Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Kur mēs ieguldām pārāk maz, un kāpēc tas ir svarīgi

Vēsturiski Baltijas valstu iedzīvotāji ir devuši priekšroku taustāmiem aktīviem – mājokļiem, zemei vai automašīnām – un izturējušies piesardzīgi pret finanšu instrumentiem. Tikai neliela daļa mājsaimniecību pensiju uzkrājumus vai ieguldījumus finanšu tirgos uzskata par īstu bagātību.Bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management un Norstat 2025. gada augusta aptauja atklāja, ka tikai 5 % Latvijas iedzīvotāju uzskata ieguldījumus akcijās, obligācijās vai fondos par vērtīgiem aktīviem, un tikai 15 % augstu vērtē savus pensiju uzkrājumus — lai gan tie tieši nosaka dzīves kvalitāti vecumdienās. Savukārt pusē gadījumu par lielāko bagātību tiek uzskatīts nekustamais īpašums. Šāda domāšana ierobežo kapitāla veidošanos. Ja pārāk liela likviditātes daļa ir iesaldēta neproduktīvos aktīvos, mūsu ekonomikas zaudē izaugsmes potenciālu, bet iedzīvotāji — salikto procentu efekta priekšrocības, ko sniedz laiks. “Bagātības” jēdziena pārdefinēšana — no tā, kas mums pieder, uz to, ko spējam vairot — ir viena no nozīmīgākajām šīs desmitgades kultūras pārmaiņām.

Ieguldīšana sākas ar izpratni

Visās trīs Baltijas valstīs darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma: valsts pensija (1. līmenis), obligātā uzkrājošā pensija (2. līmenis) un brīvprātīgie pensiju uzkrājumi (3. līmenis).Dalība otrajā līmenī ir gandrīz universāla, taču aktīva pārvaldība joprojām ir zema. Daudzi cilvēki nezina, kur tiek ieguldīta viņu nauda, kādu ienesīgumu tā nes vai kā mainīt savu pensiju plānu. Visbiežāk neskaidrība par to, kā pārbaudīt vai pārvaldīt savus uzkrājumus, ir raksturīga sievietēm, jauniešiem un cilvēkiem ar zemāku izglītības līmeni.Finanšu pratība nav abstrakts mērķis, bet gan iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes pamats. 2023. gada “Eirobarometra” aptauja liecina, ka aptuveni piektā daļa Lietuvas iedzīvotāju savu finanšu zināšanu līmeni vērtē kā zemu, savukārt Latvijā Finanšu pratības indeksa rezultāti 18–19 gadu vecu jauniešu vidū turpina pasliktināties. Igaunija uzrāda labākus rezultātus, saglabājot stabili augstus OECD PISA finanšu pratības rādītājus.

Tomēr pat tur daudzi iedzīvotāji neuzticas finanšu konsultantiem un izvēlas savus finanšu jautājumus risināt patstāvīgi.Katra Baltijas valsts īsteno vai aktualizē savu nacionālo finanšu izglītības stratēģiju. Latvijā šī stratēģija ir spēkā līdz 2027. gadam, Lietuvā uzsāktas jaunas iniciatīvas finanšu pratības veicināšanai, bet Igaunijā šī tēma ir integrēta valsts izglītības programmā. Šo programmu efektivitātei būtiska ir nepārtrauktība un mērķtiecība, īpaši attiecībā uz jauniešiem un sievietēm. Pat nelieli, bet regulāri ieguldījumi, kas veikti agrīnā vecumā, laika gaitā var veidot ievērojamu kapitālu — tomēr cilvēkiem jābūt izpratnei par to, kā un kāpēc šis process notiek.

Praktiska rīcības programma Baltijas reģionam

Lai veicinātu ieguldīšanas kultūras attīstību, nepieciešama rīcība trīs galvenajās jomās:

1. Nodrošināt, ka ilgtermiņa uzkrāšana kļūst par pašsaprotamu standartu.Nepieciešams saglabāt stabilu motivācijas sistēmu trešajam pensiju līmenim, kā arī izvērtēt automātiskas dalības ieviešanu un pakāpenisku iemaksu pieaugumu, kas veicinātu līdzdalību bez administratīvas piespiešanas. Nesenie komisijas maksu samazinājumi Baltijas reģionā ilgtermiņā varētu nodrošināt augstāku neto atdevi ieguldītājiem.

