Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka pie šī brīža notikumu attīstības “airBaltic” uz doto brīdi vairs nav iespējams pasniegt kā veiksmes stāstu potenciālajam investoram un IPO stratēģijai un svarīgi, lai tas “gādīga saimnieka” trūkuma dēļ netiktu pārdots par “vienu eiro” jeb pazeminātu cenu.

Jāmin, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav spējusi līdz šim uzsākt savu kapitālsabiedrību kotēšanu biržā pretēji Igaunijas un Lietuvas valdībām, bet “kotēšana biržā” bija no valsts puses izvirzītais “airBaltic” uzdevums.

“Raugoties no finanšu ekspertu prizmas, skaidrs, ka šobrīd ir sabrucis publiski kultivētais “kāršu nams” par “airBaltic” kā veiksmīgu IPO stāstu. Jau līdz šim tas bija diezgan trausls un raisīja vairāk jautājumus nekā pārliecību par pamatotību ar augstajām obligāciju likmēm, lētāku publisko piedāvājumu u.tml., bet šobrīd dzinēju apkopes problēmas un izvēlētā stratēģija atteikties no citu lidsabiedrību lidmašīnu pagaidu nomas nozīmēs arī vietējās Baltijas sabiedrības, kas ir galvenais un lojālākais klients, uzticēšanās samazināšanos un priekšroku došanu citām lidsabiedrībām, kas rezultēsies pārdoto biļešu apjoma kritumā. Visticamāk pārskatāmā nākotnē tas būtiski atspoguļosies uz kompānijas finanšu rezultātiem, un tie vairs nebūs iepriecinoši, lai uzturētu līdzšinējo veiksmes stāstu,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.augusta numurā lasi:

Statistika

Elektroniskās vēstules izspiež papīru

Enerģētika

Enerģētikas nozarei jāgatavojas jauniem izaicinājumiem

Meža nozare

Korejiešus vilina Latvijā ražotās koka moduļu mājas

Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā

Meža nozare

Latvijas izrāviens saliekamo koka ēku eksportā

Enerģētika

Trijos gados gāzes sadales sistēmas rekonstrukcijā ieguldīs 12,5 milj. eiro

Aizvadīta līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija Japānā – tās laikā īpaši organizētos pasākumos Tokijā un Osakā valsts amatpersonu un uzņēmēju delegācija tikās ar dažādu Japānas nozaru ekspertiem un pārstāvjiem, lai pārrunātu ekonomisko attiecību stiprināšanas iespējas.

Tirdzniecības misija veiksmīgi noslēgusies ar četriem noslēgtiem sadarbības līgumiem un vērtīgām iestrādēm investīciju jomā.

2024. gadā Latvijas eksports uz Japānu audzis par 17%, iezīmējot pozitīvas tendences Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai, kurai būtisku grūdienu varētu sniegt tirdzniecības misija ar 36 Latvijas uzņēmumu dalību.

“Japāna ir mūsu eksporta fokusā 2025. gadā – tā ir prioritāte Latvijas eksporta kartē. Gada laikā kopumā plānoti 16 dažādi eksporta un ekonomiskās sadarbības pasākumi, lai veidotu jaunas sadarbības un nostiprinātu Latvijas klātbūtni vienā no tehnoloģiski attīstītākajiem pasaules tirgiem. Japāna ir ne tikai reģionālais inovāciju līderis – tā ir iespēja Latvijas uzņēmumiem strādāt tirgū ar 120 miljoniem iedzīvotāju. Mūsu sarunas ar Japānas uzņēmējiem jau iezīmē konkrētus investīciju projektus enerģētikā, ražošanā un citās nozarēs. Šīs iniciatīvas var nest desmitiem miljonu eiro mūsu ekonomikā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Nākotnes nozīmīgākā resursa – zaļā ūdeņraža un tā produkcijas - zaļā amonjaka, e-degvielu, metanola, aviācijas degvielas, kā arī tam nepieciešamās zaļās elektroenerģijas – saules un vēja parku projektu īstenošanā plāno investēt vairāk nekā 2 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta PURPLEGREEN grupas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Vigars Kaktinieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.septembra numura lasi:

