Latvijas Organiskās sintēzes institūts paplašina zinātnisko kompetenci un Baltijas Biomateriālu ekselences centra ietvaros uzsāk biomateriālu pētījumus, kas ir jauns pētījumu virziens līdzšinējā institūta pastāvēšanas vēsturē.

Topošais Baltijas Biomateriālu ekselences centrs būs visaptveroša biomateriālu pētījumu platforma, kas nodrošinās zinātnieku ideju nonākšanu mediķu rīcībā pacientu veselības uzlabošanai. Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā virzībā nodrošinās svarīgo preklīnisko pētījumu fāzi, kas aizpildīs posmu no zinātniskās idejas līdz pirmajām efektivitātes pārbaudēm klīnikā.

"Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) ir Baltijas, Eiropas un pasaules līmenī pazīstama jaunu zāļu atklāšanas vieta. OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas pētnieki daudzus gadus piedalās jaunu zāļu kandidātvielu izstrādes un izpētes projektos, pētot to bioloģisko aktivitāti un nosakot toksicitāti. Līdz šim OSI ir atklātas un attīstītas 18 oriģinālas zāļvielas un vairāk nekā 70 tehnoloģijas patentbrīvo zāļu ražošanai. Jaunajā Baltijas Biomateriālu ekselences centrā (Baltic Biomaterials Centre of Excellence - BBCE), izmantojot uzkrātās zināšanas, sāksim arī biomateriālu pētījumus. Sadarbība ar izciliem Latvijas un ārvalstu partneriem ļaus mums pētīt šo materiālu saderību ar šūnu un orgānu kultūrām, pārbaudīt materiālu drošību un izmantošanas iespējas dažādu medicīnisku problēmu risināšanā," norāda profesore Maija Dambrova, OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja.

Organiskās sintēzes institūts (OSI) līdz 2020. gadam 5 milj. eiro novirzīs jauna virziena attīstīšanai – fitoķīmijas centra izveidei, informē OSI.

Tajā pētīs medicīnā izmantojamas augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kas palīdzēs radīt jaunus ārstniecības preparātus. Zinātnieki darbu uzsākuši, pētot ārstniecības augu ekstraktu sastāvdaļas, kā arī zirnekļu un bišu zīdu.

Kopumā OSI infrastruktūras attīstībā līdz 2020. gadam ieguldīs 10,7 milj. eiro laboratoriju modernizācijā, iekārtu iegādē un pētniecības metožu attīstīšanā, puse no tā tiks novirzīta jaunajam fitoķīmijas centram.

«Pēdējos gados dabas vielu izpētes tehnoloģiskie risinājumi ir piedzīvojuši vērienīgu progresu un padarījuši pētniecības metodes nesalīdzināmi efektīvākas. Jaunajā fitoķīmijas centrā, analizējot ārstniecības augu sastāvu un iedarbības veidu, būs iespējams efektīvākā veidā atklāt jaunas zāļvielas» stāsta OSI direktors Osvalds Pugovičs.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) zinātnieki radījuši jaunu savienojumu klasi, ko var izmantot baktēriju izraisīto infekciju ārstēšanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunais savienojums, kas tapis Eiropas Savienības (ES) 7. Ietvara programmas NABARSI (New AntiBacterials with Inhibitory activity on Aminoacyl-tRNA Synthetases) pētījuma ietvaros, aptur gram-negatīvo baktēriju augšanu, kavējot bakteriālo proteīnu biosintēzi. Sākotnēji paredzēts šīs klases savienojumus izmantot urīnceļu infekciju ārstēšanā, bet papildu tiek apskatīta iespēja tos izmantot arī citu baktēriju izraisīto slimību ārstēšanā.

«Jaunu antibakteriālo līdzekļu nepieciešamību nosaka strauja multirezistento baktēriju izplatība, kas rada reālus draudus cilvēcei nonākt atkal laikmetā, kurā nav efektīvu antibakteriālo līdzekļu,» OSI zinātniskais direktors, profesors Aigars Jirgensons.

"Luminor Bank" piešķīrusi aizdevumu 1,65 miljonu eiro apmērā Valkas novada kokapstrādes uzņēmumam SIA "Oši V", informēja bankas pārstāvji.

