Nekustamais īpašums

Nostiprinās Baltijas valstīs un met skatu arī uz Poliju

Db.lv,21.02.2025

Jaunākais izdevums

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.

Papildus Mārupes parkam turpinām paplašināt arī SIRIN Park Rumbula parku, kurā jau šobrīd ir noliktavas 80 000 kvadrātkilometru platībā. Savukārt, ja saņemsim visas nepieciešamās atļaujas, SIRIN Development šogad varētu investēt vēl aptuveni 20 miljonus eiro daudzfunkcionāla biznesa parka SIRIN Park Dreiliņi pirmajās kārtās izbūvē 27 000 kvadrātmetru platībā. Apkaimes infrastruktūras sakārtošanā papildus ieguldīsim 1 miljonu eiro – uzlabosim ceļus un piekļuves infrastruktūru, kas pilnveidos satiksmes plūsmu un mazinās sastrēgumus.

Šis projekts ir veidots kā daudzfunkcionāls biznesa un pakalpojumu parks, kas būs orientēts ne vien uz mazumtirdzniecības sektoru, bet arī uz plašāku pakalpojumu sniedzēju klāstu. Piedāvāsim elastīgi iekārtojamas telpas, kuras pēc klientu pieprasījuma var pielāgot dažādām biznesa prasībām un komerciāliem mērķiem. Paredzam, ka tajā strādās dažāda profila un lieluma uzņēmumi, tostarp fitnesa un sporta centri, izstāžu zāles, preču pieņemšanas punkti u. c. Šobrīd vienīgais kavēklis šī projekta realizācijā ir vēl daži birokrātiskie šķēršļi.

Cik lieli šogad kopumā ir SIRIN Development investīciju plāni Baltijas reģionā – kādi ir lielākie projekti?

Mēs plānojam 2025. gadā investēt no 70 līdz 100 miljoniem eiro loģistikas nekustamajos īpašumos visā Baltijas reģionā. Lielāko daļu mūsu investīciju šogad plānojam fokusēt uz paplašināšanos Latvijā. Protams, to būs iespējams īstenot, ja būs labvēlīga investīciju vide.

Rīga ir viens no mūsu stratēģiskajiem attīstības virzieniem, kur tuvāko gadu laikā plānojam investēt līdz pat 90 miljoniem eiro atkarībā no institucionālās attieksmes un efektivitātes. Ja investīciju vide būs labvēlīga, jau šogad Latvijā investēsim līdz pat 40 miljoniem eiro.Ieguldām tur, kur tas ir svarīgi mūsu klientiem, un investīcijas seko klientiem. Rīgai ir stratēģiski svarīga atrašanās vieta starp pārējām Baltijas valstīm, ar labu jūras ostu un lidostu. Sagaidām, ka jaunas loģistikas iespējas pavērs arī Rail Baltica projekta īstenošana.

Esam pārliecināti, ka Latvijas ekonomika drīzumā atgriezīsies uz izaugsmes ceļa un to pavadīs pieaugoša nepieciešamība pēc modernām noliktavu platībām. Jāņem gan vērā, ka kopējie investīciju apjomi ir atkarīgi no investīciju vides un birokrātisko mehānismu efektivitātes: cik ātri tiek izsniegtas būvatļaujas, cik ātri iespējams iegādāties zemi un kāda ir pieejamā infrastruktūra. Jebkādi lieki birokrātiskie šķēršļi samazina investīciju iespējas. Šajā ziņā investīciju temps vienmēr ir atkarīgs no pārējo ieinteresēto pušu, pašvaldības un valsts institūciju rīcības.

Kā notiek sarunas par Rīgas lidostai piegulošās teritorijas attīstību, kur iepriekš Rīgas dome atcēla privatizāciju?

