Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.
Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.
Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.
Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.
Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir piemērots tam, lai savienotu ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu koridoru, no Somijas un Zviedrijas līdz Polijai un tālāk. Turklāt tirgū pastāv nepārprotams pieprasījums pēc modernas, efektīvas un ilgtspējīgas loģistikas infrastruktūras visā Baltijā. Uz to ir jāreaģē stratēģiski: Latvijai ir jāorientējas uz jauniem tirgiem, piemēram, Ķīnu, Indiju un Vidusāziju, un jāiegulda līdzekļi intermodālos risinājumos, tostarp konteineru vilcienos. Liela daļa esošās loģistikas infrastruktūras reģionā ir novecojusi, un arī Latvijas ceļu infrastruktūru jāturpina uzlabot, lai atbalstītu nepieciešamās pārmaiņas. Saskaņā ar SIRIN Development datiem gandrīz 50 % noliktavu Latvijā ir uzbūvētas pirms vairāk nekā 15–20 gadiem, tās neatbilst mūsdienu prasībām, ESG un automatizācijas standartiem. Lai saglabātu un paplašinātu savu lomu reģionā, Latvijai gan valsts, gan privātā sektora līmenī par vienu no prioritātēm būtu jānosaka loģistikas aktīvu modernizācija.
Darboties Eiropas mērogā
Latvija atrodas Baltijas reģiona centrā un piedāvā tiešu piekļuvi jaudīgai infrastruktūrai, jo īpaši Rīgas ostai un starptautiskajai lidostai “Rīga”. Starptautiskā lidosta “Rīga” ir ne tikai Latvijas galvenais pasažieru pārvadājumu mezgls, bet arī vadošie gaisa vārti kravu pārvadājumiem Baltijā. 2024. gadā lidostā tika apkalpoti aptuveni 18 580 tonnu kravu, kas veido vairāk nekā 50 % no kopējā kravu gaisa pārvadājumu apjoma Baltijas valstu galvaspilsētās.
Lai saglabātu konkurētspēju, Latvijas ostām ir jāpārorientējas no Austrumiem un stingri jānostājas Eiropas loģistikas sistēmā. Pozitīva zīme, piemēram, ir “Stena Line” ienākšana Ventspilī un konteineru pakalpojumu paplašināšana Liepājā.
Vēsturiski nozīmīgajam dzelzceļa tīklam ir nepieciešama modernizācija, un arī tam ir jāveic pārorientācija Eiropas standartu virzienā. Vairāk nekā 30 % pašreizējās dzelzceļa infrastruktūras ir jāpārbūvē. Lai saglabātu konkurētspēju, jo īpaši salīdzinājumā ar autotransporta elastīgumu, ir jānosaka prioritāte uz kravu pārvadājumiem orientētai modernizācijai un jāiegulda līdzekļi Eiropas loģistikas standartiem atbilstošās intermodālās sistēmās.
Tieši valdībai ir izšķiroša loma pamata infrastruktūras izveides nodrošināšanā, savukārt privātais sektors nodrošinās investīcijas viedākās, videi draudzīgākās un efektīvākās loģistikas ekosistēmas izveidei.
Tomēr jāatceras, ka mums ir jābūt spējīgiem spēlēt jaunā, Eiropas līmenī – Rīga ne tikai konkurē ar Baltijas kaimiņiem, bet to salīdzināta ar Varšavu, Bukaresti un Bratislavu. Lai saglabātu savu nozīmi, būs jāpiemērojas plašākiem mērogiem un jāpaaugstina līmenis, lai spētu apmierināt Eiropas lielo uzņēmumu vajadzības. Ar reģionālu konkurenci vairs nepietiek – ir jābūt gataviem konkurēt visa kontinenta mērogā.