"Luminor Bank" pārstāvji skaidro, ka piešķirtais aizdevums ļaus uzņēmumam attīstīt jaunu darbības sfēru - granulu ražošanu, kā arī ļaus paplašināt eksporta tirgus un modernizēt darba procesā izmantoto tehniku.

"Oši V" valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Arturs Vaļģis norāda, ka piešķirtais aizdevums palīdzēs "Oši V" turpināt izaugsmi un paplašināties - uzņēmums ir noslēdzis sadarbības līgumus ar vairākiem siltumapgādes uzņēmumiem un katlumājām Latvijā, kā arī tiks nodrošināts produkcijas eksports uz Zviedriju un Somiju.

"Oši V" galvenie darbības virzieni ir šķeldas un granulu ražošana, mežizstrāde, koksnes iegāde un tirdzniecība gan vietējā, gan eksporta tirgū.

No 2016. gada jaunajā biofarmācijas centrā Rīgā varēs veikt farmakoloģiskos un preklīniskos pētījumus, kas veicinās nozares konkurētspēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) biofarmācijas centrs tiek būvēts, lai attīstītu farmācijas un biomedicīnas valsts pētniecības centra zinātnisko infrastruktūru, projekta partneri ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

Centrā varēs darboties zinātnieki un studenti no valsts zinātniskajām institūcijām. Projektu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), OSI un tam ir piešķirts valsts līdzfinansējums.

Pētīs vēzi

OSI direktors Ivars Kalviņš DB informē, ka biofarmācijas centrā, kas darbību sāks nākamā gada 1.janvārī, tiks turpināti projekti Valsts pētniecības programmas ietvaros par jaunām zāļu vielām sirds asinsvadu slimību un vēža ārstēšanai, kā arī InnovaBalt projekts, kura ietvaros notiek zinātniski pētniecisko prasmju pilnveidošana, veicot kopīgus pētījumus ar dažādu ES valstu un ASV zinātniekiem. Jaunajā centrā tiks veikti arī pētījumi jaunu antibakteriālo un pretmalārijas līdzekļu izstrādē, stāsta I. Kalviņš. OSI piedalās ES projektā Enable, kas ir viena no lielākajām pasūtītajām OSI zinātniskajām izstrādnēm šajā jomā. Biofarmācijas centrs ļaus zāļu izstrādes procesu Latvijā novest līdz klīnisko pētījumu fāzei, jo tajā būs iespējams veikt visus tos pētījumus, kas nepieciešami, lai varētu tikt uzsākti klīniskie pētījumi ar jaunām zāļu vielām vai jaunām zāļu formām jau zināmām zālēm. «Viens no obligātiem priekšnoteikumiem šādiem pētījumiem, arī ar laboratorijas dzīvniekiem, ir tā saucamā labas laboratorijas prakses nodrošināšana, kas atļauj iegūt zāļu reģistrācijai nepieciešamos datus normatīvo aktu prasībām atbilstošā vidē un kvalitātē,» atzīst I. Kalviņš.

Šodien, 28. februārī Organiskās sintēzes institūtā (OSI) noslēdzies tā apjomīgākais Eiropas Savienības (ES) projekts zinātniskās kapacitātes stiprināšanai 4,7 milj. eiro apmērā. Ar tā palīdzību panākta sešu Latvijas zinātnieku atgriešanās no ārvalstīm.

«Latvijas zinātnieki ir ļoti pieprasīti Eiropas un pasaules mērogā, jaunie pētnieki regulāri saņem prakses un darba piedāvājumus labākajās ārvalstu augstskolās, institūtos un prestižos uzņēmumos. Tas dod viņiem svarīgu starptautisku pieredzi, bet Latvijas zinātnes attīstībai būtu nepieciešams nodrošināt viņiem iespēju atgriezties mājās. Tagad arī OSI ir interesanti zinātniskie projekti, modernas laboratorijas un motivējošs atalgojums, kā arī iespēja konkurēt ar ārvalstu piedāvājumiem. Mums izdevās panākt, ka Latvijā atgriežas Latvijas zinātnieki no Vācijas, Francijas, Šveices, Beļģijas, ASV,» stāsta OSI Direktors Osvalds Pugovičs.

