Eiropas Investīciju fonds (EIF) ar 20 miljonus eiro vērtām investīcijām Latvijas investīciju fonda SG Capital iniciatīvā panāks aptuveni 100 miljonus eiro vērtu finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmumiem.

Par fonda mērķiem, naudas pieejamību un citām niansēm Dienas Biznesa saruna ar SG Capital partneri Hariju Švarcu.

Fragments no intervijas

Pastāstiet īsumā par šo iniciatīvu - kādiem uzņēmumiem finansēšana paredzēta, un kāda ir paredzamā investīciju ģeogrāfija?

Mēs zinājām, ka EIF sniedz iespēju piesaistīt līdzekļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un izveidojām savu piedāvājumu, kuru apstiprināja. SG Capital veido atsevišķu fondu tieši mazo un vidējo (MVU) finansēšanai, un EIF ar savu finansējumu nāk daļā. Bez EIF plāns ir piesaistīt vēl vismaz 80 miljonus no dažādiem fondiem Latvijā un Baltijā, tostarp pensiju fondiem un citiem institucionālajiem investoriem. EIF īpaši fokusējas uz MVU attīstības veicināšanu Eiropā un Latvijā. Un jāatzīst, ka Latvijas situācijai uzņēmums ar 250 vai 500 darbiniekiem nemaz nav uzskatāms par mazu vai vidēju. Latvijas gadījumā MVU definīcijai atbilst vairāk nekā 90% visu uzņēmumu, un šis instruments būs pieejams ļoti plašai uzņēmumu daļai.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir apņēmies ieguldīt 20 miljonus eiro, kļūstot par galveno investoru Latvijā bāzētā uzņēmuma "SG Capital Partners" ("SG Capital") iniciatīvā, lai paplašinātu finansējumu konkrētam uzņēmumu lokam Baltijas jūras reģionā, informē EIF un "SG Capital" pārstāvji.

EIF solījums ieguldīt "SG Capital" Baltijas privātajā kredītu fondā "SG Capital Baltic Private Credit Fund" ir sniegts ar mērķi nodrošināt plašākas kreditēšanas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

"SG Capital" Baltijas privātais kredītu fonds, ko pārvaldīs īpaši šim mērķim izveidota "SG Capital" komanda, vēlas piesaistīt 100 miljonus eiro no dažādiem institucionāliem investoriem, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem nav pieejami pietiekami banku aizdevumi. Tas nodrošinās prioritāru finansējumu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, galvenokārt, Latvijā un Lietuvā.

EIF ģenerāldirektore Marjuta Falkšteta norāda, ka šai iniciatīvai ir centrāla nozīme būtiska finansējuma nodrošināšanā maziem uzņēmumiem Baltijas valstīs, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un inovāciju.

Swedbank un Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir noslēguši InvestEU Ilgtspējas garantiju līgumu, atbalstot Baltijas valstu uzņēmumu un dzīvokļu īpašnieku biedrību pāreju uz zaļiem un ilgtspējīgiem risinājumiem.

Šis līgums vietējiem uzņēmumiem un dzīvokļu īpašnieku biedrībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nodrošinās piekļuvi finansējumam līdz pat 300 miljonu eiro apmērā.

Ilgtspējas garantija ir viena no sešām InvestEU garantiju programmām, kas paredzēta Eiropas Savienības (ES) mazo un vidējo uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam pārejā uz zaļiem un ilgtspējīgiem risinājumiem. Paredzams, ka šis ilgtspējas finansējums palīdzēs sasniegt ES mērķi pakāpeniski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un līdz 2050. gadam, pārejot uz oglekļneitrālu ekonomiku.

Swedbank Valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs uzsver: “Uzskatām, ka šī pāreja ir lieliska iespēja gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. EIF programmās piešķirot finansējumu jau vairāk nekā 720 miljonu eiro apmērā, turpinām būt līdzās saviem klientiem, palīdzot tiem spert nākamo soli. Finansējums būs pieejams investīciju aizdevumu veidā, kas pielāgoti mūsu klientu vajadzībām - ar InvestEU Ilgtspējas garantiju mēs varēsim piešķirt finansējumu plašākam klientu lokam, padarot ilgtspējas investīcijas pieejamākas”.