Statistika

Eirozonas inflācija tuvojas ECB mērķim

Tēma

Latvijas nodokļu politika ir paškaitējoša

Enerģētika

Investīcijas zaļajā enerģijā varētu stabilizēt tirgu

Nodokļi

Darbaspēka nodokļu reforma

E-komercija

Latvijas uzņēmēji kopā var piedāvāt daudz. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols

Enerģētika

Paaugstinātas birokrātiskās prasības biokurināmajiem

Uzņēmējdarbība

Sarucis pelnītāju skaits

Portrets

Pauls Siliņš Riga TechGirls valdes loceklis

2024. gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedz 655,4 miljonus eiro, bet plānoto darba vietu skaits ir 2023. Šogad lielākie projekti bija saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT, enerģētiku un aviācijas nozaru attīstību.

“Gads ir bijis izaicinošs, gan ģeopolitiskās situācijas ietekmē, gan arī mūsu galveno ārējo ekonomisko partneru vājās attīstības dēļ. Tomēr arī šajos apstākļos investīciju rezultāts ir par 6% labāks nekā gadu iepriekš. Šogad esam veikuši LIAA reorganizāciju un trīskāršojuši cilvēku skaitu, kuri strādās ar investīciju piesaisti. Tādēļ nākotnē raugāmies optimistiski un piecu gadu laikā plānojam palielināt piesaistīto investīciju apjomu līdz miljardam eiro gadā,” uzsver LIAA direktora vietniece Laura Štrovalde. Viņa piebilst, ka šobrīd kopējais LIAA investīciju portfelis ir 166 projekti ar kopējo ieguldījumu vērtību 10,8 miljardi eiro.

Klimata pārmaiņu ietekmē arvien vairāk investoru fokusējas uz videi draudzīgiem projektiem, tostarp atjaunojamās enerģijas, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas ražošanas iniciatīvām. Tas saskan ar LIAA definētajām prioritātēm investīciju piesaistes jomā, kur tīkls fokusējas uz zināšanu ietilpīgām nozarēm ar plašāku ietekmi uz ekonomiku. “Mēs esam gatavi strādāt ar ikvienu nozīmīgu investīciju projektu, tomēr proaktīvi fokusēsimies uz tām jomām, kuras nes lielāko pienesumu mūsu ekonomikas attīstībai, kā piemēram, enerģētika. Saistībā ar ES un globālajiem mērķiem emisiju samazināšanā, pieejama zaļā enerģija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ražošanas un citu nozaru attīstībā,” skaidro L. Štrovalde.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Vakar, 12. jūnijā, ar starptautisku konferenci “Speed of Latvia: Blockchain Gateway to the EU Market” Barselonā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) oficiāli atklāja savu pārstāvniecību Spānijā.

Šī ir jau 23. LIAA pārstāvniecība pasaulē, kas iezīmē vēl vienu nozīmīgu soli Latvijas ārējo ekonomisko attiecību stiprināšanā.

"Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tā kalpo kā vārti uz Latīņamerikas tirgiem. Spānijā ir attīstīta viedā enerģētika, mašīnbūve, biotehnoloģijas, jaunuzņēmumu vide un citas perspektīvas nozares. Šis tirgus ir interesants gan no investīciju piesaistes, gan eksporta viedokļa, un LIAA pārstāvniecība palīdzēs stiprināt Latvijas uzņēmēju saikni ar Spāniju un spāniski runājošajām valstīm," uzsver Laura Štrovalde, LIAA direktora vietniece.

LIAA pārstāvniecības Spānijā vadītājam Edgaram Ivanovam jau ir izdevies uzrunāt vairākus potenciālos investorus aizsardzības, vēja enerģijas, finanšu tehnoloģiju un citās nozarēs.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo pārmaiņas, kas līdzinās agrīnajai 4G tehnoloģiju attīstībai telekomunikācijās – netverams potenciāls un būtiski ieguldījumi.