«Cukurs ir kaitīgs un var izsaukt aptaukošanos, bet dzīvot vispār ir kaitīgi,» nosmej latviešu ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Ivars Kalviņš, aicinādams baudīt kafiju. Tomēr 40% no visas enerģijas patērē smadzenes, viņš stāsta, un tās patērē tikai cukuru! «Gribi vai negribi, smadzenes ar cukuru ir jānodrošina,» secina viens no spilgtākajiem viedokļa līderiem zinātnes jomā Latvijā. Tāpat ir ar zinātni Latvijā – lai valsts «smadzenes» pienācīgi funkcionētu, tās attiecīgi ir jābaro, viņš salīdzina.

Sprēgājot par finansējumu, esat izteicies par reņģēdāju tautas likteni, neinvestējot zinātnē un pētniecībā.

To teicienu es aizņēmos no ekspremjera Krištopana. Augšas ļoti priecājas, ka tas izdodas. Varbūt mēs nemaksājam pietiekami lielas algas, lai mezglu pozīcijās noturētu labākos speciālistus? Es jūtos šokēts, ka AirBaltic pārvalda priekšnieki ar miljonu eiro lielu atalgojumu. Jāvaicā, kur ir tā samērība sistēmā?

Nesen runājāt par zinātnes apbērēšanu, ņemot vērā paredzamo Eiropas Savienības fondu finansējuma pārrāvumu. Vai paliekat pie šī spēcīgā apgalvojuma?

Zinātnes kapraču loma aizejošajai valdībai ir. Vai to kāds atcerēsies pēc tam, kad 2017. gadā notiks nākamais starptautisko ekspertu zinātnes audits? Tad konstatēsim, ka mums vairs nav 15 augstas raudzes zinātnisko institūciju, bet gan puse no tām. Ar visiem it kā pielikumiem zinātnes finansējums attiecībā pret 2008. gadu ir par 33% mazāks. Augstākās izglītības finansējums – pat par 65% mazāks. Par kādu zināšanās balstītu ekonomiku mēs gan varam runāt? Tad auditā konstatēsim, ka zinātnieki ir slikti strādājuši, jo viņiem veselu gadu būs bijis pārrāvums finansējumā, kura laikā liela daļa no jauniem un spējīgiem zinātniekiem šo valsti būs pametuši. Izdzīvos tie zinātnieki, kuri ir docētāji augstskolu sistēmā, jo viņi tiek finansēti ne tikai no zinātnes, bet arī no augstākās izglītības finansējuma. Tiesa, atgriežoties pie OSI, iepriekšējā plānošanas periodā, ļoti efektīvi investējot Eiropas naudu, esam uzbūvējuši laboratorijas, kas ir līdzvērtīgas citām labākajām pasaulē.

Latvijā tuvākajos gados taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (BBCE), kurā zinātnieki pētīs un izstrādās jaunus biomateriālus, ko izmanto kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļu ķirurģijā, ortopēdijā un citās jomās.

Centra izveidei piešķirts 15 miljonu EUR liels finansējums Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju pamatprogrammas «Apvārsnis 2020» projektu konkursā. ES piešķirtais finansējums ir daļa no summas, kas nepieciešama BBCE izveidei. 15 miljonus EUR infrastruktūras izveidei nodrošina valsts, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kā arī paši projekta partneri.

BBCE vadošā mītne tiks izvietota RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, un tā tiek veidota uz RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra bāzes. Līdztekus tam notiks OSI un RSU pētniecības infrastruktūras paplašināšana, tādējādi izveidojot pilnvērtīgu platformu jaunu biomateriālu pilna attīstības cikla īstenošanai.

Biofarmācijas centra izveide Latvijas zinātniekiem dos vēl nebijušas jaunu zāļu atklāšanas un attīstības iespējas, farmācijas uzņēmumi gatavi sadarbībai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Biofarmācijas centrā, kas uzbūvēts, lai attīstītu farmācijas un biomedicīnas valsts pētniecības centra zinātnisko infrastruktūru, tiks veikti farmakoloģiskie un preklīniskie pētījumi, kas veicinās farmācijas nozares attīstību un konkurētspēju.