2. Mazināt barjeras un veicināt kapitāla tirgu attīstību.Cilvēki ir gatavi ieguldīt, ja piekļuve ir vienkārša un uzticama. Vienots Baltijas kapitāla tirgus, kas nodrošina pieejamu iespēju privātajiem investoriem piedalīties sākotnējos publiskajos piedāvājumos (IPO) un ieguldījumu fondos, var pārvērst neregulāru interesi par noturīgu ieguldīšanas ieradumu. 2024. gada “Eleving Group” akciju sākotnējais publiskais piedāvājums, kas piesaistīja tūkstošiem Baltijas privāto investoru, ar Igauniju kā līderi pēc dalībnieku skaita, pierādīja – ja piedāvājumi ir caurskatāmi un vietējā līmenī saprotami, mājsaimniecības aktīvi iesaistās kapitāla tirgū.

3. Nodrošināt, ka finanšu izglītība kļūst par neatņemamu ikdienas dzīves sastāvdaļu.Finanšu pratības attīstībai nepieciešama cieša sadarbība starp bankām, regulatoriem un izglītības iestādēm, nodrošinot, lai tā kļūtu digitāla, nepārtraukta un izmērāma. Patiesu progresu raksturo ne vien augstāki finanšu zināšanu rādītāji, bet arī pieaugošs to cilvēku skaits, kuri regulāri seko līdzi un pilnveido savus pensiju plānus, sistemātiski iegulda un apzinās ar ieguldījumiem saistītos riskus.

Pamats turpmākai attīstībai

Progresu šajā jomā jau var skaidri novērot. Latvijā brīvprātīgās, trešā pensiju līmeņa uzkrāšanas kultūra ir visattīstītākā Baltijas valstīs — 2024. gada vidū sistēmā bija aptuveni 0,4–0,45 miljoni dalībnieku, un kopējais aktīvu apjoms sasniedza gandrīz 0,9 miljardus eiro. Valsts politika šo procesu veicina, piedāvājot 25,5 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par iemaksām līdz 10 % no gada algas, tādējādi radot spēcīgu motivāciju ilgtermiņa uzkrājumiem.

Dzīvības apdrošināšanas produkti ar uzkrājuma komponenti pakāpeniski nostiprina savu lomu tirgū, īpaši Lietuvā un Igaunijā, jo tie apvieno gan aizsardzības funkciju, gan iespēju uzkrāt kapitālu. Šie ir praktiski un salīdzinoši vienkārši pieejami instrumenti mājsaimniecībām, kas vēlas sākt veidot ieguldījumus ar apdomu un ilgtermiņa skatījumu.Privāto investoru aktivitāte Baltijas reģionā turpina pieaugt. Kopfinansējuma platformas, zaļo obligāciju emisijas un vietējie akciju piedāvājumi ir piesaistījuši desmitiem tūkstošu jauno investoru. Katra šāda veiksmīga pieredze stiprina uzticību un apliecina, ka ieguldīšana ir pieejama ikvienam, ne tikai turīgajiem vai profesionāliem investoriem.

Uzņēmuma vadītāja skatījums: finanses kā partnerība

Finanšu institūcijām šī situācija ir gan atbildība, gan iespēja. Mūsu uzdevums ir veidot produktus, kas jau pēc noklusējuma darbojas sabiedrības interesēs — tie ir caurskatāmi, godīgi cenu ziņā un viegli saprotami. Valdības nosaka sistēmas noteikumus un stimulējošos mehānismus, bankas un aktīvu pārvaldītāji izveido pieejamos kanālus, savukārt iedzīvotāji pieņem lēmumu par līdzdalību. Tikai kopā mēs varam radīt apstākļus ilgtspējīgai labklājībai.Citadeles pieredze apliecina, ka finanšu pakalpojumu vienkāršība, digitalizācija un klientam pielāgoti risinājumi būtiski veicina iedzīvotāju iesaisti. Tomēr būtiskākās pārmaiņas notiek cilvēku domāšanā — kad bailes no zaudējuma nomaina uzticēšanās ilgtermiņa ieguvumam.

No uzkrājumiem uz ieguldījumiem — ceļā uz ilgtspējīgu labklājību

Labklājību neveido nejauši peļņas gadījumi, bet gan konsekventas un ilgtermiņā noturīgas izaugsmes. Ja katrs jaunais Baltijas valstu darba ņēmējs ik mēnesi atvēlētu pat nelielu summu pensiju vai ieguldījumu plānam, kopējais efekts 30 gadu laikā būtu būtisks — gan individuālās drošības stiprināšanai, gan reģiona kapitāla tirgus attīstībai.Baltijas reģionam jau ir izveidots stabils pamats — spēcīga banku sistēma, caurskatāma uzraudzība un pieaugoša sabiedrības iesaiste finanšu procesos. Nākamais solis ir uzticēšanās — ļaut uzkrājumiem darboties mūsu pašu un kopējās Baltijas nākotnes labā.