Kolektīvās kreditēšanas platforma LANDE ir noslēgusi garantijas līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai atbalstītu līdz pat 10 miljonu eiro aizdevumu portfeli. Iniciatīvas mērķis ir būtiski uzlabot piekļuvi finansējumam mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem Latvijā un Lietuvā.

EIF garantija segs līdz 80 % no kredītriska aizdevumiem līdz 50 000 eiro, kas turpmāk būs pieejami arī bez nodrošinājuma.

Panāktā vienošanās ir īpaši aktuāla laikā, kad daudzas saimniecības saskaras ar likviditātes problēmām. Šī vasara lauksaimniecībā izvērtās par īpaši izaicinošu – neprognozējami laikapstākļi un ilgstošs lietus radīja būtiskus ražas zaudējumus daudzviet Latvijā, īpaši Latgalē un Vidzemē, kā arī Lietuvā. Apdrošināšana bieži vien nespēja pilnībā segt zaudējumus, un kļuva skaidrs, ka daudziem lauksaimniekiem steidzami nepieciešams papildu finansējums, lai uzturētu darbību un īstenotu turpmākās attīstības ieceres.

Klimata pārmaiņas un tirgus nestabilitāte liek pārskatīt tradicionālos finansēšanas modeļus. Līgums ar EIF ir stratēģisks solis, kas ļaus nodrošināt elastīgus un pieejamus finanšu risinājumus lauksaimniekiem gan krīzes apstākļos, gan ilgtermiņa izaugsmei.

Eiropas Savienības (ES) iniciatīva, kas paredzēta eksporta veicināšanai uz Ukrainu, šodien guva papildu impulsu, kad tai pievienojās Latvija.

Parakstot līgumu, attīstības finanšu institūcija Altum pievienojās InvestEU Ukrainas eksporta kredītu garantiju mehānismam – Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju fonda (EIF) kopīgai iniciatīvai.

Saskaņā ar šo mehānismu ES valstu eksporta kredītaģentūras piedāvā garantijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēju kapitālu, kas eksportē uz Ukrainu. Savukārt valstu garantijas nodrošina EIF, kas ir daļa no Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas. Latvija piedalās šajā iniciatīvā kopā ar deviņām citām ES valstīm: Dāniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Spāniju. Mērķis ir veicināt tādu ES preču kā iekārtas, būvmateriāli un progresīvās tehnoloģijas, kā arī pakalpojumu eksportu uz Ukrainu, kas ir ļoti svarīgi valsts ekonomikai un atjaunošanai Krievijas kara apstākļos.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa šodien atvēra biroju Latvijā, lai stimulētu stratēģiskās investīcijas un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.

Jaunais birojs, kas atrodas Rīgā, īpaši pievērsīsies prioritāriem projektiem tādās jomās kā klimatrīcība, digitalizācija, mājokļi, drošība un aizsardzība.EIB grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), izmantos savu klātbūtni Latvijā, lai padziļinātu sadarbību ar partneriem publiskajā un privātajā sektorā, tostarp ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

“Mūsu biroja atvēršana Rīgā ir pagrieziena punkts mūsu centienos uzlabot finanšu pieejamību un stiprināt vietējos finanšu tirgus,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros). “Birojs sniegs mums iespēju ieklausīties, iesaistīties un aktīvāk atbalstīt vietējās vajadzības. Mūsu mērķis ir virzīt inovācijas, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs Latvijā un Baltijas reģionā.”

“Lietuvos centrinė kredito unija” (LCKU), kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību tīklu Baltijas valstīs, uzsāk publisku subordinēto obligāciju emisiju. Sabiedrība ieguldītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piedāvās iegādāties 10 gadu obligācijas vērtībā līdz 4 miljoniem eiro, kas tiek izlaistas saskaņā ar 8 miljonu obligāciju programmu. Procentu likme sasniegs 8–8,25 % gadā, procenti tiks izmaksāti reizi pusgadā. Obligācijas tiks izvietotas no 26. novembra līdz 12. decembrim. Emisija būs iekļauta tirdzniecībā “First North” alternatīvajā NASDAQ tirgū.