Centra izveidē kopumā ieguldīti 5,3 miljoni eiro, no tiem 4,5 miljoni eiro ir ERAF finansējums, 644 tūkstošus eiro investē OSI, bet 167 tūkstošus nodrošina valsts budžets. Jaunās ēkas tehnisko projektu izstrādāja SIA Ozola & Bula, arhitektu birojs, būvdarbus veica būvkompānija Velve, būvuzraudzību nodrošināja SIA Būves un būvsistēmas. Biofarmācijas centra pētnieciskās laboratorijas ir izvietotas trīs stāvos 1826 m2 lielā platībā. Jaunajā centrā zinātnieki varēs veikt augstākā līmeņa preklīniskos pētījumus, pētot jaunu zāļu kandidātvielu darbības mehānismus, iesaistīties starptautiskos pētnieciskajos projektos, kā arī sadarboties ar farmācijas nozares komersantiem.

Veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp vietējām un starptautiskām pētniecības organizācijām un industriju, apvienojot kompetences un attīstot infrastruktūru, Rīgā sāk veidot Baltijas Biomateriālu ekselences centru, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Centrs stiprinās biomateriālu nozari reģionā – ļaus zinātniekiem pētīt, izstrādāt un komercializēt jaunus biomateriālus kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām.

«Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (Baltic Biomaterials Centre of Excellence – BBCE) nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu no idejas laboratorijā līdz klīniskam pielietojumam,» uzsver profesors Jānis Ločs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors un BBCE koordinators.

Zinātniskā projekta īstenošanai apvienojušās starptautiski atzītas pētniecības institūcijas un industrijas pārstāvji – RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RSU Stomatoloģijas institūts (RSU SI), AO Pētniecības institūts Davosā, Šveicē, un Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrs Vācijā.

Rīgā darbu sācis SIA Nukleārās medicīnas centrs (NMC) ciklotrona komplekss, kura izveide apliecina Latvijas potenciālu un spējas augsto medicīnas tehnoloģiju attīstības un pētniecības jomās, informē NMC pārstāvji.

Ciklotrona komplekss nodrošina radiofarmaceitisko preparātu izstrādi onkoloģisko slimību diagnostikas vajadzībām, kā arī veicinās nukleārās medicīnas, radioķīmijas un radiofarmācijas inovāciju un tehnoloģiju attīstību Baltijas reģionā. NMC ir šobrīd vienīgais uzņēmums Baltijas reģionā, kas nodrošina pilnu ciklu, sākot no diagnostikai nepieciešamo preparātu ražošanas ciklotronā līdz onkoloģisko pacientu izmeklēšanai ar PET/CT metodi.

Līdz ar ciklotrona kompleksa izveidi, Latvijā kļuvusi pieejama pacientu izmeklēšana ar pasaulē progresīvākajām attēldiagnostikas metodēm Jau šobrīd vēža pacientiem vairs nav jābrauc uz ārvalstīm, lai veiktu PET/CT izmeklējumu, jo, pateicoties ciklotronam, tas pieejams Rīgā, diagnostikas centrā MedVision. Nākotnē ciklotronā ražotie preparāti ļaus veikt arī kardiovaskulāro un neirodeģeneratīvo saslimšanu vizuālo diagnostiku. Tāpat NMC plāno ciklotronā izstrādāt radiofarmaceitiskos preparātus arī citu Baltijas reģiona diagnostikas centru vajadzībām.

AS Grindeks un Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) nostiprinājis ilggadējo sadarbību ar jaunu līgumu, tādējādi no atsevišķiem pētniecības projektiem pārorientējoties uz stratēģisku ilgtermiņa sadarbību un paverot jaunas perspektīvas zāļu pētniecībā, attīstībā un izstrādē, informē AS Grindeks.

Līguma mērķis ir padarīt līdzšinējo sadarbību vēl ciešāku, lai efektīvāk un mērķtiecīgāk varētu pielāgoties globālā farmācijas tirgus prasībām un radītu jaunus ārstniecības līdzekļus sabiedrības veselības uzlabošanai.

