Piesaistot finansējumu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki radījuši unikālu silīcija fotonikas tehnoloģiju, kas nodrošina ātrus un energoefektīvus datu savienojumus nākotnes sakaru tīklos.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Duālā pielietojuma zemūdens dronu ražošana, integrētu fotonikas mikroshēmu izstrāde, automatizēta digitālā mārketinga rīka attīstība – tie ir tikai daži no produktiem, kurus piedāvā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubācijas programmā uzņemtie uzņēmumi.

“Biznesa inkubācijas programma ir viens no uzņēmējdarbības balstiem reģionos, stimulējot jaunu uzņēmumu attīstību un eksporta apjomu palielināšanu. No šīs programmas izauguši tādi nu jau pietiekami labi zināmi uzņēmumi ar miljonu apgrozījumu kā Azeron, JEFF, SMD Baltic, Brand on Demand, Nordic Food un citi,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere, uzsverot, ka iepriekšējā perioda inkubācijas programmas uzņēmumi šajā periodā nodokļos nomaksājuši 47 miljonus eiro, kamēr visas programmas izmaksas sasniedza 35 miljonus eiro.

Programma tiek īstenota visās LIAA reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā. Visvairāk uzņēmumu uzņemti Radošo industriju, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Kuldīgas, Ogres, Siguldas un Valmieras pārstāvniecībās – 6, bet pārējās – no trīs līdz pieciem jauniem uzņēmumiem. Saskaņā ar programmas noteikumiem inkubācijā tiek uzņemti uzņēmumi, kuri apliecinājuši savu eksportspējas un inovāciju potenciālu. No šajā pavasarī uzņemtajiem 69 uzņēmumiem 25 ir inovatīvi, bet 44 eksportspējīgi.

Ekonomikas ministrija un ALTUM atklājušas divas jaunas atbalsta programmas uzņēmējiem. Ražošanas inovācijām, tostarp divējāda lietojuma produktiem drošībai un aizsardzībai, būs pieejami aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 30%, savukārt pētniecībai un attīstībai – aizdevumi ar zemu, fiksētu 0.9 – 1.9 % likmi. Abu atbalsta programmu kopējais finansējums ir līdz 100 miljoni eiro.

“Šodien prezentētās programmas ir nozīmīgs solis Latvijas uzņēmējdarbības attīstībā. Ar ERAF līdzfinansējumu pieejamais 100 miljonu eiro atbalsts ļaus mūsu uzņēmējiem būt konkurētspējīgākiem, inovatīvākiem un drosmīgākiem savos nākotnes plānos. Īpaši svarīgi ir tas, ka atbalsts tiek vērsts gan uz pētniecību un attīstību, gan arī uz produktiem, kas var kalpot valsts drošības un aizsardzības vajadzībām. Šāda pieeja stiprina mūsu tautsaimniecību un vienlaikus veido drošāku valsti kopumā,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Aizdevumi abās programmās tiks piešķirti projektiem, kas tiek īstenoti kādā no viedās specializācijas stratēģijas RIS3 jomām. Aizdevumu varēs iegūt mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī lielie uzņēmumi, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 3000. Abas atbalsta programmas tiks īstenotas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, bet nosacījumi katrai ir atšķirīgi.

Sadarbojoties biznesa augstskolas «Turība», Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra pētniekiem, izstrādāti pārtikas produkti lietošanai ekstremālos apstākļos.

Kā pirmais tos praksē izmēģināja latviešu uzņēmējs, alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis ekspedīcijā Dienvidpolā, kas bija veltīta Ukrainas atbalstam.

«Ekstremālos apstākļos ir ļoti svarīgi sagatavoties un nodrošināties, ka līdzi ir paņemts viss nepieciešamais, turklāt uzturam ir jābūt maksimāli vieglam, ilgi uzglabājamam, drošam un, ideālā gadījumā, arī garšīgam,» stāsta «Turības» bakalaura programmas «Uzturs» direktore, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande.

Iniciatīva sadarbībai nāca no Zemessardzes, kas rosināja izstrādāt ekstremāliem apstākļiem piemērotu uzturu. Pārtikas inovācijas ir viens no Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra pētījumu tematiem – centra pētniekiem ir gan teorētiskas un praktiskas zināšanas, gan arī aprīkojums šādu pētījumu veikšanai.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. – 2027. gadam.

Tajā galvenais Latvijas izvirzītais mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu FinTech jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

“Stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Tāpat ir izvirzīts mērķis 15% apmērā piesaistīt jaunus kapitāla ieguldījumus FinTech jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā. Šo mērķu īstenošana ļaus Latvijai kļūt par stabilu, inovatīvu un konkurētspējīgu finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā, kas piesaista gan vietējos, gan starptautiskos uzņēmumus un speciālistus,” norāda FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Wallester paziņo par sava jaunā biroja atklāšanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Filiāle atrodas prestižajā Rietumu rajonā, Vesetas ielā 7. Šis stratēģiskais solis atspoguļo Wallester apņemšanos augt un paplašināt savu klātbūtni Baltijas valstīs un Centrāleiropā un Ziemeļeiropā.