Izvietošanu organizē un veic ieguldījumu pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Saskaņā ar LCKU valdes priekšsēdētāja un administrācijas vadītāja Mindauga Vijūna (Mindaugas Vijūnas) teikto, obligāciju emisija ir dabiska Lietuvā izveidojušās nobriedušās krājaizdevu sabiedrību sistēmas izaugsmes daļa. Piesaistītie līdzekļi tiks veltīti LCKU kapitāla stiprināšanai un tālākai grupas ilgtspējīgai attīstībai.

“Lietuvas krājaizdevu sabiedrību nozare ir pārredzama, atbildīgi regulēta finanšu sistēma, kas atbilst stingrajiem ES standartiem un pārvalda risku tikpat profesionāli, kā to dara banku nozare. Vienlaikus tā ir saglabājusi kooperatīvu darbības modeli, kas nodrošina papildu stabilitāti un ciešu saikni ar vietējām kopienām. Cenšamies nodrošināt nepārtrauktu tās ilgtspēju, vienlaikus piedāvājot iespēju ieguldīt mūsu emitētajā finanšu instrumentā,” saka M. Vijūns.

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Latvijas ekonomikā ir neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt ar dažām valsts līmeņa reformām, kuras rastu tiešu atbalstu iedzīvotājos. Rezultāts - ap 13 tūkstošiem jaunu darbavietu un 136 miljoni papildu nodokļu ieņēmumos.

Pie šādiem secinājumiem nonākuši Bankas Citadele analītiķi, pētījot Centrālās statistikas pārvaldes datus, veicot iedzīvotāju aptauju un veicot savus aprēķinus.

Iedzīvotāju griba ir zināma

Bankas Citadele veiktās aptaujas dati (aptaujas izpildītājs Norstat) parāda, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās, kas visvairāk nepieciešams ekonomikas izaugsmei. 21% iedzīvotāju par galveno nosacījumu izvirza nodokļu un normatīvā regulējuma reformu, bet 20% – birokrātijas mazināšanu. Kopumā tas nozīmē, ka 41% sabiedrības sagaida uzņēmējdarbībai draudzīgāku un prognozējamāku vidi, kas ļautu uzņēmumiem strādāt efektīvāk un paplašināt darbību Latvijā. Nodokļu reformas nepieciešamība, ko pauž sabiedrība, ir galvenā cilvēku rūpe, un te ir būtiski ņemt vērā faktu, ka tieši pārtikas inflācija veido galveno komponentu kopējā inflācijas izaugsmē. Proti, cilvēki skaidri redz saikni starp saviem tēriņiem ikdienā un nepieciešamajām izmaiņām. Nozīmīgi, ka sabiedrība ekonomiskās izaugsmes veicināšanai redz arī investīciju piesaisti infrastruktūrai, uzņēmējdarbības atbalstu, kas kopumā veido 24% no atbildēm. Visumā Bankas Citadele aptaujas rezultāti parāda, ka sabiedrība ir gatava reformām un vēlas līdzdarboties saprātīgu reformu realizācijā.

"SEB banka" izsniegusi piecu miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu kafijas un uzkodu automātu pakalpojumu sniedzējam "Coffee Address Holding", informē bankā.

Finansējumu plānots izmantot, lai refinansētu korporatīvās obligācijas un stiprinātu uzņēmuma attīstību gan Baltijā, gan Centrāleiropā un Austrumeiropā.

"Coffee Address Holding" darbojas kopš 1993.gada. Uzņēmuma pamatdarbība ir kafijas un tirdzniecības automātu noma, piegāde, serviss un apkope birojos, komerciālās tirdzniecības vietās, viesnīcās, restorānos, kafejnīcās un citur.

Grupas uzņēmumos nodarbināti ap 400 darbinieku, uzņēmums apsaimnieko vairāk nekā 16 000 kafijas un uzkodu automātu, apkalpojot ap 6000 klientu.

"Coffee Address Holding" pērn strādāja ar 1,649 miljonu eiro apgrozījumu un 63 559 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā un tā pamatkapitāls ir 6,649 miljoni eiro.

