Latvijas gaļas liellopu audzēšanas nozare šobrīd dzīvo lielas nenoteiktības apstākļos. No vienas puses, Eiropas tirgū vērojams nepieredzēts liellopu gaļas cenu pieaugums, kas rada izcilas iespējas audzētājiem eksportēt savu produkciju. No otras puses, nozari skar vairāki izaicinājumi – lopu un darbaspēka trūkums, nelabvēlīgie laikapstākļi, nepietiekams valsts atbalsts, kā arī risks zaudēt Latvijas tirgu zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ. Turklāt gaļas liellopu tirgus ir pakļauts straujām svārstībām, kas padara nākotni grūti prognozējamu.
Eiropas pieprasījums pēc Latvijas liellopiem pārsniedz piedāvājumu
Šobrīd eksportēta tiek lielākā daļa Latvijas gaļas liellopu nozarē saražotās produkcijas. Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center), dati rāda, ka pēc ienākumiem no dzīvu liellopu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija 6. vietā pasaulē. Liellopu eksports Latvijas tautsaimniecībā katru gadu ienes vairāk nekā 60 miljonus eiro.
Jāatzīst, ka liellopu cenas Eiropā pēdējo gadu laikā augušas ļoti strauji, divu gadu laikā pieaugot gandrīz par 100 %. Galvenais iemesls cenu kāpumam ir vispārējs zīdītājgovju un teļu skaita samazinājums pasaulē, ko veicina gan klimata pārmaiņas, gan darbaspēka trūkums, kā arī tādu bīstamu slimību kā zilās mēles un mutes un nagu sērgas izplatība Eiropā (Latviju šīs slimības pagaidām nav skārušas, lai gan riski joprojām pastāv).
Lai gan šobrīd Latvijas audzētāji Eiropas tirgū pirmo reizi izjūt stabilu pieprasījumu pēc gaļas liellopiem, nu nākas saskarties ar cita veida problēmu – trūkst lopu, lai pieprasījumu apmierinātu. 2023. gadā Latvijas liellopu saimniecības piedzīvoja tā saucamo bada gadu sausuma dēļ, tāpēc daļu lopu nācās izkaut. Sekas ir jūtamas joprojām, jo gaļas liellopu nozari nevar ātri atjaunot – lopu audzēšana līdz komerciālam vecumam aizņem vismaz divus gadus. Šajā laikā daudzi lopkopji pārprofilējās uz graudkopību. Arī šīs vasaras mitrie laikapstākļi tieši atsaucas uz Latvijas liellopu nozari, jo ir apgrūtināta siena un skābbarības sagatavošana ziemas periodam – zālei un kukurūzas ražai ir zema kvalitāte, tāpēc barībai jāpievieno papildu proteīnvielas, lai nodrošinātu dzīvniekam nepieciešamo uzturvērtību.
Tāpat trūkst arī darbaspēka – lopkopības nozarē strādājošie noveco, un paaudžu nomaiņa nenorit raiti. Jaunieši bieži izvēlas citu nodarbošanos, bet tie, kuriem ir interese par lauksaimniecību, pievēršas citām nozarēm, kur darbaspēku piesaistīt ir vieglāk – piemēram, atrast traktoristu darbam uz lauka ir krietni vienkāršāk nekā cilvēku, kurš būs gatavs strādāt ar dzīvniekiem.
Realizēt produkciju Latvijā ir sarežģīti
Eiropas tirgū Latvijas liellopu audzētāji beidzot var justies novērtēti, tomēr uz cenu stabilitāti paļauties nevar – ilgtermiņa līgumi ar iepircējiem netiek slēgti, jo cenas mainās pārāk bieži. Tas motivē daļu vietējo audzētāju pretoties eksporta kārdinājumam, domāt ilgtermiņā un meklēt veidus, kā saglabāt jau izveidotās iestrādes Latvijas tirgū.
Diemžēl Latvijas tirgus ir niecīgs, un audzētāji šeit saskaras ar daudziem šķēršļiem. Galvenā problēma, protams, ir iedzīvotāju pirktspēja. Latvijas pircējs biežāk izvēlas importētu liellopa gaļu no trešajām valstīm, ko lielveikalā var iegādāties par aptuveni divas reizes zemāku cenu, nekā augstas kvalitātes vietējo produktu, kurš turklāt veikalu plauktos parasti nemaz nav atrodams.
Nereti saņemu jautājumu, kāpēc tas tā ir – Latvijā audzēta un pareizi nogatavināta liellopu gaļa mazumtirdzniecības tīklos gandrīz nav pieejama. Atbilde – diemžēl individuālie audzētāji nespēj nodrošināt tīklu pieprasītos apjomus, kā arī zemnieka piedāvātajam produktam mazumtirgotājs piemēro nesamērīgu uzcenojumu, kā rezultātā pircējam šis produkts ir par dārgu. Diemžēl mazumtirgotājam ir izdevīgāk pārdot lēto steiku no trešajām valstīm ar neskaidru kvalitāti un izsekojamību, tā vietā, lai atbalstītu vietējos zemniekus. Jā, iepērkot dārgāk un pārdodot ar mazāku uzcenojumu, bet – vietējo. Nozarei viennozīmīgi palīdzētu atbalstoša nodokļu politika. Piemēram, reversā PVN vai samazinātas PVN likmes ieviešana vietējiem un bioloģiskajiem produktiem. Papildus stimuls būtu arī regulējums, kas noteiktu obligātu Latvijā audzētu produktu (vēlams, bioloģisku) iegādi bērnudārzos un skolās. Tas ļautu vietējo produkciju realizēt tuvākajā reģionā, samazinot loģistikas izmaksas un stiprinot arī reģionālo ekonomiku. Lai gan aizvien vairāk izglītības iestāžu sadarbojas ar vietējiem piegādātājiem, tas lielākoties notiek pēc brīvprātības principa pašvaldību vai skolu līmenī.
Sabiedrības izpratne aug, bet darba vēl daudz
Pozitīva tendence ir sabiedrības intereses pieaugums par vietējo, bioloģisko gaļu. Jo īpaši tas attiecas uz jaunajām ģimenēm, kas novērtē kvalitatīvu, veselīgu pārtiku. Tas, ko varam darīt šobrīd, ir turpināt izglītot sabiedrību par vietējās liellopu gaļas augsto kvalitāti un uzturvērtību. Liellopi Latvijā pārsvarā tiek audzēti ekstensīvi – brīvā dabā, ganoties svaigā gaisā un barojoties ar zāli, kas padara to gaļu liesāku, gardāku un bagātāku ar uzturvielām.
Īpaši svarīgi ir izglītot jauno paaudzi – bērnus un jauniešus skolās un bērnudārzos. Tā varam panākt, ka līdz ar paaudžu maiņu mainīsies arī attieksme un izpratne par vietējās un bioloģiskās pārtikas nozīmi un ieguvumiem. Tikai tad, ja pieprasījums pēc vietējās liellopu gaļas būs tepat Latvijā, nozare spēs saglabāt dzīvotspēju ilgtermiņā un sniegt nozīmīgu pienesumu Latvijas ekonomikai.