«Sadarbības līguma parakstīšana ar Grindeks ir liels abpusējs ieguvums gan uzņēmumam, gan mūsu institūtam, kura pieredze jaunu zāļvielu izstrādē mērāma jau desmitgadēs. Ceru, ka ilgtermiņā kopējās sadarbības rezultāti būs redzami sabiedrībai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē,» stāsta OSI direktors Osvalds Pugovičs.

Arī AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis uzsver, ka veiksmīgas un ciešas sadarbības izveidošana pētniecības un izstrādes jomā ir viens no farmācijas industrijas uzņēmumu izaugsmes stūrakmeņiem.

24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Paula Valdena ielā 3, notiks Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) jaunās ēkas spāru svētki.

Jaunajā ēkā zinātnieki pētīs un sintezēs cilvēka "rezerves daļas" – implantmateriālus, kas veidoti no kalcija fosfātiem un domāti bojāto audu un orgānu aizvietošanai.

BBCE ēkā strādās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki, kuri šobrīd biomateriālus pēta un attīsta netālu no Ķīpsalas, Pulka ielā. Centra zinātnieki fokusējas uz materiālu un tehnoloģiju izstrādi personalizētai medicīnai – personalizētām zāļu piegādes sistēmām, implantmateriālu formas un ķīmiskā sastāva pielāgošanu.

Pārceļoties uz RTU studentu pilsētiņu un atrodoties līdzās MLĶF, kā arī citām RTU fakultātēm un strādājot kopā ar citu jomu kolēģiem, zinātnieki varēs paplašināt starpdisciplinārus pētījumus un attīstīt jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar padziļinātu implantmateriālu izpēti šūnu vidē.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) pagalmā Rīgā, Aizkraukles ielā 21 sākta Biofarmācijas centra būvniecība. Ēkas celtniecības darbus plānots pabeigt līdz šā gada novembrim.

Centra izveidē kopumā tiks ieguldīti 5,3 miljoni eiro, no tiem 4,5 miljoni eiro ir ERAF ieguldījums, 644 tūkstošus eiro investē OSI un 167 tūkstošus nodrošina valsts budžets.

Centra izveidošana ļaus veikt visaugstākā līmeņa preklīniskos pētījumus par jaunu zāļu kandidātvielu darbības mehānismiem, iesaistīties ķīmiskās bioloģijas pētnieciskajos projektos un iegūt drošus toksikoloģijas un bioekvivalences datus Labas laboratoriju prakses (GLP) prasībām atbilstošos apstākļos, būtiski paplašinot sadarbības iespējas ar farmaceitiskās nozares uzņēmumiem Latvijā un ārvalstīs kā arī nodrošinot tiem jaunu zāļu vielu attīstībai nepieciešamos rezultātus.

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, elektronikas, elektrotehnikas, tehnoloģiju un inženiersistēmu pētniecības un inovāciju projektiem līdz 2026. gada beigām būs pieejams valsts budžeta finansējums 12,8 miljonu eiro apmērā.

To nodrošinās Valsts pētījumu programmas (VPP) platformas “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” īstenošana.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda: “Ir būtiski veidot un attīstīt mērķtiecīgus atbalsta mehānismus, kas sekmē inovatīvu tehnoloģiju izstrādi. Biomedicīnas un fotonikas nozares izceļas ar ievērojamu eksporta potenciālu, kura pamatā ir inovācijas un jaunu, konkurētspējīgu produktu radīšana. Ar finansiālu atbalstu šo nozaru idejas var pārtapt tirgū pieprasītos un augstas pievienotās vērtības produktos. Ilgtermiņā šāda pieeja stiprinās Latvijas konkurētspēju globālajos tirgos, vienlaikus veicinot biomedicīnas un fotonikas nozaru attīstību un inovāciju spēju.”

A/s Grindeks oriģinālpodukts Mildronāts pērn pārdots par 31,2 miljoniem eiro, kas ir teju trešā daļa no uzņēmuma pagājušā gada gatavo zāļu pārdošanas apjoma.