Līdzīgi kā telekomunikāciju sektorā, arī enerģētikā nepieciešama pāreja no konservatīviem modeļiem uz inovatīviem risinājumiem. Ja koncentrējamies tikai uz esošo valsts energoresursu patēriņu kā iespējamo mērauklu, nav pamata cerēt uz atjaunīgo energoresursu platformas izveidi, kas veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību un ieviešanu.

Valsts līmenī tas ietver risku uzņemšanos un ilgtermiņa vīzijas veidošanu, lai pārvarētu ierobežota tirgus un infrastruktūras izaicinājumus. Latvijas enerģētikas potenciāls ir ievērojami lielāks nekā tikai pašmāju patēriņš. Šeit runa ir par jaunu nozari, kuras izveidošanu un potenciālu nedrīkst laist garām, pretējā gadījumā būsim importētāji nevis ražotāji.

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīze galā, recesija nav sākusies – kas tas ir?

Tēma

Zemāka PVN likme sabiedriskajai ēdināšanai Eiropā ir norma

Enerģētika

Patēriņš nosaka dabasgāzes tirgu!

Aktuāli

Uz Zviedriju pēc ... benzīna

Kuram tas rūp?

Kur pazaudējam 2,5 miljardus nodokļu ieņēmumu?

Tehnoloģijas

Tech Mahindra izvēlējās Rīgu! Kāpēc?

Pakalpojumi

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.novembra numurā lasi:

Statistika

Uzņēmēju noskaņojums uzlabojas par spīti realitātei

Enerģētika

Liepāja zaļās enerģētikas projektu virsotnē

Tēma

Iespiestie mediji ir svarīgs valsts drošības elements

Aktuāli

Simt eiro kabatā, četri simti izkusuši

Kafijas bizness

Caur biržu uz Eiropu. AS Kalve Coffee jeb KALVE līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis

Ilgtspēja

Uzņēmēji iegulda atkritumu pārstrādē

Portrets

Dina Kurzemniece, SIA Jelgavas Pils aptieka īpašniece

Brīvdienu ceļvedis

Ksenija Adrijanova, MSL Baltics vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

2025. gads Baltijas valstu ekonomikām nesīs virkni izaicinājumu, tomēr Latvijai tiek prognozēta ekonomiskā izaugsme 2% apmērā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" jaunākais risku barometra pētījums.

Lietuva šogad saglabā vadošo pozīciju Baltijā ar prognozētu IKP pieaugumu 3,5% apmērā, savukārt Igaunijai prognozes ir pieticīgākas – 1,5%. Tikmēr globālā ekonomikas izaugsme šogad tiek lēsta 2,7% apmērā.

Globālā mērogā ekonomikas izaugsmes līdzsvars joprojām nosliecas par labu Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), nevis Eirozonai. "Atšķirība starp ASV un Eirozonas ekonomiskajiem rādītājiem galvenokārt skaidrojama ar izaicinājumiem ražošanas sektorā, īpaši automobiļu industrijā. Tomēr Baltijas valstis, pateicoties salīdzinoši mazākai atkarībai no automobiļu eksporta, demonstrēs lielāku noturību šajos apstākļos salīdzinājumā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas ekonomikām, kā, piemēram, Čehiju un Slovākiju," skaidro "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropā Mateušs Dadejs (Mateusz Dadej).

Politiskā situācija pasaulē nekad nav statiska – sākot no bruņotiem konfliktiem un starptautiskām sankcijām līdz pat tirdzniecības karu draudiem, tarifu karuseļiem un neprognozējamām vēlēšanām. Visi šie notikumi tieši ietekmē finanšu tirgus noskaņojumu un uzņēmumu lēmumu par ienākšanu biržā, vienlaikus – tieši šādi laiki mēdz būt arī izrāviena iespēju sākumpunkts.

Eiropas tirgi šobrīd piedzīvo jaunu uzticības vilni, savukārt Latvijā iespējas izmantot kapitāla tirgu aug, īpaši sektoros ar ilgtermiņa izaugsmes potenciālu un skaidru pieprasījumu, kā piemēram aizsardzības industrija.