Strīdi nav izdevīgi nevienai pusei. Esam gandarīti, ka visas puses šobrīd vēlas vienoties. Loģistikas parka pirmo kārtu jau esam uzbūvējuši, bet ja būtu vienojušies jau pirms pieciem gadiem, tad šodien netālu no lidostas jau būtu izveidots aptuveni 100 000 kvadrātmetru liels loģistikas mezgls. Ja process turpināsies ne tikai ar labo gribu, bet arī ar darbiem, esam gatavi straujai loģistikas parka paplašināšanai. Parkam attīstoties, ieguvēji būs arī Rīgas lidosta, jo līdz ar loģistikas mezgla izaugsmi tiks attīstīta arī lidostas infrastruktūra.

Kā vērtējat pašreizējo investīciju klimatu Baltijas valstīs un vai ir kādi paplašināšanās plāni ārpus Baltijas tirgus?

Mēs paliekam uzticīgi savai stratēģijai, kas mums līdz šim ir nesusi panākumus. Jau kopš uzņēmuma izveides esam fokusējušies un pieņēmuši pārdomātus lēmumus attiecībā uz dažādiem ārējiem izaicinājumiem, tostarp ģeopolitisko spriedzi, mainīgām procentu likmēm vai ekonomisko nenoteiktību. Pirms diviem gadiem pieņēmām lēmumu pilnībā fokusēties uz izaugsmi vietējā, Baltijas tirgū, nepadodoties ārējiem vilinājumiem. Atskatoties varam secināt, ka šī pieeja ir bijusi patiešām veiksmīga. Tagad, kad esam nostiprinājuši savas pozīcijas Baltijas reģionā, skaidri nodefinējuši nākamos investīciju plānus un iegādājušies nepieciešamos zemesgabalus, varam sākt pētīt paplašināšanās iespējas Polijā. Pagaidām gan neko vairāk par Polijas projektiem vēl nevaru atklāt.

Nav noslēpums, ka jaunas ārvalstu investoru investīcijas Baltijas valstīs šobrīd ienāk visai lēni. Vai tas ir kaut kādā veidā ietekmējis reģionālo konkurenci loģistikas nozarē – vai tā kļuvusi sīvāka vai, iespējams, gluži pretēji, samazinājusies?

Ārvalstu investori nāk un iet. Ir piemēri gan no Vācijas un Zviedrijas, gan no Spānijas, kad, mainoties ārējiem apstākļiem, šie investori ātri vien priekšroku dod saviem vietējiem tirgiem. Ārvalstu investori atgriezīsies savos vietējos tirgos, kolīdz tur radīsies jaunas izaugsmes iespējas. Tāpēc vietējie investori un viņu ieguldījumi ir izšķiroši katrā tirgū.

Latvijā tikai formāli skaitāmies kā ārvalstu investori, jo viss Baltijas valstu tirgus ir mūsu mājas tirgus. Mēs esam Baltijas uzņēmums un lielākās mūsu investīcijas veltām tieši šim tirgum. Loģistikas sektorā lielu lomu spēlē arī pašvaldību un valsts institūcijas. Jo vairāk ir birokrātisku šķēršļu un garāki ir loģistikas projektu izstrādes periodi, jo dārgāki kļūst paši projekti. Atbilstoši palielinās investīciju izmaksas un nomas maksa īrniekiem. Tas samazina tirgus pievilcību investīcijām, vājina konkurences priekšrocības un liek mums zaudēt citām valstīm, piemēram, Polijai, kur projektus šobrīd ir iespējams attīstīt ātrāk un lētāk.

Šobrīd Baltijas iedzīvotāju banku kontos ir bloķētās ievērojamas summas, kas varētu tikt novirzītas vietējo investīciju stimulēšanai. Valdībām būtu aktīvāk jāatbalsta privātā kapitāla mobilizācija un jāiedrošina uzņēmējdarbība, veidojot labvēlīgus apstākļus un investīciju platformas. Veicinot investīcijas ražošanā un modernā loģistikas infrastruktūrā, valstis var būtiski veicināt savu ekonomisko izaugsmi.