2016. gadā Mildronāts tika pārdots 20 valstīs, vislielākais pieprasījums bija Krievijā, Lietuvā un Latvijā. «2015. un 2016. gada pārdošanas dati nav salīdzināmi, jo, ņemot vērā ekonomisko nestabilitāti vairākos Mildronāta pārdošanas tirgos, atsevišķās valstīs, noliktavās iepriekš bija izveidojušies vērā ņemami produkcijas uzkrājumi. Nenoliedzami, ka arī Šarapovas fenomens ir atstājis pozitīvu ietekmi uz pārdošanas apjoma pieaugumu,» saka a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

DB jau rakstīja, ka meldonijs, kas ir medikamenta Mildronāts aktīvā viela, pagājušajā gadā tika iekļauts Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) aizliegto vielu sarakstā. Milzu atpazīstamību tas guva pērn pavasarī, kad šī viela tika atklāta Krievijas tenisa zvaigznes Marijas Šarapovas organismā.

Investējot 378,7 tūkstošus eiro, Jūrkalnes pagastā dabas un atpūtas parkā tiek sakārtota un pilnveidota infrastruktūra, lai Ugunspļavā uzsāktu dabas koncertzāles «Vējturu nams» būvniecību, informē Ventspils novada pašvaldība.

Projekts paredz kultūrvides objekta ierīkošanu, esošo gājēju celiņu pārbūvi, ārējās un iekšējās elektroapgādes ierīkošanu, savukārt apmeklētāju uzskaites un videonovērošanas sistēmas ierīkošana radīs priekšnoteikumus valsts un starptautisku pasākumu rīkošanai, kā arī piesaistīs tūristus ne tikai vasarā, bet arī citos gadalaikos, norādīja pašvaldībā.

«Vējturu nams» būs dabas koncertzāle 437,40 kvadrātmetru platībā, veidota no koka un dzelzsbetona konstrukcijām, kā apdares materiālu izmantos koku, terases vidū paredzēts novietot koka elementu ar zariem – osi vai ozolu.

Pēc Ventspils novada pašvaldības domām, dabas koncertzāle ļaus paplašināt suitu kultūrtelpu, veicinot suitu kultūras mantojuma saglabāšanu. Paredzams, ka «Vējturu namā» rīkos akadēmiskās, kora, džeza, garīgās un pasaules mūzikas koncertus, brīvdabas kino vakarus, teātra izrādes un pasākumus, kuru norisē iekļaus suitu dzīves tradīcijas. Jaunais objekts Jūrkalnes dabas un atpūtas parkā ļaus organizēt festivālus, ļaujot pulcēties vairākiem tūkstošiem cilvēku, bet «Vējturu nams» būs pielāgojams arī maziem notikumiem.

Zviedrijas kompānija "Eolus Vindpark 53" izveidojusi Latvijā meitasuzņēmumu SIA "Kurzeme Offshore", liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija "Kurzeme Offshore" reģistrēta 2022.gada 15.jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Tās vienīgā īpašniece ir Zviedrijas "Eolus Vindpark 53".

Savukārt "Kurzeme Offshore" vienīgais valdes loceklis ir vēja parku attīstītāja SIA "Eolus" vienīgais valdes loceklis Gatis Galviņš.

Aģentūrai LETA Galviņš norādīja, ka "Kurzeme Offshore" Latvijā nodarbosies ar "offshore" jeb atkrastes vēja enerģijas projektu realizāciju.

Taču uz jautājumu, kādā termiņā projektus paredzēts īstenot, atbildi viņš nesniedza.

"Kurzeme Offshore" ir vienīgais "Eolus Vindpark 53" piederošais uzņēmums Latvijā. Tomēr Galviņš ir valdes loceklis vēl 13 dažādās kompānijās, kuras tieši un netieši pieder Zviedrijas "Eolus Vind Aktiebolag", tostarp "Eolus", kam ir 13 meitasuzņēmumi - "Pienava wind", "Mekji wind", "Melderi wind", "Audruves wind", "Dobele wind", "Osi wind", "Mindes wind", "Alokste wind", "Pievikas wind", "Gulbji wind", "Valpene wind", "Unas wind" un "Virzas wind".

Veiktas izmaiņas AS Grindeks padomē, liecina Lursoft dati.

