tirgos tirdzniecības sesija noslēdzās pozitīvā teritorijā.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 Index no rīta pieauga par 0,4%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,2%, savukārt Vācijas DAX – par 0,32%.

Eiropas akciju tirgi pieaug, gaidot Vācijas biznesa noskaņojuma rādītājus un ASV datus par ilglietošanas precēm.

Japānas Topix Index pieauga par 0,5% līdz 1194,08 punktiem. Tiesa gan, pirms tam indekss piedzīvoja vērā ņemamas svārstības – pieauga par 3,3% un pēc tam atkal par tikpat samazinājās. Jāpiebilst, ka ceturtdien indekss saruka par 6,9%. Savukārt Nikkei 225 jauno tirdzniecības sesiju noslēdza par 0,9% augstāk nekā iepriekš – sasniedzot 14612,45 punktus.

Trešdienu Eiropas akciju tirgi sāka ar kritumu, tirgos augot satraukumam par ASV iespējamo militāro darbību Sīrijā.

Stoxx Europe 600 indekss saruka par 0,4% līdz 297,78 punktu atzīmei, kas ir zemākais līmenis kopš jūlija vidus.Indekss jau vakar samazinājās par 1,8% pēc tam, kad ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka ASV uzskata - Sīrijas valdība ir atbildīga par iedzīvotāju nogalināšanu ar ķīmisko ieroču palīdzību pagājušajā nedēļā.

Tā, Vācijas DAX 30 saruka par 0,5%, Francijas CAC 40 – par 0,3%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,5%.

Ievērojamu kritumu piedzīvoja arī Āzijas tirgi, Filipīnu biržas indeksam samazinoties par 3,02%,Taizemes indeksam – par 2,65%, Indonēzijas biržas indeksam – 0,87%.Japānas akcijas tirgus indekss Nikkei 225 saruka par 1,51%, Hongkongas Hang Seng – par 1,6%.

Kopš 2012. gada beigām, kad par Japānas premjerministru kļuva Šinzo Abe, Japānas akciju indekss NIKKEI 225 ir pieaudzis par vairāk nekā 80%, sasniedzot pēdējo 15 gadu augstāko līmeni, norāda DNB Markets privātkapitāla pārvaldnieks Krišjānis Rullis.

Līdzšinējais kāpums lielā mērā skaidrojams ar Abes izvēlēto monetārās un fiskālās politikas kursu, kur ekonomikas izaugsme galvenokārt balstīta uz masīvu likviditātes palielināšanu ekonomikā.

Likviditātes pavairošanu veic Japānas Centrālā banka, gada laikā uzpērkot vērtspapīrus par summu, kas līdzinās 15% no Japānas IKP. Jāsaka gan, ka līdzšinējais akciju tirgus pieaugums liecina, ka esošie lēmumi tirgū jau ir iecenoti. Savukārt arvien konkrētākas aprises sāk iegūt Abes plāni strukturālo reformu īstenošanā. Tieši šīs strukturālās reformas apvienojumā ar izmaiņām nodokļu sistēmā liek optimistiski raudzīties gan uz tālāku Japānas ekonomikas augšupeju, gan uz iespējamo akciju tirgus pieaugumu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, noslēdzot augusta mēnesi, kura gaitā akciju cenu pieaugums bija neliels.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga, novēršot to, ka augusts kļūtu par šim indeksam sliktāko mēnesi šogad, savukārt indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" saruka.

Eiropas biržās lielākoties bija kritums, tāpat arī Āzijas biržās, izņemot Tokijas biržas indeksu "Nikkei 225", kas pieauga, pateicoties lielākai investoru uzticībai ražotāju uzņēmumu akcijām pēc autobūvnieka "Toyota" labas peļņas.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir ieņēmušas nostāju, ka procentlikmju turpmāka paaugstināšana vai nepaaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem. Jauni dati par inflāciju tāpēc kļuvuši ļoti svarīgi pirms abu centrālo banku septembra sanāksmēm, kurās tiks spriests par monetāro politiku.

Lielākā daļā Eiropas lielāko akciju tirgu šodien valdīja optimisms, un akciju tirgu indeksi piedzīvoja nelielu vērtības pieaugumu.