Kurā Baltijas valstī loģistikas nozare ir visattīstītākā un kāpēc?

Loģistikas sektora spēku lielā mērā ietekmē iekšzemes patēriņa apjomi. Šobrīd Lietuvā ir lielākais iedzīvotāju skaits un iekšējais patēriņš. Līdz ar to Lietuva ir izvirzījusies līderos loģistikas jomā, savukārt Latvija ieņem otro vietu.

Cik lielā mērā karš Ukrainā ir ietekmējis loģistikas nozari Baltijas valstīs, tostarp Latvijā?

Ģeopolitiskie procesi noteikti ietekmē reģiona attīstību. Kā jau ir atzinis kāds slavens politologs, Baltijas valstis ir lieliska vieta dzīvošanai un biznesam, taču tām ir ļoti slikti kaimiņi.

Šobrīd varam novērot dažādas spekulācijas saistībā ar karu un tā potenciālo noslēgumu, kas, protams, ietekmēs arī ekonomisko attīstību un būvniecības izmaksas. Tomēr viss vēl ir pārlieku neskaidrs, tāpēc, manuprāt, svarīgāk šobrīd ir katram koncentrēties uz saviem uzdevumiem un pēc iespējas labāk darīt savu darbu, tādejādi stiprinot ekonomiku. Mūsu stratēģija nav manījusies – mēs turpinām investēt un aktīvi attīstīt loģistikas parkus visās Baltijas valstīs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development”, investējot 20 miljonus eiro, netālu no Rīgas Starptautiskās lidostas atklājis jaunu loģistikas parku – “SIRIN Park Mārupe”.

Pirmās kārtas ietvaros izbūvēts loģistikas parks 27 000 kvadrātmetru platībā. Šogad uzņēmums plāno investēt vēl 10 miljonus eiro parka otrās kārtas attīstībā, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

“Mēs gan investējam Latvijas tirgū, gan turpinām attīstīt savu kopējo stratēģiju, veidojot pa trīs loģistikas parkiem katrā no lielākajām Baltijas pilsētām. Rīga ir viena no stratēģiski nozīmīgajām pilsētām, kur plānojam aktīvi paplašināties, tuvāko gadu laikā investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Esam pārliecināti, ka Latvijas ekonomika drīzumā atgriezīsies uz izaugsmes ceļa un pieaugs arī nepieciešamība pēc modernām noliktavu platībām,” uzsver “SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "SIRIN Development" Grenču ielā, netālu no Rīgas lidostas, ir uzsācis loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas būvniecību, kā arī noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem elektroauto tirgotājiem Latvijā "EV RIGA".

Kopējās investīcijas loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas izbūvē sasniegs 16 miljonus eiro, un jauno telpu izbūvi 30 000 kvadrātmetru platībā plānots pabeigt līdz 2025.gada beigām. Jaunā ēka ietvers gan biroju, gan noliktavu telpas, kas ir elastīgi piemērojamas dažādiem nomniekiem un darbības modeļiem.

"SIRIN Development" komercdirektors Lukašs Tomčiks (Lukasz Tomczyk): "Pirmās kārtas ietvaros brīvi pieejamas vairs ir tikai telpas aptuveni 10 000 kvadrātmetru platībā. Tāpēc jau šobrīd, uzsākot loģistikas parka otrās kārtas izbūvi, mēs skatāmies uz priekšu nākotnē, lai nodrošinātu augstākās klases infrastruktūras pieejamību un atbilstošas telpas arī nākamajiem sadarbības partneriem, kas jau šobrīd domā par paplašināšanos vai pārcelšanos uz modernākām telpām. Mārupes loģistikas parka priekšrocības apliecina arī veiksmīgā sadarbība ar tādiem inovatīviem un strauji augošiem uzņēmumiem kā dronu ražotājs "Edge Autonomy" un elektroauto izplatītājs "EV RIGA"."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir pabeidzis reģistrāciju zemesgrāmatā 14 Rīgas lidostas apkārtnē esošajiem zemesgabaliem, kas no Rīgas domes tika iegādāti izsolē 2022. gadā. Šī teritorija atrodas blakus jaunuzceltajam loģistikas parkam SIRIN PARK MĀRUPE, un tās apbūvi tiek plānots uzsākt 2027. gada beigās, Mārupes loģistikas parka trešās kārtas ietvaros.