Zemi privātmājas būvniecībai visbiežāk jeb 42% gadījumu iegādājas klienti vecumā no 35 līdz 45 gadiem, informē bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" sadarbības partneru attiecību vadītājs Artis Zeiļa norāda, ja tirgū nav piemērotas gatavas mājas, arvien vairāk ģimeņu izvēlas pirkt zemi un būvēt māju pašas. Pēc 2021.gada darījumu kulminācijas pieprasījums pēc apbūves zemes tirgū būtiski samazinājās, jo pieauga būvniecības izmaksas un kāpa EURIBOR likmes, bet šobrīd interese pakāpeniski atjaunojas.

Aptuveni 60% no visiem privātmāju apbūves zemes darījumiem Latvijā notiek Pierīgā un Rīgas tuvākajos novados - Mārupē, Ādažos, Ķekavā un Salaspilī. Pārējie darījumi līdzīgās proporcijās sadalās Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, visbiežāk lielāko pilsētu tuvumā.

Vietas izvēlē klientiem ir svarīgi divi aspekti - praktiskums un vide. Pieprasīti ir zemes gabali ar jau izbūvētām komunikācijām un sakārtotiem piebraucamajiem ceļiem, ko bieži nodrošina attīstītāji. Vienlaikus arvien pieprasītākās kļūst arī ainaviskas zemes teritorijas, īpaši pie ūdens tilpēm, piemēram, piejūras zonās.

Citadele Leasing par 480 000 eiro finansējis jaunas tehnikas iegādi kravu transportēšanas pakalpojumu sniedzējam SIA “Transnoma”, kas ļaus paplašināt uzņēmuma darbību.

SIA “Transnoma” nodrošina dažādus kravu transportēšanas un speciālās tehnikas pakalpojumus, kā arī tehnikas nomu klientiem Latvijā.

Viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem ir transportbetona piegāde dažādos būvobjektos, ar ko nodarbojas uzņēmuma meitasuzņēmums SIA “JC Betons”. Tāpēc, turpinot mērķtiecīgi attīstīt savu tehnikas parku, piešķirtais finansējums izmantots, lai iegādātos betona pumpi Betonstar H58.16. Šāda tehnika šobrīd ir vienīgā Latvijā.

“Pumpja strēles sniedzamības garums ir 58 metri, kas ļauj ieliet betonu grūtāk aizsniedzamās vietās. Tāpat arī ir nepieciešams mazāk manevru tehnikas pārvietošanai darba laikā, līdz ar to var efektīvāk izmantot betona pumpja darbības laiku vienā objektā. Pateicoties tehniskajiem risinājumiem, mašīnai ir mazs pagrieziena un apgriešanās rādiuss, kas ļauj šo tehniku izmantot šaurās ielās un citās apgrūtinātas pieejamības vietās. Savukārt mūsu klientiem tas ir ļoti būtisks ekonomisks ieguvums. Turpināsim uzņēmuma attīstību, un jau tuvākajā laikā plānojam jaunas investīcijas autoparka paplašināšanā un nomaiņā, tā uzlabojot savu konkurētspēju Latvijas tirgū,” stāsta SIA “Transnoma” un SIA “JC Betons” valdes loceklis Arvis Šmits.

Īstenojot konstruktīvu sadarbību starp politikas veidotājiem un banku sektoru, 2025.gads var būt izaugsmes un iespēju gads gan finanšu sektoram, gan arī ekonomikai kopumā, norādīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.

"Raugoties uz 2025.gadu, es mudinātu uz lielāku dialogu starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru, lai nodrošinātu, ka turpmākās nodokļu reformas atbalsta gan valsts mērķus, gan mūsu ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju," atzīmēja Ežerskiene.

Viņa norādīja, ka ciešāka sadarbība un dialogs palīdzēs atrast pareizo līdzsvaru starp ieguldījumu valsts budžetā un iespēju bankām sniegt stabilu atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tāpat Ežerskiene minēja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) turpmākā procentu likmju samazināšana, visticamāk, veicinās kreditēšanas aktivitāti arī uzņēmumu segmentā, jo īpaši ar ilgtspēju un digitālo transformāciju saistītās nozarēs. Tomēr bankām ir jāsaglabā modrība, jo ekonomikas atveseļošanās tempam un regulējumam būs nepieciešama pastāvīga pielāgošanās.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir piekritusi Edvarda Rebanes iecelšanai par bankas "Citadele" valdes locekli privātpersonu apkalpošanas jautājumos, informē bankas pārstāvji.