Līdzšinējo padomes locekli Ivaru Kalviņu, kura vārds starp amatpersonām bija atrodams jau kopš 2000.gada, amatā nomainījis Arkādijs Vertkins (Arkadiy Vertkin). Kā liecina Lursoft pieejamā informācija, šis ir vienīgais Latvijā reģistrētais uzņēmums, kurā A. Vertkins ieņem kādu amatu.

I. Kalviņš patlaban turpina darbu vairākās organizācijās, tostarp Valsts zinātnisko institūtu asociācijā, Kvalitātes testu biedrībā, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijā, kā arī ir SIA Nukleārās medicīnas centrs, SIA Nord papyrus un SIA Veselīgas pārtikas institūts valdes loceklis. Papildus vairākiem augstajiem ieņemamajiem amatiem, līdzšinējais AS Grindeks padomes loceklis ir arī SIA Tetra, SIA OSI laboratorijas un SIA Nord papyrus līdzīpašnieks.

Uz Ventspils un Liepājas ostām savienojumus ar Zviedriju un Vāciju nodrošinošā zviedru kuģniecība Stena Line gan rēķinās ar citiem pārvadājumu maršrutiem un transporta veidiem nākotnē, taču par draudu savam biznesam tos neuzskata.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktoru Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Kā iespējamā arktiskā ceļa attīstība var ietekmēt SL darbību?

Arktiskais ceļš, protams, ir konkurētspējīgs ar dienvidu maršrutu attāluma dēļ. Taču gan tagad, gan nākotnē, pat izkūstot ledājiem, tas ir nesalīdzināmi sarežģītāks. Pie noteiktiem apstākļiem tam gan ir nākotne. Tas, ka Krievija attīsta šīs ziemeļu teritorijas, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma netika izmantotas, un būvē tur militārās bāzes, nenotiek tāpat vien. Šī reģiona resursi aizvien nav apgūti. Šobrīd no Āzijas līdz Eiropai konteiners pa jūru tiek vests ap 45 dienas, pa dzelzceļu aptuveni 15 dienas. Jautājums, cik ātri un kvalitatīvi to var izdarīt pa ziemeļu koridoru. Ja cenas ziņā tas būs konkurētspējīgs ar vilcienu, grūti pateikt, kas attīstīsies vairāk. SL darbību Baltijas jūrā gan tas daudz neietekmēs.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Jūlija sākumā ASV Pārtikas un zāļu administrācija izsniegusi atļauju izmantot medicīnā jaunas pretvēža zāles, kuru darbīgā viela izgudrota un sintezēta Latvijā, informē Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.

Kalviņš norāda, ka Latvijai šis ir vēsturisks notikums, jo šāda atļauja zālēm, kuru darbīgā viela ir izgudrota un sintezēta Latvijā, piešķirta pirmo reizi.

Viņš skaidro, ka zāles paredzētas vēža ārstēšanai. To efektivitāte pagaidām pierādīta, ārstējot vienu vēža formu - perifēru T šūnu limfomu (PTCL). Šobrīd zāles tiek izmēģinātas klīnikās ASV un Eiropas Savienībā (ES) uz vēl 11 citām vēža formām.

Līdz ar ASV Pārtikas un zāļu administrācijas izsniegto atļauju ir noslēdzies 13 gadus ilgs šo zāļu izstrādes cikls no idejas līdz aptiekas plauktam, stāsta Kalviņš. Tāpat viņš min, ka vienas zāļu vielas izstrāde pasaulē vidēji izmaksā vismaz vienu miljardu ASV dolāru (768 miljonus eiro) un pasaulē līdz sekmīgam noslēgumam nonāk ne vairāk kā 20 jauas, ASV Pārtikas un zāļu administrācijā reģistrētas zāles.

Uzņēmums Vairāk saules ir pārliecināts, ka vakar notikušais kriminālpolicijas iebrukums uzņēmuma restorānos un ražotnē ir neadekvāta un nepamatota varas demonstrēšana. Tas ir uzbrukums uzņēmumam, kurš sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai mazinātu ēnu ekonomiku restorānu nozarē, šodien preses pasākumā pavēstīja Vairāk saules pārstāvji.