Jauns solis ceļā uz panākumiem finanšu tehnoloģiju nozarē

Wallester ir viens no vadošajiem Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas piedāvā virkni inovatīvu produktu — “balto” karšu izsniegšanas risinājumu un gatavu izdevumu platformu uzņēmumu un algu karšu izsniegšanai. Uzņēmums Wallester tika dibināts Igaunijā 2016. gadā. 2023. gadā uzņēmums atvēra otru biroju Valbonnā, Francijā. 2024. gadā uzņēmumam tika piešķirts Eiropas lielākā zinātnes un tehnoloģiju parka Sophia Antipolis platīna partnera statuss, un tas ieguva pārrobežu darbības licenci, lai turpinātu paplašināties Apvienotajā Karalistē.

Jaunā biroja atvēršana Rīgā ir aizraujoša jauna sadaļa Wallester darbībā, kas vēl vairāk atbalsta tā misiju nodrošināt modernākos finanšu produktus un pakalpojumus. Šis solis arī ļauj uzņēmumam palielināt savu klientu loku Latvijā un plašākā reģionā Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Wallester uzskata, ka Rīga ir atspēriena punkts turpmākai izaugsmei, nodrošinot elastību un resursus, kas nepieciešami, lai gūtu panākumus uzņēmējdarbībā, vienlaikus radot jaunas inovāciju iespējas.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Aizvadīts Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražotāju asociācijas (SAPRA) oficiālais atklāšanas pasākums.

Pasākums pulcēja vairāk nekā 70 vadošo industrijas ekspertu, uzņēmumu pārstāvju un valsts amatpersonas no vairākām valstīm, lai iezīmētu jaunu posmu aizsardzības industrijas attīstībā.

Pasākumu atklāja SAPRA valdes priekšsēdētājs Edgars Zandmanis, uzsverot nepieciešamību pēc starptautiskas sadarbības, lai stiprinātu Eiropas drošību un veicinātu inovācijas aizsardzības nozarē. Viņš atzīmēja, ka asociācijas galvenais mērķis ir apvienot fotonikas un optikas uzņēmumus no dažādām valstīm un padarīt Latviju par svarīgu punktu NATO austrumu flangā.

SAPRA valdes priekšsēdētājs E. Zandmanis uzsver, ka "SAPRA" ir būtisks solis, lai nostiprinātu aizsardzības produkcijas ražotāju nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un veicinātu sadarbību ar valsts pārvaldes un starptautiskajām institūcijām. “Mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt pārstāvību nozares interesēm, bet arī skaidrot aizsardzības ražošanas būtisko nozīmi valsts drošības un ekonomikas kontekstā,” norāda Edgars Zandmanis.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē piektdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir "absolūts drošības budžets" un ir spēts nodrošināt nepieciešamo finansējumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, virzoties uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ašeradens pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka aizsardzības resoram ir iedots nepieciešamais resurss 5% apmērā, un nu Aizsardzības ministrijas ziņā ir tas, kā tas tiks izmantots, jo situācija nozarē mainās ļoti strauji.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

Nākamgad bērna piedzimšanas pabalstu cels līdz 600 eiro jeb par 178,83 eiro, bet bērna kopšanas pabalstu jaunajiem vecākiem - līdz 298 eiro jeb par 127 eiro, vienlaikus saglabājot vecāku pabalstu 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem, informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Isajeva.

Salīdzinoši šogad vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro.

Savukārt bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam šobrīd ir 171 eiro. Politiķi sola turpmāk šo pabalstu pārskatīt ik pēc diviem gadiem. Pabalsta saņēmējiem palielināsies arī sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanas stāža uzkrāšanai pensijām, bezdarbam un invaliditātei, jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra, skaidro LM.

Vienlaikus paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kuri studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, tostarp studējošajiem ārvalstīs. Šobrīd šo pabalstu maksā tikai, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē.

Pirmo reizi finanšu tehnoloģiju konferencē "Baltic Fintech Days" notiks finanšu tehnoloģiju balvas "Baltic Fintech Awards" pasniegšana. Tāpēc "Fintech Latvija asociācija" aicina Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus pieteikt savu nomināciju sešām balvas nominācijām.

Latvijā darbojas vairāk nekā 180 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, liecina Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra pētījums "Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech stratēģijai?" 2023. gadā šie uzņēmumi nodarbināja vismaz 2500 darbinieku, to apgrozījums pārsniedza 271 miljonu eiro un Latvijas valsts budžetam finanšu tehnoloģiju sektors pienesa aptuveni 42 miljonus eiro.

"Mūsu finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jau šobrīd rada lielu ietekmi, un šis ir īstais brīdis parūpēties, lai viņi saņem pelnīto atzinību. Tāpēc aicinām nominēt labākos Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un nozares līderus šai balvai," teic "Fintech Latvija asociācija" vadītāja Tīna Lūse.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) digitalizācijas atbalsta programmas otrajā kārtā līdz šim ir rezervēti 5,4 miljoni eiro, informē LIAA.