Rebanem ir 14 gadu pieredze banku sektorā, sākot karjeru 2010.gadā "SEB bankā". Savas darbības laikā Rebane ir ieņēmis vadošus amatus, pēdējā laikā attīstot digitālos risinājumus klientu pieredzes uzlabošanā. Rebanes profesionālā pieredze un zināšanas iegūtas, studējot piecās universitātēs, tostarp Oksfordas Universitātē.

Bankas "Citadele" valdē strādā arī valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene un valdes locekļi Vaids Žagūnis, Slavomirs Mizaks, Jūlija Ļebedinska-Ļitvinova un Valters Ābele.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" pagājušajā gadā strādāja ar 91,7 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gadā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2023.gada beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Aptuveni 75% bankas "Citadele" akciju pieder starptautiskai investoru grupai un citiem mazākuma akcionāriem, ko pārstāv investīciju kompānija "Ripplewood Advisors LLC". Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā ir gandrīz 25% akciju.

Banka "Citadele" vadība rosinājusi akcionāriem dividendēs no pērnā gada peļņas izmaksāt 44,8 miljonus eiro, teikts bankas "Citadele" 2024.gada pārskatā.

Pārskatā teikts, ka bankas vadība ierosina dividendēs izmaksāt 0,282 eiro par akciju un pārējo ieskaitīt nesadalītajā peļņā, lai stiprinātu kapitāla pozīciju.

Bankas "Citadele" finanšu direktors un valdes loceklis Valters Ābele norādīja, ka dividenžu izmaksa tiek veikta saskaņā ar dividenžu politiku - mērķis ir izmaksāt dividendes 50% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, ņemot vērā iekšējos kapitāla mērķus un atsevišķus citus priekšnoteikumus.

Tā kā banka "Citadele" ir publiska kompānija ar biržā kotētām obligācijām, Ābele norādīja, ka informāciju par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem banka sniegs caur biržu "Nasdaq".

Jau ziņots, ka banka "Citadele" pagājušajā gadā strādāja ar 70,656 miljonu eiro peļņu, kas ir par 23% mazāk nekā 2023.gadā. Savukārt bankas koncerns pērn strādāja ar 89,756 eiro peļņu, kas ir par 13,5% mazāka nekā 2023.gadā.

Banka Citadele 2025. gada pirmajā pusgadā piešķīrusi jaunus finansējumus 765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt kredītportfelis sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – 3,54 miljardus eiro.

“2025. gada pirmajā pusgadā esam sasnieguši iespaidīgus rezultātus. Mūsu klientu skaits ir pieaudzis līdz 408 tūkstošiem. Kopš gada sākuma jauno aizdevumu apjoms ir pieaudzis par 23 %, bet kopējais kredītportfelis – par 8 %. Otrajā ceturksnī veiksmīgi pārdota Šveices meitas sabiedrība Kaleido Privatbank AG, ļaujot koncentrēties uz mūsu pamatdarbību Baltijā,” komentē Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja.

Finansējuma apjoma pieaugumu galvenokārt veicināja aktīvāka kreditēšana MVU segmentā un privātpersonām: 265 miljoni eiro izsniegti privātpersonām, 343 miljoni eiro – MVU, 155 miljoni eiro – korporatīvajiem klientiem. No kopējā finansējuma 85 miljoni eiro tika novirzīti zaļās un uz ilgtspēju vērstas pārejas finansēšanai.

Banka Citadele piešķīrusi 7,9 miljonu eiro finansējumu nekustamā īpašuma attīstības grupas Kenova meitasuzņēmumiem tuneļveida automazgātavu PRO BRO izveidei Rīgā.

Pirms gada banka finansēja PRO BRO tuneļveida automazgātavu attīstību Latvijā, piešķirot 3,56 miljonus eiro aizdevumu citam Kenova grupas uzņēmumam – SIA KNVPP LV 2.