Teritorijas kopējā platība ir 217 600 kvadrātmetri jeb gandrīz 22 hektāri, un šajā vietā paredzēts izbūvēt augstas klases loģistikas un industriālā parka telpas, veidojot SIRIN PARK MĀRUPE par stratēģisku mezglu gaisa, auto un dzelzceļa kravu pārvadājumiem. Tiek plānots, ka 6–8 gadu periodā kopējās investīcijas sasniegs 70 miljonus eiro, ietverot gan noliktavu attīstību, gan plašākās atbalsta infrastruktūras izveidi. Paredzams, ka loģistikas parka attīstība kalpos arī kā katalizators tālākai vides labiekārtošanai un vietējās infrastruktūras uzlabošanai. Pēc parka izbūves un teritorijas labiekārtošanas tiks radītas aptuveni 700–800 jaunas darba vietas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” investēs gandrīz 40 miljonus eiro jauna koncepta pilsētas biznesa un pakalpojumu parka izbūvei Dreiliņos – SIRIN PARK Dreiliņi.

Jaunā biznesa parka projekta realizāciju plānots uzsākt līdz šā gada beigām, un tā kopējā platība būs aptuveni 45 000 kvadrātmetru. Divās kārtās plānots izbūvēt kopumā trīs multifunkcionālas ēkas, kā arī investēt gandrīz 3 miljonus eiro vietējās transporta infrastruktūras pilnveidošanā.

SIRIN PARK Dreiliņi iecerēts kā jauna koncepta attīstības projekts, un atbilstoši iecerei, tas būtiski atšķirsies no līdzšinējiem loģistikas parku risinājumiem gan pēc mēroga, gan pēc piedāvāto pakalpojumu daudzveidības. Tas būs multifunkcionāls biznesa un pakalpojumu parks ar modernām un elastīgi pielāgojamām telpām visdažādākā profila uzņēmējdarbības modeļiem. Biznesa parkā paredzēta iespēja vienuviet izveidot telpas gan preču uzglabāšanai un birojiem, gan sporta centriem, izstāžu zālēm, preču saņemšanas punktiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Nekustamais īpašums

SIRIN Development ieguldīs vēl 10 miljonus eiro Mārupes loģistikas parka otrajā kārtā

Db.lv,25.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” investēs vēl 10 miljonus eiro, lai līdz šā gada beigām pabeigtu jaunā loģistikas parka “SIRIN Park Mārupe” otro kārtu.

Pie Rīgas Starptautiskās lidostas esošā loģistikas parka pirmās kārtas ietvaros tika izbūvētas noliktavas 27 000 kvadrātmetru platībā, un otrās kārtas ietvaros plānots izbūvēt telpas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Līdz 2025. gadam „SIRIN Development“ plāno visās Baltijas valstīs investēt kopumā 100 miljonus eiro, tostarp 54 miljonus eiro Lietuvā, 30 miljonus eiro Latvijā un 17 miljonus eiro Igaunijā, tādējādi stiprinot reģiona ekonomisko integrāciju.

“SIRIN Development” ir viens no lielākajiem loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājiem Baltijas valstīs. 15 darbības gados uzņēmums ir attīstījis energoefektīvus un ilgtspējīgus loģistikas parkus vairāk nekā 600 000 kvadrātmetru platībā. Šobrīd “SIRIN Development” Baltijas reģionā pārvalda loģistikas īpašumus 470 000 kvadrātmetru platībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētajam savulaik no Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amata atstādinātajam Jānim Vaivodam Rīgas pašvaldībā pēc tiesas sprieduma noteikta dīkstāve bez darba samaksas.

