Ražošana

Prognozē būtisku jauno alkohola tirdzniecības ierobežojumu ietekmi uz mazajām alus darītavām

LETA,27.06.2025

Jaunākais izdevums

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi, kas stāsies spēkā no 1.augusta, visvairāk ietekmēs vietējās mazās alus darītavas, bet vismazāk lielos stiprā alkohola ražotājus un importētājus, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi noteiks, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no plkst.10 līdz 20, bet svētdienās - no plkst.10 līdz 18, kā arī, lai ierobežotu impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Ruņģis uzsvēra, ka alus tirdzniecības ierobežojumi pēc plkst.20 galvenokārt ietekmēs tā saucamā lejamā dzīvā alus pārdošanas iespējas.

"Mums, "Valmiermuižas alum", tāpat kā "Brenguļu alum" un vēl citiem, ir ļoti daudz šādu mazo lejamā alus tirdzniecības vietu. Un bieži vien šis ir ļoti nozīmīgs pārdošanas veids, jo tas ir alus, kuru nav iespējams uzkrāt un tam ir ļoti īss realizācijas termiņš - trīs dienas pēc iepildīšanas," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks, piebilstot, ka šo alu var nopirkt tikai svaigu, kamēr stipro alkoholu var iegādāties un uzkrāt vairumā mājās.

"Valmiermuižas alus" vēstniecībā Rīgā novērojams, ka būtisku lejamā alus pārdošanas apjomu veido realizētais alus vasarās no plkst.20 līdz 22, ko pēc jaunajiem ierobežojumiem uzņēmums, visticamāk, zaudēs, norādīja Ruņģis.

Tāpat līdz šim kompānija ziemas mēnešos vienmēr strādāja ar pilnu jaudu, lai varētu nodrošināt visu uzņēmuma komandu ar darbu gan vasarā, gan ziemā. Ziemas mēnešos, parasti no janvāra līdz aprīlim, alus pieprasījums samazinās, tāpēc "Valmiermuižas alus" bieži vien šajā periodā piedāvāja alu par nedaudz zemākām cenām lielveikalos. "Mēs to redzam kā iespēju uzturēt ražošanu un nodrošināt darbavietas, un alu tad tirgojam par akcijas cenām," akcentēja Ruņģis.

Tomēr viņš uzsvēra, ka ar jauno likumu tas vairs nebūs iespējams, tādējādi "Valmiermuižas alum" ziemas mēnešos, visticamāk, nāksies samazināt brūvēšanas apjomu. Tāpēc arī uzņēmuma darbiniekiem, iespējams, ziemā būs mazāk darba, jo kompānija vairs nevarēs tik elastīgi piedāvāt nepasterizēto, dzīvo alu ar labākiem cenu nosacījumiem.

"Un, protams, šie ierobežojumi atkal neskars lielos stiprā alkohola importētājus, kuri var visu gadu piedāvāt nemainīgi zemu cenu. Tas tik ļoti neskars arī lielos alus ražotājus, kuri ražo pasterizētu alu ar divu gadu derīguma termiņu," uzskata "Valmiermuižas alus" īpašnieks.

Ruņģis minēja, ka ierobežojumi būtiski ietekmēs "Valmiermuižas alu" arī tāpēc, ka uzņēmums sniedz tūrisma un degustācijas pakalpojumus. Ierobežojumu dēļ svētdienas vakaros pēc plkst.18 viesiem, kas atbrauks uz uzņēmuma alus darītavu, vairs nebūs iespējas iegādāties alu līdzņemšanai un tieši nedēļas nogalēs vakaros "Valmiermuižas alum" ir lielākais viesu apjoms. Tāpēc uzņēmums zaudēs vismaz piektdaļu no viesiem, viņš pieļauj.

Tāpat alus darītājs negatīvi vērtēja lēmumu noteikt sešu stundu nobīdi alus piegādēm, kā rezultātā alu vairs nevarēs piegādāt kopā ar restorāna maltīti, būtiski samazinot mazo alus darītāju iespējas pārdot alu.

Ruņģis piedāvā Latvijai atdarināt Beļģijas piemēru, lai samazinātu kopējo Latvijas alkoholisko dzērienu patēriņu, vienlaikus nenodarot pāri vietējiem ražotājiem. Beļģija ir viens no lielākajiem alus brūvētājiem, un tās kopējais alkohola patēriņš ir zem Eiropas vidējā, kā arī alus patēriņš Beļģijā ir zemāks nekā Latvijā. Savukārt Beļģija ir viens no lielākajiem alus eksportētājiem, tās alus eksportam sasniedzot divus miljardus eiro.

Tāpat viņš piebilda, ka Beļģijā alus akcīze ir divreiz zemāka nekā Latvijā, kā arī Beļģijā alu var sākt baudīt no 16 gadu vecuma. Tajā pašā laikā stiprā alkohola patēriņš Beļģijā ir vairāk nekā uz pusi mazāks par Latvijas kopējo alkohola patēriņa īpatsvaru.