“Elastība, savstarpēja uzticēšanās un ātra lēmumu pieņemšana mums ir īpaši svarīga, tāpēc priecājamies par finanšu partnerību ar banku Citadele. Sadarbojoties ar banku, turpināsim veiksmīgi īstenot plānotos projektus,” stāsta Norbertas Faktorovičius, Kenova direktors.

“Viens no Baltijas reģiona ekonomikas attīstības stūrakmeņiem ir konkurētspējīga uzņēmējdarbība. Bankas Citadele un Kenova ilgtermiņa sadarbība apliecina mūsu uzticību šīs uzņēmumu grupas stratēģiskajiem lēmumiem un pieredzei, attīstot klientiem draudzīgus un mūsdienīgus pakalpojumus,” saka Vaidas Žagūnis, bankas Citadele korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.

Svētku sezona, kas tiek uzskatīta par prieka un svinību laiku, var radīt arī ievērojamu stresu. Bankas Citadele veiktā aptauja liecina, ka šis risks ir lielāks tieši sievietēm.

Lai sekmētu dzimumu vienlīdzības jautājumu risināšanu sabiedrībā, banka Citadele uzsāk sadarbību ar organizāciju Novatore, kas nodarbojas ar sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu. 49 % ģimeņu par svētku darbiem rūpējas sieviete, savukārt 32 % – abu dzimumu ģimenes locekļi ir vienlīdz iesaistīti svētku sajūtas radīšanā. Tikai 4 % ģimeņu svētku darbus uzņemas vīrietis. Aptaujā noskaidrotais akcentē dzimumu nevienlīdzības jautājumus Latvijas sabiedrībā, ar kuriem saskaras sievietes.

Nevienlīdzība izpaužas, sākot ar mājas pienākumu sadali un beidzot ar nepietiekamu pārstāvniecību uzņēmumu vadībā un vadošos amatos kopumā.

Aptauja norāda uz nevienlīdzību ne tikai Latvijā

Banka Citadele piešķīrusi 10 miljonu eiro SIA “MV Hotels” jauna četru zvaigžņu viesnīcas projekta īstenošanai Vecrīgā, 13. janvāra ielā.

Tā ietvaros tiks uzbūvēta jauna ēka, kurā paredzēts izveidot ilgstošas uzturēšanās viesnīcu (long stay).

Šāda tipa viesnīcas paredzētas ceļotājiem un profesionāļiem, kuriem nepieciešams mājīgāks un praktiskāks risinājums par parastu viesnīcas numuru. Ilgstošas uzturēšanās viesnīcas apvieno tradicionālu viesnīcas servisu ar privātas dzīves ērtībām – viesiem tiek nodrošināta numuru uzkopšana un plašāka dzīvojamā telpa ar virtuvi, kur iespējams gatavot maltītes pašiem. Šī koncepcija ir īpaši piemērota tiem, kuri pilsētā uzturas vairākas nedēļas vai pat mēnešus.

“Es patiesi ticu šim projektam. Ideja par to radās jau sen, taču 2020. gadā to nācās iesaldēt. Tagad esam pie tās atgriezušies – rūpīgi izvērtējām iespējas un sapratām, ka ir īstais brīdis to īstenot. Lai gan tirgus nav būtiski audzis, mēs redzam potenciālu piedāvāt ko atšķirīgu un kļūt par spēcīgu konkurentu citām viesnīcām. Ēka būs ne vien funkcionāla, bet arī arhitektoniski pievilcīga, un Rīga iegūs vēl vienu pērli pilsētas ainavā,” saka Andrejs Dokicans, SIA “MV Hotels” komercdirektors.

Neraugoties uz izaicinājumiem, 62% Latvijas uzņēmumu nākamajos 12 mēnešos plāno investīcijas. Jomas, kurās plānots ieguldīt visvairāk ir digitalizācija un tehnoloģijas (40%), efektivitātes uzlabošana (32%), darbinieku kompetences uzlabošana (30%) un ražošanas kapacitātes veicināšana (27%), liecina bankas Citadele veiktā uzņēmēju aptauja.

Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi investīciju plānos visvairāk akcentē darbinieku kompetenču uzlabošanu (attiecīgi 45% un 36%) un efektivitātes paaugstināšanu (37% un 32%), kam tikai pēc tam seko digitalizācija un tehnoloģijas (31% Lietuvā un 24% Igaunijā).