Kad ģeopolitiskā nenoteiktība pieaug, tirgos dominē piesardzība, un uzņēmumi nereti pat pēdējā brīdī atliek virzību uz sākotnējo publisko piedāvājumu. Tas liek uzdot jautājumu – vai kādreiz vispār pienāk “ideālais brīdis”? Patiesībā – ne vienmēr. Tirgi nemitīgi mainās, un, gaidot perfektus apstākļus, uzņēmumi var palaist garām iespēju izmantot labvēlīgas tendences, piemēram, inflācijas stabilizēšanos vai procentu likmju kritumu. Tajā pašā laikā, ja valstu valdības mērķtiecīgi piedāvā atbalsta mehānismus, piemēram, nodokļu atvieglojumus vai grantus – kapitāla tirgus kļūst pievilcīgāks. Tādējādi politikas lēmumi var gan bremzēt, gan paātrināt IPO vilni. IPO jeb sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam ir jābūt stratēģiskam solim, kas vienmēr nāk ar zināmu risku.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.maija numurā lasi:

Statistika

Ārējās tirdzniecības bilance turpina kritumu

Tēma

Finanšu pakalpojumu eksports Lietuvā aug, bet Latvijā dilst

IKP dubultošanas plāns uz praktiska piemēra fona

Aktuāli

Latvija paliek tukša!

Enerģētika

Baltija no Krievijas var atslēgties kaut šodien. Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Noslāņošanās ir Latvijas lielākā problēma

Kreditēšana

Bankas var aizdot, uzņēmēji var aizņemties, bet kreditēšana stagnē

1577 Latvijas juridiskas un fiziskas personas Igaunijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ieguldījušas 178,8 milj. eiro, savukārt Igaunijā reģistrētās 1744 personas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījušas 989,3 milj. eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par Latvijas ieguldījumiem Igaunijā un Igaunijas investīcijām Latvijā.

Nianses maina ainu

„Kopš Lursoft informatīvajos pakalpojumos ir pieejama visu triju Baltijas valstu uzņēmumu reģistru informācija, arvien biežāk tiek prasīti dati par kopīgo un atšķirīgo šo valstu komersantu darbībā. Lai gan Baltijas valstīs uzņēmumu reģistrācijas un uzskaites juridiskās sistēmas ir lielā mērā harmonizētas ar ES normatīvajiem aktiem, tomēr uzskaitē var saglabāties zināmas atšķirības. Tādas bija, piemēram, saistībā ar akciju sabiedrību kapitālu; tāpat laika gaitā var mainīties uzskaites principi - piemēram, Latvijā desmitgades tika reģistrētas un uzturētas vairākas komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības, piemēram, reģistrētais (statūtos paredzētais), no kura Latvijas likumdošanā atteicās, un apmaksātais pamatkapitāls,” skaidro SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šajā pētījumā netiek izvērtēts, kam caur kontroles ķēdēm faktiski pieder uzņēmums, bet ņemta vērā tikai investora jurisdikcija, investējot Latvijā (vai otrādi - Igaunijā). „Ņemot vērā šīs atšķirības uzskaitē, statistika nav gluži pilnīga, tomēr lielā mērā raksturo pārrobežu biznesa attiecības. Piemēram, tās rāda, ka Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ir apmēram 5,5 reizes lielāki nekā Latvijā reģistrēto personu investīcijas ziemeļu kaimiņvalstī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā,” pētījuma secinājumu rāda A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvijā reģistrēto personu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālā Igaunijā ir 178,8 miljoni eiro, savukārt Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumu apmēra īpatsvars Latvijā reģistrētajos uzņēmumos tuvojas miljardam eiro jeb pārsniedz 989,0 miljonus eiro.

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.augusta numurā lasi:

Statistika

Enerģijas cenu kritums ilgtermiņā reanimēs Eiropas rūpniecību

Tēma

Vētru postījumi palielinās IKP

Nodarbinātība

Darbiniekus vajadzēs aizvien vairāk. SIA Biuro klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Baiba Rozentāle

Darba tirgus

Darba tirgū briest vērienīgas pārmaiņas

Enerģētika

Paveikti mājasdarbi, lai iztiktu bez BRELL. AS Augstsprieguma tīklsvaldes priekšsēdētājs Rolands Irklis

Pieslēgties Eiropas tīklam

Portrets

Roberts Eberliņš, Atea Global Services izpilddirektors

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas atkritumu reģenerācijā, kaut arī tādējādi varētu samazināt importētās dabasgāzes apjomus, kā arī poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, situācija tuvāko gadu laikā varētu mainīties.