Tas ir tiešs uzbrukums uzņēmuma reputācijai - restorāna klientiem un darbiniekiem ir radītas traumējošas emocijas, savukārt uzņēmumam apmēram 25 tūkstošus eiro lieli zaudējumi dienā, tika akcentēts.

«Mēs esam 100 procenti pārliecināti, ka mums nav, ko slēpt, jo mēs nekad neesam grozījuši un negrozīsim kases aparātus. Vēl vairāk - mēs esam viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas ieviesa jauno kases aparātu sistēmu. Vēl nesen VID veica pārbaudes uzņēmumā un atzina, ka Vairāk saules ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas negroza kases aparātus,» apgalvoja E. Bērziņš.

«Es gribētu atvainoties Vairāk saules restorānu tīkla vārdā visiem mūsu klientiem par šo radušos situāciju un īpaši tiem klientiem, kuriem bija jāpiedzīvo visi šie apvainojumi, esot pie mums brīdī, kad pie mums iegāzās policija. Otrkārt, es noteikti gribu atvainoties Vairāk saules vārdā visiem mūsu darbiniekiem par pazemojumiem, kas viņiem bija jāpiedzīvo policijas darbinieku nekorektās darbības dēļ. Vakar tika veiktas kratīšanas sešos Vairāk saules restorānos, mūsu ražošanas cehā, kā arī birojā. Pēc neoficiālas informācijas, arī pie fiziskām personām, kas ir saistītas ar šo uzņēmumu. Pie cik un kādām es jums nevarēšu atbildēt - šādas informācijas man nav. Pie manis arī bija kratīšana. Tika izņemti datori, visi datu nesēji, tamlīdzīgi informācijas nesēji, ieskaitot arī telefonus. Es ļoti gribētu noskaidrot, kas ir šis pamats, lai policija tik brutāli iebruktu veiksmīgi strādājošā uzņēmumā. Šobrīd mums viņi inkriminē kases sistēmu datu sagrozīšanu jeb iejaukšanos kases sistēmu programmatūrā. Es šeit ar pilnu atbildību visiem klātesošajiem varu pateikt, ka Vairāk saules nekad to nav darījuši un nedara. Šādiem apgalvojumiem nav ne mazākā pamata. Es jums vēlreiz varu atkārtot - Vairāk saules restorānu tīkls nekad līdz šim un arī šobrīd neveic nekādas manipulācijas ar kases aparātu sistēmām un ar to saistītajiem nesējiem. Es gribētu uzmanību vērst uz to, kādā veidā tika veiktas šīs procesuālās darbības. Man rodas jautājums, vai tā ir mūsdienās jāstrādā policijai, kas vienkārši brutāli iegāžas strādājošos restorānos, pilnos ar klientiem, gandrīz visi galdiņi aizņemti, cilvēki ēd - pazemojoši, aizskaroši, es atkārtošu šos vārdus - pazemojoši un aizskaroši - izturas pret apmeklētājiem un tālāk pret darbiniekiem. Darbinieki tiek nostādīti pie sienas, pavēles formā tiek visi mesti ārā, nekas netiek paskaidrots,» sacīja Mārtiņš Kalniņš, Vairāk saules akcionārs.

Latvija 26.jūnijā pievienojās Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC), savukārt šodien Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) padome lēmusi arī par Latvijas uzņemšanu EMBL.

Latvijas Republikas pievienošanos EMBC un EMBL dalībvalsts statusā valdība atbalstīja šā gada 25. aprīlī, tādējādi sniedzot virzību biomedicīnas, biotehnoloģijas, bioekonomikas un informāciju tehnoloģijas sektoru attīstībai Latvijā.

“Šis nozīmīgais solis apliecina mūsu valsts apņemšanos attīstīt molekulārās bioloģijas pētniecību un sadarbību ar citām Eiropas valstīm šajā nozarē, veicinot zinātniskās pētniecības attīstību un palīdzot Latvijas zinātniekiem iekļauties starptautiskajā zinātnes kopienā. Mūsu zinātniekiem tagad tiks nodrošināta piekļuve modernākajiem pētniecības instrumentiem, infrastruktūrai un zināšanām,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.