"Redzam, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji domā ļoti līdzīgi - abās valstīs galvenais uzsvars tiek likts uz darbinieku kompetenču pilnveidi un efektivitātes paaugstināšanu. Tas liecina, ka uzņēmumi šajos tirgos redz cilvēkkapitālu kā būtiskāko priekšnosacījumu konkurētspējai un izaugsmei. Latvijā savukārt attīstības prioritātes ir citādas - te priekšplānā izvirzās digitalizācija un tehnoloģiju attīstība. Šī atšķirība norāda, ka Latvijas uzņēmēji vairāk meklē risinājumus darbaspēka trūkuma un izmaksu spiediena mazināšanai, kamēr kaimiņvalstīs uzsvars tiek likts uz cilvēku prasmju pilnveidi un efektīvāku darbu ar esošajiem resursiem," saka bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns.

2025. gada trešajā ceturksnī 27 % no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem piešķirti privātmāju iegādei, kas ir par 6 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, savukārt 73 % aizdevumu novirzīti dzīvokļu iegādei, liecina bankas Citadele dati.

Nekustamo īpašumu tirgus pakāpeniski stabilizējas – līdz gada beigām nav sagaidāmas būtiskas procentu likmju vai cenu svārstības.

Salīdzinot 2025. gada trešo ceturksni ar iepriekšējo, bankas Citadele dati liecina, ka nekustamo īpašumu kreditēšanā saglabājas augšupejoša pieprasījuma tendence – izsniegto aizdevumu apjoms pieaudzis par 9 %. Kredītņēmēji kļūst arvien drošāki, uzņemoties saistības. Arī turpmākajos mēnešos tirgū nav sagaidāmas būtiskas svārstības, nekustamo īpašumu tirgus turpinās attīstīties stabilā, bet mērenā tempā, saglabājot izdevīgus nosacījumus īpašuma iegādei.

“Arvien biežāk tiek noslēgti aizdevuma līgumi ar pircējiem, kuri iegādājas mājokļus projektos, kas vēl atrodas būvniecības stadijā, tādējādi veidojot stabilus un pievilcīgus nosacījumus gan attīstītājiem, gan investoriem. Šī tendence apliecina pircēju uzticību un gatavību uzņemties ilgtermiņa saistības vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā, turklāt tā pakāpeniski atjaunojas pēc būtiska krituma 2022. un 2023. gadā,” skaidro Artis Zeiļa, bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts.

Citadele piešķīrusi 3 585 000 eiro aizdevumu Lietuvas investīciju grupas uzņēmumiem trīs saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 9,56 MWp būvniecībai Talsu un Siguldas novados.

Finansējums piešķirts Eiropas Investīciju bankas atjaunojamo energoresursu programmas ietvaros, kā arī izmantojot Altum garantiju no Eiropas fondu resursiem.

Elektrostacijas vairāk nekā 17 ha platībā tiks būvētas Talsu novada Upeslejās un Ievkalnos, kā arī Siguldas novada Vecļugās. Plānots, ka spēkstacijas ar kopskaitā 13 650 saules paneļiem gada laikā saražos aptuveni 11 545 MWh. Pēc aprēķiniem tas ir pietiekami, lai nodrošinātu enerģiju aptuveni 2900 mājsaimniecībām gadā un ietaupītu ap 4620 tonnas CO2. Būvniecības darbi spēkstacijās jau ir uzsākti, un plānots, ka elektrostacijas ekspluatācijā tiks nodotas šī gada otrajā ceturksnī.

“Kopā ar profesionālo Citadeles komandu varam īstenot šo projektu ātri un gludi. Viņu pieredze un padziļinātās zināšanas atjaunojamo energoresursu jomā, kā arī uz sadarbību vērstā pieeja ļāva ļoti viegli vienoties par finansējuma nosacījumiem. Esam gandarīti, ka šie projekti būs vēl viens solis uz priekšu zaļās enerģijas ražošanā Latvijā, kas ir viena no līderiem atjaunojamo energoresursu jomā Eiropas Savienības enerģijas galapatēriņā,” saka investīciju kompānijas LV PV direktors Domas Kačinskas.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.