Jau ziņots, ka šogad 9.janvārī Saeimas deputāti galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus alkohola patēriņa mazināšanai sabiedrībā, kas cita starpā ierobežo laiku, kurā alkoholiskie dzērieni ir pārdodami. Plānots, ka šie grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.augustā.

"Valmiermuižas alus" apgrozījums 2024.gadā bija 10,018 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa - 65 858 eiro.

Kompānija "Valmiermuižas alus" reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,397 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kurā 60% daļu pieder Ruņģim, 24% - Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs AG", bet 16% - Austrijā reģistrētajam "MVF40 Beteiligungs GmbH".

Ražošana

Valmiermuižas alus sasniedzis rekordlielu apgrozījumu

Db.lv,09.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītavas “Valmiermuižas alus” apgrozījums 2024. gadā pieaudzis par 6 %, pārsniedzot 10 miljonus eiro, un alus darītava ieguldījusi 700 000 eiro stikla pudeļu mazgātavas izveidē.

Kaut arī kopējais Latvijā saražotā alus apjoms pērn piedzīvojis kritumu 0,3 % apmērā, Valmiermuižas alus darītavas izbrūvētā un pārdotā alus apjoms litros palielinājies par 10 %.

"Aizvadīto gadu raksturo gan oriģinālu jaunu garšu meklējumi un jaunu eksporta tirgu apgūšana, gan investīcijas ilgtspējas mērķu sasniegšanai un atbalsts kultūras un sabiedriskiem pasākumiem, bet pāri visam – negulēt uz lauriem un ieguldīt brūvēšanas attīstībā Latvijā,” stāsta Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Visstraujāko izaugsmi pērn piedzīvojis Valmiermuižā brūvētais bezalkoholiskais alus, kura pārdošanas apjoms litros audzis par 80 %. Valmiermuižā brūvēto zelteru un kvasa pārdošanas apjoms palielinājies par 18 %, un kopumā pērn bezalkoholiskie dzērieni veidojuši jau 19 % no kopējā alus darītavas apgrozījuma. “Gardu muti” zelteri vēl arvien tiek brūvēti tikai no Latvijas dārzos augušiem augļiem un ogām, bet Valmiermuižas kvass – no Ziemeļlatvijā audzēto rudzu iesala.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja obligāti tirdzniecības vietās minēt pārtikas produktu izcelsmes vietu ir laba, bet izpildījums alus ražotājvalsts norādīšanas gadījumos ir komisks, intervijā pauda SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

"Manuprāt, šai prasībai ir bijis ļoti labs nodoms, bet izpildījums ir komisks, jo pircējs veikalos arvien nevar saprast viena otra alus konkrēto izcelsmi," uzsvēra Ruņģis.

Viņš minēja, ka šī prasība ļāva cilvēkiem aizdomāties, kur tiek ražots alus ar latviskiem nosaukumiem, bet patlaban prasība nav pietiekami veiksmīgi izstrādāta, jo dažādās tirdzniecības vietās pie šo alu cenu zīmēm parādās "izcelsmes valsts - nav ziņu".

"Latvijas lielie alus importētāji ir atraduši juridisku caurumu likumā, ar kuru apiet šo prasību norādīt konkrēto izcelsmes valsti, un rezultātā veikali norāda, ka nezina, kur alus ar latviskiem nosaukumiem ražots," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks.

Atkritumu apsaimniekošana

Vidzemes restorānos uzsākta digitālā rīka testēšana pārtikas atkritumu samazināšanai

Db.lv,13.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta "Ce4Re" ietvaros tiek izstrādāti digitāli rīki, kas palīdzēs ēdināšanas uzņēmumiem efektīvāk pārvaldīt resursus un samazināt pārtikas atkritumu apjomu.

Igaunijas uzņēmums "WasteLocker" izstrādā divus rīkus – Atkritumu apjoma samazināšanas rīku un Ēdienkartes plānošanas rīku. No marta Atkritumu apjoma samazināšanas rīks ir nodots testēšanai restorānos.

10. martā Valmierā, viesnīcā “Wolmar” norisinājās demonstrācijas pasākums "Digitālie risinājumi ilgtspējīgai restorānu darbībai", kurā restorānu pārstāvji iepazinās ar šo jauno rīku un tā tehnisko aprīkojumu – svariem un planšeti, kas ļauj ērtā veidā ievadīt un analizēt pārtikas atkritumu datus. Pasākumā attālināti piedalījās arī "WasteLocker" pārstāve, kas iepazīstināja ar vēl vienu izstrādājamo rīku – Ēdienkartes plānošanas rīku, kas palīdzēs restorāniem optimizēt ēdienkartes sastādīšanu un samazināt pārtikas zudumus.