Riska apetītes līmenis finanšu tirgos pieauga, kas ļāva Euro Stoxx 50 indeksa vērtībai pieaugt par 0,5%. Eiropā Apvienotās karalistes FTSE 100 indeksa vērtība pieauga par 0,43%, Francijas CAC 40 indeksa par 0,33% un Vācijas DAX indeksa par 0,4%. Jāteic, ka šobrīd vadošo Eiropas akciju tirgu indeksu vērtības atrodas pēdējo septiņu mēnešu augtākajā līmenī.

Tirdzniecības sesiju ne visai izteiksmīgi gan sācis ASV akciju tirgus, kur S&P 500 indeksa vērtība svārstījās tuvu vakardienas līmeņiem. Kopumā S&P 500 indeksa vērtība šogad palielinājusies par 11,4%. Nav izslēgts, ka turpmākam kāpumam īsti var nepietikt spēka (pasaules ekonomika tomēr nav tajā labākajā stāvoklī) un iespējama korekcija.

Neraugoties uz to, ka investori ļoti jūtīgi uztvēruši iespēju, ka ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas apjomi ASV varētu tikt samazināti, pārkarsušajam ASV akciju tirgum pagājušajā nedēļā tā arī izdevās izvairīties no būtiska akciju cenu samazinājuma.

Piektdiena Volstrītā sākās samērā pesimistiski, ieguldītājiem sekojot iepriekšējās dienās notikušajai peļņas fiksācijai pēc aptuveni pusgadu ilga akciju cenu pieauguma, tomēr dienas beigās biržas tirgoņu noskaņojums kļuva ievērojami optimistiskāks un indeksam Dow Jones Industrial Average izdevās dienu noslēgt ar pieticīgu 0,06% vērtības pieaugumu.

Tikmēr plašā tirgus jeb 500 ASV lielāko kompāniju indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība procentuālā izteiksmē šādā pašā apjomā samazinājās, savukārt indekss Nasdaq Composite, kur plašā klāstā ietvertas tehnoloģisko un farmaceitisko segmentu akcijas, saruka par 0,01%.

Pirmdien Āzijas lielākie akciju tirgi piedzīvoja strauju kāpumu pēc tam, kad vairākas ziņas vairoja investoru optimismu attiecībā uz šī reģiona ekonomikas attīstību.

Tā pirmdienas dati liecināja par straujāku Ķīnas eksporta apjomu pieaugumu nekā prognozēts.

Tāpat tirgū pozitīvas vēsmas ienesa ziņas no Japānas, jo pirmdien publicētie dati uzrādīja, ka Japānas ekonomika otrajā ceturksnī augusi straujāk, nekā iepriekš tika gaidīts. Šajā periodā pieaugums bijis par 3,8% gada, salīdzinot ar iepriekšējā mēnesī provizoriskajiem datiem – 2,6% līmenī.

Japānā investori arī priecājās par ziņām, ka Tokijā 2020. gadā tiks rīkotas Olimpiskās spēles.

Rezultātā Shanghai Composite indekss pieauga par 3,39%, Hongkongas Hang Seng – par 0,42%, bet Nikkei 225 – par 2,49%. Par 0,99% pieauga arī Dienvidkorejas akciju tirgus indekss Kospi, savukārt Indijas Sensex – par 1,53%.

Japānas akciju tirgus indekss Nikkei 225 pirmo reizi 15 gadu laikā dienu noslēdzis virs 20 tūkstošu punktu līmeņa.

Indekss kopš gada sākuma ir audzis par vairāk nekā 15%, savukārt kopš 2012. gada jūnija tā kāpums sasniedzis 150%, raksta CNN Money.

Indeksa pieaugums ir viegli skaidrojams – centrālā banka ekonomikā strauji pumpē naudu, savukārt valsts premjerministrs Šinzo Abe ir īstenojis dažādas reformas, kā valstī tiek veikta uzņēmējdarbība.

«Mēs saskatām pozitīvas attīstības pazīmes, jo kompānijas lieko naudu pārvērš dividendēs un akciju atpirkšanas darījumos, kā arī palielina kapitāla atdevi,» norāda Fidelity Worldwide Investment eksperts Alekss Trīvs.

Premjerministra ambiciozais ekonomikas veicināšanas plāns, kas tiek dēvēta par Abenomiku, ir palīdzējis pārtraukt deflāciju, palielināt uzņēmumu ienākumus un licis strauji augt akciju cenām. Patlaban Š. Abe strādā pie plāna rosināt uzņēmumus palielināt darbinieku algas. Ja tas tiks darīts, tad darbinieki tērēs vairāk, kas veicinās ekonomikas izaugsmi.