Didigitalizācijas atbalsta programmas otro kārtu, kuras kopējai finansējums ir 18,5 miljonu, LIAA sāka īstenot šogad jūlijā un līdz šim ir rezervēti 5,4 miljoni eiro. Programmas otrajā kārtā līdz šim ir saņemti 285 pieteikumi, tostarp 66 par mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu.

"Digitalizācija un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana ir viens no veidiem kā celt Latvijas ekonomikas konkurētspēju, tādēļ īpašs gandarījums, ka lielākā daļa jeb 4,28 miljoni eiro no šobrīd rezervētajiem līdzekļiem šajā programmā paredzēti tieši projektiem mākslīgā intelekta jomā," pauž LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa arī prognozē, ka pieteikumus šajā programmā LIAA, visticamāk, pieņems vismaz līdz šā gada beigām.

Vides mērķu sasniegšana – tās nav tikai rūpes par planētas nākotni, bet arī biznesa konkurētspējas un līdz ar to valsts ekonomiskās drošības jautājums. Brīdī, kad priekšplānā izvirzās Eiropas drošības aspekti, ir būtiski turpināt jau iesāktus vērienīgus investīciju projektus un izpēti arī citās nozarēs. Latvijai ir jānotur līdzsvars starp visām stratēģiski svarīgajām jomām, kuras veido auglīgu augsni investīcijām un nākotnes tehnoloģiju attīstībai.

Nemainīga vērtība – ilgtspējas kurss

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, klimata riski un klimata pārmaiņas nekur nepazudīs. Eiropai ir jāturpina uzņemtais ilgtspējas kurss, un valstu valdībām ir jāturas pie tādu plānu īstenošanas, kas veicinās klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Ne mazāk nozīmīgs ir arī pašu uzņēmēju redzējums un akcionāru vēlme nodrošināt uzņēmuma ilgtspēju nākamajām paaudzēm. Svarīgi, ka uzņēmumi ar ilgtspējīgu redzējumu neizpilda tikai valsts noteikto prasību minimumu. Tieši otrādi, no nozarēm nāk apņemšanās atstāt labvēlīgu ietekmi uz nākotnes paaudzēm un stimuls valstij nodrošināt tam nepieciešamo vidi.

Latvijā jau šobrīd netrūkst piemēru, kad tā kļūst par apjomīgu investīciju magnētu un pasaules tehnoloģiju pionieri. Piemēram, oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana Brocēnu cementa rūpnīcā tuvāko piecu gadu laikā paredz tikpat lielu investīciju apjomu kā jaunas rūpnīcas attīstība. Un šis ir tikai sākums, jo ne mazākas investīcijas prognozēts ieguldīt, atvasinot citus biznesa virzienus.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2024. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums pieaudzis par 19%, sasniedzot 121 miljonu eiro, liecina neauditētie 12 mēnešu finanšu rezultāti.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) 2024. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 5,5 miljoniem eiro, sasniedzot 25,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 2023. gadu, kad rādītājs bija 19,6 miljoni eiro. Kā viens no lielajiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 1800 darbinieku, “CleanR Grupa” 2024. gadā nodokļos samaksājusi 23,3 miljonus eiro, kas veido būtisku ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un ir par 17% vairāk nekā 2023. gadā.

“2024. gadā “CleanR Grupa” turpināja nostiprināt savas līderpozīcijas atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomā, īstenojot stratēģiskas investīcijas, paplašinot uzņēmumu darbības jomas un izstrādājot Grupas stratēģiju 2025–2027, kas nosaka uzņēmuma stratēģiskās prioritātes un iezīmē galvenos attīstības virzienus. Konsekventa pieeja ilgtspējīgu un klimatneitrālu risinājumu ieviešanā, kā arī reorganizācijas nākamais posms – tostarp uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi – ir snieguši pozitīvu ietekmi uz finanšu rezultātiem,” norāda AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus.

Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.

Eiropas Komisija (EK) atzinusi, ka Latvijas 2025.gada valsts budžeta plāna projekts atbilst Eiropas Savienības (ES) fiskālajiem noteikumiem, uzsver EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka plānā ir paredzēts vidējais budžeta neto izdevumu pieaugums 4,1% apmērā 2025.-2028.gadā, kā arī ir iekļautas arī reformas un investīcijas, kas risina galvenos izaicinājumus, kas identificēti Eiropas Semestra rekomendācijās.

Dombrovskis pauž, ka Latvija ir sekmīgi iekļāvusies ES jaunajā ekonomiskā pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt ES fiskālo stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Tāpat viņš skaidro, ka vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, ko jāsagatavo katrai dalībvalstij, stiprina ekonomisko un sociālo noturību, veicina zaļo un digitālo pāreju, kā arī pastiprina Eiropas drošības spējas, pakāpeniski samazinot budžeta deficītu un valsts parādu, atbalstot prioritārās publiskās investīcijas un izaugsmi veicinošas reformas.