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka vidēji Eiropas Savienībā 27% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Latvijā tikai aptuveni 3%, Lietuvā — 26% un Igaunijā pat 43%. Eiropā augstākie rādītāji šajā segmentā ir Zviedrijai, Somijai, Dānijai, kurā pārsniedz 50% līmeni. Savukārt tādās dienvidu zemēs kā Malta, Horvātija, Kipra un Grieķija atkritumu reģenerācija faktiski neeksistē. Bulgārija un Latvija atkritumu reģenerācijā visā Eiropā attiecīgi ieņem piekto vietu no beigām. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%), taču būtiski apsteidz to pašu Maltu (10%), Rumāniju (14%), Kipru (16%). Protams, Eiropas Savienība ir izvirzījusi dalībvalstīm mērķi līdz 2035. gadam panākt, lai 65% no sadzīves atkritumiem tiktu izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti un tikai 10% apglabāti atkritumu poligonos, vienlaikus tajos rodas rodas metāns, kas ir pat daudz kaitīgāks klimatam par CO2. Jārēķinās, ka aptuveni trešā daļa no poligonos noglabātajiem sadzīves atkritumiem ir citādi nepārstrādājami, tāpēc reģenerācija rada vairākus ieguvumus — mazākus poligonos deponējamo atkritumu apjomus, lielāku aprites ekonomiku, mazāku energoresursu importu u.tml.

Aizdevums, kura atmaksas termiņš ir noteikts pēc septiņiem gadiem, tiks piešķirts Eleving Group meitasuzņēmumam Kenijā. Aizdevuma mērķis ir paplašināt elektrisko transportlīdzekļu finansēšanas portfeli un palielināt zaļās mobilitātes alternatīvas pašnodarbinātajiem un MVU Kenijā.

Saskaroties ar klimata pārmaiņām, Kenijas valdība līdz 2030. gadam plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicinot bezemisiju mobilitāti valstī. Transporta nozarē, kas rada 67% ar enerģiju saistītā CO2 un 11,3% no kopējām emisijām, darbojas ievērojams skaits mazo uzņēmēju, kuriem nav pieejams finansējums transportlīdzekļu iegādei, kas nereti kalpo kā peļņas gūšanas instruments. Ar šo ieguldījumu ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācija (U.S. Internationl Devleopment Finance Corporation - DFC) un Eleving Group vēlas veicināt ilgtspējīgāku mobilitāti, piedāvājot transportlīdzekļu finansējumu privātpersonām un MVU segmentam transporta nozarē.

Elektroenerģijas patērētājam būtiskākais ir stabila un droša elektroenerģijas pieejamība atbilstošā kvalitātē par pieejamu cenu, nevis kas un kā veic sistēmas balansēšanu un attiecīgas frekvences nodrošināšanu.

Tādus secinājumus par Baltijas atslēgšanos no BRELL un pieslēgšanos Eiropas tīklam pauda aptaujātie uzņēmēji.

Mehānisms zināms

“Sensāciju medniekus apbēdināšu, jo tādu, atšķirībā no Rail Baltica, nebūs, jo bezatbildību, nekompetenci enerģētikā piesegt ar pārgudrām frāzēm, skaistiem solījumiem un noslepenotiem dokumentiem nav iespējams,” Baltijas atslēgšanos no BRELL vērtē Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis Ivars Zariņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, ja sistēmā kaut kas nebūs kārtībā, to nevarēs noslēpt – jums vienkārši nebūs elektrības. “Tehniski jau vairākus gadus bijām gatavi, lai atslēgtos no BRELL, un pat attiecīgi testi ir veikti vēl tad, kad pildīju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekļa pienākumus,” par atslēgšanās gatavību atbild I. Zariņš. Viņš norāda, ka atslēgšanās tehnoloģiskais process jau ir iezīmēts.