Ar ģeogrāfiju vien nepietiek
Latvijai stratēģiski pareizi izmantojot esošās priekšrocības, ir pavērusies iespēja no vienpusēja austrumu-rietumu tranzīta koridora transformēties par svarīgu ziemeļu-dienvidu loģistikas centru. Šī iespēja savienot gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgus piešķir Latvijai unikālu lomu globālajā loģistikas ķēdē, ar nosacījumu, ka infrastruktūra un politika turpinās pielāgoties mainīgajai ģeopolitiskajai realitātei.
Lai gan austrumu koridors ir faktiski slēgts Krievijas uzsāktā kara dēļ, ziemeļu-dienvidu ass joprojām ir ļoti svarīga. Ģeopolitiskā dinamika maina valstu un reģionu lomas, un Latvijai ir labs ģeogrāfisks izvietojums, lai spētu to izmantot savā labā.
Taču ar ģeogrāfiju vien nepietiek. Ir vajadzīga apņēmība valsts līmenī, jo par reģionālu loģistikas centru nekļūst nejauši. Tam nepieciešama skaidra stratēģija, ilgtermiņa ieguldījumi un izlēmīga rīcība. Latvijai ir stratēģiski par to jāiestājas, jāvairo privātā sektora uzticība, veicinot ieguldījumus atbilstošas loģistikas infrastruktūras izveidē. Iespējas ir, bet panākumi ir atkarīgi no pašas Latvijas izvēles.
Viens no būtiskākajiem trūkumiem joprojām ir modernas loģistikas infrastruktūras neesamība starptautiskās lidostas “Rīga” tuvumā. Ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas ceļu infrastruktūras attīstībā, tomēr lēnais un birokrātiskais būvniecības atļauju izsniegšanas process ierobežo attīstības tempu – laikā, kad uzņēmējdarbība prasa ātrumu un atsaucību.
Arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūra vēl nav pietiekoši integrēta Eiropas sliežu sistēmā. Rail Baltica atzarojums uz starptautisko lidostu “Rīga” un kravu terminālis Salaspilī ievērojami uzlabos dzelzceļa un gaisa satiksmes savienojamību un kravu apstrādes jaudu. Dzelzceļa pārvadājumi var labi papildināt, bet ne aizstāt autopārvadājumus. Lielākā daļa kravu Baltijā tiek pārvadātas ar gaisa satiksmi un autotransportu, kas, visticamāk, nemainīsies arī pēc Rail Baltica realizācijas.
Nopietni ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā
Lai nostiprinātu savas pozīcijas Baltijas loģistikas tīklā, Latvijai prioritāri ir jāpaplašina un jāmodernizē ceļu infrastruktūra, ostu un lidostu kapacitāte, tādējādi veidojot pamatu netraucētai intermodālai savienojamībai. Būtiska prioritāte ir mūsdienīgu, ilgtspējīgu loģistikas centru izveide, kas darbojas kā augstas veiktspējas reģionālie sadales centri.
Šiem transporta mezgliem jāatbilst visaugstākajiem ESG standartiem, tajos jāintegrē viedās tehnoloģijas un jāpiedāvā ērta multimodāla piekļuve, lai piesaistītu globālās kravu plūsmas. Tas ir būtiski, lai pozicionētu Latviju kā uz nākotni vērstu loģistikas līderi Ziemeļeiropā.
Tomēr šīs vīzijas īstenošanai būs nepieciešams ievērojami vairāk elektroenerģijas. Reģionam ir jāsāk pieņemt drosmīgus lēmumus, lai nodrošinātu uzticamu, pieejamu un ilgtspējīgu energoapgādi. Atjaunoti ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā ir būtiski ne vien loģistikai, bet arī visas Baltijas ekonomikas ilgtermiņa konkurētspējai.
Lai Rīga patiešām kļūtu par Eiropas mēroga loģistikas centru, tai ir jāpiesaista globāli dalībnieki, piemēram, Amazon, Alibaba un citi. Tas nozīmē radīt piemērotus apstākļus, lai šie uzņēmumi varētu sākt darbību tuvumā, nodrošinot modernu infrastruktūru, uzticamu energoapgādi un netraucētus regulatīvos procesus.