Kā informēja galvaspilsētas izpilddirektors Jānis Lange, izdots rīkojums par dīkstāves noteikšanu Vaivodam, neizmaksājot viņam darba samaksu.

Šāds rīkojums izdots, jo Vaivods atteicies noslēgt darba līgumu.

Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Vaivods norādīja, ka viņš nevarējis piekrist darba līguma atjaunošanai, jo pašvaldības piedāvātie nosacījumi bijuši sliktāki, salīdzinot ar sākotnējo darba līgumu.

Savukārt Rīgas pašvaldība raidījumam apstiprināja, ka tā meklēs Vaivoda kompetencēm atbilstošu amatu.

Kā ziņots, Latgales rajona tiesa likusi Rīgas domei atjaunot amatā par kukuļa piedāvāšanu apsūdzēto bijušo Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Vaivodu.

Eksperti

Energosertifikāts – neizmantots potenciāls nekustamā īpašuma tirgū

Kaspars Gražulis, Colliers Baltics partneris, Industriālo platību un loģistikas aģentūras vadītājs,29.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū ir nomniekiem labvēlīgs laiks. Industriālo platību izvēle ir plaša un solās būt vēl lielāka, tāpēc nomnieki var iegūt labākus nosacījumus. Šādā situācijā, konkurējot par nomnieku, ēku īpašniekiem, iznomātājiem galdā jāliek spēcīgi trumpji. Viens no tādiem ir ēkas energosertifikāts un pēc iespējas augstāks novērtējums.

Tas ir arī brīnišķīgs instruments nomniekam, kas ļauj noskaidrot ēkas energoefektivitāti, saprast, kādas potenciāli varētu būt uzņēmuma darbības izmaksas, darbojoties konkrētajās telpās nākotnē.

Fonds – jauns un apjomīgs

Pēdējos piecos gados industriālo un loģistikas telpu tirgu Rīgā un Pierīgā papildināja 564 tūkstoši kvadrātmetru. Kopējais šādu telpu apjoms 1.6 miljoni kvadrātmetru.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā ir spēcīgākā konkurence starp attīstītājiem šajā sektorā, un ir skaidri identificējami trīs profesionālie industriālo telpu attīstītāji – Piche, VGP un Sirin Development.

Pašlaik brīvo platību īpatsvars, tajā ietverot arī tā dēvēto slēpto vakanci jeb tās telpas, kuras to esošie nomnieki gatavi atbrīvot, ir 6.5%, taču pieskaitot būvniecības stadijā esošo objektu platību, šis rādītājs ir jau 8,6% no kopējā apjoma jeb nomai būs pieejami 138 tūkstoši kvadrātmetru.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn darījumi ar komercīpašumiem Latvijā veikti par 133 miljoniem eiro, un tas bijis sliktākais gads vēsturē, trešdien "Baltic Real Estate Leaders Breakfast" pasākumā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltics" Izpētes un analītikas nodaļas direktore Agija Vērdiņa.

Viņa skaidroja, ka pirms gada prognozes bijušas par darījumiem aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā, bet realitāte izrādījusies sliktāka nekā prognozēts. Kopumā Baltijā darījumi veikti par aptuveni 800 miljoniem eiro.

Saskaņā ar "Colliers Baltic" prognozēm šogad darījumu apjoms Latvijā varētu būt ap 300 miljoniem eiro, bet Baltijā kopumā - aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. "Colliers Baltic" Investīciju nodaļas vadītāja un partnere Anžela Koļesņikova skaidroja, ka aktivitāte darījumu tirgū atgriezusies pērn septembrī un turpinājās šī gada sākumā.

