Jaunākais izdevums

No Latvijas septiņos mēnešos izvesti 75,635 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 25,9% mazāk nekā 2024. gada septiņos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

No kopējā izvesto dzērienu apmēra 79,8% ir eksportēti, bet 20,2% nosūtīti uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Alkoholisko dzērienu eksports no Latvijas septiņos mēnešos samazinājies par 31,8%. Septiņos mēnešos kopumā eksportēti 60,377 miljoni litru alkoholisko dzērienu, bet 2024. gada septiņos mēnešos - 88,546 miljoni litru.

Uz citām ES dalībvalstīm septiņos mēnešos nosūtīti 15,258 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 12,8% vairāk nekā 2024. gada septiņos mēnešos, kad tika nosūtīti 13,527 miljoni litru.

LETA jau ziņoja, ka 2024. gadā Latvijā saražoti 44,17 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu, un, salīdzinot ar 2023. gadu, 2024. gadā saražots par 15,4% mazāk alkoholisko dzērienu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkohola tirdzniecības laika saīsināšana par vairākām stundām atstās ietekmi uz mazumtirgotājiem, bet ieguvums varētu būt bāru un restorānu segmentā.

Tādu iespējamo Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu spēkā stāšanās ietekmi vērtē aptaujātie. Vienlaikus skanēja bažas par šo izmaiņu ietekmi uz nelegālo alkohola apriti.

Būs cita kārtība

Jāatgādina, ka šā gada februāra sākumā spēkā stājās izmaiņas, kuras paredz, ka no 2025. gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā un internetā no pirmdienas līdz sestdienai varēs iegādāties no plkst. 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no plkst. 10.00 līdz 18.00.Turklāt internetā iegādātos alkoholiskos dzērienus būs atļauts piegādāt (izsniegt) pircējam ne agrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju Kooperācijas (veikalu tīkls Aibe) attīstības direktors Juris Lamberts uzskata, ka jaunās prasības alkohola tirdzniecībai pēc 1. augusta ieviesīs vairākas būtiskas izmaiņas. „Pirmkārt, jārēķinās ar to, ka lauku reģionos produkti kļūs dārgāki, jo noteiktajās stundās būs jāspēj nopelnīt tik, lai samaksātu pārdevējiem algas, komunālos rēķinus utt. Alkohola tirdzniecība ieņēmumos veido aptuveni 20%, kas ievērojami saruks samazināto stundu dēļ, kad to drīkstēs pārdot. Otrkārt, cilvēki visdrīzāk sāks veidot uzkrājumus, kas alkohola patēriņu valstī nemazinās. Treškārt, paredzams, ka kritīsies arī valsts nodokļu ieņēmumi, tāpēc paredzams, ka budžets, kas pašreiz ieplānots PVN un akcīzes sadaļās, neizpildīsies,” prognozē J. Lamberts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokļi alkoholam un tabakai un azartspēļu nodokļus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, sākot no 2026.gada 1.janvāri piedāvāts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katra azartspēļu automātu no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā, bet ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā.

Azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām paredzēts paaugstināt no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, azartspēļu nodokļa likmi bingo plānots celt no 10% uz 12%, bet azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm - no 12% uz 15%.

FM plāno, ka šīs izmaiņas dos papildus 9,2 miljonu eiro ieņēmumus, tostarp valsts budžetam 9,025 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetiem - 175 000 eiro.

Ražošana

Prognozē būtisku jauno alkohola tirdzniecības ierobežojumu ietekmi uz mazajām alus darītavām

LETA,27.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi, kas stāsies spēkā no 1.augusta, visvairāk ietekmēs vietējās mazās alus darītavas, bet vismazāk lielos stiprā alkohola ražotājus un importētājus, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi noteiks, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no plkst.10 līdz 20, bet svētdienās - no plkst.10 līdz 18, kā arī, lai ierobežotu impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Ruņģis uzsvēra, ka alus tirdzniecības ierobežojumi pēc plkst.20 galvenokārt ietekmēs tā saucamā lejamā dzīvā alus pārdošanas iespējas.

"Mums, "Valmiermuižas alum", tāpat kā "Brenguļu alum" un vēl citiem, ir ļoti daudz šādu mazo lejamā alus tirdzniecības vietu. Un bieži vien šis ir ļoti nozīmīgs pārdošanas veids, jo tas ir alus, kuru nav iespējams uzkrāt un tam ir ļoti īss realizācijas termiņš - trīs dienas pēc iepildīšanas," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks, piebilstot, ka šo alu var nopirkt tikai svaigu, kamēr stipro alkoholu var iegādāties un uzkrāt vairumā mājās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB,09.09.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāpieņem dāvanas no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, ja ilgtermiņā tas palielina valsts budžeta tēriņus šo dāvanu uzturēšanai, bet jāveltī enerģija investīciju piesaistei, kas rada produktus, pakalpojumus un darba vietas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta kūdras substrātu ražošanas SIA LaFlora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, inženieris - hidrotehniķis Uldis Ameriks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.septembra numurā lasi:

DB analītika

Jaunieši grib saņemt vairāk, nekā viņiem piedāvā

Tēma

Latvija ir viena no lielākajām cementa ražotājām pasaulē

Sāk uztvert CO2

Nodokļi

Ģimeņu stiprināšanai kopīga deklarācija

Aktuāli

Publiskā sektora augšgals dzīvo labi

Tirdzniecība

Alkohola tirdzniecības ierobežojumus vērtē skeptiski

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas piparkūkas iekaro pasaules tirgus