Koļesņikova sacīja, ka Baltijā investoru pieprasītākais ir tirdzniecības segments. Pieprasītas ir arī jaunas noliktavas, bet to piedāvājums ir ierobežots. Koļesņikova skaidroja, ka pirms pāris gadiem tirdzniecības platību segments bija nepopulārs, bet pērn Latvijā četri no "Top 5" darījumiem, bet Baltijā seši no "Top 10" darījumiem ir bijuši darījumi ar tirdzniecības centriem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums Venipak atver jaunu loģistikas termināli Kauņā. Terminālis atrodas stratēģiskā vietā pie Kauņas-Klaipēdas šosejas un būs spējīgs apstrādāt aizvien lielāku gan standarta, gan nestandarta izmēra sūtījumu apjomu, paredzot, ka nestandarta sūtījumu skaits dubultosies.

Jaunais terminālis, kas ir lielākais Venipak tīklā un aizņem 11 000 kvadrātmetru platību, spēs apstrādāt līdz pat 50 000 sūtījumu dienā

Projektā ieguldīti 2 miljoni eiro, un no termināla katru nakti aptuveni 100 kravas automašīnas piegādās sūtījumus uz Baltijas valstīm un Poliju.

Venipak vadītājs Andrius Ladauskas norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā, paplašinot savu darbību Lietuvā un citās Baltijas valstīs, uzņēmums ir pāraudzis savu iepriekšējo Kauņas termināli. Jaunā termināļa atvēršana ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā, kas vērsts uz efektīvu procesu nodrošināšanu un klientu pieaugošo prasību apmierināšanu.

"E-komercijas straujā izaugsme ir palielinājusi pieprasījumu pēc augstas kvalitātes, ērtas un ātras piegādes. Daudziem e-komercijas uzņēmumiem tas ir nozīmīgs konkurences faktors. Esam pārliecināti, ka jaunais, modernākais un efektīvākais loģistikas terminālis ne tikai palielinās sūtījumu caurlaidību un iekšējo procesu efektivitāti, bet arī veicinās mūsu klientu izaugsmi. Mēs būsim daudz ātrāki, lai apmierinātu aizvien augstākās klientu prasības," uzsver A. Ladauskas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 16.aprīlī nolēma atpirkt no SIA "Cella Investment 3" vairākus zemes gabalus pie Rīgas lidostas, lai nodotu tos valstij.

Par 2,3 miljoniem eiro tiks atpirkti zemes gabali Priedaines ielā 53, Sieksātes ielā 3, Grenču ielā 15, Grenču ielā 20, Priedaines ielā bez numura, Skābeņu ielā, Sieksātes ielā un Kazeņu ielā bez numura un zemes vienība Lakšu ielā.

Zemes gabali tiks nodoti valstij, lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" lidlauka attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

Tie ir daļa no 22 zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Mārupes novadā atklātajā jaunajā bezpilota lidaparātu ražotāja "Edge Autonomy" ražotnē ražošanas platības divkāršotas salīdzinājumā ar līdz šim kompānijas rīcībā esošajām ražošanas platībām, aģentūrai LETA sacīja "Edge Autonomy" biznesa attīstības direktors Konstantīns Krivovs.

Vienlaikus Krivovs norādīja, ka kompānija neatklāj ražotnē ieguldītās investīcijas.

Krivovs skaidroja, ka pēc 2023.gada februārī kompānijas vecajā ražotnē notikušā ugunsgrēka diezgan ātri izdevies atjaunot ražošanu, bet ražošanas telpas kopumā ap 5000 kvadrātmetru platībā bijušas izvietotas vairākās lokācijās. Tagad visa ražošana koncentrēta jaunajās ap 10 000 kvadrātmetrus plašajās telpās.

Krivovs sacīja, ka telpas ir izvietotas Lietuvas komercplatību attīstītāja "Sirin Development" jaunuzbūvētajā industriālajā parkā Grenču ielā, bet "Edge Autonomy" paredzētās telpas būvētas pēc "built to suit" principa jeb konkrētam nomniekam, pielāgojot tās šī nomnieka prasībām. Līdz ar to ieguldītās investīcijas esot visai lielas.